Eiropas Komisija > ETST > Vecāku atbildība > Igaunija

Pēdējo reizi atjaunots: 30-10-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Vecāku atbildība - Igaunija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kāda ir juridiskā termina “vecāku atbildība” praktiskā nozīme? Kādas tiesība un pienākumus personai uzliek vecāku atbildība? 1.
2. Kam parasti tiek uzlikta vecāku atbildība par bērnu? 2.
3. Vai vecāku vietā var iecelt citu personu, ja vecāki nespēj vai nevēlas uzņemties vecāku atbildību par savu bērnu? 3.
4. Kā tiek risināts jautājums par vecāku turpmāko atbildību, ja vecāku laulība tiek šķirta vai ja vecāki vairs nedzīvo kopā? 4.
5. Kādas formalitātes ir jāievēro, ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, lai šī vienošanās būtu juridiski saistoša? 5.
6. Kādi ir alternatīvie konflikta ārpustiesas risināšanas līdzekļi, ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildības jautājumu? 6.
7. Kādus jautājumus attiecībā uz bērnu var izlemt tiesnesis, ja vecāki iesniedz lietu tiesā? 7.
8. Ja tiesa nolemj nodot bērnu viena vecāka atsevišķā aizgādībā, vai tas nozīmē, ka viens no vecākiem var izlemt visas lietas attiecībā uz bērnu, iepriekš nekonsultējoties ar otru no vecākiem? 8.
9. Ja tiesa nolemj nodot bērnu abu vecāku kopējā aizgādībā, ko tas nozīmē praktiski? 9.
10. Kādā tiesā vai iestādē ir jāvēršas ar iesniegumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti jāpievieno iesniegumam? 10.
11. Kāda procedūra attiecas uz šādiem gadījumiem? Vai ir iespējams lietu risināt steidzamības kārtībā? 11.
12. Vai ir iespējams saņemt juridisku palīdzību, lai segtu tiesas izdevumus? 12.
13. Vai lēmumu par vecāku atbildību ir iespējams pārsūdzēt? 13.
14. Dažos gadījumos varbūt ir jāvēršas tiesā vai citā iestādē, lai panāktu, ka lēmums par vecāku atbildību tiek izpildīts. Kāda kārtība ir jāievēro šādos gadījumos? 14.
15. Kas ir jādara, lai panāktu, ka Igaunijā tiek atzīts un izpildīts lēmums par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos? 15.
16. Kurā Igaunijas tiesā ir jāvēršas, lai apstrīdētu lēmuma atzīšanu par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos? 16.
17. Kāds likums tiek piemērots, izskatot lietu par vecāku atbildību, ja bērns vai lietā iesaistītās puses nedzīvo Igaunijā vai ja tās ir citas valsts pilsoņi? 17.

 

1. Kāda ir juridiskā termina “vecāku atbildība” praktiskā nozīme? Kādas tiesība un pienākumus personai uzliek vecāku atbildība?

Igaunijas Konstitūcija un Ģimenes tiesību likums nosaka, ka vecākiem ir vienādas tiesības un pienākumi attiecībā uz saviem bērniem.

Vecāku tiesības un pienākums ir audzināt savu bērnu un par to rūpēties. Katram no vecākiem ir jāaizsargā sava bērna tiesības un intereses. Vecāki ir bērna likumīgie pārstāvji. Kā likumīgam pārstāvim, katram no vecākiem ir aizbildņa pilnvaras. Vecākiem ir tiesības atprasīt savu bērnu no jebkuras personas, kura bez likumīga pamata ieguvusi kontroli pār bērnu. Vecākiem ir pilda vecāku pienākumi bērna interesēs.

Bērna uzturēšanas pienākums attiecas uz katru no vecākiem neatkarīgi no tā, vai tam ir piešķirta vecāku atbildība.

2. Kam parasti tiek uzlikta vecāku atbildība par bērnu?

Igaunijas likums nosaka, ka vecāku atbildība rodas vienīgi uz lejupējas radniecības apstiprinājuma pamata. Ja lejupēja radniecība ir apstiprināta tikai attiecībā uz vienu no vecākiem, tam tiek uzlikta vecāku atbildība. Ja lejupēja radniecība ir apstiprināta attiecībā uz abiem vecākiem, tiem abiem tiek uzlikta (kopēja) vecāku atbildība par bērnu.

Vecāku tiesības var atņemt ar tiesas lēmumu.

3. Vai vecāku vietā var iecelt citu personu, ja vecāki nespēj vai nevēlas uzņemties vecāku atbildību par savu bērnu?

Ja bērna vecāki ir miruši, prombūtnē vai to aktīvā juridiskā rīcībspēja ir ierobežota, vai ja tiem atņemtas vecāku tiesības, tiek nodibināta aizbildnība. Aizbildnību var noteikt arī bērnam, kas palicis bez vecāku gādības citu iemeslu dēļ (piem., ja vecāki neīsteno vecāku atbildību).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Aizbildnības noteikšanas nolūks ir nodrošināt bērnam pienācīgu aprūpi, kā arī bērna personīgo un mantisko tiesību un interešu aizsardzību. Aizbildnību nodrošina tiesas iecelts aizbildnis. Personas iecelšanu par aizbildni iesaka aizbildnības iestāde.

4. Kā tiek risināts jautājums par vecāku turpmāko atbildību, ja vecāku laulība tiek šķirta vai ja vecāki vairs nedzīvo kopā?

Vecāku laulības šķiršana vai atsevišķas dzīvesvietas izvēlēšanās pati par sevi neietekmē abu vecāku atbildību. Parasti abi vecākiem saglabājas pilna vecāku atbildība arī tad, ja tie dzīvo šķirti.

Vecākiem ir jāvienojas par to, pie kura no tiem dzīvos bērns un kā katrs no vecākiem piedalīsies bērna audzināšanā. Šāda vienošanās var arī būt neoficiāla. Ja vecāki nepanāk vienošanos, aizbildnības iestāde vai tiesa izšķir strīdu, ja kāds no vecākiem par to iesniedz prasību. Tiesa var apstiprināt vecāku vienošanos vai regulēt vecāku atbildības jautājumus kā obligāti izpildāmus.

5. Kādas formalitātes ir jāievēro, ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, lai šī vienošanās būtu juridiski saistoša?

Kā jau iepriekš minēts, vecāki var vienošanos par vecāku atbildību noslēgt neoficiāli, t.i., bez konkrēta dokumenta. Vecāki var brīvi izvēlēties, vai noslēgt šādu vienošanos kā rakstu vai kā notariāli apliecinātu dokumentu, taču, neatkarīgi no vienošanās veida, šāda vecāku noslēgta vienošanās nav izpildāma piespiedu kārtībā. Ja vecākiem izraisās strīds par vienošanās nosacījumiem, tiesa var šo vienošanos izskatīt pēc būtības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vecāku vienošanos var apstiprināt ar aizbildnības iestādes rīkojumu vai ar tiesas lēmumu. Abos gadījumos šie dokumenti ir juridiski saistoši un izpildāmi, taču tos vienīgi var apstrīdēt, vispārēji noteiktā kārtībā izskatot prasību tiesā.

6. Kādi ir alternatīvie konflikta ārpustiesas risināšanas līdzekļi, ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildības jautājumu?

Alternatīvs process izskatīšanai tiesā ir tas, ja aizbildnības iestāde (pašvaldības sociālās labklājības nodaļa) risina vecāku strīdu par jautājumiem, kas skar vecāku pienākumu izpildi, piemēram, par to, kā atsevišķi dzīvojošais tēvs vai māte piedalās bērna audzināšanā un kā kontaktējas ar bērnu. Aizbildnības iestāde var atrisināt jautājumu, izdodot rīkojumu. Parasti aizbildnības iestāde strīda risināšanā iesaista bērnu aizsardzības iestādes amatpersonu.

7. Kādus jautājumus attiecībā uz bērnu var izlemt tiesnesis, ja vecāki iesniedz lietu tiesā?

Tiesnesis var izlemt dažādus jautājumus attiecībā uz bērnu, un likumā šāda jautājumu saraksta nav. Tiesas kompetencē ir jautājumi par bērna dzīvesvietu, tikšanos ar vecākiem, kā arī par uzturnaudas maksāšanas pienākumu un apmēru. Tiesa var arī izlemt, kā šķirti dzīvojošais tēvs vai māte piedalīsies bērna audzināšanā.

Patlaban Igaunijas ģimenes likumos nav paredzēta iespēja nodot bērnu tikai viena vecāka aizgādībā, bet, kā norādīts iepriekš, galvenokārt tiesai ir kompetence risināt strīdu katrā atsevišķā gadījumā, kas citādi attiecas uz vecāku atbildības jomu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. Ja tiesa nolemj nodot bērnu viena vecāka atsevišķā aizgādībā, vai tas nozīmē, ka viens no vecākiem var izlemt visas lietas attiecībā uz bērnu, iepriekš nekonsultējoties ar otru no vecākiem?

Patlaban Igaunijas juridiskajā sistēmā nav jēdziena “viena vecāka aizgādība”. Kā minēts atbildēs uz 2. un 8.jautājumu, vecākiem vispārēji ir vienādi noteikta vecāku atbildība neatkarīgi no tā, vai kāds no vecākiem dzīvo kopā ar bērnu vai šķirti. Vecākiem ir jāvienojas par jautājumiem, kas attiecas uz bērnu, tostarp par jautājumu, kā katrs no vecākiem iesaistīsies lēmumu pieņemšanā, kas skar bērnu. Ja vienošanos nevar panākt, katra atsevišķa strīda atrisināšana ir tiesas kompetencē, ja kāds no vecākiem iesniedz prasību, kas citādi attiecas uz vecāku atbildības jomu.

9. Ja tiesa nolemj nodot bērnu abu vecāku kopējā aizgādībā, ko tas nozīmē praktiski?

Patlaban Igaunijas juridiskajā sistēmā nav jēdziena “kopēja aizgādība”. Abiem vecākiem ir vienādas vecāku tiesības un pienākumi, kas pamatojas uz lejupējas radniecības apstiprinājumu. Tātad tiek pieņemts, ka vecāki kopīgi izpilda savus pienākumus. Ja rodas strīds par vecāku atbildību, tiesa, izskatot lietu pēc būtības, var kādam no vecākiem daļēji ierobežot šo kompetenci, kas citādi attiecas uz vecāku atbildības jomu.

10. Kādā tiesā vai iestādē ir jāvēršas ar iesniegumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti jāpievieno iesniegumam?

Kā norādīts atbildē uz 6.jautājumu, strīdu par vecāku atbildību var risināt aizbildnības iestāde vai tiesa. Nav oficiāli noteiktu konkrētu prasību par to, kā aizbildnības iestādei jārisina strīdi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Prasību var iesniegt atbildētāja dzīvesvietas tiesā (pirmās instances tiesā – pilsētas vai rajona tiesā – linna- or maakohus). Prasītājs var arī iesniegt prasību par bērna uzturēšanu savas dzīvesvietas tiesā. Prasību šķirt laulību arī var ieniegt prasītāja dzīvesvietas tiesā, ja kopā ar prasītāju dzīvo nepilngadīgi bērni (ar vecāku atbildību saistītas lietas var izskatīt kopā ar laulības šķiršanas pieteikumu).

Igaunijas tiesā prasība un dokumentārie pierādījumi ir jāiesniedz rakstiskā veidā igauņu valodā. Ja lietā iesaistītas personas rakstisks lūgums, pārsūdzība vai dokumentāri pierādījumi tiesai nav iesniegti igauņu vaalodā, tiesa var pieprasīt līdz noteiktam termiņam iesniegt lūguma, pārsūdzības vai dokumentāro pierādījumu apstiprinātu tulkojumu. Ja līdz noteiktajam termiņam tulkojums nav iesniegts, tiesa var neizskatīt lūgumu vai dokumentu. Lūgumi, prasības, pārsūdzības, apelācijas kasācijas kārtībā, lēmumu pārsūdzības un rakstiskās atbildes tiesā ir jāiesniedz salasāmā drukā uz A4 formāta lapām.

Prasībā jānorāda tiesas nosaukums, iesniedzēja un atbildētāja (laulāto) personas dati, kā arī viņu kopējo nepilngadīgo bērnu dati un skaidri formulēts iesniedzēja lūgums. Prasībā jāmin fakti, uz ko pamatojas prasība; prasītājam savā prasībā jāmin viņa rīcībā esošie pierādījumi un jāiesniedz tie tiesai.

Prasību paraksta prasītājs vai tā pārstāvis. Pārstāvis iesniedz arī pilnvarojumu vai citu dokumentu, kas apliecina viņa pilnvaras.

Prasībā minētie dokumentārie pierādījumi ir jāpievieno prasībai kā pielikumi. Prasība un tās pielikumi ir jāiesniedz tiesai kopā ar prasības un pielikumu kopijām, kas paredzētas pa vienam eksemplāram katram atbildētājam un trešajai pusei.

Lapas augšmalaLapas augšmala

11. Kāda procedūra attiecas uz šādiem gadījumiem? Vai ir iespējams lietu risināt steidzamības kārtībā?

Tiesa izskata lietas par vecāku atbildību, ievērojot Civilprocesa kodeksā ietvertās normas.

Steidzamos gadījumos var izmantot pasākumus rīcības nodrošināšanai. Rīcības nodrošināšana ir pieļaujama, ja rīcības nenodrošināšana var apgrūtināt vai padarīt par neiespējamu sprieduma ievērošanu. Rīcības nodrošināšanas pasākumi var būt, piem., aizliegums atbildētājam izbraukt no dzīvesvietas vai aizliegums atbildētājam veikt konkrētus darījumus vai konkrētas darbības. Tiesa var arī noteikt atbildētāja īpašuma nodrošinājumu (tostarp nodibinot atbildētājam piederoša nekustama īpašuma tiesisku ķīlu; izdarot atzīmi īpašuma reģistrā par aizliegumu īpašumu atsavināt; konfiscējot atbildētājam piederošu kustamu mantu, kas atrodas atbildētāja vai citas personas valdījumā).

Tiesai jālemj par lūgumu nodrošināt rīcību ne vēlāk kā pirmajā darbdienā pēc dienas, kad ir iesniegts lūgums nodrošināt rīcību. Nolēmums par rīcības nodrošināšanu ir jāizpilda bez kavēšanās. Tiesa nosūta nolēmumu tiesu izpildītājam, atbildīgajam par reģistrāciju vai citai prsonai, kuras pienākums ir panākt nolēmuma izpildi.

12. Vai ir iespējams saņemt juridisku palīdzību, lai segtu tiesas izdevumus?

Tiesa var pilnā mērā vai daļēji atbrīvot fizisku personu no juridisko pakalpojumu maksas un likt no valsts līdzekļiem segt advokāta honorāru, ja tiesa konstatē, ka persona sava finansiālā stāvokļa dēļ nevar segt tiesas izdevumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

13. Vai lēmumu par vecāku atbildību ir iespējams pārsūdzēt?

Jā. Ir iespējams pārsūdzēt lēmumu par vecāku atbildību parastā apelācijas kārtībā, ja iesniedzējs uzskata, ka pirmās instances tiesas lēmumā ir kļūdas (piem., ka pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi likumu vai ka ir pārkāptas procesuālā likuma normas).

14. Dažos gadījumos varbūt ir jāvēršas tiesā vai citā iestādē, lai panāktu, ka lēmums par vecāku atbildību tiek izpildīts. Kāda kārtība ir jāievēro šādos gadījumos?

Ja rodas nepieciešamība nodrošināt piespiedu izpildi, personai, kas vēlas to nodrošināt, jāvēršas pie tiesu izpildītāja. Pamats piespiedu izpildei (izpildes ordera izsniegšanai) var būt aizbildnības iestādes rīkojums, tiesas apstiprināta vecāku vienošanās (kompromiss) un tiesas lēmums.

Izpildi panāk tiesu izpildītāji, kas darbojas tās pilsētas vai rajona tiesas jurisdikcijā, kur atrodas atbildētāja dzīvesvieta vai īpašums. Piespiedu izpildes pasākumi tiek sākti, ja no personas ir saņemts pieteikums par izpildi. Pieteikumam jāpievieno izpildraksts. Pieteikums jāiesniedz rakstiski un tajā jāietver:

  • tiesu izpildītāja vārds,
  • prasītāja un atbildētāja personas dati,
  • ziņas par prasītāja pārstāvi,
  • pilnvarojuma dokuments un ziņas par atbildētāja īpašumu, ja tādas ir.

Pieteikumā jābūt tam pievienoto dokumentu sarakstam.

Ja izpildrakstā ir norādīts, ka atbildētājam ir jānodod bērns citai personai, tiesu izpildītājs veic izpildes procedūru, klātesot aizgādības vai mācību iestādes pārstāvim. Vajadzības gadījumā tiesu izpildītājs var vērsties pie aizgādības vai bērnu labklājības iestādes ar jautājumu par bērna pagaidu ievietošanu bērnu aprūpes iestādē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Gadījumos, kad ir sakrājies parāds par uzturnaudu, prasību par tā samaksu var vispārējā kārtībā vērst pret parādnieka īpašumu.

15. Kas ir jādara, lai panāktu, ka Igaunijā tiek atzīts un izpildīts lēmums par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos?

Pirmkārt, rīkojums par ārvalsts tiesas lēmuma atzīšanu var pamatoties uz Igaunijas noslēgtu starptautisku līgumu. Igaunijā var atzīt un izpildīt lēmumus par uzturēšanu un vecāku atbildību, ievērojot trīs konvencijas:

  1. Hāgas 1973. gada 2. oktobra Konvenciju par uzturēšanas lēmumu atzīšanu un piespiedu izpildi;
  2. Ņujorkas 1956. gada 20. jūnija Konvenciju par alimentu piedziņu ārvalstīs;
  3. Eiropas Konvenciju par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu (Luksemburgā, 1980. gada 20. jūnijā).

Dokumenti ar attiecīgās valsts centrālās iestādes starpniecību ir jānosūta Igaunijas Tieslietu ministrijai. Lūgumam atzīt lēmumu par uzturēšanu ir jāpievieno:

  • tiesas sprieduma kopija, kas apstiprināta tajā valstī noteiktajā kārtībā, kurā atrodas tiesa vai šķīrējtiesa, kas izdevusi spriedumu, un oficiāls apstiprinājums par sprieduma stāšanos spēkā;
  • dokuments, kas apstiprina, ka atbildētājam, kurš nav piedalījies tiesas sēdē, ir laikus nosūtīta pavēste par ierašanos tiesā saskaņā ar šīs valsts likumu vismaz vienu reizi;
  • dokuments, kas pierāda, ka spriedums ir izpildāms saskaņā ar tās valsts likumu, kurā tas ir pieņemts, un ka spriedums atbildētājam ir izsniegts;
  • dokuments par sprieduma izpildi, ja tas ir izpildīts;
  • apliecināti dokumentu tulkojumi igauņu valodā.

Iesniedzot lūgumu atzīt un izpildīt lēmumu par bērna aizgādības tiesībām, ir jāņem vērā nosacījumi, kas ietverti ’Konvencijā par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu’.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Igaunijas tieslietu ministrs nosūta dokumentus pilsētas vai rajona tiesai atbilstoši atbildētāja dzīvesvietai. Tiesa izdod nolēmumu, ar ko tā atzīst ārvalsts tiesas spriedumu un atļauj tā izpildi vai noraida prasību par tā atzīšanu.

Nolēmuma kopija ir jānosūta lūguma iesniedzējam kopā ar norādījumiem, kā izpilde īstenojama (piem., uzturēšanas lietās ir jāizvēlas tiesu izpildītājs, jānosūta tam pieteikums un jānokārto tiesu izpildītāja darba priekšapmaksa).

16. Kurā Igaunijas tiesā ir jāvēršas, lai apstrīdētu lēmuma atzīšanu par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos?

Iespējamais atzīšanas apstrīdētājs ir jāiesaista procesā kā ieinteresētā persona, un to ierosina tiesa, kas izskata lūgumu. Kā norādīts atbildē uz 14. jautājumu, ārvalsts tiesas spriedumu atzīšana notiek, ievērojot procesuālās normas, kas attiecas uz bezstrīda lietām.

Tiesas nolēmumā ir noteikta pārsūdzēšanas kārtība un termiņš. Pārsūdzību var iesniegt tajā tiesā, kura pieņēmusi spriedumu, 10 dienu laikā pēc nolēmuma publiskas paziņošanas vai, ja nolēmums ir pieņemts, puses neuzaicinot uz tiesu, pārsūdzēšanas termiņš tiek uzskatīts par sākušos tajā brīdī, kad nolēmums ir pusēm izsniegts.

17. Kāds likums tiek piemērots, izskatot lietu par vecāku atbildību, ja bērns vai lietā iesaistītās puses nedzīvo Igaunijā vai ja tās ir citas valsts pilsoņi?

Atbilstoši Igaunijas Privāto starptautisko tiesību likumam, bērnu un vecāku ģimenes tiesiskās attiecības nosaka tās valsts likums, kurā bērns dzīvo.

Hāgas 1973. gada 2. oktobra Konvencija par likumu, kas piemērojams uzturēšanas pienākumiem, attiecas uz uzturēšanas pienākumiem, kas rodas uz ģimenes attiecību pamata.

Cita informācija

  • Igaunijas Civilprocesa kodekss eesti keel - English
  • Igaunijas Ģimenes tiesību likums eesti keel - English

« Vecāku atbildība - Vispārīgas ziņas | Igaunija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 30-10-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste