Eiropas Komisija > ETST > Vecāku atbildība > Portugāle

Pēdējo reizi atjaunots: 28-09-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Vecāku atbildība - Portugāle

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins “vecāku atbildība”? Kādas ir personu, kam ir vecāku atbildība, tiesības un pienākumi? 1.
2. Kam parasti ir vecāku atbildība pār bērnu? 2.
3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas īstenot vecāku atbildību pār bērnu, vai var nozīmēt citu personu viņu vietā? 3.
4. Ja vecāki ir šķir laulību vai pašķiras, kā vecāku atbildība tiek īstenota turpmāk? 4.
5. Ja vecāki noslēdz nolīgumu par vecāku atbildību, kādas formalitātes ir jāievēro, lai nolīgums būtu juridiski saistošs? 5.
6. Ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildības jautājumu, kādi ir alternatīvi līdzekļi konflikta risināšanai, nevēršoties tiesā? 6.
7. Ja vecāki ierosina tiesas procesu, kādus jautājumus tiesnesis var izlemt attiecībā uz bērnu? 7.
8. Ja tiesa vienam vecākam piešķir pilnīgu aizbildnību pār bērnu, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa var pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem attiecībā uz bērnu, no sākuma nekonsultējoties ar otru vecāku? 8.
9. Ja tiesa abiem vecākiem piešķir kopīgu aizbildnību pār bērnu, ko tas praktiski nozīmē? 9.
10. Kurā tiesā vai iestādē man būtu jāvēršas, ja vēlos iesniegt pieteikumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti ir jāpievieno pieteikumam? 10.
11. Kāda procedūra ir piemērojama šajos gadījumos? Vai pastāv ārkārtas procedūra? 11.
12. Vai varu saņemt juridisko palīdzību procedūras izmaksu segšanai? 12.
13. Vai var pārsūdzēt lēmumu par vecāku atbildību? 13.
14. Dažos gadījumos, iespējams, būs jāvēršas tiesā, lai lēmums par vecāku atbildību tiktu izpildīts. Kāda procedūra ir piemērojama šajos gadījumos? 14.
15. Kas man ir jādara, lai lēmums par vecāku atbildību, ko tiesa ir pieņēmusi citā dalībvalstī, tiktu atzīts un izpildīts Portugālē? Kāda procedūra ir piemērojama šajos gadījumos? 15.
16. Kurā tiesā man jāvēršas, lai apstrīdētu lēmuma par vecāku atbildību atzīšanu, ko tiesa ir pieņēmusi citā dalībvalstī? Kāda procedūra ir piemērojama šajos gadījumos? 16.
17. Kādu likumu tiesa piemēro tiesvedībā par vecāku atbildību, ja bērns vai puses nedzīvo Portugālē vai tām ir cita pilsonība? 17.

 

1. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins “vecāku atbildība”? Kādas ir personu, kam ir vecāku atbildība, tiesības un pienākumi?

Jēdziens “vecāku atbildība” vēl nav noteikts Portugāles tiesību aktos. Portugāles tiesību aktos izmantotais jēdziens ir “vecāku vara”.

Kā noteikts tiesību aktos, tas attiecas uz personiska rakstura tiesībām un pienākumiem (tiesības kontrolēt un pārstāvēt; pienākums cienīt, palīdzēt un izglītot; aizbildnības tiesības/pienākums ) un tiesībām un pienākumiem, kas saistīti īpašumu (tiesības pārvaldīt bērna īpašumu; pienākums palīdzēt).

2. Kam parasti ir vecāku atbildība pār bērnu?

Parasti vecāki ir tie, kam ir un kas īsteno vecāku varu pār bērniem.

3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas īstenot vecāku atbildību pār bērnu, vai var nozīmēt citu personu viņu vietā?

Vecāku varas īstenošanu var ierobežot vai aizliegt tādā mērā, ka bērnus nodod trešajai personai (aizbildnim) vai kādai aprūpes iestādei.

Aizliegums tiek piemērots šādos gadījumos:

  1. apstiprināts tiesas spriedums par noziegumu, par kuru tiesību aktos paredzēts, ka šāds aizliegums stājas spēkā;
  2. rīcībnespējas pasludināšana garīgās veselības traucējumu gadījumos;
  3. prombūtne, no brīža, kad tiek iecelts pagaidu aizbildnis (pagaidu pārstāvis, kas pārvalda tādas personas īpašumu, kura pazudusi, neziņojot par savu atrašanās vietu).

Bērnus var arī nodot trešās personas aprūpē vai aprūpes iestādē gadījumos, kad vecāki nepilda savus pienākumus pret bērniem, kā rezultātā bērniem nodarīts būtisks kaitējums, vai ja pieredzes trūkuma, slimības, prombūtnes vai cita iemesla dēļ vecāki nespēj pildīt savu bērnu aprūpes pienākumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šādos gadījumos aizbildnis jāieceļ obligāti:

  1. vecāki ir miruši;
  2. ja vecākiem ir liegts īstenot vecāku varu pār bērniem;
  3. ja viņiem de facto ir liegts īstenot vecāku varu pār bērniem uz laika posmu, kas ilgāks par sešiem mēnešiem;
  4. ja vecāki nav zināmi.

Izņemot likumā noteiktajos gadījumos, trešām pusēm, kam piešķirta aizbildnība pār nepilngadīgiem bērniem, ir tie paši pienākumi un tiesības kā vecākiem.

4. Ja vecāki ir šķir laulību vai pašķiras, kā vecāku atbildība tiek īstenota turpmāk?

Šķiršanās vai laulāto atšķiršanas gadījumā vecāku varu nosaka ar tiesas spriedumu vai dzimtsarakstu nodaļas ierēdņa lēmumu.

Spriedums var būt apstiprinošs, t.i., apstiprināt nolīgumu vecāku starpā par vecāku varas īstenošanu, vai arī spriedums pēc būtības, kurā ietverts obligāti izpildāms lēmums par vecāku varas īstenošanu.

Dzimtsarakstu nodaļas ierēdnis pieņem lēmumu, ar ko apstiprina nolīguma vecāku starpā.

Šādus lēmumus pieņem laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas procesā vai atsevišķā lietā par vecāku varas īstenošanu. Dzimtsarakstu nodaļa laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas procesā var iesaistīties tikai tad, ja tā pamatā ir abpusēja vienošanās.

5. Ja vecāki noslēdz nolīgumu par vecāku atbildību, kādas formalitātes ir jāievēro, lai nolīgums būtu juridiski saistošs?

Noslēdzamajam nolīgumam pilnībā jāaizsargā bērna intereses un jānosaka dažādās tiesības un pienākumi, kas saistīti ar vecāku varas īstenošanu. Ja nolīgums tiek iesniegts kopā ar apstiprinājuma pieteikumu, nav vajadzīga īpaša veidlapa.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šāds nolīgums jāapstiprina kompetentās tiesas tiesnesim vai dzimtsarakstu nodaļas ierēdnim (pēdējais, kā jau minēts, iesaistās tikai tādā laulāto atšķiršanas un laulības šķiršanas procesā, kas balstās uz abpusēju vienošanos), un tas jāpievieno pieteikumam (laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas pieteikumam vai pieteikumam par vecāku varas īstenošanu).

Šādu nolīgumu var noslēgt arī samierināšanās laikā, ko vada tiesnesis. Tādā gadījumā to pievieno protokolam, un tiesnesim tas jāapstiprina.

Samierināšanās ir obligāta apstrīdētās laulības šķiršanas un laulības atšķiršanas lietās un lietās par vecāku varas īstenošanu.

Lietās, kurās iesaistīts dzimtsarakstu nodaļas ierēdnis, pirmās instances tiesas prokuratūra, kuras jurisdikcijā atrodas dzimtsarakstu nodaļa, sniedz savu atzinumu par nolīgumu pirms tā galīgās izskatīšanas.

Apstiprinājums netiek dots, ja vienošanās nav bērna interesēs, ieskaitot ciešu attiecību saglabāšanu ar to vecāku, ar kuru bērns nedzīvo kopā.

6. Ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildības jautājumu, kādi ir alternatīvi līdzekļi konflikta risināšanai, nevēršoties tiesā?

Vecāku starpā noslēgtais nolīgums vienmēr jāapstiprina tiesā (vienalga, vai tāds nolīgums noslēgts vienošanās rezultātā vai izlīguma procesa rezultātā) , izņemot lietās, kad, kā minēts iepriekš, iesaistīta dzimtsarakstu nodaļa.

Posmā, kad tiek izskatītas nesaskaņas starp vecākiem un tiek mēģināts panākt samierināšanos, iespējams iesaistīt Ģimenes samierināšanas dienestu, ko 1997. gadā izveidojusi Tieslietu ministrija, vai Ģimenes samierināšanas dienestus, kas darbojas dažās pašvaldībās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ir iespējams arī vērsties pie Konfliktu starpnieku asociācijas.

Jebkurā tiesvedības posmā un kad vien tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, tiesnesis var pēc savas ierosmes un ar iesaistīto personu piekrišanu vai pamatojoties uz iesaistīto personu iesniegumu, lemt par valsts vai privātu samierināšanās dienestu iesaistīšanu. Samierināšanas rezultātā noslēgtos nolīgumus tiesnesis apstiprina, ja tie aizsargā bērna tiesības.

7. Ja vecāki ierosina tiesas procesu, kādus jautājumus tiesnesis var izlemt attiecībā uz bērnu?

Parasti, neatkarīgi no tā, kurš pieprasa iejaukšanos, tiesa var izlemt šādus jautājumus saistībā ar bērnu:

  1. izskatīt lietas par aizbildniecības noteikšanu un īpašumu pārvaldību;
  2. iecelt personu, kas slēdz darījumus nepilngadīgā vārdā, kā arī iecelt pilnvaroto, kas nepilngadīgo, kurš pakļauts vecāku varai, pārstāv ārpus tiesu iestādēm;
  3.  reglamentēt vecāku varas īstenošanu (t.i., lemt par bērna likteni, uzturlīdzekļiem, kas pienākas bērnam, uzturlīdzekļu maksāšanas veidu, kā arī par noteikumiem, kas reglamentē saskarsmi ar vecāku, kurš nedzīvo kopā ar, ņemot vērā, ka vienmēr jānodrošina tuvas attiecības) un izskatīt lietas saistībā ar šo jautājumu;
  4. izvērtēt nepilngadīgam bērnam pienākošos uzturlīdzekļus, kā arī sagatavot un izskatīt lietas par uzturlīdzekļu piedziņu;
  5. noteikt nepilngadīgo juridisko aizbildnību;
  6. pilnvarot nepilngadīgo tiesību pārstāvi noteiktu darbību veikšanai, apstiprināt darbības, kas veiktas bez pilnvarojuma, un paredzēt noteikumus par dāvinājumu pieņemšanu;
  7. pieņemt lēmumus par galvojumiem, kas vecākiem jādod nepilngadīgu bērnu labā;
  8. pilnībā vai daļēji atcelt vecāku varu un noteikt tās īstenošanas ierobežojumus;
  9. pieņemt lēmumu par nepilngadīgā vārdu un uzvārdiem, ja vecāki par to nevar vienoties;
  10. ja ir noteikta aizbildniecība vai īpašumu pārvaldība, noteikt aizbildņa vai īpašuma pārvaldītāja atlīdzību, izskatīt lietas par aizbildņa, pārvaldnieka vai ģimenes padomnieka atsaukšanu, atbrīvošanu no atbildības vai atcelšanu, pieprasīt un izskatīt informāciju par kontiem, apstiprināt likumā noteiktu hipotēku aizstāšanu un noteikt, kā papildināt vai aizstāt sniegto garantiju, un iecelt īpašu aizbildni, kas pārstāv nepilngadīgo ārpus tiesas;
  11. iecelt īpašu aizbildi, kas pārstāv nepilngadīgo jebkādā aizbildnības procesā;
  12. pieņemt lēmumu par tādas garantijas palielināšanu vai aizstāšanu, kas sniegta par labu nepilngadīgiem bērniem;
  13. pieprasīt un lemt par atskaitēm, kādas vecākiem jāsniedz;
  14. pieprasīt un izskatīt ziņas par līdzekļiem, kas jānodrošina vecākiem.

Ja vecāki nav panākuši savstarpēju vienošanos par sevišķi svarīgiem jautājumiem, par tiem, pamatojoties uz iesniegumu no kāda no vecākiem, lemj tiesa pēc tam, kad mēģināts panākt samierināšanos un uzklausīts nepilngadīgā bērna viedoklis. Lai tiesa bērnu uzklausītu, viņam jābūt vismaz 14 gadus vecam, un apstākļi nevar būt tādi, ka bērna viedokļa uzklausīšana nav ieteicama.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Daži no sevišķi svarīgiem jautājumiem ir šādi: bērna uzvārds, bērna izglītība (it īpaši reliģiskā izglītība), īpašuma pārdošana, mantojuma atteikšana, aizdevuma ņemšana, daļu iegāde komercuzņēmumos.

Gadījumā, ja vecāki šķīrušies vai atšķirti, tiesnesim jāizlemj, vai vecāku varu piešķirt vienam vai abiem vecākiem, kurš būs galvenais aprūpētājs, kādi ir nosacījumi par bērna saskarsmi ar vecāku, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, kā arī jānosaka bērna uzturlīdzekļu (ja tādi noteikti) apjomu un veidu.

8. Ja tiesa vienam vecākam piešķir pilnīgu aizbildnību pār bērnu, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa var pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem attiecībā uz bērnu, no sākuma nekonsultējoties ar otru vecāku?

Par sevišķi svarīgiem jautājumiem, kā arī tad, ja tiesību aktos skaidri prasīta abu vecāku piekrišana, jāapspriežas arī ar vecāku, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, un jāsaņem viņa vai viņas piekrišana. Turklāt vecākam, kuram nav piešķirta vecāku vara, ir tiesības pārraudzīt bērna izglītības un dzīves apstākļus.

Turklāt vecāki var arī vienoties, ka par noteiktiem jautājumiem jāpanāk abpusēja vienošanās vai ka bērna īpašuma pārvaldīšanu uzņemas tas vecāks, kura aizbildnībā ir bērns.

9. Ja tiesa abiem vecākiem piešķir kopīgu aizbildnību pār bērnu, ko tas praktiski nozīmē?

Praksē šādā situācijā vecāku vara īsteno abi vecāki kopīgi. Abi vecāki izlemj par jautājumiem, kas ietekmē bērna dzīvi, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tad, kad vecāki dzīvoja laulībā, bet galvenā atšķirība ir tā, ka bērns var dzīvot kopā tikai ar vienu vecāku.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šajā kontekstā vecāku stāvoklis attiecībā pret bērnu juridiski nemainās pēc šķiršanās vai laulāto atškiršanas.

10. Kurā tiesā vai iestādē man būtu jāvēršas, ja vēlos iesniegt pieteikumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti ir jāpievieno pieteikumam?

Portugālē šādas lietas ir Ģimenes tiesu piekritībā.

Ģimenes tiesas (ko sauc par Ģimenes un mazgadīgo tiesām) atrodas Aveirā, Barreirā, Bragā, Kaškaišā, Koimbrā, Faru, Funšalā, Lisabonā, Lorisā, Pontadelgadā, Portimao, Oportu, Setubalā, Seišalā, Sintrā and Vilafrankadeširā.

Šo tiesu jurisdikcijā neietilpstošās lietas par vecāku atbildību var izskatīt rajonu tiesas.

Ja ir uzsākts laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas process, aizbildnības nosacījumi par vecāku varas īstenošanu, uzturlīdzekļu maksāšanu un vecāku varas liegšanu tiek skatīti saistībā ar šo procesu.

Ja nav uzsākts laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas process, jāiesniedz sākotnējs iesniegums brīvā formā, kurā jānorāda puses, jāapraksta fakti, jāizsaka lūgums un jāsniedz pierādījumi.

Šo iesniegumu var parakstīt vecāki, jo advokāta iesaistīšana ir obligāta tikai pārsūdzības posmā. Sākotnējā posmā vienīgie būtiskie dokumenti ir nepilngadīgu bērnu dzimšanas apliecības un, ja vecāki ir precējušies, laulības apliecība.

Lai uzzinātu vairāk, skatiet sadaļu “Lietu piekritība tiesām”.

11. Kāda procedūra ir piemērojama šajos gadījumos? Vai pastāv ārkārtas procedūra?

Uz šādām lietām attiecināmi brīvprātīgās jurisdikcijas noteikumi, tādēļ tiesa var brīvi izmeklēt faktus, apkopot pierādījumus, pieprasīt izziņas un apkopot informāciju, kādu tā uzskata par vajadzīgu. Tiek pieņemti tikai tādi pierādījumi, ko tiesnesis uzskata par vajadzīgiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Spriedums tiek pasludināts 15 dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma iesniegšanas tiesnesim.

Šādās lietās tiesai nav jāvadās pēc stingri noteiktiem juridiskiem kritērijiem, bet gan katrā lietā jāpieņem lēmums, ko tā uzskata par piemērotāko. Tāpēc, ja tiesa ir iesaistīta vecāku varas piešķiršanā, tai pilnībā jāņem vērā nepilngadīgā bērna intereses.

Tomēr tiesvedības brīvprātīgais raksturs neatbrīvo tiesu no prasības balstīt tās lēmumus uz faktiem un tiesību aktiem.

Šāda veida lietās lēmumus var mainīt, neskarot iepriekš pieņemtus lēmumus, ja rodas kādi izrietoši apstākļi, kas izmaiņas attaisno. Izrietoši apstākļi ir tādi apstākļi, kas radušies pēc kāda lēmuma pieņemšanas, un tādi, kas radušies pirms kāda lēmuma pieņemšanas, bet nav bijuši atklāti nezināšanas dēļ vai citu būtisku iemeslu dēļ.

Pusēm ir tiesības uzzināt informāciju, ziņojumus, izmeklēšanas rezultātus un atzinumus, kas atklāti tiesvedības laikā, un pieprasīt paskaidrojumus, iesniegt papildu pierādījumus vai pieprasīt tādas informācijas apkopošanu, kādu tās uzskata par vajadzīgu. Gadījumos, kad spriedums nav pārsūdzams, tiesnesis noraidīs pieprasījumus, kas ir bezjēdzīgi, neiespējami vai acīmredzami izdarīti ar nodomu novilcināt lietas izskatīšanu. Tiek garantēts, ka tiesa uzklausa abas puses saistībā ar šādā veidā iegūtiem pierādījumiem.

Civilās aizbildniecības lietas, ja to kavēšana var negatīvi ietekmēt bērna intereses, turpina izskatīt arī tiesas brīvdienās.

Jebkurā tiesvedības posmā un kad vien tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, tiesa var provizoriski lemt par lietām, kas steidzami jāatrisina, kā arī lemt par pasākumiem, kādi ir būtiski sprieduma izpildīšanai. Arī pieņemtos galīgos lēmumus var provizoriski mainīt. Šajā nolūkā tiesa var veikt īsas izmeklēšanas, kādas tā uzskata par vajadzīgām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

12. Vai varu saņemt juridisko palīdzību procedūras izmaksu segšanai?

Jā, juridiskā palīdzība saņemama visās tiesās, neatkarīgi no tiesvedības veida.

Lai uzzinātu vairāk, skatīt sadaļu “Juridiskā palīdzība – Portugāle”.

13. Vai var pārsūdzēt lēmumu par vecāku atbildību?

Jā. Saskaņā ar vispārīgajiem civilprocesa noteikumiem viens no vecākiem vai valsts prokuratūra var iesniegt pārsūdzību. Lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar piemērotības un lietderības kritērijiem, nevar pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

14. Dažos gadījumos, iespējams, būs jāvēršas tiesā, lai lēmums par vecāku atbildību tiktu izpildīts. Kāda procedūra ir piemērojama šajos gadījumos?

Ja viens no vecākiem nepilda kādu vienošanos vai lēmumu attiecībā uz bērnu, otrs vecāks var lūgt tiesu veikt vajadzīgos pasākumus, lai panāktu to izpildi un tas vecāks, kurš nepilda lēmumu vai vienošanos, tiktu sodīts ar naudassodu, kā arī piespriest no viņa kompensāciju bērna labā, prasītāja labā vai abu labā.

Kad iesniegums iesniegts vai pievienots tiesvedībai, tiesnesis uzaicina vecākus uz pārrunām vai izdod rīkojumu par atbildētāja informēšanu, lai tas varētu iesniegt savus argumentus. Pārrunās vecāki var vienoties par vecāku varas īstenošanas nosacījumu izmaiņām, paturot prātā bērna intereses. Ja pārrunas nav notikušas vai ja vecāki pārrunu laikā nepanāk vienošanos, tiesnesis liek veikt īsu izmeklēšanu, kā arī citus pasākumus, ko viņš uzskata par vajadzīgiem, un pēc tam pieņem lēmumu. Ja vienam vecākam piespriests naudassods, un tas netiek nomaksāts desmit dienu laikā, tiek izdots tiesvedības rīkojums, kas tiek nodots tiesai, kuras jurisdikcijā ir sodanaudas piedzīšana.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šāds process ir saistīts ar galveno tiesvedību, un to uzsāk pēc vecāka vai valsts prokuratūras iesnieguma.

Ja persona, kuras tiesiskais pienākums ir maksāt bērna uzturlīdzekļus, nesamaksā noteiktās summas desmit dienu laikā pēc noteiktā termiņa, tad:

  1. ja persona ir valsts ierēdnis, attiecīgo summu atvelk no viņa algas, pamatojoties uz pieprasījumu, ko tiesa nosūta kompetentajai iestādei;
  2. ja persona ir darba ņēmējs vai algots darbinieks, summu atvelk no viņa algas vai atalgojuma. Par to paziņo viņa darba devējam, kurš šādā gadījumā tiek iecelts par pilnvarotu depozitāriju;
  3. ja persona saņem peļņu, pensiju, pabalstus, komisijas maksājumus, procentu maksājumus, honorārus, gratifikācijas, dalītu peļņu vai tamlīdzīgus ienākumus, uzturlīdzekļus atskaita no šiem ienākumiem, tad, kad tie tiek izmaksāti vai kreditēti, izdarot attiecīgos pieprasījumus vai paziņojumus, ieceļot attiecīgās iestādes par pilnvarotu depozitāriju.

Atvelkamajās summās iekļauj arī nākamos uzturlīdzekļu maksājumus, kas tad tiek izmaksāti tieši uzturlīdzekļu saņēmējam.

15. Kas man ir jādara, lai lēmums par vecāku atbildību, ko tiesa ir pieņēmusi citā dalībvalstī, tiktu atzīts un izpildīts Portugālē? Kāda procedūra ir piemērojama šajos gadījumos?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jānošķir gadījumi, kad spriedums pieņemts laulības šķiršanas, laulāto atšķiršanas vai laulības anulēšanas lietās, no citiem gadījumiem gadījumos.

Pirmajā gadījumā tiek piemērota 2000. gada 29. maija regula (EK) Nr. 1347/2000, saskaņā ar kuru citā ES dalībvalstī, izņemot Dāniju, pieņemti spriedumi tiek atzīti Portugālē bez kādas papildu procedūras.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tāpēc kādā citā dalībvalstī pieņemts spriedums par vecāku varas īstenošanu pār pāra kopējo bērnu, kas stājas spēkā un ir pasludināts attiecīgajā valstī, Portugālē stājas spēkā pēc ieinteresētās puses pieteikuma, tiklīdz spriedums pasludināts par spēkā esošu attiecīgajā valstī.

Retie iemesli šādu spriedumu neatzīšanai ir minēti minētajā regulā.

Gadījumos, kas nav noteikti minētajā regulā, un lietās, kas saistītas aizbildnību pār bērnu, tiek piemērota 1980. gada Eiropas Konvencija par lēmumu atzīšanu un izpildīšanu bērnu aizgādības un bērnu aizgādības atjaunošanas lietās (kura ir saistoša lielākajai daļai ES dalībvalstu).

Saskaņā ar šo starptautisko instrumentu jebkura persona, kas kādā konvencijas dalībvalstī ir saņēmusi lēmumu par bērna aizbildnību un vēlas saņemt citā dalībvalstī lēmuma atzīšanu vai izpildi, var iesniegt pieprasījumu Instituto de Reinserção Social (Sociālās integrācijas institūtam). Pieprasījumam jāpievieno:

  1. dokuments, kas pilnvaro Portugāles Valsti rīkoties pieprasījuma iesniedzēja vārdā vai iecelt pārstāvi šim nolūkam;
  2. lēmuma kopija, kas atbilst prasībām par kopijas patiesumu;
  3. ja lēmums pieņemts bez atbildētāja vai viņa likumīgā pārstāvja klātbūtnes, jāiesniedz dokuments, kas apliecina, ka atbildētājam ir ticis izsniegts dokuments, uz kuru pamatojoties lieta uzsākta, vai līdzīgs dokuments;
  4. ja vajadzīgs, dokuments, kas apliecina, ka saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā pieņemts lēmums, spriedums ir izpildāms;
  5. ja iespējams, paziņojums par iespējamo bērna atrašanās vietu attiecīgajā valstī un priekšlikumi par to, kā atjaunot bērna aizbildnību.

Gadījumos, kas nav noteikti konvencijās un īpašajos noteikumos, tiek piemērota īpašā ārvalstīs pieņemto spriedumu izskatīšanas procedūra.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šajā procedūrā kopā ar pieteikumu jāiesniedz dokuments, kurā izklāstīts izskatāmais spriedums, un pretējai pusei 15 dienu laikā jāiesniedz savi iebildumi. Pieteikuma iesniedzējs var atbildēt 10 dienu laikā pēc paziņojuma par otras puses atbildi. Kad puses iesniegušas savus argumentus un veikti pasākumi, kādus "ziņojošais tiesnesis" (relator) uzskata par vajadzīgiem, lietas dokumenti tiek nodoti izskatīšanai pusēm un valsts prokuratūrai uz 15 dienām katrai.

Lai apstiprinātu spriedumu:

  1. nedrīkst būt nekādu šaubu par dokumenta, kurā izklāstīts spriedums, īstenumu vai par sprieduma pamatotību;
  2. spriedumam jābūt galīgam saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tas taisīts;
  3. lai to būtu taisījusi tāda ārvalstu tiesa, kuras kompetence nav apstrīdēta saskaņā ar likumu, un tas neattiektos lietu, kas ietilpst tikai Portugāles tiesu kompetencē;
  4. lai nebūtu iespējams celt iebildumus lis pendence vai res judicata dēļ, balstoties uz Portugāles tiesā izskatītu lietu, izņemot, ja tā bijusi citas valsts tiesa, kura kavējusi tiesvedības uzsākšanu;
  5. atbildētājam jābūt saņēmušam pienācīgo informāciju par tiesvedību saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras tiesa pieņēmusi spriedumu, kā arī tiesvedībā jābūt ievērotiem principiem par tiesībām uz aizstāvību un vienādu pušu aizsardzību;
  6. lai tajā nebūtu ietverts lēmums, kura atzīšanas iznākums būtu skaidrā pretrunā ar Portugāles Valsts starptautiskajiem principiem saistībā ar sabiedrisko kārtību.

16. Kurā tiesā man jāvēršas, lai apstrīdētu lēmuma par vecāku atbildību atzīšanu, ko tiesa ir pieņēmusi citā dalībvalstī? Kāda procedūra ir piemērojama šajos gadījumos?

Lai citas dalībvalsts (izņemot Dāniju) tiesas pieņemtu lēmumu par vecāku atbildību apstiprinātu Portugālē un iepriekš minētajos gadījumos, kad piemērojama regula (EK) Nr. 1347/2000, jāiesniedz pieprasījums rajona tiesai vai Ģimenes tiesai (ja tāda ir attiecīgajā rajonā). Kā minēts atbildē uz iepriekšējo jautājumu, šādus lēmumus Portugālē atzīst bez kādas papildu procedūras.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Citos gadījumos jāpatur prātā, ka, neatkarīgi no konvenciju un īpašu likumu noteikumiem, nekādi citas valsts tiesas vai šķīrējtiesnešu pieņemti lēmumi par privāttiesībām nav spēkā Portugālē bez izskatīšanas un apstiprināšanas, neskatoties uz to, kāda ir pušu pilsonība.

Izskatīšana un apstiprināšana ir piekritīga tai apelācijas tiesai, kuras tiesu apgabalā dzīvo persona, pret kuru vēlas piemērot spriedumu (Koimbras, Evoras, Gimaraišas, Lisabonas un Portu apelācijas tiesas).

17. Kādu likumu tiesa piemēro tiesvedībā par vecāku atbildību, ja bērns vai puses nedzīvo Portugālē vai tām ir cita pilsonība?

Tiesvedībā, kam piemērojama 2000. gada 29. maija regula (EK) Nr. 1347/2000, to dalībvalstu tiesu piekritībā, kuru piekritībā ietilpst šķiršanās, laulāto atšķiršanas pieteikumu izskatīšana un laulības anulēšana, ir jebkura lieta saistībā ar vecāku varu pār kopēju bērnu, ar nosacījumu, ka bērns pastāvīgi dzīvo attiecīgajā dalībvalstī.

Tādēļ tiesām ir jurisdikcija dalībvalstīs, kuru teritorijā atrodas:

  1. laulāto pastāvīgā dzīvesvieta;
  2. pēdējā laulāto pastāvīgā dzīvesvieta, ja viens no laulātajiem joprojām tajā dzīvo;
  3. atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta;
  4. kopēja iesnieguma gadījumā – viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta;
  5. iesnieguma iesniedzēja pastāvīgā dzīvesvieta, ja iesniedzējs tajā dzīvojis vismaz vienu gadu pirms iesnieguma iesniegšanas;
  6. iesnieguma iesniedzēja pastāvīgā dzīvesvieta, ja iesniedzējs pirms iesnieguma iesniegšanas tajā dzīvojis vismaz sešus mēnešus, ja iesniedzējs ir attiecīgās dalībvalsts pilsonis, bet Apvienotās Karalistes un Īrijas gadījumā – tā ir viņa pastāvīgā dzīvesvieta (domicils);
  7. tiesa dalībvalstī, kuras pilsoņi ir abi laulātie, bet Apvienotās Karalistes un Īrijas gadījumā – kura ir abu laulāto pastāvīgā dzīvesvieta (domicils).

Ja bērna pastāvīgā dzīvesvieta nav dalībvalstī, kurā tiesa izskatījusi laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu vai laulības anulēšanu, lieta ir šīs dalībvalsts tiesu piekritībā, ja bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā no dalībvalstīm un ja a) vismaz vienam no laulātajiem ir vecāku vara pār bērnu un b) laulātie piekrituši tiesas jurisdikcijai pār izskatāmo lietu, un tas bērna labākajās interesēs.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja nevienai dalībvalsts tiesai nav jurisdikcijas minētajos gadījumos, piekritību katrā dalībvalstī reglamentē attiecīgās valsts tiesību akti.

Ikviens dalībvalsts pilsonis, kas pastāvīgi dzīvo kādas citas dalībvalsts teritorijā, var ar tādām pašām tiesībām kā attiecīgās valsts pilsoņi izmantot šajā valstī piemērojamos piekritības noteikumus attiecībā pret atbildētāju, kurš pastāvīgi nedzīvo kādā dalībvalstī un nav nevienas dalībvalsts pilsonis, bet Apvienotās Karalistes un Īrijas gadījumā – neviena no tām nav viņa pastāvīgā dzīvesvieta (domicils).

Ja nelaulātu vecāku bērns dzīvo valstī, kas pievienojusies 1961. gada 5. oktobra Hāgas Konvencijai par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību ( ko Portugāle ir ratificējusi), tad parasti tās valsts tiesas, kurā bērns pastāvīgi dzīvo, var lemt par vecāku varas piešķiršanu un parasti piemēro savas valsts tiesību aktus.

Tās valsts iestādes, kuras pilsonis ir bērns, var noteikt pasākumus, kas vērsti uz bērna vai viņa īpašuma aizsardzību saskaņā ar attiecīgo attiecīgajiem iekšējiem tiesību aktiem, ja iestādes uzskata, ka tas vajadzīgs bērna interesēs, paziņojot iepriekš par to valstij, kurā bērns dzīvo pastāvīgi.

Ja nav piemērojami šie noteikumi, tiek piemēroti Portugāles iekšējie tiesību akti. Tie paredz, ka kompetentā tiesa ir tiesa, kuras piekritībā ir rajons, kurā ir bērna dzīvesvieta vai, ja bērns nedzīvo Portugālē, pieteikuma iesniedzēja vai atbildētāja dzīvesvieta.

Ja neviena no trim pusēm nedzīvo Portugālē, bet lieta ir Portugāles tiesu piekritībā no starptautiskā viedokļa, lietas izskatīšana ir Lisabonas Ģimenes un mazgadīgo tiesas piekritībā.

Tiesas piemēro tās valsts tiesību aktus, kuras pilsoņi ir vecāki vai kurā tie pastāvīgi dzīvo. Ja vecāki pastāvīgi dzīvo dažādās valstīs, tiek piemēroti tiesību akti, kas piemērojami bērnam. Ja radniecība ir noteikta tikai ar vienu no vecākiem, tad piemērojami šim vecākam piemērojamie tiesību akti. Ja viens no vecākiem miris, tiek piemēroti dzīvajam vecākam piemērojamie tiesību akti.

Cita informācija

Papildu informāciju var iegūt šādās tīmekļa vietnēs:

  • Augstākā tiesa; English - français - português
  • Konstitucionālā tiesa; português
  • Tieslietu ministrija; English - português
  • Lisabonas Apelācijas tiesa; português
  • Koimbras Apelācijas tiesa; português
  • Evoras Apelācijas tiesa; English - français - português
  • Oportu Apelācijas tiesa; português
  • Republikas Ģenerālprokuratūra; português
  • Tieslietu studiju centrs (iestāde, kas ir atbildīga par Portugāles tiesnešu apmācību); English - français - português
  • Justīcijas administrācijas ģenerāldirekcija (cita starpā pieejama arī informācija par tiesām un to teritoriālo piekritību, kā arī piekļuve justīcijas ierēdņu vietnēm); português
  • Tieslietu ministrijas Likumdošanas un politikas plānošanas kabinets; English - português
  • Reģistru un notariāta ģenerāldirekcija; português
  • Patērētāju institūts; português
  • Portugāles tiesnešu arodbiedrība; português
  • Valsts prokuratūras maģistrātu arodbiedrība; português
  • Advokātu biedrība; português
  • Tiesību aktu datu bāze tiešsaistes režīmā português (tajā ietverti rīkojumi un tiesību akti, kas publicēti D.R. I sērijā kopš 19070. gada 1. janvāra; nodrošina bezmaksas piekļuvi tiesību aktiem, kas publicēta D.R. I sērijā kopš 2000. gada 1. janvāra.);
  • Konfliktu starpnieku asociācija; português
  • Piemērs – ģimenes samierināšanas dienests pašvaldībā. português

Piezīmes

[1] Šis jautājums ir identisks 15. jautājumam un ir pretējs domātajai nozīmei. Oriģinālais jautājums angliski ir par atzīšanas apstrīdēšanu.

« Vecāku atbildība - Vispārīgas ziņas | Portugāle - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 28-09-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste