Eiropas Komisija > ETST > Vecāku atbildība > Francija

Pēdējo reizi atjaunots: 20-10-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Vecāku atbildība - Francija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins “vecāku atbildība”? Kādas ir personu, kam ir vecāku atbildība, tiesības un pienākumi? 1.
2. Kam parasti ir vecāku atbildība pār bērnu? 2.
3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas īstenot vecāku atbildību pār bērnu, vai var nozīmēt citu personu viņu vietā? 3.
4. Ja vecāki ir šķir laulību vai pašķiras, kā vecāku atbildība tiek īstenota turpmāk? 4.
5. Ja vecāki noslēdz nolīgumu par vecāku atbildību, kādas formalitātes ir jāievēro, lai nolīgums būtu juridiski saistošs? 5.
6. Ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildības jautājumu, kādi ir alternatīvi līdzekļi konflikta risināšanai, nevēršoties tiesā? 6.
7. Ja vecāki ierosina tiesas procesu, kādus jautājumus tiesnesis var izlemt attiecībā uz bērnu? 7.
8. Ja tiesa vienam vecākam piešķir pilnīgu aizbildnību pār bērnu, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa var pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem attiecībā uz bērnu, no sākuma nekonsultējoties ar otru vecāku? 8.
9. Ja tiesa abiem vecākiem piešķir kopīgu aizbildnību pār bērnu, ko tas praktiski nozīmē? 9.
10. Kurā tiesā vai iestādē man būtu jāvēršas, ja vēlos iesniegt pieteikumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti ir jāpievieno pieteikumam? 10.
11. Kāda procedūra ir piemērojama šajos gadījumos? Vai pastāv ārkārtas procedūra? 11.
12. Vai varu saņemt juridisko palīdzību procedūras izmaksu segšanai? 12.
13. Vai var pārsūdzēt lēmumu par vecāku atbildību?  13.
14. Dažos gadījumos, iespējams, būs jāvēršas tiesā, lai lēmums par vecāku atbildību tiktu izpildīts. Kāda tiesa ir izmantojama šādos gadījumos un kāda procedūra ir piemērojama? 14.
15. Kas man ir jādara, lai lēmums par vecāku atbildību, ko tiesa ir pieņēmusi citā dalībvalstī, tiktu atzīts un izpildīts Francijā? Kāda procedūra ir piemērojama šajos gadījumos? 15.
16. Kurā tiesā man jāvēršas, lai apstrīdētu lēmuma par vecāku atbildību atzīšanu, ko tiesa ir pieņēmusi citā dalībvalstī? Kāda procedūra ir piemērojama šajos gadījumos? 16.
17. Kādu likumu tiesa piemēro tiesvedībā par vecāku atbildību, ja bērns vai puses nedzīvo Francijā vai tām ir cita pilsonība? 17.

 

1. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins “vecāku atbildība”? Kādas ir personu, kam ir vecāku atbildība, tiesības un pienākumi?

Noteikumi par vecāku atbildību neatkarīgi no to attiecībām iekļauti Civilkodeksā, iedaļā par vecāku varu. Vecāku atbildība definēta kā tiesības un pienākumi, kas bērna interesēs tiem piešķirti, kamēr viņš ir nepilngadīgs.

Vecāku pienākums ir aizsargāt bērnu drošības, veselības un tikumības ziņā un izglītot viņu, kā arī ļaut bērnam attīstīties, respektējot viņa personību. Abiem vecākiem bērna uzturēšanā un izglītošanā jāpiedalās proporcionāli saviem un otra vecāka finanšu līdzekļiem.

2. Kam parasti ir vecāku atbildība pār bērnu?

Vecāku varu kopīgi īsteno abi vecāki, neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav precējušies un vai viņi dzīvo kopā vai atšķirti, tiktāl, ciktāl bērna attiecības ar katru no vecākiem izveidojušās pirms bērna pirmās dzimšanas dienas.

Citos gadījumos vecāks, ar kuru izveidojušās bērna attiecības, vecāku varu īsteno viens pats. Tomēr vecāku var īstenot kopīgi, ja augstākā posma tiesas kancelejas vadītājam tiek iesniegts kopīgs ziņojums vai ģimenes lietu tiesnesis par to pieņem lēmumu.

3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas īstenot vecāku atbildību pār bērnu, vai var nozīmēt citu personu viņu vietā?

Izņēmuma kārtā tiesnesis, ja tas vajadzīgs bērna interesēs, nolemj nodot bērnu trešās personas, vēlams, radinieka aprūpē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja bērns ir apdraudēts, var izdot rīkojumu par speciālistu sagatavošanas atbalsta pasākumu. Ja bērnam pēc iespējas jāuzturas ģimenes lokā, ja nepieciešams, viņu var nodot otra vecāka, ģimenes locekļa, uzticamai trešās personas vai specializētas iestādes aizbildnībā.

Ja viens no vecākiem nomirst vai tam tiek atņemta vecāku vara, principā otrs vecāks šo varu īsteno viens pats. Ja nav tēva vai mātes, kas īstenotu vecāku varu, jānozīmē aizbildnis.

4. Ja vecāki ir šķir laulību vai pašķiras, kā vecāku atbildība tiek īstenota turpmāk?

Vecāku atšķiršanās neietekmē noteikumus par vecāku varas piešķiršanu. Vecāku varu turpina īstenot kopīgi, izņemot gadījumu, kad bērna interesēs šīs varas īstenošana jāuztic tikai vienam no vecākiem.

Vienošanās par vecāku varas īstenošanu, bērna dzīvesvietu (pārmaiņus pie viena no vecākiem vai viena vecāka dzīvesvietā) un bērna uzturēšanas un izglītošanas izdevumu apmaksas apjomu un veidu, jānoslēdz starp vecākiem vai, ja tādu nav, tā jāpiespriež ar tiesas lēmumu.

5. Ja vecāki noslēdz nolīgumu par vecāku atbildību, kādas formalitātes ir jāievēro, lai nolīgums būtu juridiski saistošs?

Laulāto vai kopdzīves partneru atšķiršanas gadījumā tiesnesim nav jāiejaucas. Noslēdzot vienkāršu nolīgumu vai iesniedzot šo nolīgumu tiesai, lai tas tiktu apstiprināts, vecāki var vienoties par to atšķiršanas sekām attiecībā uz bērniem.

Laulības šķiršanas gadījumā vecāki tiesnesim var iesniegt arī nolīgumu, lai tiesnesis to apstiprinātu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Abos gadījumos tiesnesis apstiprina nolīgumu, ja vien viņš neuzskata, ka šis nolīgums nepietiekami aizsargā bērna intereses vai ka vecāku piekrišana nav brīvprātīga.

6. Ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildības jautājumu, kādi ir alternatīvi līdzekļi konflikta risināšanai, nevēršoties tiesā?

Ja puses nevar vienoties, tiesnesis cenšas puses samierināt. Lai vecākiem palīdzētu vienoties par vecāku varas īstenošanu, viņš var noteikt starpniecības pasākumus, ņemot vērā nolīgumu starp vecākiem.

Viņš var arī izdot rīkojumu, ka pusēm jāvēršas pie starpnieka ģimenes lietās, lai tas viņus informētu par šā pasākuma mērķi un procedūru.

7. Ja vecāki ierosina tiesas procesu, kādus jautājumus tiesnesis var izlemt attiecībā uz bērnu?

Tiesnesis ģimenes lietās ir kompetents pieņemt lēmumu visās lietās, kas saistītas ar bērna dzīvesvietas noteikšanu, bērna uzturlīdzekļiem un izglītību, kā arī kopumā par visiem strīdiem vecāku starpā, kas attiecas uz vecāku varas īstenošanu (reģistrācija skolā, reliģijas izvēle, veselība utt.).

Tāpat tiesnesis var veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāts kontakts starp bērnu un abiem vecākiem, un jo īpaši var pieņemt nolēmumu par to, ka vecāku pasē tiek iespiests zīmogs par to, ka viņi nevar izvest bērnu no Francijas teritorijas, ja nav abu vecāku atļaujas.

Ja vecākiem ir domstarpības par ārlaulībā dzimuša bērna uzvārda maiņu, par to lemj tiesnesis.

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. Ja tiesa vienam vecākam piešķir pilnīgu aizbildnību pār bērnu, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa var pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem attiecībā uz bērnu, no sākuma nekonsultējoties ar otru vecāku?

Ja tiesnesis vienam no vecākiem piešķir izņēmuma tiesības īstenot vecāku varu, otram vecākam ir apmeklēšanas un izmitināšanas tiesības, izņemot gadījumus, kad ir nopietns pamatojums šādas tiesības nepiešķirt. Piedevām otrs vecāks saglabā tiesības un pienākumu pārraudzīt bērna uzturēšanu un izglītību, un viņš jāinformē par jebkādiem būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar bērna dzīvi, piemēram, izglītošanu, reliģijas izvēli, lūgumu mainīt bērna uzvārdu utt.

Turklāt, ja viens no vecākiem maina dzīvesvietu, un šī dzīvesvietas maiņa maina vecāku varas īstenošanas kārtību, šim vecākam savlaicīgi jāinformē otrs vecāks.

9. Ja tiesa abiem vecākiem piešķir kopīgu aizbildnību pār bērnu, ko tas praktiski nozīmē?

Kopīga vecāku varas īstenošana paredz, ka vecākiem kopīgi jāpieņem lēmumi attiecībā uz bērnu. Tomēr, lai atvieglotu ikdienas dzīvi, likums pieņem, ka tad, kad viens vecāks veic ierastas darbības, īstenojot vecāku varu, šis vecāks rīkojas ar otra vecāka piekrišanu. Ierastu darbību definīciju nosaka, pamatojoties uz tiesu praksi. Tādu darbību piemēri, kas uzskatāmas par ierastām darbībām, ietver nelielas operācijas un bērna ierakstīšanu viena no vecākiem pasē.

Tomēr svarīgām darbībām vajadzīga abu vecāku piekrišana.

Lapas augšmalaLapas augšmala

10. Kurā tiesā vai iestādē man būtu jāvēršas, ja vēlos iesniegt pieteikumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti ir jāpievieno pieteikumam?

Pieprasījumi saistībā ar vecāku varu ir ģimenes lietu tiesneša piekritībā, proti, tā zemākā posma tiesas maģistrāta piekritībā, kurš izvirzīts, lai pildītu šīs funkcijas.

Principā, izņemot tiesvedību laulības šķiršanas lietās, šim tiesnesim var iesniegt vienkāršu lūgumu, un nav vajadzīga advokāta palīdzība. Lūgumā jānorāda lūguma mērķis un īsi jāizskaidro lūguma iemesli. Lūgumam jāpievieno apstiprinoši pierādījumi, piemēram, apliecības un jebkuri citi dokumenti, kas saistīti ar lūgumu.

11. Kāda procedūra ir piemērojama šajos gadījumos? Vai pastāv ārkārtas procedūra?

Par pušu attiecīgiem pieprasījumiem tiesnesis lēmumu pieņem bez jebkādām formalitātēm.

Ģimenes lietu tiesnesis var arī vērsties palātā ar rakstisku paziņojumu, kas ietver tiesu izpildītāja iejaukšanos.

12. Vai varu saņemt juridisko palīdzību procedūras izmaksu segšanai?

Juridisko palīdzību var piešķirt, ja pieteikuma iesniedzēja finanšu līdzekļu apjoms ir zemāks par noteikto robežu (sk. Juridiskā palīdzība – Francija”).

13. Vai var pārsūdzēt lēmumu par vecāku atbildību? 

Pārsūdzēt iespējams piecpadsmit dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

14. Dažos gadījumos, iespējams, būs jāvēršas tiesā, lai lēmums par vecāku atbildību tiktu izpildīts. Kāda tiesa ir izmantojama šādos gadījumos un kāda procedūra ir piemērojama?

  • Ja problēma saistīta ar bērna uzturēšanas un izglītošanas izdevumu apmaksu, skatiet Uzturēšanas prasības (12. punktu un tālāk).
  • Ja lēmuma neievērošana attiecas uz vienošanos par mājsaimniecību saistībā ar bērnu, piemēram, ievērot apciemošanas tiesības, kas noteiktas ar nolīgumu vai tiesas lēmumu, vecāks policijā vai žandarmērijā, vai tieši augstākā posma tiesas prokuroram var iesniegt sūdzību par bērna atturēšanu no tikšanās.

15. Kas man ir jādara, lai lēmums par vecāku atbildību, ko tiesa ir pieņēmusi citā dalībvalstī, tiktu atzīts un izpildīts Francijā? Kāda procedūra ir piemērojama šajos gadījumos?

Šie lēmumi ir likumīgi, bet, ja nepieciešams tiesību realizācijas pasākums, lietas jāuzsāk augstākā posma tiesā, lai citas dalībvalsts tiesas taisīto spriedumu varētu pasludināt par izpildāmu Francijā (oficiālā atzīšana). Procedūra atšķiras atbilstīgi attiecīgā lēmuma pieņemšanas datumam.

Ja šis spriedums izriet no tiesas procesa, kas uzsākts pirms 2001. gada 1. marta, un taisīts šķiršanās tiesas procesa laikā, piemēro 2003. gada 27. novembris Briseles II Regulu. Oficiālās atzīšanas procedūra ir vienkāršota. Šī ir procedūra, kuru veic, ja iesniegts pieprasījums augstākā posma tiesas priekšsēdētājam. Šī ir paātrināta procedūra, tādēļ netiek ievērots sacīkstes princips.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja lēmums izriet no tiesvedības, kas saistīta ar šķiršanos un uzsākta pirms 2000. gada 1. marta, vai ja procedūra nav īstenota šķiršanās tiesas procesā, piemērojama vispārpieņemtā oficiālās atzīšanas procedūra. Šo procedūru īsteno, ja iesniegts rakstisks pieprasījums augstākā posma tiesas priekšsēdētājam.

Teritoriālā kompetentā tiesa ir apsūdzētā pastāvīgās dzīves vietas tiesa. Ja apsūdzētā dzīves vieta (domicils) vai pastāvīgā dzīves vieta nav Francijā, apsūdzētais var vērsties sev vēlamajā tiesā, ja tā atbilst prasībām par labu tiesu varas administrāciju.

16. Kurā tiesā man jāvēršas, lai apstrīdētu lēmuma par vecāku atbildību atzīšanu, ko tiesa ir pieņēmusi citā dalībvalstī? Kāda procedūra ir piemērojama šajos gadījumos?

Lai apstrīdētu šādu lēmumu atzīšanu, augstākā posma tiesā iespējams iesniegt priekšlikumu par neapstrīdamību. Lēmums par neapstrīdamību veido pamatu, ar kuru oponēt jebkurus turpmākos otras puses pieprasījumus citas dalībvalsts tiesas lēmumu pasludināt par izpildāmu Francijā (oficiālā atzīšanas pieprasījums). Pretējā gadījumā atcelšana ir līdzvērtīga oficiālam atzinumam.

Procedūra ir tāda pati kā procedūra, kas piemērojama pieprasījumam citas dalībvalsts tiesas lēmumu pasludināt par izpildāmu Francijā (oficiālā atzīšanas pieprasījums).

17. Kādu likumu tiesa piemēro tiesvedībā par vecāku atbildību, ja bērns vai puses nedzīvo Francijā vai tām ir cita pilsonība?

1961. gada 5. oktobra Hāgas Konvencija English - français piemērojama visiem bērniem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Francijā vai valstī, kura parakstījusi konvenciju. Tas paredz, ka attiecībā uz vecāku varu pār zīdaini piemērojamais likums ir likums par nepilngadīga bērna pilsonību. Aizsardzības pasākumu gadījumā piemērojams vai nu likums par pastāvīgo dzīvesvietu, vai likums par nepilngadīga bērna pilsonību.

Izņemot gadījumus, kuros piemērojama Hāgas Konvencija, parasti piemērojams likums par laulību, ja bērns ir dzimis likumīgā laulībā, un likums par bērna pilsonību, ja bērns dzimis ārlaulībā.

Cita informācija

  • Francijas Tieslietu ministrija français.
  • Légifrance français: īsumā par Francijas tiesību aktiem

« Vecāku atbildība - Vispārīgas ziņas | Francija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 20-10-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste