Eiropas Komisija > ETST > Vecāku atbildība > Somija

Pēdējo reizi atjaunots: 30-10-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Vecāku atbildība - Somija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins “bērna aprūpes tiesības”? Kādas ir cilvēka, kuram ir bērna aprūpes tiesības, tiesības un pienākumi? 1.
2. Kam parasti ir bērna aprūpes tiesības? 2.
3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas īstenot bērna aprūpes tiesības uz saviem bērniem, vai viņu vietā var nozīmēt kādu citu personu? 3.
4. Ja vecāki šķiras vai pārtrauc kopdzīvi, kā tiek risināts jautājums par bērna aprūpes tiesībām? 4.
5. Ja vecāki noslēdz vienošanos par bērna aprūpes tiesībām, kādas formalitātes ir jāievēro, lai padarītu šo vienošanos juridiski saistošu? 5.
6. Ja vecāki nevar vienoties par bērna aprūpes tiesībām, kādas ir alternatīvas iespējas konflikta atrisināšanai bez vēršanās tiesā? 6.
7. Ja vecāki vēršas tiesā, kādus jautājumus tiesnesis var izlemt attiecībā uz bērnu ? 7.
8. Ja tiesa lemj, ka tikai vienam vecākam ir jāpiešķir bērna aprūpes tiesības, vai tas nozīmē, ka viņam/viņai ir tiesības izlemt visus jautājumus attiecībā uz bērnu bez iepriekšējas konsultēšanās ar otru vecāku? 8.
9. Ja tiesa nolemj, ka vecākiem ir jāpiešķir kopīga aizbildnība pār bērnu, ko tas praktiski nozīmē? 9.
10. Kādā tiesā vai institūcijā man ir jāvēršas, lai iesniegtu prasības pieteikumu par bērna aprūpes tiesībām? Kādas formalitātes man jāievēro un kādi dokumenti man jāpievieno savam iesniegumam? 10.
11. Kāda kārtība piemērojama šādos gadījumos? Vai ir iespējama steidzamības kārtība? 11.
12. Vai es varu saņemt finansiālo palīdzību tiesas izdevumu segšanai? 12.
13. Vai spriedumu lietā par bērna aprūpes tiesībām var pārsūdzēt? 13.
14. Dažos gadījumos var būt nepieciešams vērsties tiesā vai citā valsts iestādē, lai iegūtu lēmumu par bērna aprūpes tiesību piešķiršanu piespiedu kārtā. Kāda kārtība tiek piemērota šādos gadījumos? 14.
15. Kas man ir jādara, lai lēmums par bērna aprūpes tiesībām, kurš pieņemts citā dalībvalstī, tiktu atzīts un īstenots Somijā? Kāda kārtība tiek piemērota šādos gadījumos? 15.
16. Kādā tiesā man ir jāvēršas Somijā, lai iebilstu pret lēmumu par vecāku tiesību piešķiršanu, kuru izdevusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība tiek piemērota šādos gadījumos? 16.
17. Kādi tiesību akti tiek piemēroti tiesvedībā par bērna aprūpes tiesībām, ja bērns vai puses nedzīvo Somijā, vai tām ir citas valsts pilsonības? 17.

 

1. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins “bērna aprūpes tiesības”? Kādas ir cilvēka, kuram ir bērna aprūpes tiesības, tiesības un pienākumi?

Rūpju un bērna aprūpes tiesību mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu bērna attīstību un labklājību saskaņā ar viņa individuālajām vajadzībām un vēlmēm. Tai būtu jānodrošina pozitīvas un ciešas attiecības, it īpaši starp bērnu un viņa vecākiem.

Bērnam būtu jānodrošina laba aprūpe un audzināšana, kā arī uzraudzība un atbalsts atbilstoši bērna vecumam un attīstības līmenim. Bērnam būtu jānodrošina droša un veicinoša vide un audzināšana, kas atbilst bērna talantiem un vēlmēm.

Bērns būtu jāaudzina, sniedzot sapratni, drošību un līdzjūtību. Bērnu nevajadzētu fiziski vai kā savādāk pārmērīgā veidā sodīt. Bērnu vajadzētu atbalstīt un mudināt sasniegt neatkarību, atbildību un pieauguša cilvēka stāvokli. (Likuma par bērna aprūpes tiesībām un tikšanās tiesībām 1. nodaļa)

Cilvēkam, kuram ir bērna aprūpes tiesības, ir jānodrošina bērna attīstība un labklājība atbilstoši iepriekšminētajam. Šajā nolūkā aizbildnim ir tiesības pieņemt lēmumus par bērna aprūpi, audzināšanu, dzīvesvietu un citiem personīgiem jautājumiem. Pieņemot lēmumu, būtu jāņem vērā bērna vēlmes.

2. Kam parasti ir bērna aprūpes tiesības?

Vecākiem, kas ir precējušies bērna dzimšanas brīdī, abiem ir berna aprūpes tiesības. Ja bērna dzimšanas brīdī vecāki nav precējušies, bērna aprūpes tiesības ir mātei. Ja tikai vienam no vecākiem ir bērna aprūpes tiesības un vecāki pēc tam apprecas, bērna aprūpes tiesības tiek piešķirtas abiem vecākiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas īstenot bērna aprūpes tiesības uz saviem bērniem, vai viņu vietā var nozīmēt kādu citu personu?

Tiesa var nolemt, ka bērna aprūpes tiesības tiek nodotas citai personai/personām papildus vecākiem vai viņu vietā, ja šī persona ir tam piekritusi. Lēmumam vienmēr ir jābūt balstītam uz bērna interesēm un tikai tad, ja ir nepārvarams iemesls piešķirt bērna aprūpes tiesības citai personai nevis vecākam/iem. Ja vecāki ir miruši, par to, lai tiktu piešķirtas bērna aprūpes tiesības, ir jārūpējas sociālai labklājības padomei.

4. Ja vecāki šķiras vai pārtrauc kopdzīvi, kā tiek risināts jautājums par bērna aprūpes tiesībām?

Bērna aprūpes tiesības un tikšanās tiesības ir jānokārto, vispirms ņemot vērā bērna intereses, un tām jābūt reāli īstenojamām nākotnē. Vecāki var vienoties par bērna aprūpes tiesībām. Ja vecāki nevar nonākt pie vienošanās, lieta ir jāsniedz tiesā.

5. Ja vecāki noslēdz vienošanos par bērna aprūpes tiesībām, kādas formalitātes ir jāievēro, lai padarītu šo vienošanos juridiski saistošu?

Vienošanās par bērna aprūpes tiesībām ir jānoformē rakstveidā un vecāki var lūgt, lai vietējā sociālās labklājības institūcija vienošanos apstiprina. Sociālās labklājības institūcijai ir jāpārliecinās, ka vienošanās atbilst bērna interesēm. Sociālās labklājības institūcijas apstiprināta vienošanās ir spēkā un ir izpildāma tāpat, kā tiesas pieņemts juridiski spēkā esošs lēmums.

Lapas augšmalaLapas augšmala

6. Ja vecāki nevar vienoties par bērna aprūpes tiesībām, kādas ir alternatīvas iespējas konflikta atrisināšanai bez vēršanās tiesā?

Ja dzīvesbiedri nevar panākt vienošanos, viņi var lūgt palīdzību pie starpniekiem ģimenes lietās sociālās labklājības padomē. Starpnieks cenšas palīdzēt pārim panākt savstarpēju saprašanos par to, kā varētu atrisināt ģimenes nesaskaņas visiem ģimenes locekļiem pieņemamā veidā. Starpnieks palīdz sastādīt līgumus un arī citās procedūrās, kas paredzētas, lai palīdzētu atrisināt strīdu. Viņam ir jāuzsver katra nepilngadīgā bērna drošība ģimenē.

7. Ja vecāki vēršas tiesā, kādus jautājumus tiesnesis var izlemt attiecībā uz bērnu ?

Tiesas pilnvarās ietilpst lemšana par bērna aprūpes tiesībām, dzīvesvietu un tikšanās tiesībām. Ja nepieciešams, tiesa var izlemt par aizbildņa uzdevumiem, tiesībām un pienākumiem, kā arī pienākumu sadali starp aizbildņiem. Lemjot par tikšanās tiesībām, tiesai ir jāizstrādā sīki noteikumi par tikšanas nosacījumiem un par bērna dzīvesvietu. Vienlaicīgi ar aizbildnības bērna aprūpes tiesību piešķiršanu var noteikt uzturlīdzekļu apmēru.

8. Ja tiesa lemj, ka tikai vienam vecākam ir jāpiešķir bērna aprūpes tiesības, vai tas nozīmē, ka viņam/viņai ir tiesības izlemt visus jautājumus attiecībā uz bērnu bez iepriekšējas konsultēšanās ar otru vecāku?

Ja tikai vienam vecākam ir bērna aprūpes tiesības, viņš viens pats pieņem visus lēmumus, kas attiecas uz bērna aprūpi. Taču tiesas lēmums var ietvert nosacījumus par vienīgā aizbildņa tiesībam un pienākumiem, piemēram, par tiesībām mainīt bērna dzīvesvietu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

9. Ja tiesa nolemj, ka vecākiem ir jāpiešķir kopīga aizbildnība pār bērnu, ko tas praktiski nozīmē?

Kopīgi aizbildņi dala atbildību par visiem jautājumiem, kas attiecas uz bērnu. Ja aizbildņi nedzīvo kopā, ikdienas lēmumus attiecībā uz bērnu pieņem tas vecāks, ar kuru bērns kopā dzīvo. Taču nozīmīgāku lēmumu pieņemšanas gadījumā ir nepieciešama abu aizbildņu piekrišana. Šādi jautājumi ir, piemēram, bērna baznīcas vai dzīvesvietas maiņa, pase, jautājumi, kas saistīti ar izglītību un rūpēm par veselību vai aprūpi slimnīcā.

10. Kādā tiesā vai institūcijā man ir jāvēršas, lai iesniegtu prasības pieteikumu par bērna aprūpes tiesībām? Kādas formalitātes man jāievēro un kādi dokumenti man jāpievieno savam iesniegumam?

Rakstveida iesniegums par bērna aprūpes tiesību un tikšanās tiesību piešķiršanu ir jāiesniedz bērna dzīvesvietas apgabaltiesā. Iesniegumu var iesniegt viens vai abi vecāki, aizbildnis vai sociālās labklājības padome. Iesniegumā ir jāietver prasība un prasības pamatojums. Pievienojami visi dokumenti, kas izmantojami kā pierādījumi. Pieteikumam ir jābūt parakstītam un iesniegtam apgabaltiesā vai nu personīgi, vai to var izdarīt pilnvarots pārstāvis. Pieteikumu var nosūtīt arī pa pastu vai faksu. Lietas izskatīšanu uzsāk, kad pieteikums ir saņemts apgabaltiesā.

11. Kāda kārtība piemērojama šādos gadījumos? Vai ir iespējama steidzamības kārtība?

Bērnu aprūpes tiesību lietās tiek piemērots likums Par bērnu aprūpes un tikšanās tiesībām. Saskaņā ar minēto likumu, bērna aprūpes tiesību vai tikšanās tiesību lietas izskatīšanas laikā tiesai ir jādod iespēja izteikties vecākiem un aizbildņiem. Bērns pats var tiesā apliecināt, vai ir nepieciešams atrisināt lietu. Parasti tiesa saņem ziņojumu no sociālās labklājības padomes par bērna sadzīves apstākļiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja lietas izskatīšana ir uzsākta, tiesa var izdot pagaidu lēmumu par to, pie kura vecāka bērnam ir jādzīvo un par tikšanās tiesībām un nosacījumiem. Īpašos gadījumos tiesa var nozīmēt aizbildni līdz laikam, kamēr tā nonāk pie galīgā lēmuma. Pret pagaidu lēmumu nevar iesniegt apelācijas sūdzību. Tas paliek spēkā līdz tiesa pieņem galīgo lēmumu.

12. Vai es varu saņemt finansiālo palīdzību tiesas izdevumu segšanai?

Aizbildnības lietās ir pieejama juridiskā palīdzība. (Skatīt nodaļu „Juridiskā palīdzība - Somija” (”Legal aid - Finland”))

13. Vai spriedumu lietā par bērna aprūpes tiesībām var pārsūdzēt?

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas instancē.

14. Dažos gadījumos var būt nepieciešams vērsties tiesā vai citā valsts iestādē, lai iegūtu lēmumu par bērna aprūpes tiesību piešķiršanu piespiedu kārtā. Kāda kārtība tiek piemērota šādos gadījumos?

Lēmuma par bērna aprūpes tiesībām izpildes nodrošināšana notiek saskaņā ar likumu par bērna aprūpes tiesībām un tikšanās tiesībām. Lēmuma izpildi ir rakstveidā jāpieprasa bērna dzīvesvietas apgabaltiesā. Taču, ja lēmums ir pieņemts pirms mazāk nekā trīs mēnešiem, lēmuma par bērna aprūpes tiesībām izpildi var prasīt tiesu izpildītājam. Prasības pieteikumam ir jāpievieno lēmums par bērna aprūpes tiesībām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēc prasības pieteikuma un otras puses paskaidrojuma saņemšanas tiesa parasti nozīmē sociālās labklājības padomes starpnieku izskatīt šo lietu. Starpnieks tiekas ar vecākiem un apspriež problēmas ar viņiem un, ja iespējams, tiekas arī ar bērnu. Starpnieks atskaitās tiesai, pēc tam tiesa pieņem lēmumu lietā. Tiesa var uzdot arī ārstam apskatīt bērnu.

Ja tiesa lemj, ka lēmums par bērna aprūpes tiesībām ir jāpilda, otrai pusei ir jāatsakās no tiesībām uz bērnu. Ja puse atsakās pakļauties, tai uzliek naudas sodu. Kā galīgo līdzekli var piemērot bērna atņemšanu pusei, kura nepakļaujas lēmumam, pielietojot spēku.

15. Kas man ir jādara, lai lēmums par bērna aprūpes tiesībām, kurš pieņemts citā dalībvalstī, tiktu atzīts un īstenots Somijā? Kāda kārtība tiek piemērota šādos gadījumos?

Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 tiek piemērota citā dalībvalstī pieņemtā lēmuma par bērna aprūpes tiesībām atzīšanai, ja uz lēmumu attiecas minētā dokumenta noteikumi. (Skatīt nodaļu “Bērna aprūpes tiesības – Kopienas tiesību akti”) Regulu nepiemēro Dānijā.

Saskaņā ar minēto regulu, spriedums, kas pasludināts laulības šķiršanas gadījumā, citās dalībvalstīs tiek atzīts bez īpašām procedūrām. Tomēr, jebkura persona, kuras intereses ar spriedumu ir aizskartas, var iebilst pret lēmumu, pieprasot sprieduma atzīšanu vai neatzīšanu. Pieteikumu par atzīšanu ir jāiesniedz Somijas apgabaltiesā pēc bērna dzīvesvietas.

Lēmumi par bērna aprūpes tiesībām, kas pieņemti Dānijā, un lēmumi par bērna aprūpes tiesībām, kas pieņemti Zviedrijā, citi nekā tie, kuri ir pieņemti, pamatojoties uz iepriekšminēto regulu, tiek izpildīti, balstoties uz 1977. gada likumu Par spriedumiem Skandināvijas valstīs. Atsevišķu lēmumu atzīšanas apstiprināšana netiek veikta. Prasības pieteikumu par izpildi ir jāsniedz apgabaltiesā.

Visi citi ārvalstu spriedumi par aizbildnību Somijā tiek atzīti bez jebkādas īpašas apstiprināšanas. Taču pēc pieprasījuma Helsinku Apelācijas tiesa var apstiprināt sprieduma atzīšanu vai neatzīšanu Somijā.

Pieteikumu par izpildāma sprieduma par bērna aprūpes tiesībām izpildi ir jāsniedz apgabaltiesā pēc bērna vai pieteicēja dzīvesvietas vai pagaidu dzīvesvietas. (Skatīt iepriekš aplūkoto 14. jautājumu (question 14 ee item 14) par izpildes kārtību)

16. Kādā tiesā man ir jāvēršas Somijā, lai iebilstu pret lēmumu par vecāku tiesību piešķiršanu, kuru izdevusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība tiek piemērota šādos gadījumos?

Tā pati procedūra, kas norādīta atbildē uz 15. jautājumu.

17. Kādi tiesību akti tiek piemēroti tiesvedībā par bērna aprūpes tiesībām, ja bērns vai puses nedzīvo Somijā, vai tām ir citas valsts pilsonības?

Lietās par bērnu aprūpes tiesībām tiek piemēroti Somijas tiesību akti.

Cita informācija

  • Bērnu aprūpes tiesības un tikšanās tiesības (tiesas) suomi
  • Apgādība, bērnu aprūpes tiesības, tikšanās tiesības (Tieslietu ministrija) English - suomi - svenska
  • Ģimenes samierināšana (Tieslietu ministrija) suomi - svenska

« Vecāku atbildība - Vispārīgas ziņas | Somija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 30-10-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste