Eiropas Komisija > ETST > Vecāku atbildība > Vācija

Pēdējo reizi atjaunots: 28-08-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Vecāku atbildība - Vācija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kāda ir juridiskā termina „vecāku atbildība” praktiskā nozīme? Kādas tiesības un pienākumus personai uzliek vecāku atbildība? 1.
2. Kam parasti tiek piešķirta vecāku atbildība par bērnu? 2.
3. Vai vecāku vietā var iecelt citu personu, ja vecāki nespēj vai nevēlas uzņemties vecāku atbildību par savu bērnu? 3.
4. Kā tiek risināts jautājums par vecāku turpmāko atbildību, ja vecāku laulība tiek šķirta vai ja vecāki vairs nedzīvo kopā? 4.
5. Ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, kādas formalitātes ir jāievēro, lai šī vienošanās būtu juridiski saistoša? 5.
6. Kādi ir alternatīvie konflikta ārpustiesas risināšanas līdzekļi, ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildības jautājumu? 6.
7. Kādus jautājumus attiecībā uz bērnu var izlemt tiesnesis, ja vecāki iesniedz lietu tiesā? 7.
8. Ja tiesa nolemj nodot bērnu viena vecāka atsevišķā aizgādībā, vai tas nozīmē, ka viens no vecākiem var izlemt visus jautājumus attiecībā uz bērnu, iepriekš nekonsultējoties ar otru vecāku? 8.
9. Ja tiesa nolemj nodot bērnu abu vecāku kopējā aizgādībā, ko tas nozīmē praktiski? 9.
10. Kurā tiesā vai iestādē ir jāvēršas ar iesniegumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti jāpievieno iesniegumam? 10.
11. Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos? Vai ir iespējams lietu risināt paātrinātā kārtībā? 11.
12. Vai ir iespējams saņemt juridisku palīdzību, lai segtu tiesas izdevumus? 12.
13. Vai lēmumu par vecāku atbildību ir iespējams pārsūdzēt? 13.
14. Dažos gadījumos varbūt ir jāvēršas tiesā vai citā iestādē, lai panāktu, ka lēmums par vecāku atbildību tiek izpildīts. Kāda kārtība ir jāievēro šādos gadījumos? 14.
15. Kas ir jādara, lai panāktu, ka Vācijā tiek atzīts un izpildīts lēmums par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos? 15.
16. Kurā tiesā ir jāvēršas, lai apstrīdētu lēmuma atzīšanu par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos? 16.
17. Kāds likums tiek piemērots, izskatot lietu par vecāku atbildību, ja bērns vai lietā iesaistītās puses nedzīvo Vācijā vai ja tās ir citas valsts pilsoņi? 17.

 

1. Kāda ir juridiskā termina „vecāku atbildība” praktiskā nozīme? Kādas tiesības un pienākumus personai uzliek vecāku atbildība?

„Vecāku atbildība” ir visas vecāku tiesības un pienākumi attiecībā pret bērnu. Svarīga vecāku atbildības daļa ir vecāku aizgādība. Vecākiem ir pienākums un tiesības uz aizgādību pār viņu nepilngadīgajiem bērniem. Tajā ietilpst rūpes par bērnu, viņa īpašuma pārvaldīšana, viņa pārstāvēšana. Vecāku atbildība iekļauj arī tikšanās tiesības ar bērniem un viņu uzturēšanas pienākumu.

2. Kam parasti tiek piešķirta vecāku atbildība par bērnu?

Vecākiem ir kopīga aizgādība par bērnu, ja:

  1. bērns ir dzimis laulībā,
  2. vecāki apprecas pēc bērna piedzimšanas,
  3. vecāki paziņo, ka viņi ir gatavi uzņemties kopīgu aizgādību (aizgādības deklarācija).

Aizgādības deklarācijas autentiskums ir jāapstiprina Jauniešu labklājības birojā (Jugendamt) vai pie notāra. Ja vecāki nesniedz aizgādības deklarāciju un nav precējušies, aizgādības tiesības ir tikai mātei.

Saskaņā ar Vācijas tiesību sistēmu abu vecāku tikšanās tiesības ar bērnu parasti tiek uzskatītas par bērna interesēs esošām, tādējādi bērna tiesības tikties ar vecākiem ir garantētas. Abiem vecākiem ir tiesības un pienākums tikties ar bērnu.

Tiesības tikties dod vecākiem tiesības ar regulāriem starplaikiem redzēt bērnu un runāt ar viņu. Piekļuve bērnam sevī ietver kontaktēšanos ar vēstuļu palīdzību, pa telefonu, kā arī personīgu tikšanos.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Aizgādības tiesībās ietvertais pienākums uzturēt bērnu attiecas uz abiem vecākiem. Kamēr vecāki ir precējušies, viņi var paši lemt par to, kā viņi aprūpēs savus bērnus. Piemēram, viņi var izlemt, ka uzturēšana izpaudīsies kā reāla aprūpe ģimenes mājā (uzturs un dzīvošana, apģērbs utt.).

Ja vecāki nedzīvo kopā, parasti vecāks, ar kuru bērns dzīvo kopā, uzņemas bērna uzturēšanu, aprūpējot un audzinot to. Viņam/viņai nav jāveic maksājumi naudā. Taču no otra vecāka tiek pieprasīts finansiāls ieguldījums.

3. Vai vecāku vietā var iecelt citu personu, ja vecāki nespēj vai nevēlas uzņemties vecāku atbildību par savu bērnu?

Ja vecāki nespēj īstenot vecāku atbildību vai vecākiem nav tiesību pārstāvēt nepilngadīgu bērnu vai viņa īpašumu, tiek iecelts aizbildnis. Tam nepieciešams aizbildniecības tiesas rīkojums.

4. Kā tiek risināts jautājums par vecāku turpmāko atbildību, ja vecāku laulība tiek šķirta vai ja vecāki vairs nedzīvo kopā?

Ja vecākiem ir kopīgas aizgādības tiesības un viņi pārtrauc kopdzīvi, viņi var turpināt īstenot šīs kopīgās tiesības neatkarīgi no tā, vai viņi ir precējušies.

Taču viens no vecākiem var lūgt ģimenes lietu tiesu aizgādības tiesības piešķirt viņam vienam pašam. Tiesa piekritīs šim lūgumam, ja kopīgas aizgādības atcelšana un aizgādības nodošana vienam vecākam ir bērna interesēs.

Pat ja vecāki šķir laulību, šādu lēmumu pieņem tikai pēc viena vecāka lūguma. Ja lūgums netiek iesniegts, bērns paliek abu vecāku kopīgā aizgādībā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5. Ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, kādas formalitātes ir jāievēro, lai šī vienošanās būtu juridiski saistoša?

Parasti veids, kādā tiek īstenota vecāku atbildība, tiek atstāts vecāku ziņā, un to neregulē noteikumi. Ja vecāki nedzīvo kopā, viņi var vērsties Jauniešu labklājības birojā, lai panāktu kopīgu risinājumu par to, kā aprūpēt savus bērnus. Tas var kalpot par pamatu tiesas lēmumam par vecāku atbildību. Ja vecāki vienojas, ka turpmāk aizgādība būs tikai vienam no vecākiem, viņi var lūgt ģimenes lietu tiesu izdot attiecīgu rīkojumu.

Par tikšanās tiesībām vecāki var vienoties arī neoficiāli savā starpā. Ja šāda vienošanās notiek tiesā, tā ir tikpat saistoša kā tiesas lēmums, un ja to ir apstiprinājusi tiesa, nepieciešamības gadījumos to var izpildīt piespiedu kārtā.

6. Kādi ir alternatīvie konflikta ārpustiesas risināšanas līdzekļi, ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildības jautājumu?

Ja vecāki paši nevar atrisināt savus konfliktus, viņi var vērsties Jauniešu labklājības birojā vai kādā aģentūrā, kas atbildīga par jautājumiem, kuri attiecas uz jauniešiem. Tie konsultēs vecākus un palīdzēs viņiem panākt vienošanos. Datubāzi, kas ietver sīku informāciju par visiem konsultāciju centriem, var atrast tīmekļa vietnē www.dajeb.de Deutsch. Lai palīdzētu vecākiem panākt draudzīgu vienošanos, ir pieejami starpniecības pakalpojumi. Vairāk informācijas par starpniecību ģimenes lietās var atrast tīmekļa vietnē www.bafm-mediation.de Deutsch.

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Kādus jautājumus attiecībā uz bērnu var izlemt tiesnesis, ja vecāki iesniedz lietu tiesā?

Tiesnesis var lemt par vecāku aizgādību pār bērnu, tikšanās tiesībām un atdošanu, kā arī par uzturēšanas saistībām. Tiesa var arī izdot rīkojumu par jebkuriem pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu bērna intereses.

8. Ja tiesa nolemj nodot bērnu viena vecāka atsevišķā aizgādībā, vai tas nozīmē, ka viens no vecākiem var izlemt visus jautājumus attiecībā uz bērnu, iepriekš nekonsultējoties ar otru vecāku?

Jā. Vecākam, kam nav aizgādības tiesību, nav tiesību lemt par jautājumiem, kas skar bērnu. Taču viņam/viņai ir tiesības tikties ar bērnu, un viņš/viņa var pieprasīt informāciju no otra vecāka par bērna dzīves apstākļiem, ja var pierādīt pamatotu interesi.

9. Ja tiesa nolemj nodot bērnu abu vecāku kopējā aizgādībā, ko tas nozīmē praktiski?

Ja vecākiem ir kopīga aizgādība pār bērnu un viņi dzīvo kopā, viņiem ir savstarpēji jāvienojas par visiem jautājumiem, kas attiecas uz bērna aizgādību.

Ja vecāki nedzīvo kopā, viņiem ir jāpanāk savstarpēja vienošanās tikai par tādiem jautājumiem, kas skar nozīmīgas bērna intereses. Vecākam, ar kuru kopā bērns dzīvo, vienam pašam ir tiesības lemt par jautājumiem, kas attiecas uz ikdienas dzīvi.

10. Kurā tiesā vai iestādē ir jāvēršas ar iesniegumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti jāpievieno iesniegumam?

Par to lietu izskatīšanu, kas attiecas uz vecāku aizgādību (atbildību), parasti atbild ģimenes lietu tiesas (apgabaltiesu nodaļas). Iesniegumus var reģistrēt attiecīgās tiesas vai apgabaltiesas reģistrā. Vecākiem jurista pārstāvniecība ir vajadzīga tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja iesniegums ir iesniegts laulības šķiršanas lietas ietvaros. Nav iespējams norādīt, kādi dokumenti ir jāpievieno, jo par nepieciešamiem dokumentiem tiesa lemj katrā atsevišķā gadījumā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja vecāki bērna dzimšanas brīdī nav precējušies, vecāks vai Jauniešu labklājības biroja ierēdnis var atzīt par autentisku aizgādības deklarāciju (attiecībā uz kopīgu vecāku aizgādību).

11. Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos? Vai ir iespējams lietu risināt paātrinātā kārtībā?

Izskatot lietas, kas attiecas uz vecāku atbildību, tiek piemērots tā sauktais ex officio izmeklēšanas (Amtsermittlung) princips. Tas nozīmē, ka tiesai ir tiesības un pienākums pēc saviem ieskatiem veikt izmeklēšanu, lai noskaidrotu faktus, uz kuriem tā balstīs savu lēmumu, nepaļaujoties uz iesaistīto pušu iesniegtajiem pierādījumiem, kurus tās uzskata par nepieciešamiem.

Šādu galveno lietu izskatīšanā var paredzēt pagaidu pasākumu veikšanu gan tad, ja ir iesniegta neatkarīga prasība, gan tad, ja laulības šķiršanas tiesvedība jau notiek.

12. Vai ir iespējams saņemt juridisku palīdzību, lai segtu tiesas izdevumus?

Ikviens pilsonis, kas nevar segt tiesas izdevumus vai var segt tikai daļu no tiem, vai var maksāt tikai pa daļām savu personisko un ekonomisko apstākļu dēļ, civiltiesās var lūgt juridisku palīdzību attiecībā uz tiesvedību. Palīdzība ir atkarīga no tā, vai paredzētajam tiesas procesam vai aizstāvībai ir pietiekamas izredzes uz panākumiem un vai tā ir godprātīga. Nolūks ir nodrošināt, lai arī cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem būtu piekļuve tiesām. Atkarībā no personas ienākumiem juridiskā palīdzība ietver visu vai daļēju personas ieguldījumu tiesas izdevumu un viņa/viņas jurista izmaksu segšanā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

13. Vai lēmumu par vecāku atbildību ir iespējams pārsūdzēt?

Apelācijas var iesniegt pret lēmumiem par vecāku atbildību pamata tiesvedībā. Nav svarīgi, vai tiesvedība ir bijusi uzsākta attiecībā uz vecāku atbildību (šajā gadījumā var iesniegt pagaidu apelācijas) vai tā notiek vienlaicīgi ar laulības šķiršanas tiesvedību (pret kuru var iesniegt apelāciju).

Abos gadījumos apelācijas iesniedzamas viena mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas.

Pagaidu pasākumu īstenošanu var pieprasīt, iesniedzot tūlītēju apelāciju pēc mutvārdu procesa. Taču šajā gadījumā apelāciju ir jāiesniedz divu nedēļu laikā. Pagaidu pasākumus var arī apturēt ar citiem lēmumiem.

14. Dažos gadījumos varbūt ir jāvēršas tiesā vai citā iestādē, lai panāktu, ka lēmums par vecāku atbildību tiek izpildīts. Kāda kārtība ir jāievēro šādos gadījumos?

Īstenojot tikšanās tiesības, bērna atpakaļatdošanu nevar veikt ar varu. Ja bērna atpakaļatdošana vecākam ir jāveic ar varu, tiesu izpildītājam ir atļauts izmantot piespiedu līdzekļus. Parasti tiesai ir iepriekš jābrīdina, ka var tikt pielietots spēks vai ka attiecīgā persona var tikt apcietināta, ja bērns netiek atdots atpakaļ.

15. Kas ir jādara, lai panāktu, ka Vācijā tiek atzīts un izpildīts lēmums par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos?

Lēmumi, kas pieņemti citā dalībvalstī par vecāku atbildību, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1347/2000 Vācijā tiek atzīti bez īpašas kārtības piemērošanas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pirms citā dalībvalstī pieņemtu lēmumu par vecāku atbildību var izpildīt Vācijā, to saskaņā ar īpašu regulā noteiktu kārtību ir jāpaziņo par izpildāmu, t.i., jāpieņem izpildīšanai Vācijā. Ir jāiesniedz pieteikums izpildes rīkojuma saņemšanai. Tas ir jāiesniedz vietējā ģimenes lietu tiesā saskaņā ar Noteikumiem par reģionālo tiesu. Pieteikumam ir jāpievieno lēmuma kopija un lēmuma pieņēmējas valsts tiesas izsniegts sertifikāts. Iesaistītajai personai nav vajadzīga jurista pārstāvība. Lēmumu pieņem ģimenes lietu tiesa vienas puses uzsāktas tiesvedības ietvaros bez procesa mutvārdu daļas. Apelācijas pret ģimenes lietu tiesu lēmumiem ir iesniedzamas reģionālajās tiesās. Apelācijas pret reģionālo tiesu lēmumiem iesniedzamas Federālajā Augstākajā tiesā. No 2005. gada 1. marta Regula (EK) Nr. 1347/2000 ir aizstāta ar jaunu regulu par vecāku atbildību. Jaunā regula paredz, ka ir noteikti lēmumi par tiesībām tikties un spriedumi, kas liek atdot bērnu atpakaļ un kas ir izpildāmi bez iepriekšēja paziņojuma par izpildi.

16. Kurā tiesā ir jāvēršas, lai apstrīdētu lēmuma atzīšanu par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos?

Lai apstrīdētu lēmumu par vecāku atbildību, parasti jāvēršas ģimenes lietu tiesā pie tās reģionālās tiesas, kuras jurisdikcijā ir prasītāja vai bērna dzīvesvieta.

17. Kāds likums tiek piemērots, izskatot lietu par vecāku atbildību, ja bērns vai lietā iesaistītās puses nedzīvo Vācijā vai ja tās ir citas valsts pilsoņi?

Vecāku atbildība tiek regulēta ar likumu, ko piemēro bērna dzīvesvietā (Vācijas Likuma par civilkodeksa ieviešanu (EGBGB) 21. pants), ja vien netiek piemērota 1961. gada Konvencija par nepilngadīgo aizsardzību.

« Vecāku atbildība - Vispārīgas ziņas | Vācija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 28-08-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste