Eiropas Komisija > ETST > Vecāku atbildība > Lietuva

Pēdējo reizi atjaunots: 21-06-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Vecāku atbildība - Lietuva

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko praksē nozīmē juridiskais termins “vecāku atbildība”? Kādas ir vecāku tiesības un saistības? 1.
2. Kurš no vecākiem parasti ir atbildīgs par bērnu? 2.
3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas būt atbildīgi par saviem bērniem, vai viņu vietā var iecelt citu personu? 3.
4. Ja vecāki šķiras vai kopā vairs nedzīvo, kā jautājums par vecāku atbildību tiek risināts nākotnē? 4.
5. Ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, kādas formalitātes ir jāievēro, lai vienošanās būtu juridiski saistoša? 5.
6. Ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildību, kādi ir alternatīvi līdzekļi konflikta atrisināšanā, nevēršoties tiesā? 6.
7. Ja vecāki vēršas tiesā, par kādiem jautājumiem tiesnesis var lemt attiecībā uz bērnu? 7.
8. Ja tiesa izlemj, ka tikai viens no vecākiem būs atbildīgs par bērnu, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa var izlemt par visiem jautājumiem attiecībā uz bērnu, vispirms neapspriežoties ar otru no vecākiem? 8.
9. Ja tiesa izlemj, ka vecākiem būs kopīga aizbildniecība par bērnu, ko tas nozīmē praksē? 9.
10. Kādā tiesā vai iestādē vērsties, ja es gribu iesniegt pieteikumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti ir jāpievieno šim pieteikumam? 10.
11. Kāda ir šo lietu procedūra? Vai ir iespējama ārkārtas procedūra? 11.
12. Vai es varu saņemt juridisku palīdzību, lai segtu procedūras izmaksas? 12.
13. Vai ir iespējams pārsūdzēt lēmumu par vecāku atbildību? 13.
14. Atsevišķos gadījumos var būt ir jāraksta iesniegums tiesai vai citai iestādei, lai īstenotu lēmumu par vecāku atbildību. Kāda ir procedūra šādos gadījumos? 14.
15. Kas man ir jādara, lai citas dalībvalsts lēmumu par vecāku atbildību atzīst un īsteno Lietuvā? Kāda ir procedūra šādos gadījumos? 15.
16. Kādā tiesā Lietuvā man ir jāvēršas, lai apstrīdētu citas dalībvalsts tiesas lēmuma par vecāku atbildību atzīšanu? Kāda ir procedūra šādos gadījumos? 16.
17. Kādu likumu piemēro tiesvedībā par vecāku atbildību, ja bērns vai tiesvedības puses nedzīvo Lietuvā vai viņu tautības ir atšķirīgas? 17.

 

1. Ko praksē nozīmē juridiskais termins “vecāku atbildība”? Kādas ir vecāku tiesības un saistības?

Bērnu un vecāku savstarpējās tiesības un pienākumi ir noteikti Civilkodeksa 3. daļas iv nodaļā. Civilkodeksa 3.155 pants paredz, ka līdz bērnu pilngadības vai patstāvības sasniegšanai par viņiem rūpējas viņu vecāki. Vecākiem ir tiesības un pienākums pienācīgi izglītot un audzināt savus bērnus, rūpēties par viņu veselību un fizisko un garīgo stāvokli, radīt labvēlīgus apstākļus viņu pilnīgai un harmoniskai attīstībai tā, lai bērns ir gatavs patstāvīgai dzīvei sabiedrībā. Civilkodeksa 3. daļas XI nodaļa nosaka vecāku tiesības un pienākumus attiecībā uz viņu bērniem, un XII nodaļa nosaka savstarpējās vecāku un bērnu īpašuma tiesības un pienākumus.

Saskaņā ar Civilkodeksa 3.227 panta 2. punktu adoptētāji vecāki ir jāuzskata par bērna vecākiem saskaņā ar likumu līdz tiesas spriedums par adopciju kļuva res judicata, izņemot 3.222 panta 4. punktā noteikto izņēmumu.

2. Kurš no vecākiem parasti ir atbildīgs par bērnu?

Civilkodeksa 3.156 pants paredz, ka attiecībā uz bērniem tēvam un mātei ir vienlīdzīgas tiesības un pienākumi. Vecākiem ir vienlīdzīgas tiesības un pienākumi attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai bērns ir piedzimis pārim, kas ir precējušies vai nav, pēc laulības šķiršanas vai juridiskas laulības anulēšanas, vai atšķiršanas.

3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas būt atbildīgi par saviem bērniem, vai viņu vietā var iecelt citu personu?

Ja vecāki nespēj vai nevēlas īstenot vecāku atbildību pār saviem bērniem, viņu vietā var iecelt citu personu. Šiem mērķiem Civilkodeksā ir paredzēta nepilngadīgo aizbildnības un uzraudzības iestāde. Bērna pastāvīgas un īslaicīgas nodošanas pamatprincipi aizbildnībā/uzraudzībā ir noteikti 3.254 un 3.257 pantā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Ja vecāki šķiras vai kopā vairs nedzīvo, kā jautājums par vecāku atbildību tiek risināts nākotnē?

Ja vecāki šķir laulību, vecāku atbildību nākotnē nosaka veids, kādā tiek šķirta laulība.

Ja laulība tiek anulēta, laulātajiem savstarpēji vienojoties, viņiem tiesā ir jāuzrāda līgums par laulības šķiršanas ietekmi (uz īpašuma lietu atrisināšanu, uzturlīdzekļu maksāšanu bērniem, utt.). Saskaņā ar Civilkodeksa 3.53 panta 3. punktu atļaujot šķirt laulību, tiesa apstiprina laulāto līgumu par laulības šķiršanas ietekmi, nosakot uzturlīdzekļu maksāšanu nepilngadīgajiem bērniem un viens otram, nepilngadīgo bērnu dzīvesvietu, viņu līdzdalību bērnu izglītošanā un citas viņu īpašuma tiesības un pienākumus. Līguma teksts ir jāietver spriedumā par laulības šķiršanu. Ja ir būtiskas izmaiņas apstākļos (viens no bijušajiem laulātajiem ir slims, ir darbnespējīgs, utt.), bijušie laulātie vai viens no viņiem drīkst prasīt tiesai no jauna izskatīt viņu līguma nosacījumus par laulības šķiršanas sekām.

Ja laulību anulē pēc viena laulātā pieteikuma, tiesā iesniegtajā pieteikumā ir arī jānorāda, kā iesniedzējs gatavojas pildīt savas saistības attiecībā uz otru laulāto un viņu nepilngadīgajiem bērniem. Atļaujot šķirt laulību, tiesai ir jāatrisina jautājumi, kas attiecas uz nepilngadīgo bērnu dzīvesvietu un uzturlīdzekļu maksāšanu viņiem, uzturlīdzekļu maksāšanu vienam no laulātajiem, laulāto kopīpašumu, izņemot gadījumus, kur īpašumtiesības ir noteiktas ar laulāto savstarpēju vienošanos, kas ir apstiprināta notariālā kārtībā (3.59 pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja laulību anulē, pamatojoties uz viena vai abu laulāto vainu. Laulības šķiršanai pamatojoties uz abu laulāto vainu, ir tādas pašas sekas kā laulības šķiršanai, kuras pamatā ir laulāto abpusēja piekrišana (3.51-3.54 pants). Laulības šķiršanas tiesvedība, pamatojoties uz viena no laulāto vainu, attiecas uz mutatis mutandis, ko paredz 3.59 pants.

Laulāto atšķiršanas gadījumā viens no laulātajiem drīkst tiesā iesniegt pieteikumu, lai saņemtu atšķiršanas apstiprinājumu, ja zināmu apstākļu dēļ, kas var nebūt atkarīgi no otra laulātā, viņu kopīgā dzīve ir kļuvusi nepanesama (neiespējama) vai var nopietni kaitēt viņu nepilngadīgo bērnu interesēm, vai laulātajiem vairāk nav intereses dzīvot kopā. Pieņemot spriedumu par laulāto atšķiršanu, tiesai ir jānorāda tas laulātais, ar kuru ir jādzīvo bērniem, bērnu uzturēšana un atšķirtā tēva (mātes) iesaistīšanās bērnu izglītošanā. Abi laulātie drīkst kopīgi vērsties tiesā, lai saņemtu atšķiršanas apstiprinājumu, ja viņi ir noslēguši līgumu par atšķiršanas sekām, paredzot viņu nepilngadīgo bērnu dzīvesvietu, uzturēšanu un izglītošanu, kā arī viņu īpašuma un savstarpējās uzturēšanas jautājuma nokārtošanu. Ja laulātie ir noslēguši līgumu par atšķiršanas sekām, tiesa apstiprina šo līgumu ar noteikumu, ka tas saskan ar valsts kārtību, viņu nepilngadīgo bērnu vai viena no laulātajiem tiesībām un juridiskajām interesēm. Pēc līguma apstiprināšanas tiesa tā tekstu ietver spriedumā par laulāto atšķiršanu.

5. Ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, kādas formalitātes ir jāievēro, lai vienošanās būtu juridiski saistoša?

Ja vecāki dzīvo kopā, uzturlīdzekļu maksāšanas kārtību un veidu nosaka savstarpēja vecāku vienošanās. Šī vienošanās var būt brīvā formā. Saskaņā ar Civilkodeksa 3.193 pantu par laulības šķiršanu, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos (3.51 pants), vai laulāto atšķiršanu (3.73 pants), laulātie slēdz vienošanos, paredzot savstarpējos pienākumus, uzturot savus nepilngadīgos bērnus, kā arī uzturlīdzekļu maksāšanas kārtību, apmēru un veidu. Tiesai šī vienošanās ir jāapstiprina (3.53 pants). Nepilngadīgo bērnu vecāki drīkst slēgt vienošanos par savu bērnu uzturēšanu arī tad, ja viņu laulības šķiršanai ir cits iemesls. Ja viens no vecākiem neievēro vienošanos par savu nepilngadīgo bērnu uzturēšanu, otram no vecākiem ir tiesības vērsties tiesā, lai tā izdod tiesas pavēsti.

Lapas augšmalaLapas augšmala

6. Ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildību, kādi ir alternatīvi līdzekļi konflikta atrisināšanā, nevēršoties tiesā?

Lietuvā nav alternatīvu līdzekļu konflikta atrisināšanai par vecāku atbildību. Vecāki var atrisināt savu konfliktu tikai tiesā.

7. Ja vecāki vēršas tiesā, par kādiem jautājumiem tiesnesis var lemt attiecībā uz bērnu?

Ja vecāki vēršas tiesā, tiesnesis var izlemt par visiem jautājumiem, kas skar bērnu, ieskaitot par viņa dzīvesvietu, vecāku apmeklēšanas/saskarsmes tiesībām, nepilngadīgu bērnu uzturēšanu un citiem jautājumiem, kas ir norādīti tiesā iesniegtajā pieteikumā.

8. Ja tiesa izlemj, ka tikai viens no vecākiem būs atbildīgs par bērnu, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa var izlemt par visiem jautājumiem attiecībā uz bērnu, vispirms neapspriežoties ar otru no vecākiem?

Saskaņā ar Civilkodeksa 3.156 pantu tēvam un mātei ir vienlīdzīgas tiesības un pienākumi attiecībā uz saviem bērniem. Vecākiem ir vienlīdzīgas tiesības un pienākumi attiecībā uz saviem bērniem neatkarīgi no tā, vai bērns piedzima laulātam vai nelaulātam pārim, pēc laulības šķiršanas vai juridiskas laulības anulēšanas vai atšķiršanas. Vecākiem ir tiesības un pienākums audzināt savus bērnus; viņi ir atbildīgi par savu bērnu izglītību un attīstību, viņu veselību un garīgo un fizisko stāju. Veicot šos pienākumus, vecākiem ir prioritāras tiesības pār citu personu tiesībām. Vecākiem ir jārada apstākļi saviem bērniem, lai viņi attiecīgajā vecumā obligāti mācās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Viena vecāka aizbildnība varētu būt gadījumos, kad vienam no vecākiem ir ierobežota vara. Ja vecāki (tēvs vai māte) nepilda savu pienākumu audzināt savus bērnus vai pārkāpj savu vecāku varu, vai uzturas pret bērnu cietsirdīgi vai viņu amorālā uzvedība negatīvi ietekmē bērnus, vai nerūpējas par saviem bērniem, tiesa drīkst pieņemt spriedumu par vecāku (tēva vai mātes) varas īslaicīgu vai beztermiņa ierobežošanu. Īslaicīga vai beztermiņa vecāku varas ierobežošana ietver personisko un vecāku īpašumtiesību pārtraukšanu, pamatojoties uz asinsradniecību un likumu. Tomēr vecāki saglabā tiesības bērnu apmeklēt, izņemot tās tiesības, kas ir pretrunā bērna interesēm. Ja vecāku vara ir ierobežota bez termiņa, bērnu drīkst adoptēt bez vecāku piekrišanas.

9. Ja tiesa izlemj, ka vecākiem būs kopīga aizbildniecība par bērnu, ko tas nozīmē praksē?

Visi jautājumi par bērnu izglītību un citiem vecāku atbildības jautājumiem vecāki izlemj ar abpusēju vienošanos. Ja vienošanās nav, par strīdīgo jautājumu lemj tiesa.

Sūdzības par saskarsmes tiesībām vai iesaistīšanos bērna izglītošanā var iesniegt bērna tēvs, māte vai bērna juridiski tiesībnespējīgu vecāku vecāki. Tiesa nosaka kārtību atšķirtā vecāka saskarsmei ar bērnu, ņemot vērā bērna intereses un radot iespēju atšķirtajam vecākam cik vien iespējams būt iesaistītam bērna izglītošanās procesā. Minimālu saskarsmi ar bērnu var pieprasīt tikai tādos gadījumos, ja pastāvīga maksimāla saskarsme bērna interesēm ir kaitīga.

Lapas augšmalaLapas augšmala

10. Kādā tiesā vai iestādē vērsties, ja es gribu iesniegt pieteikumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti ir jāpievieno šim pieteikumam?

Ja persona vēlas iesniegt pieteikumu par vecāku atbildību, viņai/viņam ir jāvēršas apgabala tiesā. Formalitāšu ievērošana un dokumentu pievienošana pieteikumam ir atkarīgi no prasībām, kas izteiktas pieteikumā, un tiesībām un pienākumiem, kuri tiek apstrīdēti vai ir jāatrisina vai jānosaka (par vecāku atbildību).

11. Kāda ir šo lietu procedūra? Vai ir iespējama ārkārtas procedūra?

Galvenie strīdi un jautājumi par vecāku atbildību tiek izskatīti ar vienkāršotas procedūras palīdzību.

12. Vai es varu saņemt juridisku palīdzību, lai segtu procedūras izmaksas?

Juridisko palīdzību saskaņā ar Likumu par juridisko palīdzību (Likums par valsts garantētu juridisko palīdzību) ir iespējams saņemt. Iespēja saņemt juridisko palīdzību ir atkarīga no personas finansiālā stāvokļa.

13. Vai ir iespējams pārsūdzēt lēmumu par vecāku atbildību?

Tas ir iespējams.

14. Atsevišķos gadījumos var būt ir jāraksta iesniegums tiesai vai citai iestādei, lai īstenotu lēmumu par vecāku atbildību. Kāda ir procedūra šādos gadījumos?

Tiesas lēmumus obligāti īsteno tiesu izpildītāji.

15. Kas man ir jādara, lai citas dalībvalsts lēmumu par vecāku atbildību atzīst un īsteno Lietuvā? Kāda ir procedūra šādos gadījumos?

Ārvalstu tiesas lēmumu atzīšana ir noteikta Civilprocesa likumā. Pieteikums par ārvalstu tiesas lēmuma atzīšanu ir jāiesniedz Lietuvas apelācijas tiesā. Pusei, kas pieprasa atzīšanu, ir jāiesniedz spriedums, tā tulkojums lietuviešu valodā, apstiprinājums, ka lēmums ir stājies spēkā, un pierādījumi, ka otra puse tika savlaicīgi informēta par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

Lapas augšmalaLapas augšmala

16. Kādā tiesā Lietuvā man ir jāvēršas, lai apstrīdētu citas dalībvalsts tiesas lēmuma par vecāku atbildību atzīšanu? Kāda ir procedūra šādos gadījumos?

Sūdzība ir jāiesniedz Lietuvas Augstākajā tiesā. Šo sūdzību izskata kasācijas kārtībā, ko nosaka Civilprocesa kodekss.

17. Kādu likumu piemēro tiesvedībā par vecāku atbildību, ja bērns vai tiesvedības puses nedzīvo Lietuvā vai viņu tautības ir atšķirīgas?

Tiesību akti, kas ir piemērojami bērna izcelsmes noteikšanai (atzīšanai par likumīgu), ir noteikti Civilkodeksa 1.31 pantā. Bērna izcelsme (paternitātes vai maternitātes atzīšana vai apstrīdēšana) ir jānosaka vai nu saskaņā ar tās valsts likumu, kuras pilsonību bērns ieguva dzimšanas brīdī, vai tās valsts likumu, kura ir atzīta par bērna dzīvesvietas valsti viņa piedzimšanas brīdī, vai tās valsts likumu, kurā viens no bērna vecākiem dzīvo, vai tās valsts likumu, kuras pilsonis viens no vecākiem bija bērna piedzimšanas brīdī, pieņemot to variantu, kurš bērnam ir labvēlīgāks. Atzīšanas par likumīgu sekas regulē bērna dzīvesvietas valsts likums. Ja bērns vai viens no viņa vecākiem dzīvo Lietuvas Republikā, jautājumu par atzīšanu par likumīgu izskata tiesas vai citas Lietuvas Republikas valsts iestādes. Vecāku (tēva vai mātes) juridisko aktīvo tiesībspēju, atzīstot paternitāti (maternitāti), regulē tēva vai mātes dzīvesvietas valsts likums atzīšanas brīdī. Paternitātes (maternitātes) atzīšanas veidu regulē tās valsts likums, kurā tas ir izdarīts, vai bērna dzīvesvietas valsts likums. Tie paši nosacījumi attiecas arī uz tāda bērna atzīšanu par likumīgu, kas ir dzimis ārpus laulības.

Likums, kas ir piemērojams attiecībām starp vecākiem un bērnu, ir noteikts 1.32 pantā. Personiskās un īpašuma attiecības vecāku un bērna vidū regulē bērna dzīvesvietas valsts likums. Ja neviens no vecākiem nedzīvo bērna dzīvesvietas valstī, kamēr bērns un vecāki ir tās pašas valsts pilsoņi, tiek piemērots to kopīgās pilsonības valsts likums.

Tiesību akti, kas ir piemērojami nepilngadīgo aizsardzībai, viņu aizbildnībai un uzraudzībai tiek noteikti, ievērojot 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību.

Uzturlīdzekļu nodrošināšanas saistības (alimenti) ģimenē regulē 1973. gada 2. oktobra Hāgas Konvencija par uzturēšanas lēmumu atzīšanu un piespiedu izpildi.

« Vecāku atbildība - Vispārīgas ziņas | Lietuva - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 21-06-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste