Eiropas Komisija > ETST > Vecāku atbildība > Slovēnija

Pēdējo reizi atjaunots: 06-04-2009
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Vecāku atbildība - Slovēnija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kāda ir juridiskā termina „vecāku atbildība” praktiskā nozīme? Kādas tiesības un pienākumus personai uzliek vecāku atbildība? 1.
2. Kam parasti tiek piešķirta vecāku atbildība par bērnu? 2.
3. Vai vecāku vietā var iecelt citu personu, ja vecāki nespēj vai nevēlas uzņemties vecāku atbildību par savu bērnu? 3.
4. Kā tiek risināts jautājums par vecāku turpmāko atbildību, ja vecāku laulība tiek šķirta vai ja vecāki vairs nedzīvo kopā? 4.
5. Ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, kādas formalitātes jāievēro, lai šī vienošanās būtu juridiski saistoša? 5.
6. Kādi ir alternatīvie konflikta ārpustiesas risināšanas līdzekļi, ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildības jautājumu? 6.
7. Kādus jautājumus attiecībā uz bērnu var izlemt tiesnesis, ja vecāki iesniedz lietu tiesā? 7.
8. Ja tiesa nolemj nodot bērnu viena vecāka atsevišķā aizgādībā, vai tas nozīmē, ka viens no vecākiem var izlemt visus jautājumus attiecībā uz bērnu, iepriekš nekonsultējoties ar otru vecāku? 8.
9. Ja tiesa nolemj nodot bērnu abu vecāku kopējā aizgādībā, ko tas nozīmē praktiski? 9.
10. Kuras tiesas vai iestādes kompetencē ir lēmuma pieņemšana? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti ir vajadzīgi? 10.
11. Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos? Vai ir iespējams lietu risināt paātrinātā kārtībā? 11.
12. Vai ir iespējams saņemt juridisku palīdzību, lai segtu tiesas izdevumus? 12.
13. Vai lēmumu par vecāku atbildību ir iespējams pārsūdzēt? 13.
14. Dažos gadījumos varbūt ir jāvēršas tiesā vai citā iestādē, lai panāktu, ka lēmums par vecāku atbildību tiek izpildīts. Kāda kārtība ir jāievēro šādos gadījumos? 14.
15. Kas ir jādara, lai lēmums, ko tiesa ir pieņēmusi citā valstī, tiktu atzīts, un kāda procedūra ir piemērojama? 15.
16. Kurā tiesā ir jāvēršas, lai apstrīdētu lēmuma atzīšanu par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos? 16.
17. Kāds likums tiek piemērots, izskatot lietu par vecāku atbildību, ja bērns vai vecāki nedzīvo Slovēnijā vai ja tās ir citas valsts pilsoņi? 17.

 

1. Kāda ir juridiskā termina „vecāku atbildība” praktiskā nozīme? Kādas tiesības un pienākumus personai uzliek vecāku atbildība?

Vecāku atbildība par bērniem:

Vecāku atbildība ir tiesiskas attiecības, ko reglamentē ģimenes tiesības. Attiecības sākas, kad bērns piedzimst vai kad tiek noteikta paternitāte un maternitāte. Slovēnijas tiesiskajā sistēmā to bērnu tiesības un pienākumi, kas dzimuši ārlaulībā, ir tādi paši, kā to bērnu tiesības un pienākumi, kas dzimuši laulībā. Slovēnijas tiesībās piemēro pilnīgas adopcijas sistēmu, saskaņā ar kuru pret adoptētajiem un miesīgajiem bērniem ir vienāda attieksme.

Juridiskais pamats ir Slovēnijas konstitūcijas 54. pants, kas paredz, ka vecāku tiesības un pienākums ir uzturēt, izglītot un audzināt savus bērnus. Šīs tiesības un pienākumus var atcelt vai ierobežot tikai gadījumos, kas noteikti likumā ar nolūku aizsargāt bērna intereses. Bērniem, kas dzimuši ārlaulībā, ir tādas pašas tiesības kā bērniem, kas dzimuši laulībā.

Savstarpējās tiesības un pienākumi starp vecākiem un viņu miesīgajiem un adoptētajiem bērniem veido vecāku atbildību (Laulības un ģimenes attiecību akta 4., 5. un 7. pants, Ur. l. RS (“Slovēnijas Oficiālais Vēstnesis”) Nr. 15/76 (Zakon o zakonski zvezi in družinskih razmerjih - ZZZDR).

Vecāku atbildība par deliktu attiecībā uz viņu bērniem paredzēta Pienākumu kodeksa (Obligacijski zakonik - OZ) 142. pantā. Vecāki ir atbildīgi par kaitējumu, kuru viņu bērni, kas nav sasnieguši septiņu gadu vecumu, nodarījuši trešām personām, neatkarīgi no vecāku vainas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vecāki ir atbildīgi par kaitējumu, kuru viņu bērni, kas ir sasnieguši septiņu gadu vecumu, nodarījuši trešām personām, ja vien vecāki nevar pierādīt, ka viņi nav atbildīgi par kaitējumu.

ZZZDR 107. pants paredz noteikumus par bērnu pārstāvību, darbību bērnu vārdā attiecībās ar ārpasauli un bērnu īpašuma apsaimniekošanu. Nepilngadīgos pārstāv viņu vecāki. Ja ir jāizsniedz nepilngadīgajam paziņojums, to var likumīgi izsniegt arī vienam no vecākiem vai, ja vecāki nedzīvo kopā, tam no vecākiem, kurš dzīvo ar bērnu.

Ja abiem vecākiem ir aizbildnība pār bērnu, viņiem jāvienojas par bērna pastāvīgo dzīvesvietu un par to, kuram no vecākiem jāsaņem paziņojumi attiecībā uz bērnu. Vecākiem jāapsaimnieko bērna īpašums, ievērojot bērna intereses, kamēr viņš vai viņa sasniedz pilngadību (ZZZDR 109. pants).

Vecāku un bērnu tiesības un pienākumi:

Vecākiem jānodrošina savam bērnam tādi apstākļi, kas veicina veselīgu izaugsmi, harmonisku personas attīstību un virzību uz neatkarību dzīvē un darbā. Viņi ir atbildīgi par bērnu atbalstīšanu un rūpēm par viņu dzīves apstākļiem, veselību un audzināšanu. Vecākiem jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu savu bērnu izglītību un arodapmācību. Bērnam ir tiesības satikt abus vecākus un abiem vecākiem ir tiesības satikt bērnu (ZZZDR 102., 103. un 106. pants).

2. Kam parasti tiek piešķirta vecāku atbildība par bērnu?

Vecākiem jāīsteno vecāku tiesības, savstarpēji vienojoties, saskaņā ar bērna interesēm. Ja vecāki dzīvo šķirti, bet aizbildnība pār bērnu nav noteikta, viņiem kopīgi jālemj jautājumi, kuri būtiski iespaido bērna attīstību, un tas jādara saskaņā ar bērna interesēm.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tam no vecākiem, kuram ir aizbildnība pār bērnu, jālemj jautājumi, kas iespaido bērna ikdienas dzīvi. Ja vienam no vecākiem ir liegta vecāku atbildības īstenošana, otram no vecākiem jāīsteno tā vienam pašam. Ja vecāki dzīvo šķirti, tam no vecākiem, kurš dzīvo ar bērnu, jāīsteno vecāku atbildība. Ja laulība tiek šķirta vai atzīta par neesošu, tas no vecākiem, kuram piešķirta aizbildnība pār bērnu, īsteno vecāku atbildību (ZZZDR 113. un 115. pants).

3. Vai vecāku vietā var iecelt citu personu, ja vecāki nespēj vai nevēlas uzņemties vecāku atbildību par savu bērnu?

Bērnu var aprūpēt citas personas vai iestādes. Ja vecāki nevērīgi izturas pret bērna aprūpi vai ja tas kā citādi ir bērna interesēs, Sociālo pakalpojumu centrs var atņemt bērnu vecākiem un atdot to trešās personas vai iestādes aizbildnībā (ZZZDR 120. pants).

Bērnu var aprūpēt adoptētājs. Tiesības adoptēt bērnu ir tikai gadījumos, ja viņa vecāki ir nezināmi, ja vecāku uzturēšanās vieta nav zināma vienu gadu vai ja vecāki vienojušies ar kompetentajām iestādēm nodot bērnu adopcijai, vai arī ja bērnam nav dzīvu vecāku (ZZZDR 141. pants). Bērnu var nodot arī audžuģimenes aprūpē (audžuvecāks ir persona, kas nav viens no bērna faktiskajiem vecākiem (ZZZDR 154.–159. pants un 176. pants un jo īpaši Akts par aprūpi audžuģimenē, Ur. l. RS Nr. 10/2002)) vai aizbildņa aprūpē (178., 182., 201. un 202. pants). Aizbildnis ir atbildīgs par bērna aprūpi tāpat kā vecāki un var būt arī bērna radinieks.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Kā tiek risināts jautājums par vecāku turpmāko atbildību, ja vecāku laulība tiek šķirta vai ja vecāki vairs nedzīvo kopā?

Ja vecāki dzīvo šķirti vai gatavojas dzīvot atšķirti, viņiem jāvienojas par aizbildnību, kopīgo bērnu uzturēšanu un par saziņu starp bērniem un vecākiem saskaņā ar bērnu interesēm (ZZZDR 105. pants un 105. panta a) punkts).

Ja vecāki dzīvo šķirti, bet aizbildnība pār bērnu nav noteikta, viņiem savstarpēji jālemj jautājumi, kuri būtiski iespaido bērna attīstību, un tas jādara saskaņā ar bērna interesēm. Ja vecāki nevar vienoties, Sociālo pakalpojumu centrs palīdzēs viņiem panākt vienošanos. Tam no vecākiem, kuram ir aizbildnība pār bērnu, jālemj jautājumi, kas iespaido bērna ikdienas dzīvi. Ja vecāki pat ar Sociālo pakalpojumu centra palīdzību nevar vienoties par jautājumiem, kuri būtiski iespaido bērna attīstību, šādos gadījumos pēc viena vai abu vecāku ierosinājuma lēmumu tiesvedībā bezstrīdus kārtībā pieņem tiesa (ZZZDR 113. pants).

5. Ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, kādas formalitātes jāievēro, lai šī vienošanās būtu juridiski saistoša?

Ja vecāki dzīvo šķirti vai gatavojas dzīvot atšķirti, viņiem jāvienojas par aizbildnību, kopīgo bērnu uzturēšanu un par saziņu starp bērniem un vecākiem saskaņā ar bērnu interesēm.

Ja vecāki vienojas par aizbildnību pār bērniem, viņi var ierosināt, lai tiesa šajā sakarā izdod rīkojumu tiesvedībā bezstrīdus kārtībā. Ja tiesa konstatē, ka vienošanās nav bērna interesēs, tā var noraidīt ierosinājumu. Ja vecāki nevar vienoties, Sociālo pakalpojumu centrs palīdzēs tiem nonākt pie vienošanās. Ja vecāki pat ar Sociālo pakalpojumu centra palīdzību nevar vienoties, pēc viena vai abu vecāku pieprasījuma lēmumu pieņem tiesa.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pirms tiesa pieņem lēmumu lietā, tai jālūdz Sociālo pakalpojumu centra atzinums par bērna interesēm. Tiesai jāņem vērā arī bērna viedoklis, ja to pauž pats bērns vai persona, kuru bērns izvēlējies un kurai viņš uzticas, un ja bērns spēj saprast nozīmīgumu un sekas. Vecāku pieteikumam tiesā jāpievieno apliecinājums no attiecīgā Sociālo pakalpojumu centra, ka vecāki centušies ar tā palīdzību panākt vienošanos par aizbildnību pār kopīgajiem bērniem (ZZZDR 105. pants, 105. panta a) punkts un 106. pants).

6. Kādi ir alternatīvie konflikta ārpustiesas risināšanas līdzekļi, ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildības jautājumu?

Ja vecāki nevar vienoties, Sociālo pakalpojumu centrs palīdzēs tiem panākt vienošanos. Ja vecāki nevar vienoties pat ar Sociālo pakalpojumu centra palīdzību, lietu izlems tiesa (ZZZDR 105. pants, 105. panta a) punkts un 106. pants).

7. Kādus jautājumus attiecībā uz bērnu var izlemt tiesnesis, ja vecāki iesniedz lietu tiesā?

Tiesa var lemt, vai visi bērni jānodod viena no vecākiem aizbildnībā, vai kuri bērni būtu jānodod vienam no vecākiem un kuri — otram. Tiesa var arī lemt ex officio, ka visi vai daži bērni jānodod aizbildnībā trešai personai.

Pirms tiesa pieņem lēmumu lietā, tai jālūdz Sociālo pakalpojumu centra atzinums par bērna interesēm. Tiesai jāņem vērā arī bērna viedoklis, ja to pauž pats bērns vai persona, kuru bērns izvēlējies un kurai viņš uzticas, un ja bērns spēj saprast nozīmīgumu un sekas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesa lemj arī par bērna uzturēšanu un par saziņu. Bērnam ir tiesības satikt abus vecākus un abiem vecākiem ir tiesības satikt bērnu. Tiesa var atņemt vai ierobežot tiesības uz saziņu vienīgi tajos gadījumos, kad nepieciešams aizstāvēt bērna intereses. Saziņa nav bērna interesēs, ja tā bērnu uztrauc vai apdraud bērna fizisko vai garīgo attīstību. Tiesa var lemt, ka saziņai jānotiek trešās personas uzraudzībā vai citā veidā, kas neietver tikšanos vai saistību, ja citādi šī saziņa būtu pretrunā ar bērna interesēm. Pirms tiesa pieņem lēmumu lietā, tai bērna interesēs jālūdz Sociālo pakalpojumu centra atzinums. Tiesai jāņem vērā arī bērna viedoklis, ja to pauž pats bērns vai persona, kuru bērns izvēlējies un kurai viņš uzticas, un ja bērns spēj saprast nozīmīgumu un sekas. Bērnam ir tiesības personīgi sazināties ar radiniekiem vai citām personām, kas viņam/viņai ir īpaši tuvas, ja tas ir viņa/viņas interesēs (vecvecāki, brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas, iepriekšējie audžuvecāki, viņa/viņas viena vai otra vecāka iepriekšējais vai pašreizējais laulātais vai kopdzīves partneris) (ZZZDR 105. pants, 105. panta a) punkts, 106. pants un 106. panta a) punkts).

8. Ja tiesa nolemj nodot bērnu viena vecāka atsevišķā aizgādībā, vai tas nozīmē, ka viens no vecākiem var izlemt visus jautājumus attiecībā uz bērnu, iepriekš nekonsultējoties ar otru vecāku?

Nē. Ja vecāki dzīvo šķirti, bet aizbildnība pār bērnu nav noteikta, viņiem kopīgi jālemj jautājumi, kuri būtiski iespaido bērna attīstību, un tas jādara saskaņā ar bērna interesēm. Ja vecāki nevar vienoties, Sociālo pakalpojumu centrs palīdzēs tiem panākt vienošanos. Tam no vecākiem, kuram ir aizbildnība pār bērnu, jālemj jautājumi, kas iespaido bērna ikdienas dzīvi. Ja vecāki pat ar Sociālo pakalpojumu centra palīdzību nevar vienoties par jautājumiem, kuri būtiski iespaido bērna attīstību, šādos gadījumos pēc viena vai abu vecāku ierosinājuma lēmumu tiesvedībā bezstrīdus kārtībā pieņem tiesa.

Lapas augšmalaLapas augšmala

9. Ja tiesa nolemj nodot bērnu abu vecāku kopējā aizgādībā, ko tas nozīmē praktiski?

Tas nozīmē, ka abi vecāki ir atbildīgi par aizbildnību pār bērnu un viņiem jāturpina rūpēties par bērnu.

10. Kuras tiesas vai iestādes kompetencē ir lēmuma pieņemšana? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti ir vajadzīgi?

Tas ir tās apgabaltiesas (Civilprocesa likuma (Zakon o pravdnem postopku - ZPP) 32. pants) kompetencē, kurai ir vispārējā teritoriālā jurisdikcija attiecībā uz atbildētāju, t.i. tiesas, kuras teritorijā atbildētājs ir pagaidu vai pastāvīgs iedzīvotājs (ZPP 47. pants). Tomēr strīdos par uzturēšanu, ko panāk tiesas ceļā, un kur prasītājs ir persona, kas pretendē uz uzturēšanu (ZPP 50. pants), jurisdikcija ir ne tikai tai tiesai, kurai ir vispārējā teritoriālā jurisdikcija, bet arī tiesai, kuras teritorijā prasītājs ir pagaidu vai pastāvīgs iedzīvotājs.

Ir jāievēro ZPP noteikumi, jo īpaši 104. pants, kas nosaka, ka pieteikumi tiesā jāiesniedz slovēņu valodā, 105. pants, kas nosaka pieteikuma satura minimumu un to, ka pieteikums jāiesniedz rakstiski, 106. pants, kas nosaka iesniedzamo eksemplāru skaitu, 107. pants, kas norāda, kādi pamatojuma dokumenti jāpievieno, un 180. pants, kurš norāda sūdzības saturu.

11. Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos? Vai ir iespējams lietu risināt paātrinātā kārtībā?

Procedūra laulību strīdos un strīdos, kas rodas, īstenojot vecāku un bērnu attiecības, ir paredzēta ZPP 27. nodaļā (406.-414. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Saskaņā ar šo procedūru tiesa, pamatojoties uz jebkuras puses pieteikumu, vai ex officio var izdot pagaidu priekšrakstus par kopīgo bērnu uzturēšanu un aizbildnību pār tiem, kā arī pagaidu priekšrakstus, kas atņem vai ierobežo tiesības uz saziņu vai veidu, kādā saziņa notiek.

Pagaidu priekšrakstus izdod saskaņā ar Aktu par prasību nodrošināšanu (Zakon o izvršbi in zavarovanju - ZIZ).

12. Vai ir iespējams saņemt juridisku palīdzību, lai segtu tiesas izdevumus?

Bezmaksas juridisko palīdzību reglamentē Akts par bezmaksas juridisko palīdzību (Zakon o brezplačni pravni pomoči - ZBPP), kas paredz noteikumus šādas palīdzības piešķiršanai un tās darbības jomu (tiesības uz līdzekļiem pilnīgai vai daļējai juridiskās palīdzības izdevumu segšanai un atbrīvojums no tiesvedības izdevumu samaksas).

Faktiskajā tiesvedībā var lūgt atbrīvojumu no tiesas nodevu samaksas vai atbrīvojumu no tiesvedības izdevumu segšanas; attiecīgi nosacījumi paredzēti ZPP 168. un 169. pantā.

13. Vai lēmumu par vecāku atbildību ir iespējams pārsūdzēt?

Jā, tiesas spriedumu var pārsūdzēt augstākas instances tiesā. Apelācijas sūdzība jāiesniedz tiesā, kas pasludināja spriedumu pirmajā instancē, pietiekami daudzos eksemplāros tiesai un otrajai pusei (ZPP 342. pants).

14. Dažos gadījumos varbūt ir jāvēršas tiesā vai citā iestādē, lai panāktu, ka lēmums par vecāku atbildību tiek izpildīts. Kāda kārtība ir jāievēro šādos gadījumos?

Izpildes procedūra, kas noteikta dokumentā par Civillietu spriedumu izpildi un Aktā par prasību nodrošināšanu (ZIZ), un jo īpaši procedūra, kas noteikta 20. nodaļā: izpilde gadījumos, kas attiecas uz aizbildnību pār bērnu un personīgu saskarsmi ar bērnu (ZIZ 238. panta a) – g) punkts).

Lapas augšmalaLapas augšmala

15. Kas ir jādara, lai lēmums, ko tiesa ir pieņēmusi citā valstī, tiktu atzīts, un kāda procedūra ir piemērojama?

Prasības attiecībā uz ārvalstu tiesu spriedumu un citu valsts aktu atzīšanu un izpildi paredzētas Aktā par starptautiskajām privāttiesībām un procedūru (Zakon o mednarodnem zasebnem pravu in postopku - ZMZPP 94.-111. pants).

Ārvalstu tiesas spriedums uzskatāms par līdzvērtīgu Slovēnijas tiesas spriedumam, un tam ir tāds pats juridisks spēks Slovēnijā kā vietējam spriedumam, ja to ir atzinusi Slovēnijas Republikas tiesa. Personai, iesniedzot pieteikumu par atzīšanu, ierosinājumam par ārvalstu sprieduma atzīšanu jāpievieno ārvalstu tiesas spriedums vai apstiprināta tā kopija un jāpievieno kompetentas ārvalstu tiesas vai citas iestādes sniegts apliecinājums, kas apstiprina šā sprieduma juridisko spēku saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kura to izdevusi. Ja ārvalstu spriedums nav sagatavots tiesas oficiālajā valodā, pusei, kas iesniedz pieteikumu par atzīšanu, jāiesniedz arī apstiprināts ārvalstu sprieduma tulkojums tiesas oficiālajā valodā.

Iepriekš minētos noteikumus piemēro arī ārvalstu sprieduma izpildes gadījumā. Papildus sertifikātam par ārvalstu sprieduma juridisko spēku personai, kas iesniedz pieteikumu par atzīšanu, jāiesniedz arī sertifikāts par tā izpildāmību saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kura to izdevusi.

Apgabaltiesa lemj par atzīšanu (ZPP 32. panta 2. punkts, Akta par tiesām (Zakon o sodiščih) 101. pants). Tiesa lemj par ārvalstu sprieduma atzīšanu saskaņā ar noteikumiem par tiesvedību bezstrīdus kārtībā (Ārpustiesas civilprocesa likuma (Zakon o nepravdnem postopku - ZNP) 1. panta 2. punkts).

16. Kurā tiesā ir jāvēršas, lai apstrīdētu lēmuma atzīšanu par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos?

Lēmumi par ārvalstu spriedumu atzīšanu ir apgabaltiesas kompetencē. Piemērojamā procedūra ir tiesvedības bezstrīdus kārtībā procedūra.

17. Kāds likums tiek piemērots, izskatot lietu par vecāku atbildību, ja bērns vai vecāki nedzīvo Slovēnijā vai ja tās ir citas valsts pilsoņi?

Attiecības starp vecākiem un bērniem vērtē saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras pilsoņi viņi ir. Ja vecāki un bērni ir dažādu valstu pilsoņi, piemēro tās valsts tiesību aktus, kura ir viņu visu pastāvīgā uzturēšanās vieta. Ja vecāki un bērni ir dažādu valstu pilsoņi un viņi pastāvīgi neuzturas vienā un tai pašā valstī, piemēro tās valsts tiesību aktus, kuras pilsonis ir bērns (ZMZPP 42. pants).

« Vecāku atbildība - Vispārīgas ziņas | Slovēnija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 06-04-2009

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste