|
-
TĒMAS
Tiesiskā kārtība- Tieslietu organizācija
- Juridiskās profesijas
- Juridiskā palīdzība
- Lietu piekritība tiesām
- Lietu iesniegšana tiesā
- Procesuālie termiņi
- Piemērojamās tiesības
- Dokumentu nodošana
- Pierādījumu iegūšana un pierādīšana
- Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi
- Spriedumu izpilde
- Vienkāršotas un paātrinatas procedūras
- Laulības šķiršana
Vecāku atbildība- Uzturlīdzekļu prasības
- Maksātnespēja
- Alternatīva strīdu izšķiršana
- Kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem
- Automātiska apstrāde
Vecāku atbildība - Spānija
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
1. Ko praksē nozīmē jēdziens „vecāku atbildība”? Kādas ir atbildīgo vecāku tiesības un pienākumi?
Vecāku atbildību veido fizisku personu, parasti vecāku, vai juridisku personu tiesības un pienākumi, kas noteikti ar likuma vai tiesas sprieduma palīdzību attiecībā uz nepilngadīgām personām un to īpašumiem.
Gadījumos ja vecāki nedzīvo kopā. it īpaši par bērnu aprūpi un apmeklējumu grafiku.
2. Kuram saskaņā ar vispārējām likumu normām ir jāuzņemas vecāku atbildība attiecībā uz nepilngadīgu bērnu?
Vecāku atbildība par nepilngadīgiem bērniem ir jāuzņemas vecākiem.
Laulāto šķirtības, vecāku šķiršanās, attiecību vai kopdzīves pārtraukšanas gadījumos tiesības un pienākumi, kas jāpilda attiecībā uz nepilngadīgiem bērniem un to īpašumiem, ir vienādi abiem vecākiem, neskaitot izņēmumu gadījumus.
Ja vecāki dzīvo atsevišķi, atbildīgs ir tas, ar kuru bērns dzīvo kopā. Tomēr pēc otra vecāka pieprasījuma tiesnesis var noteikt, ka vecāku varu realizē abi vecāki kopīgi. Šāda ir parastā situācija.
3. Ja vecāki nav spējīgi vai negrib uzņemties vecāku atbildību pār saviem bērniem, vai viņu vietā var iecelt citu personu?
Spānijas tiesību akti paredz, ka ar administratīva lēmuma vai, vajadzības gadījumā, ar tiesas sprieduma palīdzību var iecelt citus ģimenes locekļus, personas vai iestādes, lai tās varētu realizēt vecāku atbildību attiecībā uz mazgadīgiem bērniem gadījumā, ja vecākiem nav pietiekamu rīcībspēju, lai to uzņemtos.
4. Kādos veidos tiek noteikta turpmākā vecāku atbildība vecāku šķiršanās vai laulāto šķirtības gadījumā?
Ja vecāki šķiras vai pārtrauc kopdzīvi, vecāku atbildību var noteikt:
- pēc abu vecāku ierosinājuma kopīgi sagatavotā šķiršanās līgumā, kas ir jāapstiprina tiesā;
- ar tiesas sprieduma palīdzību laulību šķiršanas prāvu gadījumos.
Vecāku atbildība kā nepilngadīgo aizsargājošs tiesību un pienākumu kopums attiecas uz abiem vecākiem.
Nepilngadīgo bērnu aizbildniecības veidus var rezumēt šādi:
- atbildības piešķiršana tikai vienam no vecākiem tiek noteikta visbiežāk gan laulāto šķirtības un laulības šķiršanas pēc abpusējas dzīvesbiedru piekrišanas gadījumos, gan laulību šķiršanas prāvu situācijās;
- kopīgas vecāku atbildības piešķiršana, kurā paredzēti laika posmi, kuros nepilngadīgie bērni pārmaiņus dzīvo pie viena un pie otra vecāka. Šāda vecāku atbildība parasti tiek iesniegta un piešķirta procesos ar abpusēju vecāku piekrišanu;
- atsevišķos gadījumos, ņemot vērā esošos apstākļus, pēc pašu vecāku vai tiesneša pieprasījuma un ar tiesas sprieduma palīdzību vecāku tiesības var piešķirt citai personai;
- tajos gadījumos, kad aizbildniecība pār nepilngadīgo jau ir piešķirta valstij, tiek saglabāta esošā situācija un nevienam no vecākiem netiek piešķirtas minētās aizbildniecības tiesības.
5. Ja vecāki vienojas par jautājumiem, kas skar vecāku atbildību, kādas formalitātes ir jāievēro, lai minētā vienošanās būtu juridiski saistoša?
Vecākiem, kas vienojušies par jautājumiem, kuri skar vecāku atbildību, ir jāparaksta un jāiesniedz šķiršanās līgums, kurā vēl bez pārējiem nosacījumiem ir jābūt skaidri formulētām šādām pozīcijām:
- aizbildniecība pār nepilngadīgo bērnu;
- vecāku apmeklējumu grafiks;
- vecāku atbildības īstenošana;
- ģimenes dzīvesvietas izmantošana;
- maksājamo alimentu apjoms.
Šķiršanās līgums kopā ar šķiršanās prasību tiek iesniegts kompetentā pirmās instances tiesā, un to tiesā ir jāapstiprina abiem vecākiem, kā arī jāuzklausa nepilngadīgie, ja viņiem ir pietiekamas spriešanas spējas. Vienošanās vecāku starpā novērtē tiesnesis.
Ja tiesnesis šīs vienošanās uzskata par nepilngadīgajam labvēlīgām, viņš tās apstiprina ar spriedumu par laulāto šķirtību, laulības šķiršanu vai, ja vecāki nav bijuši precējušies, noteiktu pasākumu piemērošanu attiecībā uz mazgadīgo bērnu aizbildniecību un alimentiem.
6. Ja vecāki nevienojas par jautājumiem, kas skar vecāku atbildību, kādas ir alternatīvas iespējas, lai atrisinātu šo konfliktu, nevēršoties tiesās?
Visizplatītākā alternatīva tiesu spriedumiem, lai panāktu vienošanos starp abām pusēm, ir ģimenes konfliktu samierinātāji.
Lai panāktās vienošanās stātos spēkā, tās vienmēr ir jāapstiprina ar tiesas spriedumu.
7. Ja vecāki vēršas tiesā, par kādiem jautājumiem attiecībā uz nepilngadīgo var izlemt tiesnesis?
Tiesas spriedumā tiesnesim, ievērojot nepilngadīgo bērnu intereses, cenšoties nenošķirt brāļus un māsas, kā arī uzklausot bērnus, ja viņiem ir pietiekamas spriešanas spējas un viņi ir vecāki par 12 gadiem, vienmēr ir jānosaka šādi pasākumi:
- tiesas rīkojumi par bērnu aprūpes un uzraudzības tiesībām, piešķirot tās vienam, otram vai abiem vecākiem, kā arī izglītību;
- vecāku apmeklējumu grafiks, norādot laiku, veidu un vietu, kurā vecāki var satikties ar saviem bērniem un pabūt ar viņiem kopā;
- izņēmuma gadījumos šīs apmeklējumu tiesības ir jāierobežo vai jāaptur, ja to nosaka smagi apstākļi vai ja viens no vecākiem atkārtoti nepilda savus pienākumus pret bērnu;
- vecāku varas piešķiršana un, ja ir attiecīgs iemesls un tā ir labāk bērniem, tās daļēja vai pilnīga piešķiršana tikai vienam no vecākiem, kā arī, vajadzības gadījumā, vecāku varas atņemšana;
- alimentu summa, kas ir jāmaksā katram vecākam, lai apmierinātu bērna vajadzības, ņemot vērā esošos finansiālos apstākļus, kad tiek lemts par nepieciešamo pasākumu piemērošanu, lai nodrošinātu alimentu samaksas efektivitāti;
- ģimenes dzīvesvietas un ikdienā lietojamo priekšmetu piešķiršana tajos gadījumos, ja vecāki par to nevar savstarpēji vienoties, par prioritārām uzskatot nepilngadīgo bērnu vajadzības.
8. Ja tiesā tiek nolemts, ka vienam no vecākiem ir ekskluzīvas nepilngadīgā bērna aprūpes tiesības, vai tas nozīmē, ka viņš/viņa var lemt par visu, kas attiecas uz bērnu, iepriekš par to neapspriedies ar otru vecāku?
Saskaņā ar vispārējiem noteikumiem vecāku vara pieder abiem vecākiem, tāpēc tiesības lemt un risināt visus tos jautājumus, kas attiecas uz nepilngadīgo bērnu, ir abiem vecākiem, kaut arī tikai vienam no viņiem būtu piešķirtas bērna aprūpes tiesības.
Ja vecāku starpā pastāv strīds par jautājumiem, kas ir jānolemj saistībā ar viņu nepilngadīgo bērnu (piemēram, tādi skolas un izglītības jautājumi kā skolas vai ārpusskolas aktivitāšu noteikšana, tādi medicīniskās aprūpes jautājumi kā ārsta izvēle, kā arī vārda un reliģiskās izglītības izvēle vai nepilngadīgo dzīvesvietas vai valsts izvēle utt.), un nav iespējama kopīga vienošanās, jebkurš no vecākiem var vērsties tiesā, lai tādā veidā atrisinātu šo strīdu.
Pēc abu vecāku un bērna, ja tam ir pietiekamas spriešanas spējas, uzklausīšanas tiesnesis sagatavo nepārsūdzamu spriedumu par izvēles tiesību piešķiršanu tēvam vai mātei. Ja strīdu ir radījis cits iemesls, kas būtiski ietekmē vecāku varas realizēšanu, tiesnesis var vienam no vecākiem piešķirt pilnīgas vai daļējas tiesības arī turpmāk lemt par jautājumiem, kas saistīti ar bērnu, vai pat sadalīt vecāku tiesības tēva un mātes starpā. Visus šos pasākumus var pieņemt ne ilgāk kā uz diviem gadiem.
9. Ja tiesa nolemj par abu vecāku dalītu bērna aprūpi, kā tas izpaužas praksē?
Ja nepilngadīgā bērna aprūpe tiek uzticēta abiem vecākiem, praksē bērna tieša ikdienas uzturēšana un aprūpe mainās pa iepriekš noteiktiem laika posmiem, kas parasti sakrīt ar konkrētiem mācību periodiem, piemēram, trimestriem vai mācību gadiem.
Tāpat ir paredzēta visu brīvdienu sadalīšana abu vecāku starpā.
Šāds bērna aprūpes veids nav parasta parādība, taču par tādu daudz biežāk vienojas procesos pēc vecāku abpusējas piekrišanas.
10. Kādā tiesā vai iestādē jāgriežas, lai iesniegtu prasību par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro, un kādi dokumenti jāpievieno prasībai?
Tiesas procesos par laulāto šķirtību vai laulības šķiršanu pēc abpusējas piekrišanas kompetenta ir pēdējās kopīgās ģimenes dzīvesvietas vai jebkura iesniedzēja dzīvesvietas pirmās instances tiesa.
Tiesu procesos, kuros tiek izskatīti strīdi saistībā ar laulības šķiršanu, kompetenta ir laulāto dzīvesvietas pirmās instances tiesa. Gadījumā ja laulātie dzīvo dažādos tiesu apgabalos, prasītājs var izvēlēties starp ģimenes pēdējās kopīgās dzīvesvietas tiesu vai arī prasītāja dzīvesvietas tiesu.
Tiesas procesos, kuros tiek izskatīti jautājumi, kas saistīti vienīgi ar nepilngadīgo bērnu uzturēšanu, aprūpi un alimentiem gadījumos, kad vecāki nav noslēguši laulību, kompetenta ir pēdējās vecāku kopīgās dzīvesvietas tiesa, bet, ja viņi dzīvo dažādos tiesu apgabalos, prasītājs var izvēlēties starp savas vai nepilngadīgā bērna dzīvesvietas tiesu.
11. Kādi tiesas procesi ir piemērojami šādos gadījumos? Vai pastāv steidzamas prasības izskatīšanas procedūras?
Šajos gadījumos piemērojamie tiesas procesi ir šādi:
- ja pastāv vienošanās starp abām pusēm, ir piemērojama tiesas procedūra ar abpusēju piekrišanu, kā tas noteikts Civilprocesa likuma 777. pantā, lai panāktu laulāto šķirtību, laulības šķiršanu, kā arī lai lemtu par nepilngadīgo bērnu uzturēšanu, aprūpi un alimentiem tajos gadījumos, ja vecāki nav noslēguši laulību;
- ja nepastāv vienošanās abu pušu starpā, ir piemērojama strīda izskatīšanas procedūra, ko regulē Civilprocesa likuma 770. un 774. pants saistībā ar laulības šķiršanas procesiem, kā arī attiecībā uz nepilngadīgiem bērniem, ja vecāki nav noslēguši laulību.
- pagaidu pirmstiesas pasākumi laulības anulēšanas, laulāto šķirtības un laulības šķiršanas prasību gadījumos, kā arī procesos, kuros tiek izskatīti jautājumi saistībā ar nepilngadīgo bērnu uzturēšanu, aprūpi un alimentiem. Šīs procedūras regulē Civilprocesa likuma 771. un 772. pants; Ir skaidri noteikts, ka, ja pastāv steidzami iemesli, attiecīgos pasākumus var noteikt ar pirmo tiesas spriedumu un tie ir tieši piemērojami;
- pagaidu pasākumi, kas izriet no prasībām, kuras saistītas ar laulību vai nepilngadīgiem bērniem, kā iepriekš minētajos gadījumos. Šīs procedūras regulē Civilprocesa likuma 773. pants.
12. Vai es varu saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, kas segtu šo procedūru izmaksas?
Ir iespējams pilnībā vai daļēji saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, ja vien tiek apliecināts, ka ir ievērotas visas nepieciešamās prasības, lai pienāktos tiesības saņemt minēto palīdzību, kā to paredz Likums par bezmaksas juridisko palīdzību (skatīt „Juridiskā palīdzība - Spānija).
13. Vai spriedumi par vecāku atbildību ir pārsūdzami apelācijas kārtībā?
No visiem spriedumiem, kurus var pieņemt saistībā ar vecāku atbildību, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt šādus spriedumus:
- visus spriedumus laulības šķiršanas prāvās var pārsūdzēt apelācijas kārtībā attiecīgajā apgabaltiesā;
- spriedumus par prasībām, kas iesniegtas pēc abpusējas piekrišanas, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā tanī pašā apgabaltiesā, ja tiek lemts par kādu pasākumu, kurš nav iekļauts šķiršanās līguma noteikumos;
- pret spriedumiem, ar kuriem noteikti pagaidu pirmstiesas pasākumi vai pagaidu pasākumi vai arī kas saistīti ar vecāku varas īstenošanu, nav iespējams celt apelācijas sūdzību.
14. Noteiktos gadījumos var būt nepieciešams vērsties citā tiesā vai iestādē, lai sagatavotu spriedumu par vecāku atbildību. Kādas procedūras ir piemērojamas šādos gadījumos?
Gadījumos ja apzināti netiek pildīti ar tiesas spriedumu noteikti pasākumi par vecāku atbildību, ir iespējams iesniegt prasību par sprieduma izpildīšanu tajā pirmās instances tiesā, kas pieņēmusi minētos spriedumus, lai tiktu lemts par nepildītā pasākuma vai pasākumu piespiedu realizēšanu.
Šajā gadījumā ir jānorāda attiecīgais tiesas spriedums, kā arī persona, pret kuru jāpiemēro piespiedu pasākumu realizēšana.
15. Kas jādara, lai varētu panākt sprieduma par vecāku atbildību, ko pieņēmusi citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesa, atzīšanu un izpildi Spānijā? Kādas procedūras ir piemērojamas šādos gadījumos?
Spriedumi, kas tikuši pieņemti kādā Eiropas Savienības dalībvalstī par vecāku atbildības realizēšanu laulības šķiršanas procesos attiecībā uz kopīgiem bērniem un kas ir spēkā minētajā dalībvalstī, un par kuriem ir ticis paziņots, tiks atzīti Spānijā pēc jebkuras no ieinteresēto pušu iesnieguma bez nepieciešamības izskatīt šo jautājumu tiesā, kā to paredz 2003. gada 27. novembris Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003, kas attiecas uz lēmumu kompetenci, atzīšanu un izpildīšanu laulību jautājumā un vecāku atbildības jautājumā pār kopīgiem bērniem.
Lai pieprasītu sprieduma izpildi, ir jāiesniedz prasība par sprieduma izpildi, ir nepieciešama advokāta un prokurora līdzdalība, kā arī jāsagatavo izpildāmā sprieduma kopija, kuras autentiskums jāapliecina, ievērojot nepieciešamās formalitātes saskaņā ar standartizēto iesnieguma veidlapu, kas apskatāma pielikumā Nr. V. Minētie dokumenti ir jāiesniedz tajā tiesā, kuras teritoriālajā jurisdikcijā atrodas nepilngadīgais un kur nepieciešams izpildīt attiecīgo spriedumu.
Tajos gadījumos, ko neapskata iepriekš minētā regula un kas saistīti ar vecāku atbildību pār ārlaulības bērniem, kā arī, kamēr nestāsies spēkā un nebūs piemērojams pašreizējais Padomes regulas piedāvājums, kas attiecas uz lēmumu kompetenci, atzīšanu un izpildīšanu laulību jautājumā un vecāku atbildības jautājumā pār kopīgiem bērniem (publicēts Oficiālajā Vēstnesī 2002. gada 27. augustā), spriedumi tiks atzīti saskaņā ar vispārējiem citu valstu spriedumu atzīšanas noteikumiem, un tos varēs izpildīt līdz ar to atzīšanu Spānijas tiesību aktos noteiktā kārtībā.
16. Kādā Spānijas tiesā jāvēršas, lai celtu iebildumus pret sprieduma par vecāku atbildību, ko pieņēmusi citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesa, atzīšanu? Kādas procedūras ir piemērojamas šādos gadījumos?
Lai celtu iebildumus pret sprieduma atzīšanu saistībā ar vecāku atbildību, ko pieņēmusi citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesa, kā arī lai aizstāvētu kādu no sprieduma atzīšanas atteikuma iemesliem, ko paredz Padomes Regula (EK) Nr. 1347/2000, ieinteresētajai pusei ir jāvēršas tajā pirmās instances tiesā, kurā tikusi iesniegta prasība par sprieduma atzīšanu.
Atteikuma iemesli, kurus var aizstāvēt, ir šādi: ja pieņemtais spriedums ir bijis pilnīgā pretrunā ar sabiedrisko kārtību; ja nav tikusi dota iespēja uzklausīt bērna viedokli; ja prasītājs sprieduma nolasīšanas brīdī nav atradies tiesā un ja nav ticis iesniegts vai paziņots par prasības esību, ar nosacījumu, ka prasītājs nav pieņēmis šo spriedumu; ja prasītājam ir tikusi samazināta iespēja īstenot savu vecāka atbildību un nav bijusi iespēja tikt uzklausītam tiesā; kā arī ja attiecīgais spriedums ir pretrunā ar citu spriedumu, kas ticis nolasīts vēlāk.
17. Kāds likums jāpiemēro tiesu procesiem par vecāku atbildību, ja nepilngadīgais bērns vai viņa vecāki nedzīvo Spānijā vai ir dažādu valstu pilsoņi?
Likums, kas jāpiemēro tiesu procesiem par vecāku atbildību, ir likums par bērna privāttiesībām un, ja tāds nav definēts, likums par bērna pastāvīgās dzīvesvietas tiesībām.
« Vecāku atbildība - Vispārīgas ziņas | Spānija - Vispārīgas ziņas »
Lapas augšmala
Pēdējo reizi atjaunots: 23-10-2006
