Eiropas Komisija > ETST > Vecāku atbildība > Kopienas tiesību akti

Pēdējo reizi atjaunots: 03-07-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Vecāku atbildība - Kopienas tiesību akti

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


Sadarbība bērnu aizsardzības jomā Eiropas Savienībā

Viens no Eiropas Savienības mērķiem ir izveidot drošu tiesisko vidi bērniem, nodrošinot Eiropas Savienībā tiesas spriedumu brīvu apmaiņu vecāku atbildības jautājumā. Minētais mērķis ir izklāstīts programmā par tiesas spriedumu savstarpēju atzīšanu. Pirmais pasākums savstarpējai spriedumu atzīšanai ģimenes tiesībās bija Padomes Regula 1347/2000, ar kuru noteica saskaņotus noteikumus par jurisdikciju un noteiktu spriedumu atzīšanu un izpildi saistībā ar vecāku atbildību. Pēc tam, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, veica nākamo pasākumu, pieņemot Padomes Regulu 2201/2003, ar kuru no 2005. gada 1. marta aizstāj Padomes Regulu 1347/2000. Ir pieejami praktiski norādījumi PDF File (PDF File 876 KB), kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/2003 („Jaunā Briseles II regula”), ko piemēro no 2005. gada 1. marta. Minētos norādījumus izstrādāja Komisijas dienesti, apspriežoties ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās.

Tā kā pilsoņi arvien biežāk maina dzīvesvietas dalībvalsti, tādu ģimeņu skaits, kuru locekļiem nav viena un tā pati pilsonība, un/vai kuri nedzīvo vienā dalībvalstī, turpina palielināties. Šajā sociālajā situācijā ir nepieciešami vienoti noteikumi par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi lietās par vecāku atbildību.

Īstenojot pirmo pasākumu, Padome 2000. gada 29. maijā pieņēma Padomes Regulu Nr. 1347/2000. Regula stājās spēkā 2001. gada 1. martā, un to piemēroja spriedumiem, kas pasludināti pēc minētā datuma. Tā attiecas uz spriedumiem lietās par vecāku atbildību, kuri pieņemti dalībvalstī saistībā ar laulības šķiršanas procedūru. Ja spriedums nebija saistīts ar laulības šķiršanas procedūru, minētā regula uz to neattiecās. Regulu piemēroja spriedumiem, kuros bija noteikts, piemēram, pie kura no vecākiem bērniem ir jādzīvo (aizbildniecības tiesības) un vai otram vecākam ir tiesības apmeklēt bērnus (satikšanās tiesības). (Skatīt „Vecāku atbildība-vispārīgas ziņas ”). Tā neattiecās uz spriedumiem par uzturēšanas pienākumiem, kurus reglamentē Padomes regula par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Visbeidzot, regula attiecās vienīgi uz spriedumiem par laulāto kopīgajiem bērniem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

To piemēroja visās dalībvalstīs, izņemot Dāniju.

Jaunās Briseles II regulas galvenie mērķi

Ar regulu nodrošina, ka spriedumu vecāku atbildības jautājumā var atzīt un izpildīt citā dalībvalstī, izmantojot vienotu un vienkāršu procedūru. Tajā izklāstīti arī vienoti jurisdikcijas noteikumi. Minētajā regulā ir atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • kurā dalībvalstī tiesas ir kompetentas pieņemt lēmumu par laulības šķiršanu un vecāku atbildību attiecībā uz laulāto kopīgiem bērniem;
  • kā citā dalībvalstī atzīst un izpilda spriedumu vecāku atbildības jautājumā.

Kompetentās tiesas

Lēmums par vecāku atbildību ir tās dalībvalsts tiesu kompetencē, kurā bērnam ir pastāvīgā dzīvesvieta.

Kā notiek sprieduma atzīšana un izpilde citā dalībvalstī?

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai spriedumu par vecāku atbildību atzīst un izpilda citā dalībvalstī.

Dalībvalstu paziņotajā sarakstā PDF File (PDF File 257 KB) ir norādīts, kurai tiesai minētais pieprasījums ir iesniedzams.

Tiesa nekavējoties paziņo, ka spriedums attiecīgajā dalībvalstī ir jāizpilda. Tomēr tiesa nepaziņo, ka spriedums ir izpildāms, ja:

  • šis spriedums acīmredzami ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību minētajā dalībvalstī,
  • spriedums pieņemts, izņemot steidzamu gadījumu, bez bērnam dotas iespējas tikt uzklausītam,
  • personai, kura apgalvo, ka spriedums traucē tai īstenot vecāku atbildību, nav bijusi iespēja tikt uzklausītai,
  • spriedums pasludināts, nepiedaloties vienai pusei, kura nav savlaicīgi saņēmusi nepieciešamos dokumentus savas aizstāvības nodrošināšanai,
  • spriedums ir nesavienojams ar citu spriedumu (noteiktos apstākļos).

Persona ir tiesīga saņemt juridisku palīdzību, iesniedzot pieprasījumu par sprieduma izpildi, ja tā ir tiesīga saņemt juridisku palīdzību savā izcelsmes dalībvalstī.

Eiropas režīms šķirtu pāru bērnu aizsardzībai

Tieslietu ministri 1999. gadā atbalstīja spriedumu savstarpējās atzīšanas principu – faktiskas tiesiskās telpas izveidošanas pamatu un satikšanās tiesības atzina par prioritārām. Padomes Regula Nr. 1347/2000 tika pieņemta 2000. gada maijā (skatīt iepriekš). To papildināja iniciatīva par satikšanās tiesībām, kuru 2000. gada jūlijā iesniedza Francija. Programmu par tiesas spriedumu savstarpēju atzīšanu pieņēma 2000. gada novembrī, tostarp paredzot tajā spriedumus par vecāku atbildību kā vienu no galvenajām darbības jomām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Papildus Komisijas 2002. gada maija priekšlikumam 2003. gada 27. novembrī pieņēma regulu par vecāku atbildību. Ar minēto regulu, ko piemēro no 2005. gada 1. marta:

  • Regulas 1247/2000 noteikumus par savstarpēju atzīšanu un izpildi attiecina uz visiem lēmumiem par vecāku atbildību;
  • garantē bērnam tiesības satikties ar abiem vecākiem;
  • novērš vecāku izdarītās bērna nolaupīšanas Kopienas robežās.

Visu spriedumu brīva apmaiņa vecāku atbildības jautājumā

Kā iepriekš norādīts, vēl spēkā esošā Padomes Regula Nr. 1347/2000 attiecas tikai uz noteiktu spriedumu kategoriju vecāku atbildības jautājumā. Piemēram, tā neattiecas uz spriedumiem, ja vecāki nav laulātie vai ja spriedums ir pasludināts pēc tam, kad ir izbeigta laulības šķiršanas procedūra. Lai visiem bērniem nodrošinātu tiesību vienlīdzību, minētās regulas darbības jomā ir visi spriedumi par vecāku atbildību, kas attiecas uz laulāto un neprecētu pāru bērniem.

Bērna tiesību pastāvīgi sazināties ar abiem vecākiem nodrošināšana

Minētajā regulā ir nodrošināts, ka bērns var pastāvīgi sazināties ar abiem vecākiem pēc viņu laulības šķiršanas; arī tad, ja vecāki dzīvo dažādās dalībvalstīs. Dažos gadījumos vecāki, iespējams, nelabprāt ļauj saviem bērniem doties uz citu dalībvalsti, lai apmeklētu otru vecāku, neraugoties uz spriedumu, ar ko otram vecākam tiek piešķirtas tiesības satikties ar bērnu. Jaunajā dokumentā ir mēģinājumi atrisināt šo problēmu, ļaujot citā dalībvalstī automātiski atzīt un izpildīt spriedumu par tiesībām satikties ar bērnu. Piemēram, ja māte neļauj savam bērnam doties uz citu dalībvalsti, lai saskaņā ar pieņemto spriedumu apciemotu savu tēvu, tēvs var pieprasīt sprieduma izpildi citā dalībvalstī tāpat kā gadījumā, ja tas būtu pieņemts attiecīgajā dalībvalstī. Šajā gadījumā, kā iepriekš minēts Padomes Regulā Nr. 1347/2000, vairs nav nepieciešams uzsākt papildu procedūru, lai spriedums tiktu pasludināts par izpildāmu.

Novērst bērnu nolaupīšanu Eiropas Savienībā

Ar jauno regulu ievieš noteikumus, kuru mērķis ir risināt problēmu saistībā ar bērnu nolaupīšanu Kopienā. Tajā preventīvos nolūkos ir noteikts, ka tās dalībvalsts tiesas, kurā bērns dzīvo pirms nolaupīšanas, izlemj pēdējā instancē. Tādējādi vecāki vairs necentīsies īstenot nolaupīšanu, lai lietu nodotu savas pilsonības tiesnesim, cerot atcelt spriedumu, kas pieņemts citā dalībvalstī. Tās dalībvalsts tiesas, uz kuru bērns ticis aizvests, var nolemt bērnu tūlīt neatdot, ja pastāv nopietns risks, ka tas pakļautu bērnu briesmām vai ja bērns sasniedzis tādu vecumu vai brieduma pakāpi, ka spēj paust savu viedokli, un ja viņš nevēlas atgriezties. Tomēr par bērna dzīvesvietu pēdējā instancē jāizlemj tās dalībvalsts tiesām, kurā bērns dzīvojis pirms savas nolaupīšanas. Procesa laikā bērns jāuzklausa ar nosacījumu, lai tas nebūtu nepiemēroti viņa vecumam un brieduma pakāpei. Centrālajām iestādēm ir pienākums nodrošināt bērna atrašanās vietas noteikšanu un atgriešanos. Turklāt tās palīdz nolaupīto bērnu vecākiem, veicina starpniecību un atvieglo tiesu saziņu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Eiropas Savienības Pamattiesību harta

Bērna tiesības tikt uzklausītam ir pamattiesības, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantā. Bērna viedokli ņem vērā jautājumos, kas attiecas uz bērnu, ievērojot viņa vecumu un brieduma pakāpi. Turklāt šajā pantā ir noteikts, ka bērna intereses ir galvenais apsvērums visās darbībās, kas saistītas ar bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes.

Atsauces dokumenti

  • Pasākumu programma dansk - Deutsch - ελληνικά - English - español - français - italiano - Nederlands - português - suomi - svenska par lēmumu savstarpējās atzīšanas principa īstenošanu civillietās un komerclietās
  • Padomes 2000. gada 29. maija Regula 1347/2000 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par abu laulāto vecāku atbildību par bērniem
  • Padomes 2000. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās
  • Priekšlikums Padomes regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1347/2000 un groza Regulu (EK) Nr. 44/2001 jautājumos, kas saistīti ar uzturēšanas pienākumu
  • Eiropas Savienības Pamattiesību harta
  • Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu
  • Praktiski norādījumi PDF File (PDF File 876 KB) par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/2003 („jaunā Briseles II regula”)
  • OV C040 2005. gada 17. februārī publicēto kompetento tiesu saraksts PDF File (PDF File 257 KB)

« Vecāku atbildība - Vispārīgas ziņas | Kopienas tiesību akti - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 03-07-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste