Eiropas Komisija > ETST > Vecāku atbildība > Slovākija

Pēdējo reizi atjaunots: 24-08-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Vecāku atbildība - Slovākija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko praksē nozīmē juridiskais termins “vecāku atbildība”? Kādas ir vecāku tiesības un saistības? 1.
2. Kurš no vecākiem parasti ir atbildīgs par bērnu? (parasti ir kopīgi atbildīgi abi vecāki, kamēr viņi dzīvo kopā, bet tā var būt māte, ja vecāki nav precējušies) 2.
3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas būt atbildīgi par saviem bērniem, vai viņu vietā var iecelt citu personu? (vai var iecelt aizbildni, ja vecāki ir miruši vai nespēj rūpēties par savu bērnu) 3.
4. Ja vecāki šķiras vai kopā vairs nedzīvo, kā jautājums par vecāku atbildību tiek risināts nākotnē? (ar kopēju vienošanos vai vēršanos tiesā) 4.
5. Ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, kādas formalitātes ir jāievēro, lai vienošanās būtu juridiski saistoša? (piemēram, iestādes vai tiesas apstiprinājums) 5.
6. Ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildību, kādi ir alternatīvi līdzekļi konflikta atrisināšanā, nevēršoties tiesā? 6.
7. Ja vecāki vēršas tiesā, par kādiem jautājumiem tiesnesis var lemt attiecībā uz bērnu? 7.
8. Ja tiesa izlemj, ka tikai viens no vecākiem būs atbildīgs par bērnu, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa var izlemt par visiem jautājumiem attiecībā uz bērnu, vispirms neapspriežoties ar otru no vecākiem? 8.
9. Ja tiesa izlemj, ka vecākiem būs kopīga aizbildnība par bērnu, ko tas nozīmē praksē? 9.
10. Kādā tiesā vai iestādē vērsties, ja es gribu iesniegt pieteikumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti ir jāpievieno šim pieteikumam? 10.
11. Kāda ir šo lietu procedūra? Vai ir iespējama ārkārtas procedūra? 11.
12. Vai es varu saņemt juridisku palīdzību, lai segtu procedūras izmaksas? 12.
13. Vai ir iespējams pārsūdzēt lēmumu par vecāku atbildību? 13.
14. Atsevišķos gadījumos var būt ir jāraksta iesniegums tiesai vai citai iestādei, lai īstenotu lēmumu par vecāku atbildību. Kāda šādos gadījumos ir procedūra? 14.
15. Kas man ir jādara, lai citas dalībvalsts lēmumu par vecāku atbildību atzīst un īsteno [attiecīgās dalībvalsts nosaukums]? Kāda šādos gadījumos ir procedūra? 15.
16. Kādā tiesā man ir jāvēršas (savā valstī), lai apstrīdētu citas dalībvalsts tiesas lēmuma par vecāku atbildību atzīšanu? Kāda šādos gadījumos ir procedūra? 16.
17. Kādu likumu piemēro tiesvedībā par vecāku atbildību, ja bērns vai tiesvedības puses nedzīvo (savā valstī) vai viņu tautības ir atšķirīgas? 17.

 

1. Ko praksē nozīmē juridiskais termins “vecāku atbildība”? Kādas ir vecāku tiesības un saistības?

Saskaņā ar Slovākijas ģimenes lietu kodeksu un likumdošanu vecāku atbildība (t.i., “vecāku tiesības un saistības” – “aizbildnība”) it īpaši ietver personiskas rūpes par bērnu, bērna uzturēšanu, pārstāvēšanu un īpašuma pārvaldīšanu.

2. Kurš no vecākiem parasti ir atbildīgs par bērnu? (parasti ir kopīgi atbildīgi abi vecāki, kamēr viņi dzīvo kopā, bet tā var būt māte, ja vecāki nav precējušies)

Abi vecāki ir atbildīgi (aizbildņi) kopā neatkarīgi no tā, vai bērns ir dzimis laulībā vai ārlaulībā, vai vecāki dzīvo kopā vai nedzīvo (precējušies, kopā nedzīvo vai šķīrušies).

Tiesa vecākiem var atņemt vecāku tiesības (vai tās ierobežot) nopietnu apstākļu dēļ, kā paredz likumdošana.

3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas būt atbildīgi par saviem bērniem, vai viņu vietā var iecelt citu personu? (vai var iecelt aizbildni, ja vecāki ir miruši vai nespēj rūpēties par savu bērnu)

Jā. Ja viņi abi ir tiesībnespējīgi, viņiem ir atņemtas vecāku tiesības vai viņi ir miruši, ir jāieceļ aizbildnis, kas personiski rūpēsies par bērnu, to pārstāvēs un pārvaldīs viņa lietas vecāku vietā.

4. Ja vecāki šķiras vai kopā vairs nedzīvo, kā jautājums par vecāku atbildību tiek risināts nākotnē? (ar kopēju vienošanos vai vēršanos tiesā)

Tiesai ir jālemj par vecāku tiesību un saistību sadalījumu un izpildi (pat ja abi vecāki turpina kopīgi izmantot vecāku tiesības), vai tā var apstiprināt vienošanos starp vecākiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ģimenes lietu kodeksa 26. panta 1. punkts:

“Savos lēmumos par nepilngadīga bērna vecāku laulības šķiršanu tiesa nosaka vecāku tiesības un saistības pret viņu bērnu laikā pēc laulības šķiršanas, īpaši nosakot, kuram no vecākiem tiks uzticēta bērna audzināšana un kas katram no vecākiem ir jāiegulda bērna uzturēšanā.”

Ģimenes lietu kodeksa 50. panta 1. punkts:

“Ja nepilngadīga bērna vecāki kopā nedzīvo, tiesa nosaka viņu tiesības un saistības šai nolūkā pat bez iesnieguma; tā īpaši lemj par to, kurš ir bērna aizbildnis un kas katram no vecākiem ir jāiegulda bērna uzturēšanā.”

5. Ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, kādas formalitātes ir jāievēro, lai vienošanās būtu juridiski saistoša? (piemēram, iestādes vai tiesas apstiprinājums)

Vienošanās ir jāapstiprina tiesai.

Ģimenes lietu kodeksa 26. panta 2. punkts:

“Lēmumu par nepilngadīga bērna vecāku laulības šķiršanu, nosakot vecāku tiesības un saistības pret viņu bērnu, drīkst aizstāt ar vienošanos vecāku starpā, kas prasa tiesas apstiprinājumu, lai tā būtu spēkā esoša.”

6. Ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildību, kādi ir alternatīvi līdzekļi konflikta atrisināšanā, nevēršoties tiesā?

Šobrīd tādu nav. Tiek gatavots likums par starpniekiem.

7. Ja vecāki vēršas tiesā, par kādiem jautājumiem tiesnesis var lemt attiecībā uz bērnu?

Principā tiesa var lemt par visu, izņemot par (vienīgā) aizbildņa statusa piešķiršanu vienam no vecākiem. Tikai tad, ja vienam no vecākiem būtu atņemtas viņa/viņas vecāku tiesības, otram var būt vienīgā aizbildņa tiesības. Tomēr praksē tā lemj (pēc sava iesnieguma), kuram no vecākiem būs personiski jārūpējas par bērnu un kurš maksās uzturlīdzekļus. Pēc iesnieguma tā lemj par apmeklējumu biežumu un citiem nopietniem jautājumiem, par kuriem vecāki nevar vienoties (piemēram, vārda maiņa).

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. Ja tiesa izlemj, ka tikai viens no vecākiem būs atbildīgs par bērnu, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa var izlemt par visiem jautājumiem attiecībā uz bērnu, vispirms neapspriežoties ar otru no vecākiem?

Slovākijas ģimenes lietu likumā termins “aizbildnība” neiekļaujas. Mums ir “vecāku tiesības un atbildība”, kas vienmēr kopīgi pieder vecākiem (tātad nekad nevar būt “viens aizbildnis”, ja vien otrs nav miris, ir tiesībnespējīgs vai ir atņemtas vecāku tiesības). No šī skaidrojuma mēs nošķiram “personiskās rūpes” par bērnu. Ja viens no vecākiem personiski rūpējas par bērnu, viņš/viņa var pieņemt visus lēmumus, kas saistīti ar bērna ikdienas dzīvi, bet par visiem svarīgajiem jautājumiem (pārcelšanās, skolas gaitas, utt.), abiem vecākiem ir jāvienojas (ja nevar vienoties, viņiem lēmuma pieņemšana ir jāprasa tiesai). Abi vecāki saglabā tiesības pārstāvēt bērnu un pārvaldīt viņa īpašumu.

9. Ja tiesa izlemj, ka vecākiem būs kopīga aizbildnība par bērnu, ko tas nozīmē praksē?

Skatīt visas iepriekšējās atbildes, īpaši 8.

10. Kādā tiesā vai iestādē vērsties, ja es gribu iesniegt pieteikumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti ir jāpievieno šim pieteikumam?

Ir jādodas uz tā apgabala tiesu, kurā bērns pastāvīgi dzīvo. Nav jāievēro nekādas formalitātes un nav jāpievieno nekādi dokumenti, jo šī ir procedūra, ko tiesa drīkst sākt pēc sava priekšlikuma. Iesnieguma saturs noteiks, vai ir jāpievieno dokumenti; parasti ir vajadzīga bērna dzimšanas apliecība.

Lapas augšmalaLapas augšmala

11. Kāda ir šo lietu procedūra? Vai ir iespējama ārkārtas procedūra?

Tiek piemērota vienkāršota un ne tik oficiāla (bez strīda) procedūra. Ir iespējams izdot pagaidu rīkojumu kā ārkārtas tiesvedību.

12. Vai es varu saņemt juridisku palīdzību, lai segtu procedūras izmaksas?

Par visa veida tiesvedību par vecāku atbildību tiesas nodevas nav jāmaksā. Juridiskās palīdzības sistēma Slovākijā šobrīd attiecas tikai uz atbrīvojumu no tiesas nodevu maksāšanas un nosacījumiem par bezmaksas pārstāvību. Ģimenes tiesvedībā reti kāds izvēlas advokātu tiesvedības bez strīda rakstura dēļ. Bet ja persona atbilst juridiskajiem nosacījumiem par personisku atbrīvojumu no tiesas nodevām, tiesa drīkst pēc savas izvēles, ja tā uzskata, ka pārstāvība ir vajadzīga puses interešu aizsardzībai, nodrošināt bezmaksas pārstāvību, ieskaitot advokātu.

13. Vai ir iespējams pārsūdzēt lēmumu par vecāku atbildību?

Jā.

14. Atsevišķos gadījumos var būt ir jāraksta iesniegums tiesai vai citai iestādei, lai īstenotu lēmumu par vecāku atbildību. Kāda šādos gadījumos ir procedūra?

Tiek piemērota parastā sprieduma izpildes procedūra (tiesas sprieduma izpilde), izņemot lēmuma izpildi par personisko aprūpi (t.i., ja bērns ir jānodod atpakaļ vienam no vecākiem, kuram saskaņā ar lēmumu bija tiesības personiski rūpēties par bērnu). Šādos gadījumos procedūra ir stingrāka (mazāk finansiālu sodu un iespēja iesaistīt policiju un/vai citas iestādes palīdzības saņemšanai).

Lapas augšmalaLapas augšmala

15. Kas man ir jādara, lai citas dalībvalsts lēmumu par vecāku atbildību atzīst un īsteno [attiecīgās dalībvalsts nosaukums]? Kāda šādos gadījumos ir procedūra?

Šobrīd nav īpašas atzīšanas procedūras (izņemot, ja pieprasa atsevišķu (“iepriekšēju”) atzīšanu – kam neseko izpilde – saskaņā ar Luksemburgas konvenciju). Iesniedzējs iesniedz pieteikumu apgabala tiesā, kurai ir jurisdikcija, lai īstenotu izpildi. Tiesa pārbaudīs atzīšanas nosacījumus saistībā ar izpildi. Tomēr tas mainīsies, kad un ja privāto starptautisko tiesību aktu grozījumi tiks pieņemti (vajadzīgi īpašai tiesvedībai) un arī pēc Briseles II kļūs piemērojami Slovākijā. Procedūra būs sarežģītāka (izpildes deklarācija).

16. Kādā tiesā man ir jāvēršas (savā valstī), lai apstrīdētu citas dalībvalsts tiesas lēmuma par vecāku atbildību atzīšanu? Kāda šādos gadījumos ir procedūra?

Apelācijas sūdzība vienmēr ir jāiesniedz tajā pašā tiesā, kura pieņēma sākuma lēmumu, bet lēmumu par apelācijas sūdzību pieņems reģionālā tiesa.

17. Kādu likumu piemēro tiesvedībā par vecāku atbildību, ja bērns vai tiesvedības puses nedzīvo (savā valstī) vai viņu tautības ir atšķirīgas?

Situācija ir ļoti sarežģīta neparedzamu 1996. gada Hāgas konvencijas seku dēļ. Saskaņā ar Konvenciju likums ir piemērojams, ja vien nav divpusēja līguma, kad tiek piemērots likums saskaņā ar līgumu.

Cita informācija

Ministerstvo spravodlivosti English - slovencina

« Vecāku atbildība - Vispārīgas ziņas | Slovākija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 24-08-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste