Eiropas Komisija > ETST > Vecāku atbildība > Polija

Pēdējo reizi atjaunots: 23-02-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Vecāku atbildība - Polija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko praksē nozīmē juridiskais termins “vecāku atbildība”? Kādas ir vecāku tiesības un saistības? 1.
2. Kurš no vecākiem parasti ir atbildīgs par bērnu? 2.
3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas būt atbildīgi par saviem bērniem, vai viņu vietā var iecelt citu personu? 3.
4. Ja vecāki šķiras vai kopā vairs nedzīvo, kā jautājums par vecāku atbildību tiek risināts turpmāk? 4.
5. Ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, kādas formalitātes ir jāievēro, lai vienošanās būtu juridiski saistoša? 5.
6. Ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildību, kādi ir alternatīvi līdzekļi konflikta atrisināšanā, nevēršoties tiesā? 6.
7. Ja vecāki vēršas tiesā, par kādiem jautājumiem tiesnesis var lemt attiecībā uz bērnu? 7.
8. Ja tiesa izlemj, ka tikai viens no vecākiem būs atbildīgs par bērnu, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa var izlemt par visiem jautājumiem attiecībā uz bērnu, vispirms neapspriežoties ar otru no vecākiem? 8.
9. Ja tiesa izlemj, ka vecākiem būs kopīga aizbildnība par bērnu, ko tas nozīmē praksē? 9.
10. Kādā tiesā vai iestādē vērsties, ja es gribu iesniegt pieteikumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti ir jāpievieno šim pieteikumam? 10.
11. Kāda ir šo lietu procedūra? Vai ir iespējama ārkārtas procedūra? 11.
12. Vai es varu saņemt juridisku palīdzību, lai segtu procedūras izmaksas? 12.
13. Vai ir iespējams pārsūdzēt lēmumu par vecāku atbildību? 13.
14. Atsevišķos gadījumos var būt ir jāraksta iesniegums tiesai vai citai iestādei, lai īstenotu lēmumu par vecāku atbildību. Kāda šādos gadījumos ir procedūra? 14.
15. Kas man ir jādara, lai citas dalībvalsts lēmumu par vecāku atbildību atzīst un īsteno Polijā? Kāda šādos gadījumos ir procedūra? 15.
16. Kādā tiesā man ir jāvēršas, lai apstrīdētu citas dalībvalsts tiesas lēmuma par vecāku atbildību atzīšanu? Kāda šādos gadījumos ir procedūra? 16.
17. Kādu likumu piemēro tiesvedībā par vecāku atbildību, ja bērns vai tiesvedības puses nedzīvo Polijā vai viņu tautības ir atšķirīgas? 17.

 

1. Ko praksē nozīmē juridiskais termins “vecāku atbildība”? Kādas ir vecāku tiesības un saistības?

Polijas ģimenes lietu un aizbildnības kodeksā vecāku vara (atbildība) definēta nav. Vispārīgi runājot, vecāku varu (atbildību) var definēt kā vecāku saistību un tiesību kopumu attiecībā uz nepilngadīgu bērnu, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstīgu bērna aprūpi un interešu aizsardzību.

Vecāku vara rodas ex lege brīdī, kad bērns ir piedzimis, un ilgst līdz bērna pilngadībai, t.i., bērns sasniedz 18 gadu vecumu (ar dažiem izņēmumiem).

Personai, kam pieder vecāku vara, ir pienākums rūpēties par bērnu, viņu izaudzināt, rūpēties par viņa fizisko un garīgo veselību, izglītību, kā arī pārstāvēt bērnu un pārvaldīt viņa/viņas īpašumu.

2. Kurš no vecākiem parasti ir atbildīgs par bērnu?

Par bērnu ir atbildīgi abi vecāki neatkarīgi no tā, vai viņi ir precējušies viens ar otru vai nav, vai viņi dzīvo kopā vai nedzīvo, utt.

Tikai situācijā, kad tiesa ir noteikusi bērna paternitāti, tēvs ir tiesīgs izmantot vecāku varu tikai tad, ja tiesa piešķir to viņam savā lēmumā par paternitātes noteikšanu. Ja viens no vecākiem ir miris vai ir kļuvis tiesībnespējīgs, vai viņam/viņai ir atņemtas vecāku tiesības, vai viņam/viņai ir pārtraukta vecāku vara, tad otrs no vecākiem uzņemas vecāku varu. Ja bērna paternitāte nav noteikta, tad tikai māte ir tiesīga izmantot vecāku varu.

3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas būt atbildīgi par saviem bērniem, vai viņu vietā var iecelt citu personu?

Ja neviens no vecākiem nav tiesīgs izmantot vecāku varu, piemēram, ja ir atņemtas vecāku tiesības to nepareizas izmantošanas vai neizmantošanas dēļ, bērnam ir jāieceļ aizbildnis.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Ja vecāki šķiras vai kopā vairs nedzīvo, kā jautājums par vecāku atbildību tiek risināts turpmāk?

Ja vecāki šķiras vai kopā vairs nedzīvo, jautājums par vecāku varu ir jāizlemj tiesā.

5. Ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, kādas formalitātes ir jāievēro, lai vienošanās būtu juridiski saistoša?

Polijas likums neparedz iespēju slēgt šāda veida vienošanos.

6. Ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildību, kādi ir alternatīvi līdzekļi konflikta atrisināšanā, nevēršoties tiesā?

Ir iespēja izmantot starpnieku, tomēr tas ir jādara bāriņtiesai.. Šī tiesa var nosūtīt vecākus uz ģimenes terapijas pārrunām, ko organizē dažādas sociālas vai nevalstiskas organizācijas, utt.

7. Ja vecāki vēršas tiesā, par kādiem jautājumiem tiesnesis var lemt attiecībā uz bērnu?

Ir nosacījums, kas paredz, ka abi vecāki kopīgi izlemj svarīgus jautājumus attiecībā uz bērnu. Ja viņi nespēj vienoties, šos jautājumus izlemj bāriņtiesa. Nav saraksta, kurā ir uzskaitīti svarīgie jautājumi. Likums iesaka, ka šie svarīgie jautājumi var būt šādi: bērna dzīvesvieta, skolas izvēle, lēmums par bērna vārdu un uzvārdu, lēmumi par bērna ārstēšanu, izbraukšana ārpus valsts.

Lieta par uzturlīdzekļiem nav lieta par aizbildnību. Acīmredzami, ja viens no vecākiem nenodrošina uzturlīdzekļus bērnam, otram ir tiesības iesniegt prasību tiesā, lai tā piešķir maksāt uzturlīdzekļus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. Ja tiesa izlemj, ka tikai viens no vecākiem būs atbildīgs par bērnu, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa var izlemt par visiem jautājumiem attiecībā uz bērnu, vispirms neapspriežoties ar otru no vecākiem?

Nē, fakts, ka viens no vecākiem izmanto vienīgā aizbildņa tiesības pār bērnu nenozīmē, ka otram no vecākiem ir atņemtas tiesības izteikt savu viedokli par svarīgiem jautājumiem attiecībā uz bērnu.

9. Ja tiesa izlemj, ka vecākiem būs kopīga aizbildnība par bērnu, ko tas nozīmē praksē?

Tikai tiem vecākiem, kas dzīvo kopā, drīkst būt kopīga aizbildnība pār bērnu. Ja vecāki kopā nedzīvo, tikai vienam no viņiem piešķir aizbildnību pār bērnu. Otrs no vecākiem saglabā savas tiesības brīvi sazināties ar bērnu, kā arī pilnībā izmantot savu vecāku varu. Ir atšķirība starp jēdzienu par aizbildnību un jēdzienu par vecāku varas izmantošanu.

10. Kādā tiesā vai iestādē vērsties, ja es gribu iesniegt pieteikumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti ir jāpievieno šim pieteikumam?

Lietas, kas attiecas uz vecāku varu, atrodas apgabalu tiesu (‘rejonowy’) kompetencē – ģimenes un jauniešu lietu nodaļas (bāriņtiesa) ir kompetentas izskatīt lietas, pamatojoties uz bērna dzīvesvietu.

Ikviens iesniedz pieteikumu un pievieno bērna dzimšanas apliecību, vecāku laulības apliecību (ja viņi ir precējušies viens ar otru), citus dokumentus, kas atbalsta iesniegumu, piemēram, medicīniskas izziņas, skolas izziņas, pedagogu atzinumus, utt.

Lapas augšmalaLapas augšmala

11. Kāda ir šo lietu procedūra? Vai ir iespējama ārkārtas procedūra?

Tā sauktā procedūra bez tiesas procesa, kas nav tik oficiāla kā tiesas procesa procedūra, tiek piemērota lietās attiecībā uz vecāku varu.

Ārkārtas situācijās, piemēram, ja bērna veselība ir apdraudēta, bāriņtiesa drīkst rīkoties ex officio un izdot lēmumus ārpus kārtas. Šādi lēmumi ir izpildāmi nekavējoties.

12. Vai es varu saņemt juridisku palīdzību, lai segtu procedūras izmaksas?

Tiesvedība bāriņtiesā lietās par vecāku varu ir bez maksas. Pie tam attaisnotās lietās vecāki drīkst saņemt bezmaksas juridisku pārstāvību ar advokātu.

13. Vai ir iespējams pārsūdzēt lēmumu par vecāku atbildību?

Jā, par jebkuru lēmumu var iesniegt apelācijas sūdzību augstākas instances tiesā.

14. Atsevišķos gadījumos var būt ir jāraksta iesniegums tiesai vai citai iestādei, lai īstenotu lēmumu par vecāku atbildību. Kāda šādos gadījumos ir procedūra?

Tiesvedība attiecībā uz lēmuma izpildi par vecāku varu piespiedu kārtā ir jāuzsāk tai pašai tiesai, kas izdeva sākotnējo lēmumu. Attiecīgajai personai ir jāiesniedz atbilstīgs pieteikums tiesā. Tiesvedība notiek, ievērojot Polijas civilprocesa kodeksa nosacījumus.

15. Kas man ir jādara, lai citas dalībvalsts lēmumu par vecāku atbildību atzīst un īsteno Polijā? Kāda šādos gadījumos ir procedūra?

Polija ievēro Eiropas Konvenciju par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un aizbildnības atjaunošanu, kas pieņemta Luksemburgā 1980. gada 20. maijā.

Tādējādi tiesā ir jāiesniedz attiecīgs pieteikums.

Kad Polija iestāsies Eiropas Savienībā, šajā sakarībā piemērojami būs ES tiesību aktu nosacījumi.

16. Kādā tiesā man ir jāvēršas, lai apstrīdētu citas dalībvalsts tiesas lēmuma par vecāku atbildību atzīšanu? Kāda šādos gadījumos ir procedūra?

Šīs lietas izskata apelācijas tiesvedības laikā apelācijas tiesa, kas ir augstāka pār to tiesu, kas izdeva lēmumu par ārvalsts tiesas lēmuma atzīšanu. Ir piemērojami Civilprocesa kodeksa nosacījumi.

17. Kādu likumu piemēro tiesvedībā par vecāku atbildību, ja bērns vai tiesvedības puses nedzīvo Polijā vai viņu tautības ir atšķirīgas?

Piemērojamais likums par bērna dzīvesvietas valsti ir saskaņā ar 1965. gada 12. novembra Privāto starptautisko tiesību aktu 19. pantu.

Pie tam Polija ievēro 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību, kas pieļauj iespēju piemērot tās valsts likumdošanu, kurā dzīvo nepilngadīgais.

« Vecāku atbildība - Vispārīgas ziņas | Polija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 23-02-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste