Eiropas Komisija > ETST > Vecāku atbildība > Čehija

Pēdējo reizi atjaunots: 06-11-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Vecāku atbildība - Čehija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kāda ir juridiskā termina “vecāku atbildība” praktiskā nozīme? Kādas tiesības un pienākumus personai uzliek vecāku atbildība? 1.
2. Kam parasti tiek uzlikta vecāku atbildība par bērnu? 2.
3. Vai vecāku vietā var iecelt citu personu, ja vecāki nespēj vai nevēlas uzņemties vecāku atbildību par savu bērnu? 3.
4. Kā tiek risināts jautājums par vecāku turpmāko atbildību, ja vecāku laulība tiek šķirta vai ja vecāki vairs nedzīvo kopā? 4.
5. Kādas formalitātes ir jāievēro, ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, lai šī vienošanās būtu juridiski saistoša? 5.
6. Kādi ir alternatīvie konflikta ārpustiesas risināšanas līdzekļi, ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildības jautājumu? 6.
7. Kādus jautājumus attiecībā uz bērnu var izlemt tiesnesis, ja vecāki iesniedz lietu tiesā? 7.
8. Ja tiesa nolemj nodot bērnu viena vecāka atsevišķā aizgādībā, vai tas nozīmē, ka viens no vecākiem var izlemt visus jautājumus attiecībā uz bērnu, iepriekš nekonsultējoties ar otru vecāku? 8.
9. Ja tiesa nolemj nodot bērnu abu vecāku kopējā aizgādībā, ko tas nozīmē praktiski? 9.
10. Kurā tiesā vai iestādē ir jāvēršas ar iesniegumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti jāpievieno iesniegumam? 10.
11. Kādu procedūru piemēro šādos gadījumos? Vai ir iespējams lietu risināt steidzamības kārtībā? 11.
12. Vai ir iespējams saņemt juridisku palīdzību, lai segtu tiesas izdevumus? 12.
13. Vai lēmumu par vecāku atbildību ir iespējams pārsūdzēt? 13.
14. Dažos gadījumos varbūt ir jāvēršas tiesā vai citā iestādē, lai panāktu, ka lēmums par vecāku atbildību tiek izpildīts. Kāda kārtība ir jāievēro šādos gadījumos? 14.
15. Kas ir jādara, lai panāktu, lai Čehijā tiktu atzīts un izpildīts lēmums par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos? 15.
16. Kurā Čehijas tiesā ir jāvēršas, lai apstrīdētu lēmuma atzīšanu par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos? 16.
17. Kāds likums tiek piemērots, izskatot lietu par vecāku atbildību, ja bērns vai lietā iesaistītās puses nedzīvo Čehijā vai ja tās ir citas valsts pilsoņi? 17.

 

1. Kāda ir juridiskā termina “vecāku atbildība” praktiskā nozīme? Kādas tiesības un pienākumus personai uzliek vecāku atbildība?

Termins “vecāku atbildība” ir nostiprināts Ģimenes likumā. Šis termins ietver tiesību un pienākumu kopumu:

  1. aprūpējot bērnu, kurš ir nepilngadīgs, īpaši attiecībā uz bērna veselības aprūpi un tā fizisko, emocionālo, intelektuālo un tikumisko attīstību,
  2. pārstāvot bērnu, kurš ir nepilngadīgs,
  3. pārvaldot bērna mantu.

Izmantojot tiesības un izpildot pienākumus vecāku atbildības ietvaros, vecāku īpašs pienākums ir aizsargāt bērna intereses, vadīt bērna rīcību un uzraudzīt bērnu atbilstoši tā attīstības pakāpei. Vecākiem ir tiesības saprātīgi disciplinēt bērnu, lai neaizskartu bērna pašcieņu un neradītu draudus bērna veselībai, fiziskajai, emocionālajai, intelektuālajai vai tikumiskajai attīstībai. Vecāku pienākums ir sniegt bērnam, kas spēj rast savu viedokli un novērtēt jebkādu uz sevi vērstu pasākumu ietekmi, visu vajadzīgo informāciju un iespēju brīvi izteikt viedokli par visiem lēmumiem, kas skar svarīgas, ar bērnu saistītas lietas. Vecāki pārstāv bērnu visās juridiskajās darbībās, kuru izpildē bērns ir likumīgi atzīts par nepilngadīgu.

2. Kam parasti tiek uzlikta vecāku atbildība par bērnu?

Vecāku atbildību par konkrētu bērnu parasti uzņemas bērna bioloģiskie vecāki. Ja bērns ir adoptēts, šī atbildība pāriet uz adoptētājiem. Nav svarīgi, vai vecāki ir laulāts pāris un vai bērns ir laulībā dzimis vai ārlaulības bērns. Vecāku atbildība rodas līdz ar bērna piedzimšanu. Ja šādas attiecības rodas adopcijas rezultātā, vecāku atbildība sākas, kad stājas spēkā tiesas lēmums par bērna adoptāciju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vecāku atbildība attiecas uz vecākiem, ja vien vecākiem ir pilna rīcībspēja, lai veiktu juridiskas darbības. Tomēr tiesa var atzīt vecāku atbildību attiecībā uz bērnu arī nepilngadīga vecāka gadījumā, ja tas ir sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu un ja tāds vecāks atbilst obligātajām prasībām, lai varētu īstenot ar vecāku atbildību saistītās tiesības un izpildīt pienākumus.

Ja viens no vecākiem ir miris, nav zināms vai nav pilnā mērā rīcībspējīgs, lai veiktu juridiskas darbības, vecāku atbildību uzņemas otrs vecāks.

Ievērojot juridiskos priekšnoteikumus, tiesa var lemt par vecāku atbildības izpildes apturēšanu, ierobežošanu vai pārtraukšanu.

Tiesa var apturēt vecāku atbildības izpildi, ja kāds vērā ņemams šķērslis traucē vienam no vecākiem izpildīt vecāku pienākumus un ja izpildes apturēšana ir bērna interesēs.

Tiesa var ierobežot vecāku atbildību, ja attiecīgais vecāks nepareizi izpilda savus vecāku pienākumus un ja to izpildes ierobežošana ir bērna interesēs. Ja kāds no vecākiem ļaunprātīgi izmanto vecāku atbildību vai to nopietni ignorē, tiesa šai personai atņem vecāku atbildību.

Ja bērna vecāki ir miruši, ja tiem ir atņemta vecāku atbildība, kādreiz apturēta vecāku atbildības izpilde vai tie nav pilnā mērā rīcībspējīgi, lai veiktu juridiskas darbības, tiesa ieceļ bērnam aizbildni, kurš bērnu audzina, pārstāv to un pārvalda bērna mantu vecāku vietā.

Ja kāds no vecākiem izdara tīšu noziegumu pret savu bērnu vai nozieguma izdarīšanā iesaista bērnu, kas jaunāks par piecpadsmit gadiem, vai piedalās noziegumā kā līdzdalībnieks vai organizētājs, tiesa vienmēr novērtē, vai tas ir pietiekams iemesls, lai sāktu izskatīt lietu par vecāku atbildības atņemšanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

 Iepriekš minētie tiesas lēmumi neatceļ vecāku pienākumu nodrošināt bērnam uzturu.

3. Vai vecāku vietā var iecelt citu personu, ja vecāki nespēj vai nevēlas uzņemties vecāku atbildību par savu bērnu?

Vecāki pārstāv bērnu visās juridiskās darbībās, kurās bērnam nav pilnas juridiskas kompetences. Neviens no vecākiem nevar pārstāvēt savu bērnu juridiskās lietās, kur iespējama vecāku un bērna vai vairāku to pašu vecāku bērnu interešu sadursme. Ja bērnu nevar pārstāvēt neviens no vecākiem, tiesa ieceļ bērnam uzticības personu, kas pārstāv bērnu tiesā vai konkrētas juridiskas darbības izpildē. Uzticības personu parasti iesaka iestāde, kas nodarbojas ar bērna sociālās labklājības aizsardzību.

Ja bērna vecāki ir miruši, ja tiem ir atņemta vecāku atbildība, ja kādreiz ir apturēta vecāku atbildība vai ja tie nav pilnā mērā juridiski rīcībspējīgi, tiesa ieceļ bērnam aizbildni, kurš to audzinās, pārstāvēs to un pārvaldīs bērna mantu vecāku vietā. Par aizbildni īpaši izvēlas personu, ko iesaka vecāki. Ja vecāki nevienu neiesaka, tiesa ieceļ par aizbildni kādu no bērna radiniekiem vai kādu bērnam vai tā ģimenei tuvu cilvēku, vai citu personu. Ja nav personas, ko iecelt par bērna aizbildni, tiesa ieceļ par aizbildni bērna sociālās labklājības aizsardzības iestādi. Aizbildnis ir atbildīgs tiesā par savas funkcijas izpildi un sniedz tiesai pārskatus par aizbildnībā esošo bērnu, kā arī norēķinus par bērna mantas pārvaldīšanu. Aizbildnim tomēr nav pienākuma uzturēt bērnu. Turklāt uz aizbildni neattiecas vecāku atbildība, bet aizbildņa un bērna attiecības tomēr nosaka Ģimenes likuma normas, kurās ir paskaidrotas bērnu un vecāku tiesības un pienākumi. Visi aizbildņa lēmumi lietās, kas būtiski skar bērna intereses, ir jāapstiprina tiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ģimenes likums arī nosaka, ka daļēji dažas tiesības un pienākumus, kas attiecas uz vecāku atbildību, var uzņemties cita atbilstoša persona. Piemēram, ir atļauts tiesai uzticēt bērna aprūpi citai fiziskai personai, ja šī persona garantē atbilstošu audzināšanu un piekrīt, ka tai tiek uzticēta bērna aprūpe. Tādā gadījumā tiesa konkrēti norāda šādas personas tiesību un pienākumu apjomu attiecībā uz konkrēto bērnu.

Vēl viena iespēja ir uzticēt bērnu audžuģimenei. Aprūpējot bērnu, audžuvecāki līdzvērtīgi bērna vecākiem izmanto to tiesības un izpilda to pienākumus Tomēr audžuvecākam nav pienākuma bērnu uzturēt; audžuvecāks var vienīgi pārstāvēt bērnu un kārtot bērna lietas parastos jautājumos.

Gadījumos, kad var būt apdraudētas bērna īpašuma tiesības, tiesa ieceļ aizgādni bērna mantas labākai aizsargāšanai. Turklāt aizgādnis ir jāieceļ, ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu ierobežot vecāku atbildības izpildi; aizgādni var iecelt, ja tas ir bērna interesēs. Aizgādnis var būt fiziska persona, kam ir pilna juridiska rīcībspēja, kura dzīvesveids garantē šīs funkcijas pareizu izpildi un kura piekrīt, ka to ieceļ par aizgādni. Ja nav iespējams par aizgādni iecelt fizisku personu, tiesa parasti ieceļ par aizgādni bērna sociālās labklājības aizsardzības iestādi.

Ja kādu nopietnu iemeslu dēļ vecāki nevar nodrošināt bērna audzināšanu vai ja to nav iespējams atbilstoši izdarīt kādu nopietnu iemeslu dēļ, vai ja audzināšanas process ir nopietni apdraudēts vai pārkāpts, tiesa var nodot bērnu iestādes aprūpē vai iestādē, kas paredzēta bērniem, kam nepieciešama neatliekama palīdzība.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Kā tiek risināts jautājums par vecāku turpmāko atbildību, ja vecāku laulība tiek šķirta vai ja vecāki vairs nedzīvo kopā?

Šādos gadījumos vienmēr vislabākais risinājums ir vecāku vienošanās panākšana. Vienošanās gadījumā ir jāatrisina jautājums par to, kam bērns tiks uzticēts un kādā veidā katram vecākam jāpiedalās bērna uzturēšanā. Lai šāda vienošanās būtu likumīga, tā tomēr jāapstiprina tiesā. Vienošanos var arī noslēgt, lai regulētu bērna kontaktēšanos ar vecākiem; šāda vienošanās tomēr nav jāapstiprina tiesā. Ja vecāki nevienojas par svarīgiem vecāku atbildības izpildes jautājumiem, par tiem lemj tiesa. Tiesa var arī pieņemt lēmumu šajos jautājumos, ja par to nav saņemts pieteikums, bet ja nepilngadīga bērna vecāki nedzīvo kopā un nav vienojušies par bērna audzināšanas uz uzturēšanas jautājumiem. Ja laulība tiek šķirta, svarīgs laulības šķiršanas priekšnoteikums ir noteikt, kam tiks uzticēta bērna audzināšana un kā katrs no vecākiem piedalīsies bērna uzturēšanā (atrisinot šos jautājumus ar vienošanos vai ar tiesas lēmumu).

5. Kādas formalitātes ir jāievēro, ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, lai šī vienošanās būtu juridiski saistoša?

Ja ir noslēgta vienošanās, kas regulē vecāku atbildības izpildi un aizvieto tiesas lēmumu par vecāku tiesībām un pienākumiem attiecībā uz nepilngadīgu bērnu pēc laulības šķiršanas (īpaši par to, kam tiks uzticēta bērna audzināšana un kā katram no vecākiem jāpiedalās bērna uzturēšanā), lai šāda vienošanās būtu spēkā, tā ir jāapstiprina tiesā. Vienošanās par bērna kontaktēšanos ar vecākiem nav jāapstiprina tiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

6. Kādi ir alternatīvie konflikta ārpustiesas risināšanas līdzekļi, ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildības jautājumu?

Tādos gadījumos ir iespējams izmantot vidutāju pakalpojumus, kas ir pieejami katrā rajona tiesā. Vidutāju uzdevums ir panākt divu pušu strīda miermīlīgu risinājumu; šajā procesā vidutāji darbojas kā starpnieki.

Bez tam ir iespējams izmantot tā sauktos laulību, ģimenes un personisko attiecību konsultāciju pakalpojumus, kur var saņemt kvalificētu psihologu un sociālo darbinieku palīdzību. Čehijā ir arī daudz bezpeļņas organizāciju, ar ko var sazināties šajā sakarā.

Turklāt jautājumos par vecāku atbildību vecāki var vērsties bērnu sociālās labklājības aizsardzības iestādē.

7. Kādus jautājumus attiecībā uz bērnu var izlemt tiesnesis, ja vecāki iesniedz lietu tiesā?

Vispār var teikt, ka tiesa var izlemt bērna aprūpes jautājumus, kas saistās ar:

  1. izglītošanas pasākumiem,
  2. adopciju,
  3. aizbildnību un aizgādnību,
  4. uzturēšanu.

Visbiežāk tiesai ir rūpīgi jāapsver tas, kam tiks uzticēta bērna audzināšana. Šis jautājums tiek parasti risināts vecāku laulības šķiršanas gadījumā. Bieži bērns nonāk viena vecāka aprūpē. Tiesa vispirms ņem vērā bērna intereses, ievērojot tā personību, vecāku audzināšanas spējas un citus svarīgus faktorus. Ja tomēr abi vecāki spēj aprūpēt bērnu un abi ir ieinteresēti bērnu audzināt, tiesa var nodot bērnu abu vecāku kopējā vai pārmaiņus aprūpē, ja tas atbilst bērna interesēm vai ja tādā veidā var labāk nodrošināt bērna vajadzību apmierināšanu. Tiesas kompetencē ir arī lēmuma pieņemšana par to, kādā apjomā katram no vecākiem jāpiedalās bērna uzturēšanā. Nosakot uztura apjomu, ir jāņem vērā vecāku materiālais stāvoklis, spējas un iespējas, bērna patiesās vajadzības un katra vecāka personīgais ieguldījumu bērna aprūpē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesa var arī izlemt jautājumus, kas saistās ar bērna audzināšanas un uzturēšanas regulēšanu, ja arī par to nav saņemts pieteikums un ja jautājums attiecas uz nepilngadīgu bērnu. Papildus jau minētajiem jautājumiem, tiesa var arī pieņemt lēmumu, kas regulē bērna kontaktēšanos ar vecākiem (kontaktēšanos var ierobežot vai aizliegt, ja tas ir bērna interesēs), ar vecvecākiem, brāļiem vai māsām.

8. Ja tiesa nolemj nodot bērnu viena vecāka atsevišķā aizgādībā, vai tas nozīmē, ka viens no vecākiem var izlemt visus jautājumus attiecībā uz bērnu, iepriekš nekonsultējoties ar otru vecāku?

Bērna audzināšana un aprūpe ir tikai viena daļa no vecāku tiesībām un pienākumiem. Ja vecākam, kuram nav uzticēta bērna audzināšana, nav atņemta vai nav bijusi kaut kādā veidā ierobežota vecāku atbildība, tam arī turpmāk ir tiesības pieņemt lēmumus par svarīgām lietām, kas skar bērnu.

9. Ja tiesa nolemj nodot bērnu abu vecāku kopējā aizgādībā, ko tas nozīmē praktiski?

Laulības šķiršanas lietu sakarā Ģimenes likumā ir noteikta atšķirība starp bērna nodošanu kopējā aprūpē un pārmaiņus aprūpē, ja tas atbilst bērna labākajām interesēm un ja tādā veidā tiek labāk nodrošināta bērna vajadzību apmierināšana. Šādu lēmumu var pieņemt, ja vecāki spēj savstarpēji komunicēt un sadarboties bērna audzināšanas jautājumos.

Kopējā aprūpe

Tiesa pieņem lēmumu par bērna nodošanu vecāku kopējā aprūpē, ja bērna vecāki dzīvo kopā, kopīgi apmaksā savu daļu no vajadzībām un ja tiek izpildīti pārējie nosacījumi. Praksē kopēja aprūpe var izpausties kā aprūpes veids, kad viens no vecākiem nodrošina bērna vajadzības saistībā ar skolu, bet otrs nodrošina vajadzības saistībā ar sporta nodarbībām, vai viens uzrauga valodu mācīšanos, bet otrs atbalsta ārpusklases nodarbības. Tādā gadījumā abi vecāki kopīgi nodrošina medicīnisko aprūpi un bērna materiālo vajadzību apmierināšanu – ēdiena gatavošanu, dzīvokļa uzkopšanu, drēbju uzturēšanu kārtībā utt.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pārmaiņus aprūpe

Pārmaiņus aprūpe nozīmē, ka bērns uz precīzi noteiktu laiku tiek nodots viena vecāka aprūpē un pēc tam otra vecāka aprūpē. Paralēli tiesa nosaka katra vecāka tiesības un pienākumus katrā no šādiem aprūpes periodiem. Pārmaiņus aprūpe visbiežāk nozīmē vienu mēnesi ilgu uzturēšanos pie katra no vecākiem. Bērna pārmaiņus aprūpes gadījumā ir svarīgi, lai vecāku dzīvesvietas neatrastos tālu viena no otras, īpaši, ja

bērnam jāapmeklē skola.

10. Kurā tiesā vai iestādē ir jāvēršas ar iesniegumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti jāpievieno iesniegumam?

Ir jāsazinās ar attiecīgā rajona tiesu (vai Brno Municipālo tiesu), kas apkalpo bērna dzīvesvietas rajonu, un jāiesniedz tiesā pieteikums par vecāku atbildību. Arī bez šāda pieteikuma tiesa var izlemt lietas, kas attiecas uz nepilngadīga bērna aprūpi.

Kārtojamās formalitātes un pieteikumam pievienojamo dokumentu saraksts ir atkarīgs no iesnieguma konkrētā veida. Vienmēr ir skaidri jānorāda pieteikuma iesniedzējs, lietā iesaistītais bērns un atbildētājs. Bez tam ir jāapraksta iesniedzēja prasība, tās iemesls un prasības apstiprināšanai piedāvātie pierādījumi. Pieteikumam ir jāpievieno visi lietā svarīgie dokumenti, piemēram, dzimšanas apliecība, laulības apliecība, iepriekšējais tiesas lēmums lietā, kas skar bērnu utt. Pieteikums jāiesniedz tik daudzos eksemplāros, lai katra puse varētu saņemt vienu eksemplāru un lai viens eksemplārs paliktu tiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja pieteikums neatbilst noteiktajām formālajām prasībām vai trūkst kāda pielikuma, tiesa lūdz prasītājam kļūdu labot.

11. Kādu procedūru piemēro šādos gadījumos? Vai ir iespējams lietu risināt steidzamības kārtībā?

Tiesa var sākt tiesvedību nepilngadīga bērna aprūpes lietā arī bez pieteikuma saņemšanas, bet, protams, ir iespējams šādu pieteikumu iesniegt, lai sāktos lietas izskatīšana.

Pirms galīgā lēmuma paziņošanas tiesa var noteikt atbildētājam pienākumu maksāt par bērna uzturēšanu vai nodot bērnu aprūpē otram vecākam vai tiesas ieceltai personai, paziņojot to kā pagaidu nolēmumu.

Bez tam Civilprocesa kodekss nosaka konkrētu kārtību gadījumos, kad nepilngadīgais ir palicis pavisam bez aprūpes vai ir nopietni apdraudēta tā dzīvība vai pienācīga attīstība, vai tiek pārkāpti noteikumi, kas to nodrošina. Tādā gadījumā tiesa, ņemot vērā kompetentas bērnu sociālās labklājības aizsardzības iestādes ieteikumu, pieņem pagaidu nolēmumu par bērna nodošanu aprūpē šādā nolēmumā minētai fiziskai personai. Lēmums sakarā ar pieteikumu par pagaidu nolēmumu ir jāpieņem nekavējoties vai vismaz 24 stundu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas. Pagaidu nolēmums paliek spēkā trīs mēnešus pēc tā spēkā stāšanās dienas; ja tiesvedība lietā ir uzsākta pirms šī perioda izbeigšanās, pagaidu nolēmums paliek spēkā tik ilgi, kamēr stājas spēkā nolēmums, ar ko tiesvedības process tiek slēgts. Kad tāds nolēmums stājas spēkā, to nekavējoties izpilda, tiesai sadarbojoties ar attiecīgajām iestādēm, lai nodotu nepilngadīgo bērnu tiesas ieceltās fiziskās personas aprūpē; ja bērns tajā laikā atrodas pie kādas citas personas, tas tiek šai personai atņemts.

Lapas augšmalaLapas augšmala

12. Vai ir iespējams saņemt juridisku palīdzību, lai segtu tiesas izdevumus?

Kā noteikts Likumā par tiesas pakalpojumu maksu, par tiesvedību aizbildnības un nepilngadīgo aprūpes lietās netiek noteikta maksa par tiesas izdevumiem. Tādēļ prasītājam nav jāapmaksā tiesas izdevumi, ja tas iesniedz pieteikumu par vecāku atbildību.

Tomēr cita lieta ir kompensācijas noteikšana par aizstāvja iecelšanas izdevumiem. Tādā gadījumā tiesa var lemt, ka juridiskā palīdzība ir saņemama par brīvu, kā to paredz Civilprocesa kodekss. Juridisko palīdzību var saņemt par brīvu, ņemot vērā personas individuālos apstākļus, kas nozīmē, ka konkrētā persona nespēj samaksāt advokāta honorāru. Praksē tas nozīmē konkrētās personas nelabvēlīgus materiālos vai sociālos apstākļus. Nelabvēlīgi materiālie un sociālie apstākļi ir definēti no tādu apstākļu viedokļa, kas vispār atbilst atbrīvojumam no tiesas izdevumiem (bezdarbs, invaliditātes pabalsts, mātei vai tēvam piešķirtais bērna kopšanas laiks), bet vienmēr ir jāņem vērā katra atsevišķa gadījuma apstākļi.

Turklāt, ja tiek ievēroti Advokatūras likumā ietvertie priekšnoteikumi, var vērsties Advokātu asociācijā ar lūgumu nodrošināt advokāta pakalpojumus bez maksas.

13. Vai lēmumu par vecāku atbildību ir iespējams pārsūdzēt?

Jā, tiesas lēmumus par vecāku atbildību ir iespējams pārsūdzēt. Rajona tiesām ir kompetence pirmajā instancē izskatīt lietas par vecāku atbildību. Tādēļ apgabala tiesas (vai Prāgas Municipālā tiesa) izskata jebkādas pārsūdzības. Lūgumu par tiesas lēmuma pārskatīšanu var iesniegt piecpadsmit dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts rakstisks tiesas lēmums, kuru paredzēts pārsūdzēt. Ja lēmuma tekstā tiek ierakstīts koriģējošs lēmums, pārsūdzēšanas termiņu sāk skaitīt no tā laika, kad koriģējošais lēmums ir stājies likumīgā spēkā. Pārsūdzību uzskata par laikus iesniegtu arī pēc piecpadsmit dienu termiņa, ja iesniedzējs ir ievērojis tiesas nepareizi sniegtos norādījumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Turklāt ir jāuzsver, ka lēmumi var būt pagaidām izpildāmi, kas nozīmē, ka lēmumu var izpildīt arī pirms tā likumīgas stāšanās spēkā sakarā ar pārsūdzības iesniegšanu.

14. Dažos gadījumos varbūt ir jāvēršas tiesā vai citā iestādē, lai panāktu, ka lēmums par vecāku atbildību tiek izpildīts. Kāda kārtība ir jāievēro šādos gadījumos? 

Čehijā pieteikums par lēmuma izpildi sakarā ar vecāku atbildību ir jāiesniedz tiesā; kārtību lēmuma piespiedu izpildes laikā regulē Civilkodeksā norādītais process.

Šādā gadījumā ir jāiesniedz pieteikums par lēmuma piespiedu izpildi rajona tiesā, kas apkalpo nepilngadīgā dzīvesvietas rajonu. Šajā pieteikumā ir jāietver visa svarīgā informācija (atbildīgās puses noteikšana, pilnvarotā puse, pienākuma apjoms un saturs, minētā pienākuma izpildes termiņš un tā sauktās izpildes prasības raksturojums jeb izpildes lēmums), lēmuma kopija (vai tiesas apstiprināta vienošanās par nepilngadīgā bērna audzināšanu, vai noteikumi par kontaktēšanos ar bērnu), kā arī lēmuma izpildāmības apstiprinājums. Pirms dot rīkojumu par lēmuma izpildi, tiesa prasa, lai persona, kas atsakās izpildīt tiesas lēmumu vai neievēro tiesas apstiprinātu lēmumu par nepilngadīga bērna audzināšanu vai vienošanos, kas regulē kontaktēšanos ar bērnu, izpildītu tiesas lēmumu vai tiesas apstiprināto vienošanos. Prasot minētajai pusei tā rīkoties, tiesa norāda uz sekām, kas rodas, ja lēmumā vai vienošanās norādītais pienākums netiek pildīts. Tomēr konkrētos apstākļos tiesa var izdot izpildrakstu par bērna pārvietošanu, arī neizsakot šādu lūgumu. Šajā tiesvedības posmā tiesa var arī lūgt piedalīties attiecīgo bērnu sociālās labklājības aizsardzības iestādi. Ja ar lūgumu ievērot lēmumu vai vienošanos nekas nav panākts, tiesa piespriež naudas sodu tai pusei, kura nav brīvprātīgi izpildījusi lēmumu vai tiesas apstiprināto vienošanos par vecāku atbildību; naudas sodu var piespriest arī atkārtoti, bet atsevišķa soda apjoms nedrīkst pārsniegt 50 000 CZK. Tāpat arī tiesa var likt atņemt bērnu tai pusei, pie kuras bērns nedrīkst atrasties, ievērojot lēmumu vai vienošanos, un nodot bērnu aprūpē tai pusei, kurai bērna audzināšana ir uzticēta ar lēmumu vai vienošanos vai kurai bērns ir jāsaņem atpakaļ, vai pusei, kurai lēmums vai vienošanās dod tiesības ar bērnu kontaktēties.

Lapas augšmalaLapas augšmala

15. Kas ir jādara, lai panāktu, lai Čehijā tiktu atzīts un izpildīts lēmums par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos?

Dažādās valstīs izdotie tiesas lēmumi par vecāku atbildību Čehijā stājas spēkā saskaņā ar Starptautisko privāto un procesuālo tiesību likumu, ja šie lēmumi ir stājušies likumīgā spēkā, kā to ir apstiprinājusi attiecīgā ārvalsts iestāde un atzinušas Čehijas iestādes, izņemot gadījumus, kas konkrēti norādīti minētajā likumā. Ja šie nosacījumi ir ievēroti, seko procedūra, kas neatšķiras no Čehijas tiesas lēmuma izpildes; skat. atbildi uz iepriekšējo jautājumu. Čehijas iestāde atzīst visus ārvalstu lēmumus pēc tam, kad ir pārbaudīta to atbilstība atzīšanas nosacījumiem; tādēļ tā atzīst šādu lēmumu, neizdodot īpašu paziņojumu, un līdz ar to minētais lēmums tiek uzskatīts par tādu pašu lēmumu kā vietējās iestādes izdotais.

Ir jāievēro starptautiskās konvencijas, kas regulē šo jautājumu un ir Čehijai saistošas; tās ir prioritāras, salīdzinot ar nacionālajiem likumiem.

16. Kurā Čehijas tiesā ir jāvēršas, lai apstrīdētu lēmuma atzīšanu par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos?

Kā jau iepriekš minēts, lai atzītu ārvalsts lēmumu vecāku atbildības jautājumos, netiek izdots īpašs paziņojums par Čehijas iestādes lēmumu, un šādai ārvalsts lēmuma atzīšanai nav iepriekš vajadzīgs īpašs atzīšanas process. Starptautisko privāto un procesuālo tiesību likumā ir teikts, ka ārvalsts lēmumu var neatzīt vai neizpildīt, ja atzīšana vai izpilde būtu pretrunā Čehijas valstī noteiktajai kārtībai. Ja tas ir tā, šajā sakarā ir jāiesniedz pieteikums attiecīgajā tiesā (skat. iepriekš 10. un 14. jautājumu).

Lapas augšmalaLapas augšmala

17. Kāds likums tiek piemērots, izskatot lietu par vecāku atbildību, ja bērns vai lietā iesaistītās puses nedzīvo Čehijā vai ja tās ir citas valsts pilsoņi?

Starptautisko privāto un procesuālo tiesību likumā ir teikts, ka vecāku un bērnu savstarpējās attiecības, tostarp audzināšanu un uzturēšanu, nosaka tās valsts likums, kurā bērnam ir piešķirta pilsonība. Ja bērns dzīvo Čehijā, šīs attiecības var vērtēt saskaņā ar Čehijas likumiem, ja tas atbilst bērna labākajām interesēm.

Tajā pašā likumā arī ir minēts, ka Čehijas tiesām ir jurisdikcija visās lietās, kas skar nepilngadīgo bērnu audzināšanu un uzturēšanu, kā arī visās ar to saistītajās lietās, ja bērns ir Čehijas pilsonis, arī tad, ja bērns dzīvo ārzemēs. Arī Čehijas konsulārā iestāde var uzņemties rūpes par ārzemēs dzīvojošiem Čehijas bērniem, ja tie nav vecāku aprūpē, tādā mērā, kā to atļauj tiesas jurisdikcija, ja vien valsts, kurā dzīvo bērns, atzīst šo jurisdikciju. Lietās, kas saistās ar ārvalstu nepilngadīgajiem, kuri dzīvo Čehijā, Čehijas tiesas veic tikai tādus pasākumus, kas vajadzīgi šādu nepilngadīgo personas un mantas aizsardzībai, un par šiem pasākumiem informē iestādes to mītnes valstī. Ja nepilngadīgā mītnes valsts iestāde pieņemamā termiņā nemaina nepilngadīgā apstākļus, to dara Čehijas tiesa. Ja tiek pieņemts lēmums par laulības šķiršanu un ģimenē ir nepilngadīgs bērns, kurš dzīvo Čehijas teritorijā, Čehijas tiesa regulē vecāku tiesības un pienākumus attiecībā uz bērnu pēc laulības šķiršanas, ja nepilngadīgais neatstāj vietējo teritoriju un ja bērna mītnes valsts neveic nekādus citus pasākumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Saistībā ar šo jautājumu tomēr ir jānorāda, ka iepriekš minētā Starptautisko privāto un procesuālo tiesību likuma normas tiek piemērotas tikai tad, ja tās nav pretrunā Čehijai saistošiem starptautiskiem līgumiem. Čehija 1999. gada 4. martā  parakstīja Hāgas Konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem. Konvencija nosaka, ka konvencijas dalībvalsts tiesa vai administratīvās iestādes bērna pastāvīgajā dzīvesvietā ir pilnvarotas ieviest pasākumus bērna personas vai mantas aizsardzībai. Tas ir spēkā, izņemot 7. pantu, kas attiecas uz bērna parastās dzīvesvietas maiņu un došanos uz citu konvencijas dalībvalsti, un tas nozīmē, ka jurisdikciju pārņem dalībvalsts iestādes jaunajā pastāvīgajā dzīvesvietā. Īstenojot savu jurisdikciju attiecībā uz bērna un tā mantas aizsardzību, dalībvalstu iestādes piemēro savas valsts likumus. Tomēr, ja bērna personas un mantas aizsardzības nolūkā nepieciešams, tās var izņēmuma gadījumā piemērot vai ņemt vērā citas valsts likumu, ar kuru konkrētā situācija ir būtiski saistīta. Ja bērna parastā dzīvesvieta mainās un ja bērnam jādzīvo citā dalībvalstī, nosacījumi, lai izmantotu bērna sākotnējās mītnes valsts pasākumus, ir atkarīgi no jaunās dzīvesvietas valsts likuma, sākot ar laiku, kad dzīvesvieta ir mainīta. Vecāku juridiskās atbildības atzīšana vai anulēšana (neiejaucoties tiesai vai administratīvai iestādei) ir atkarīga no tās valsts likuma, kur bērns pastāvīgi dzīvo. Vecāku atbildības atzīšana vai anulēšana, ja atbildība ir noteikta ar vienošanos vai ar vienpusēji noslēgtu juridisku aktu (neiejaucoties tiesai vai administratīvai iestādei), ir atkarīga no tās valsts likumiem, kurā bērns pastāvīgi dzīvoja, kad stājās spēkā vienošanās vai vienpusēji noslēgtais juridiskais akts. Vecāku atbildība, kas ir spēkā ar tās valsts likumu, kur bērnam bija pastāvīga dzīvesvieta, paliek spēkā pēc tam, kad bērns ir devies uz pastāvīgu dzīvi citā valstī. Ja bērna pastāvīgā dzīvesvieta mainās, vecāku atbildības juridiskā atzīšana personai, kurai līdz tam nav bijusi tāda atbildība, ir atkarīga no tās valsts likuma, kurā ir bērna jaunā pastāvīgā dzīvesvieta. Vecāku pienākumu izpildi nosaka tās valsts likums, kurā bērns pastāvīgi dzīvo. Ja bērna pastāvīgā dzīvesvieta mainās, vecāku atbildību nosaka tās valsts likums, kurā ir bērna jaunā pastāvīgā dzīvesvieta.

Turklāt ir saistoša arī 1973. gada 2. oktobra Konvencija par uzturēšanas lēmumu atzīšanu un piespiedu izpildi un 1980. gada 20. maija Eiropas Konvencija par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu.

Cita informācija

Interneta resursu saites:

Čehijas tiesas ceština - English

Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās – informācijas lapas par vecāku atbildību

Laulību, ģimenes un personisko attiecību konsultāciju pakalpojumi ceština

« Vecāku atbildība - Vispārīgas ziņas | Čehija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 06-11-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste