Tiesiskā kārtība
Tieslietu organizācija
Juridiskās profesijas
Juridiskā palīdzība
Lietu piekritība tiesām
Lietu iesniegšana tiesā
Procesuālie termiņi
Piemērojamās tiesības
Dokumentu nodošana
Pierādījumu iegūšana un pierādīšana
Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi
Spriedumu izpilde
Vienkāršotas un paātrinatas procedūras
Laulības šķiršana
Vecāku atbildība
Uzturlīdzekļu prasības
Maksātnespēja
Alternatīva strīdu izšķiršana
Kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem
Automātiska apstrāde
Līdz pilngadības sasniegšanai atbildība par bērnu ir vecākiem (vecāku vara). Vecāku atbildības turētājam ir pienākums rūpēties par bērniem un viņu īpašumu, kā arī rīkoties bērnu vārdā viņu personīgajās un mantiskajās attiecībās.
Abi vecāki kopīgi īsteno vecāku varu. Ja vecāki nav precējušies, tad varu var realizēt viņi abi vai, pēc viņu vienošanās, viens no viņiem. Ja vienam no vecākiem ir vecāku vara, tad otram ir apmeklējuma tiesības.
Ja vecāki savu vecāku varu īsteno īpaši slikti vai nerūpējas par bērniem un tādi apstākļi var apdraudēt bērnu fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību, tad tiesa var atņemt (vienam vai abiem) vecākiem vecāku atbildību, vai tiesa var izdot brīdinājumu un noteikt pienākumu novērst šādu rīcību.
Ja abiem vecākiem atņem vecāku atbildību, tad tiesa uzliek bāriņtiesai par pienākumu iecelt bērniem aizbildni.
Ja vecāki izšķiras vai nedzīvo vairs kopā, tad varu realizē viņi abi vai, abpusēji vienojoties, viens no viņiem.
Visos jautājumos par bērna attīstību vecāki lemj kopīgi. Strīda gadījumā tādas nesaskaņas izšķir bāriņtiesa, ja tiesību aktos nav noteikts citādi. Ja bāriņtiesa nevar izšķirt nesaskaņas starp vecākiem, tad viņi vēršas tiesā.
Ja vecāki vienojas par vecāku atbildības jautājumu un brīvprātīgi to pilda, tad nav vajadzīgs saņemt nevienas iestādes vai tiesas apstiprinājumu.
Strīda gadījumā nesaskaņas izšķir bāriņtiesa. Ja bāriņtiesa nevar izšķirt nesaskaņas starp vecākiem vai ja bāriņtiesas nolēmums netiek pildīts, tad vecāki vēršas rajona (pilsētas) tiesā.
Ja vecāki vēršas tiesā, viņi pieprasa kopīgu aizgādību vai vienpersonisku aizgādību. Papildus tam tiesnesis vajadzības gadījumā lemj par uzturēšanas, dzīvesvietas u.c. jautājumiem. Tas vecāks, kuram ir vienpersoniskas aizgādības tiesības, īsteno vecāku varu pār bērnu, kas ietver tiesības rīkoties bērnu vārdā viņu personīgajās un mantiskajās attiecībās un tiesības noteikt bērna dzīvesvietu. Katram vecākam ir tiesības piekļūt bērniem, kas atstāti ar otru vecāku.
Katram vecākam jāpiedalās to bērnu uzturēšanā, kuri paliek ar otru vecāku.
Ja tiesa nolemj piešķirt vienam vecākam vienpersonisku aizgādību pār bērnu, tad šim vecākam ir tiesības lemt par visiem jautājumiem attiecībā uz bērnu, bet otram vecākam ir tiesības un pienākums saglabāt personīgas attiecības un kontaktus ar bērniem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar saviem bērniem, ir tiesības saņemt informāciju par bērnu attīstību, viņu veselību, interesēm un sekmēm mācībās.
Ja bērni ir abu vecāku kopīgā aizgādībā, tad abi vecāki var rīkoties savu bērnu vārdā viņu personīgajās un mantiskajās attiecībās. Visos jautājumos par bērna attīstību vecāki lēmumu pieņem kopīgi.
Tiesvedību civillietās regulē Latvijas Civilprocesa likuma normas.
Nepilngadīgo interesēs saskaņā ar lietas dalībnieka saprātīgu lūgumu vai pēc tiesas ieskata tiesas sēdi vai tās daļu var pasludināt par slēgtu.
Atbilstīgi Latvijas tiesvedības noteikumiem lietas par bērnu interesēm jāpārskata ārkārtas procedūrā.
Atkarībā no personas lūguma tiesa var personu atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas, samazināt tos vai sadalīt maksājumu pa daļām.
Apelāciju pret spriedumu var iesniegt Apgabaltiesā (apelācijas tiesā) un pēc tam – Augstākajā tiesā (kasācijas tiesā).
Tiesas spriedumus un lēmumus izpilda pēc tam, kad tie stājas likumīgā spēkā.
Tiesas nolēmumus un citus nolēmumus izpilda tiesu izpildītājs.
Ārvalstu tiesu tiesību pārņemšanu un spriedumu izpildi veic Latvijas tiesas.
Pieteikums par ārvalstu tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildi ir tās teritorijas rajona (pilsētas) tiesas jurisdikcijā, kurā nolēmums jāizpilda.
Tiesa pārbauda, vai atzīstamā lēmuma pamatojums atbilst Latvijas tiesību aktiem un vai tas nav pretrunā Latvijas sociālajiem un morālajiem standartiem, un pieņem lēmumu par atzīšanu.
Personai, kas vēlas iebilst pret to, ka Latvijas tiesa atzinusi citas dalībvalsts tiesas izdotu lēmumu par vecāku atbildību, ir tiesības iesniegt apelāciju pret atzinumu tajā tiesā, kas atbilst atzinuma izdevējtiesai.
Ja vecāku atbildības lieta ir izskatāmā Latvijas tiesā, tad lietu izskatīs atbilstīgi Latvijas tiesību aktiem, neņemot vērā pušu pilsonību.
Vienošanās un instrumentus, kas izstrādāti ārvalstīs, apsver uz tās valsts pamata, kur tie formulēti, un uzskata par derīgiem, ja vien kāds darījums tajos nav pretrunā sabiedriskajai kārtībai un Latvijas tiesību aktiem.
http://www.llrx.com/features/latvia.htm ![]()
« Vecāku atbildība - Vispārīgas ziņas | Latvija - Vispārīgas ziņas »
Pēdējo reizi atjaunots: 12-04-2007

