Eiropas Komisija > ETST > Vecāku atbildība > Grieķija

Pēdējo reizi atjaunots: 23-06-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Vecāku atbildība - Grieķija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins “ bērna aprūpes tiesības”? Kādas ir cilvēka, kuram ir bērna aprūpes tiesības, tiesības un pienākumi? 1.
2. Kam parasti ir bērna aprūpes tiesības? 2.
3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas īstenot bērna aprūpes tiesības uz saviem bērniem, vai kāda cita persona var tikt nozīmēta viņu vietā? 3.
4. Ja vecāki šķiras vai pārtrauc kopdzīvi, kā tiek risināts jautājums par bērna aprūpes tiesībām nākotnē ? 4.
5. Ja vecāki noslēdz vienošanos par bērna aprūpes tiesībām, kādas formalitātes ir jāievēro, lai padarītu šo vienošanos juridiski saistošu? 5.
6. Ja vecāki nevar vienoties par bērna aprūpes tiesībām, kādas ir alternatīvas iespējas konflikta atrisināšanai bez vēršanās tiesā? 6.
7. Ja vecāki vēršas tiesā, kādus jautājumus tiesnesis var izlemt attiecībā uz bērnu? 7.
8. Ja tiesa nolemj, ka tikai vienam vecākam ir jāpiešķir aizbildniecība pār bērnu, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa var izlemt visus jautājumus attiecībā uz bērnu bez iepriekšējas konsultēšanās ar otru vecāku? 8.
9. Ja tiesa nolemj, ka vecākiem ir jāpiešķir kopīga aizbildnība pār bērnu, ko tas praktiski nozīmē? 9.
10. Kādā tiesā vai institūcijā man ir jāvēršas, ja es vēlos iesniegt prasības pieteikumu par bērna aprūpes tiesību noteikšanu? Kādas formalitātes man jāievēro un kādi dokumenti man jāpievieno savam iesniegumam? 10.
11. Kāda kārtība tiek piemērota šajos gadījumos? Vai ir iespējama steidzamības kārtība? 11.
12. Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar kārtības piemērošanu saistītus izdevumus? 12.
13. Vai ir iespējams iesniegt apelācijas sūdzību pret lēmumu par bērna aprūpes tiesībām? 13.
14. Dažos gadījumos var būt nepieciešams vērsties tiesā vai citā institūcijā, lai iegūtu lēmumu par bērna aprūpes tiesību piešķiršanu piespiedu kārtā. Kāda kārtība tiek piemērota šādos gadījumos? 14.
15. Kas man ir jādara, lai lēmums par bērna aprūpes tiesībām, kurš ticis pieņemts citā dalībvalstī, tiktu atzīts un īstenots Grieķijā? Kāda kārtība ir piemērojama šajos gadījumos? 15.
16. Kādā tiesā man ir jāvēršas Grieķijā, lai iebilstu pret lēmuma par bērna aprūpes tiesībām, kuru izdevusi citas dalībvalsts tiesa, atzīšanu? Kāda kārtība piemērojama šajos gadījumos? 16.
17. Kas man ir jādara, lai lēmums par bērna aprūpes tiesībām, kurš ticis pieņemts citā dalībvalstī, tiktu atzīts un īstenots Grieķijā? Kāda kārtība piemērojama šajos gadījumos? 17.

 

1. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins “ bērna aprūpes tiesības”? Kādas ir cilvēka, kuram ir bērna aprūpes tiesības, tiesības un pienākumi?

Juridiskais termins “bērna aprūpes tiesības” nozīmē, ka lēmumus, kas attiecas uz bērna personiskām lietām vai viņa īpašumu, vispirmām kārtām pieņem viņa vecāki. Vecākiem ir tiesības un pienākums rūpēties par bērnu, pārvaldīt viņa īpašumu un pārstāvēt viņu jebkurā lietā, darījumā vai tiesvedībā, kas skar viņu vai viņa īpašumu.

2. Kam parasti ir bērna aprūpes tiesības?

Pēc vispārīgiem noteikumiem bērna vecākiem ir bērna aprūpes tiesības, ja viņi ir vīrs un sieva un dzīvo kopā; ja viens no viņiem nomirst, tiek pasludināts par bezvēsts prombūtnē esošu, vai mirušu, vai viņam tiek atņemtas bērna aprūpes tiesības, vecāku (bērna aprūpes) tiesības īsteno otrs vecāks viens pats. Tāpat, ja ir citi pamatoti iemesli, kāpēc viens vecāks nav spējīgs īstenot bērna aprūpes tiesības, vai ja viens no vecākiem nav rīcībspējīgs vai ir daļēji rīcībspējīgs, bērna aprūpes tiesības īsteno otrs vecāks. Ja bērns ir adoptēts, bērna aprūpes tiesības īsteno audžuvecāki. Ja bērns ir dzimis ārlaulībā un atrodas šajā statusā, bērna aprūpes tiesības īsteno māte.

3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas īstenot bērna aprūpes tiesības uz saviem bērniem, vai kāda cita persona var tikt nozīmēta viņu vietā?

Jā. Ja vecāki nespēj vai nevēlas īstenot bērna aprūpes tiesības, vai ja kādu iemeslu dēļ bērna aprūpes tiesības ir pārtrauktas, tiesa nozīmē aizbildni ar bērna aprūpes tiesībām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Ja vecāki šķiras vai pārtrauc kopdzīvi, kā tiek risināts jautājums par bērna aprūpes tiesībām nākotnē ?

Ja šķiršanās notiek pēc pušu vienošanās, vecāki noslēdz vienošanos par to, kā viņi piedāvā īstenot bērna aprūpes tiesības vai aizbildniecību pār bērnu, un pievieno to prasībai par savas laulības šķiršanu, kuru tie iesniedz attiecīgās teritoriālās vienības pirmās instances tiesai viena tiesneša sastāvā; lieta tiek izskatīta bezstrīdus kārtībā. Ja tomēr puses vēršas attiecīgās teritoriālās vienības pirmās instances tiesā vairāku tiesnešu sastāvā ar prasības pieteikumu par laulības šķiršanu sakarā ar neatgriezenisku laulības iziršanu, lieta tiek izskatīta laulības strīdu šķiršanas kārtībā. Šajā prasībā puses var arī lūgt tiesu piešķirt bērna aprūpes tiesības vienam vai abiem vecākiem, vai arī puses var uzsākt atsevišķas tiesvedības attiecīgās teritoriālās vienības pirmās instances tiesā viena tiesneša sastāvā, kas izskata lietu saskaņā ar Civillikuma 681B. pantu, un izlemj lietu, ņemot vērā bērna intereses. Ja sakarā ar laulības šķiršanu vai dzīvošanu šķirti draud briesmas vai rodas steidzama situācija, pirmās instances tiesa viena tiesneša sastāvā var izdot tiesas izpildrakstu, uz laiku izbeidzot bērna aprūpes tiesības.

5. Ja vecāki noslēdz vienošanos par bērna aprūpes tiesībām, kādas formalitātes ir jāievēro, lai padarītu šo vienošanos juridiski saistošu?

Ja vecāki vienojas par to, kā īstenot bērna aprūpes tiesības, viņi iesniedz rakstveida vienošanos par attiecīgo jautājumu tajā tiesā, kura ir kompetenta pēc atrašanās vietas un jautājuma tēmas, un min šo vienošanos savos rakstveidā iesniegtajos iesniegumos; tiesa izskata, vai vienošanās atbilst bērna interesēm, un, ja tā atbilst, tiesa lemj jautājumu par bērna aprūpes tiesībām saskaņā ar vienošanos.

Lapas augšmalaLapas augšmala

6. Ja vecāki nevar vienoties par bērna aprūpes tiesībām, kādas ir alternatīvas iespējas konflikta atrisināšanai bez vēršanās tiesā?

Likums bez tiesas procesa neparedz alternatīvas iespējas, lai nokārtotu jautājumu par bērna aprūpes tiesībām.

7. Ja vecāki vēršas tiesā, kādus jautājumus tiesnesis var izlemt attiecībā uz bērnu?

Ja vecāki vēršas tiesā, tiesnesis var piešķirt bērna aprūpes tiesības vienam vecākam vai abiem, sadalot tās abu starpā, vai piešķirt tās kādai trešajai personai. Laulības šķiršanas, kopdzīves pārtraukšanas vai laulības anulēšanas gadījumā aizbildniecība pār bērnu tiek uzticēta tam vecākam, ar kuru bērns dzīvo; aizbildniecība iekļauj bērna audzināšanu, uzraudzību, izglītību un dzīvesvietu. Tiesnesis nosaka arī uzturlīdzekļu apmēru, kas otram vecākam ir jāmaksā, un nosaka bērna tiesības kontaktēties ar šo vecāku.

8. Ja tiesa nolemj, ka tikai vienam vecākam ir jāpiešķir aizbildniecība pār bērnu, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa var izlemt visus jautājumus attiecībā uz bērnu bez iepriekšējas konsultēšanās ar otru vecāku?

Noteikums ir tāds, ka abiem vecākiem kopā ir jālemj par katru jautājumu, kas skar bērna aprūpes tiesību īstenošanu. Taču, ja tiesa nolemj, ka tikai vienam no vecākiem tiek piešķirta aizbildnība pār bērnu, tad vecāks, kurš darbojas viens, var veikt parastās darbības attiecībā uz bērna aizbildniecību, veikt bērna īpašuma ikdienišķo pārvaldību vai veikt steidzamas darbības un saņemt visus juridiskos dokumentus, kas adresēti bērnam. Bez tam, vecāks, kuram ir piešķirta aizbildnība pār bērnu, ir tas, kurš bērna vārdā iesniedz prasību par uzturlīdzekļiem pret to vecāku, kuram aizbildnība nav piešķirta. Ja otrais vecāks iebilst pret darbībām, ko veic vecāks, kuram ir piešķirta aizbildnība, uzskatot, ka veiktā darbība nav tikusi veikta parastas aizbildnības vai ikdienišķas bērna īpašuma pārvaldības ietvaros, vai arī nav bijusi steidzama, aizskartais vecāks var vērsties pēc kompensācijas tiesā, paziņojot, ka attiecīgā rīcība nav saskanējusi ar bērna aprūpes tiesībām vai tā ir bijusi vecāku tiesību ļaunprātīga izmantošana. Pat ja viens vecāks ir pilnvarots rīkoties viens pats, nepaziņošana otram par veikto rīcību var tikt uzskatīta par vecāku tiesību ļaunprātīgu izmantošanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

9. Ja tiesa nolemj, ka vecākiem ir jāpiešķir kopīga aizbildnība pār bērnu, ko tas praktiski nozīmē?

Ja tiesa nolemj, ka vecākiem ir piešķirama kopīga aizbildnība pār bērnu, viņi kopīgi lemj par aizbildnības īstenošanu bērna interesēs.

10. Kādā tiesā vai institūcijā man ir jāvēršas, ja es vēlos iesniegt prasības pieteikumu par bērna aprūpes tiesību noteikšanu? Kādas formalitātes man jāievēro un kādi dokumenti man jāpievieno savam iesniegumam?

Parasti tiesa, kura ir kompetenta izskatīt lietas par bērna aizgādību ir pirmās instances tiesa viena tiesneša sastāvā. Ja iesniegums par bērna aprūpes tiesībām ir iekļauts prasībā par laulības šķiršanu sakarā ar neatgriezenisku laulības iziršanu vai prasībā par laulības anulēšanu, atbilstošā tiesa ir pirmās instances tiesa vairāku tiesnešu sastāvā.

Citu ES dalībvalstu pilsoņu gadījumā pirmkārt, jurisdikcija ir tās valsts tiesai, kura noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1347/2000 2. un 3. pantā. Otrkārt, tiesa, kurai ir jurisdikcija, ir tās vietas tiesai, kur atrodas laulāto pēdējā kopīgā dzīvesvieta, un, treškārt, tiesai pēc atbildētāja dzīvesvietas. Prasības pieteikums jāiesniedz tiesas sekretariātā, kur nosaka lietas izskatīšanas datumu, un prasītāja advokāts parūpējas par to, lai prasības kopija tiktu nodota atbildētājam. Ja kopija ir jānodod vienas valsts teritorijā, tad atbildētājam to nodod tiesu izpildītājs. Ja kopija ir jānosūta uz ārzemēm, ES dalībvalstu starpā piemēro Padomes Regulu (EK) 1348/2000, bet 1965. gada 15. novembra Hāgas Konvenciju par dokumentu nosūtīšanu uz ārzemēm piemēro attiecībā uz valsti, kurai ir saistoša šī konvencija. Pretējā gadījumā prasības kopija tiek nodota attiecīgajam prokuroram, kurš to savukārt nosūta uz Ārlietu ministriju, lai tā tiktu nodota atbildētājam saskaņā ar ārvalsts tiesību aktiem. Ja atbildētāja adrese nav zināma, prasības kopija ir jānosūta prokuroram un kopsavilkums ir jāpublicē divos laikrakstos, viens no laikrakstiem tiek izdots Atēnās un otrs - attiecīgajā tiesas apgabalā, kur lieta tiek izskatīta. Lietas izskatīšanai iesniedz rakstveida ziņojumus, minot abu pušu prasības un to dokumentāros pierādījumus, kā arī nopratina lieciniekus, lai pierādītu katras puses apgalvojumus. Ar nosacījumu, ka atbildētājam ir laicīgi un atbilstoši tiesību aktiem paziņots par plānoto tiesas sēdi, ja atbildētājs neierodas, tiesa izskata lietu tā, it kā atbildētājs būtu klāt. Pretprasība ir sniedzama tajā pašā tiesā, iesniedzot prasības pieteikumu un nogādājot pretprasību atbildētājam piecas darba dienas pirms lietas izskatīšanas dienas. Sociālie dienesti veic sociālo izpēti pirms lietas izskatīšanas un iesniedz tiesā detalizētu informāciju. Ja tiesa uzskata par nepieciešamu, tā uzklausa nepilngadīgā viedokli. Pēc lietas izskatīšanas dienas, abām pusēm trīs darba dienu laikā ir tiesības pievienot papildus pamatojumu. Pēc kāda laika tiesa pasludina spriedumu ar lēmumu, kā īstenojamas bērna aprūpes tiesības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

11. Kāda kārtība tiek piemērota šajos gadījumos? Vai ir iespējama steidzamības kārtība?

Šajos gadījumos piemēro Civillikuma 681B. pantā paredzētā kārtība, kas ir relatīvi ātra, kuras laikā lietas izskatīšanas datums tiek noteikts ātrāk nekā citās lietās un spriedums parasti tiek pasludināts ātrāk. Ja ir steidzams gadījums vai apdraudējums, pirmās instances tiesa viena tiesneša sastāvā, kurai ir jurisdikcija, var piemērot pagaidu un aizsargpasākumus. Tiklīdz kā prasības pieteikums ir iesniegts tiesas sekretariātā, izskatīšanas datumu nosaka ļoti drīz, un ir īss laika periods, lai nodotu prasības pieteikuma kopiju atbildētājam, kurš var tikt uzaicināts uz tiesu arī telefoniski vai ar telegrammas palīdzību. Lietas izskatīšanas laikā vai tiesas noteiktajā termiņā ir jāiesniedz dokumenti, kuros izklāstītas pušu prasības kopā ar attiecīgiem dokumentiem, liecinieki tiek izvaicāti atklātā tiesas sēdē, un tiesa pasludina spriedumu īsā laika periodā, izvērtējot visas iespējas. Pretprasības tiek izskatītas mutiski tiesas sēdē.

12. Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar kārtības piemērošanu saistītus izdevumus?

Jā, juridiskā palīdzība ir pieejama, ja noskaidrojas, ka kāda puse nav spējīga samaksāt tiesas izdevumus, neierobežojot līdzekļus, kuri nepieciešami šīs puses vai attiecīgi tās ģimenes uzturēšanai, ja vien tiesa neatklāj, ka tiesvedība ir acīmredzami nepamatota vai nelietderīga.

13. Vai ir iespējams iesniegt apelācijas sūdzību pret lēmumu par bērna aprūpes tiesībām?

Jā, attiecīgajā apelācijas instancē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

14. Dažos gadījumos var būt nepieciešams vērsties tiesā vai citā institūcijā, lai iegūtu lēmumu par bērna aprūpes tiesību piešķiršanu piespiedu kārtā. Kāda kārtība tiek piemērota šādos gadījumos?

Ar spriedumu, kas piešķir bērna aprūpes tiesības vai aizbildnību kādai personai, tiek uzdots nogādāt bērnu šai pašai personai un, ja persona, kura tiek lūgta nogādāt bērnu, to nedara, tad tiesa pēc savas iniciatīvas var uzlikt naudas sodu vai piemērot apcietinājumu, vai arī abus šos sodus. Bez tam, ja persona, kurai ir lūgts nogādāt bērnu, nepakļaujas tiesas spriedumam, tiesa var paredzēt netiešu piemērošanu un izdot lēmumu, ar kuru bērna aizbildnim ir jādod zvērests.

15. Kas man ir jādara, lai lēmums par bērna aprūpes tiesībām, kurš ticis pieņemts citā dalībvalstī, tiktu atzīts un īstenots Grieķijā? Kāda kārtība ir piemērojama šajos gadījumos?

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) 1347/2000, spriedumi, kuri pasludināti kādā ES dalībvalstī, tiek atzīti citās dalībvalstīs bez īpašas procedūras. Personai, kura vēlas, lai spriedums par bērnu aprūpes tiesībām tiktu atzīts Grieķijā, ir jāiesniedz prasības pieteikums pirmās instances tiesā viena tiesneša sastāvā pēc atbildētāja dzīvesvietas vai pēc bērna dzīvesvietas, vai, visbeidzot, pēc sprieduma izpildes vietas. Kopā ar prasību iesniedzami šādi dokumenti:

  1. sprieduma kopija, kura atbilst nosacījumiem, lai noteiktu tās autentiskumu;
  2. 33. pantā noteiktais sertifikāts, kurā ir minēta tiesa, kas pasludinājusi spriedumu; attiecīgās personas; vai spriedums ir pasludināts aizmuguriski vai pusēm klātesot; vai to var pārsūdzēt; vai tika piešķirta juridiskā palīdzība, u.t.t.;
  3. ja spriedums ir pasludināts aizmuguriski, tāda dokumenta oriģināls vai apstiprināta kopija, kurš pierāda, ka pusei, kura nebija ieradusies tiesā, bija nodots dokuments, ar kuru tika uzsākta lietas izskatīšana, vai tam ekvivalents dokuments, vai arī jebkurš dokuments, kas norādītu to, ka atbildētājs ir nepārprotami akceptējis lēmumu.

Pēc izskatīšanas datuma uzzināšanas, prasītājam ir jānodod prasības pieteikuma kopija atbildētājam kopā ar dokumentu, kurā norādīts izskatīšanas datums, un uzaicinājumu ierasties tiesā. Tiesai nav jāpārbauda tās ES dalībvalsts tiesas kompetence, kura ir pasludinājusi spriedumu. Tā apsver, vai lēmuma atzīšana nebūtu pretrunā ar šīs valsts politiku, vai prasības pieteikums, ar kuru sākta tiesvedība, tika nodots pusei, kura neieradās tiesā, pietiekošā laikā, lai dotu iespēju pusei sevi aizstāvēt; vai šī puse ir nepārprotami akceptējusi lēmumu un vai spriedums ir nesavienojams ar spriedumu, kas iepriekš pasludināts tiesvedības procesā starp tām pašām pusēm dalībvalstī, kurā spriedums ir atzīstams, citā dalībvalstī, vai arī valstī, kura nav dalībvalsts, bet kas atbilst nosacījumiem, lai tas tiktu atzīts tajā dalībvalstī, kurā spriedums atzīstams. Ja tiesa ir apmierināta, tā spriedumu atzīst.

Lapas augšmalaLapas augšmala

16. Kādā tiesā man ir jāvēršas Grieķijā, lai iebilstu pret lēmuma par bērna aprūpes tiesībām, kuru izdevusi citas dalībvalsts tiesa, atzīšanu? Kāda kārtība piemērojama šajos gadījumos?

Lai iebilstu pret spriedumu, kas atzīst spriedumu, kuru ir pasludinājusi tiesa citā dalībvalstī, ir jāierosina lieta apelācijas instancē saskaņā ar kārtību, kuru piemēro strīdus lietās. Apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis kopš sprieduma pasludināšanas dienas, vai divi mēneši kopš sprieduma pasludināšanas dienas, ja puse, pret kuru sprieduma atzīšana ir vērsta, parasti uzturas citā dalībvalstī nevis tajā, kurā sprieduma īstenošana ir uzdota. Šo termiņu nevar pagarināt, aizbildinoties ar attālumu. Ja puse, pret kuru tiek vērsta atzīšana, neierodas, tiesai ir jāapstādina tiesvedība līdz tiek noskaidrots, ka šai pusei ir laicīgi paziņots par tiesas sēdi , vai ka ir bijušas pieliktas visas pūles, lai par to pusei paziņotu. Apelācijas tiesas spriedumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā pēc būtības.

17. Kas man ir jādara, lai lēmums par bērna aprūpes tiesībām, kurš ticis pieņemts citā dalībvalstī, tiktu atzīts un īstenots Grieķijā? Kāda kārtība piemērojama šajos gadījumos?

Piemērojamais tiesiskais regulējums par bērna aprūpes tiesībām, ir šāds:

  1. vecāku un bērnu pēdējās kopīgās pilsonības valsts tiesiskais regulējums,
  2. pušu pēdējās normālās dzīvesvietas valsts tiesiskais regulējums un
  3. bērna pilsonības valsts tiesiskais regulējums. Ja bērnam ir Grieķijas un citas valsts dubultā pilsonība, tad tiek piemērots Grieķijas tiesiskais regulējums. Ja bērnam ir vairākas ārvalstu pilsonības, tad tiek piemērots tās valsts tiesiskais regulējums, ar kuru bērnam ir visciešākā saikne.

Piemērojamais tiesiskais regulējums, kas nosaka piemērojamo tiesvedības kārtību, saskaņā ar lietas izskatīšanas vietas tiesiskā regulējuma principu, ir Grieķijas tiesiskais regulējums.

« Vecāku atbildība - Vispārīgas ziņas | Grieķija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 23-06-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste