Eiropas Komisija > ETST > Vecāku atbildība > Kipra

Pēdējo reizi atjaunots: 08-10-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Vecāku atbildība - Kipra

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kāda ir juridiskā termina „vecāku atbildība” praktiskā nozīme? Kādas tiesības un pienākumus personai uzliek vecāku atbildība? 1.
2. Kam parasti tiek piešķirta vecāku atbildība par bērnu? 2.
3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas uzņemties vecāku atbildību par savu bērnu, vai vecāku vietā var iecelt citu personu? 3.
4. Kā tiek risināts jautājums par vecāku turpmāko atbildību, ja vecāku laulība tiek šķirta vai ja vecāki vairs nedzīvo kopā? 4.
5. Kādas formalitātes ir jāievēro, ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, lai šī vienošanās būtu juridiski saistoša?  5.
6. Kādi ir alternatīvie konflikta ārpustiesas risināšanas līdzekļi, ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildības jautājumu?  6.
7. Kādus jautājumus attiecībā uz bērnu var izlemt tiesnesis, ja vecāki iesniedz lietu tiesā? 7.
8. Ja tiesa nolemj nodot bērnu viena vecāka atsevišķā aizgādībā, vai tas nozīmē, ka viens no vecākiem var izlemt visus jautājumus attiecībā uz bērnu, iepriekš nekonsultējoties ar otru vecāku? 8.
9. Ja tiesa nolemj nodot bērnu abu vecāku kopējā aizgādībā, ko tas nozīmē praktiski? 9.
10. Kurā tiesā vai iestādē ir jāvēršas ar iesniegumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti jāpievieno iesniegumam? 10.
11. Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos? Vai ir iespējams lietu risināt paātrinātā kārtībā? 11.
12. Vai ir iespējams saņemt juridisku palīdzību, lai segtu tiesas izdevumus? 12.
13. Vai lēmumu par vecāku atbildību ir iespējams pārsūdzēt? 13.
14. Dažos gadījumos varbūt ir jāvēršas tiesā vai citā iestādē, lai panāktu, ka lēmums par vecāku atbildību tiek izpildīts. Kāda kārtība ir jāievēro šādos gadījumos? 14.
15. Kas ir jādara, lai panāktu, ka Kiprā tiek atzīts un izpildīts lēmums par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos? 15.
16. Kurā tiesā ir jāvēršas, lai apstrīdētu lēmuma atzīšanu par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos? 16.
17. Kādas tiesības ir piemērojamas, izskatot lietu par vecāku atbildību, ja bērns vai lietā iesaistītās puses nedzīvo Kiprā vai ja tās ir citas valsts pilsoņi?  17.

 

1. Kāda ir juridiskā termina „vecāku atbildība” praktiskā nozīme? Kādas tiesības un pienākumus personai uzliek vecāku atbildība?

Atbildība par bērnu (vecāku atbildība) ir vecāku pienākums un tiesības, un viņi uzņemas šo atbildību kopīgi. Tā ietver bērna vārda došanu, bērna aprūpi, viņa īpašuma pārvaldīšanu un viņa pārstāvēšanu visās juridisku darījumu lietās, kas skar viņu vai viņa īpašumu.

2. Kam parasti tiek piešķirta vecāku atbildība par bērnu?

Parasti bērna vecākiem ir atbildība par bērnu, ja viņi ir vīrs un sieva un dzīvo kopā. Ja kāds no viņiem nomirst vai tiek paziņots par bezvēsts prombūtnē esošu, pieņemot, ka viņš ir miris, kā arī viena vecāka prombūtnē vecāku atbildība tiek uzlikta otram vecākam vienam pašam. Tāpat, ja ir citi pamatoti iemesli, kāpēc viens vecāks nespēj īstenot vecāku atbildību, vai ja vienam vecākam nav iespēju iesaistīties juridiskos darījumos vai ja viņam ir tikai ierobežota iespēja to darīt, vecāku atbildību īsteno otrs vecāks. Tomēr pat nepilngadīgam vecākam ir aizgādība par bērnu. Bērna adoptācijas gadījumā vecāku atbildību īsteno adoptējušie vecāki. Ja bērns ir dzimis ārlaulībā un turpina dzīvot šajā statusā, vecāku atbildību īsteno māte, izņemot gadījumus, kad arī tēvs atzīst bērnu, un šādā gadījumā arī viņš īsteno vecāku atbildību par bērnu.

3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas uzņemties vecāku atbildību par savu bērnu, vai vecāku vietā var iecelt citu personu?

Jā. Ja vecāki nespēj vai nevēlas uzņemties vecāku atbildību vai ja kāda iemesla dēļ vecāku atbildība ir izbeigta, ģimenes lietu tiesa nozīmē aizbildni, kurš īsteno vecāku atbildību. Aizbildniecības piešķiršanā priekšroka tiek dota radiniekam. Tiesa aizbildnim nosaka arī vecāku atbildības apjomu un nosacījumus tās īstenošanai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Kā tiek risināts jautājums par vecāku turpmāko atbildību, ja vecāku laulība tiek šķirta vai ja vecāki vairs nedzīvo kopā?

Ja laulība tiek šķirta, anulēta vai atzīta par spēkā neesošu un ja abi vecāki ir dzīvi, jautājumu par vecāku atbildību izskata tiesa. Vecāku atbildību var piešķirt vienam no vecākiem vai, ja viņi abi vienojas un vienlaicīgi nosaka bērna dzīvesvietu, abiem vecākiem kopīgi. Ģimenes tiesa var sadalīt vecāku atbildības īstenošanu vecāku starpā vai uzticēt to trešai personai. Šajā lēmumā tiesa ņem vērā bērna attiecības ar saviem vecākiem un brāļiem un māsām, kā arī jebkādas viņa vecāku vienošanās par bērna aizgādību un viņa īpašuma pārvaldīšanu, vienmēr ievērojot bērna intereses.

5. Kādas formalitātes ir jāievēro, ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, lai šī vienošanās būtu juridiski saistoša?  

Nav šādas iespējas.

6. Kādi ir alternatīvie konflikta ārpustiesas risināšanas līdzekļi, ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildības jautājumu?  

Papildus lietas izskatīšanai tiesā tiesību akti neparedz alternatīvus līdzekļus jautājuma par vecāku atbildību nokārtošanai. Likumdošanas komisārs pašreiz gatavo likumprojektu par starpniecību ģimenes lietās.

7. Kādus jautājumus attiecībā uz bērnu var izlemt tiesnesis, ja vecāki iesniedz lietu tiesā?

Ja vecāki vēršas tiesā, tiesnesis var piešķirt vecāku atbildību vienam vai abiem vecākiem, sadalīt to viņu starpā vai arī daļēji vai pilnībā piešķirt to kādai trešai personai. Laulības šķiršanas gadījumā, ja vecāki dzīvo šķirti vai ja laulība tiek anulēta, aizgādību par bērnu piešķir tam vecākam, ar kuru kopā bērnam jādzīvo. Aizgādība jo īpaši ietver bērna audzināšanu, uzraudzību, skološanu un izglītošanu, dzīves vietu, viņa īpašuma pārvaldību un viņa pārstāvēšanu jebkurā lietā vai juridiskā darījumā, kas attiecas uz viņa īpašumu. Tiesnesis nosaka arī uzturnaudu, ko maksā otrs vecāks, un nosaka bērna tiesības kontaktēties ar šo vecāku.

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. Ja tiesa nolemj nodot bērnu viena vecāka atsevišķā aizgādībā, vai tas nozīmē, ka viens no vecākiem var izlemt visus jautājumus attiecībā uz bērnu, iepriekš nekonsultējoties ar otru vecāku?

Saskaņā ar noteikumiem abiem vecākiem kopīgi ir jālemj par katru jautājumu, kas attiecas uz vecāku atbildības īstenošanu. Taču, ja tiesa nolemj, ka vienam no vecākiem vienam pašam tiek piešķirtas aizgādības tiesības par bērnu, tad šis vecāks viens pats var veikt parastās darbības, kas saistītas ar bērna aizgādību, veikt bērna īpašuma parasto pārvaldību vai veikt jebkuras steidzamas darbības un saņemt ikvienu juridisku dokumentu, kas adresēts bērnam. Turklāt vecāks, kuram piešķirtas aizgādības tiesības par bērnu ir tas, kurš iesniedz prasību par uzturlīdzekļiem bērna vārdā pret to vecāku, kuram aizgādības tiesības nav piešķirtas. Ja otrs vecāks iebilst pret darbību, ko veic vecāks ar aizgādņa tiesībām, izsakot pretenzijas, ka veiktā darbība nav darbība parastās aizgādības vai bērna īpašuma parastās pārvaldības ietvaros, vai arī tā nav steidzama vai ka otrs vecāks vispār nav tādā stāvoklī, lai veiktu savus pienākumus, cietušais vecāks var vērsties tiesā, pieprasot, lai tiktu ierosināta lieta par pienākumu nepildīšanu vai vecāku atbildības neatbilstošu īstenošanu.

9. Ja tiesa nolemj nodot bērnu abu vecāku kopējā aizgādībā, ko tas nozīmē praktiski?

Ja ģimenes lietu tiesa nolemj, ka vecākiem tiek piešķirta kopīga aizgādība par bērnu, viņi kopīgi lemj par aizgādības īstenošanu, ņemot vērā bērna intereses.

Lapas augšmalaLapas augšmala

10. Kurā tiesā vai iestādē ir jāvēršas ar iesniegumu par vecāku atbildību? Kādas formalitātes ir jāievēro un kādi dokumenti jāpievieno iesniegumam?

Ģimenes lietu tiesa ir kompetenta izskatīt jautājumus par vecāku atbildību. Iesniegumus iesniedz ģimenes lietu tiesas sekretariātā, tiek noteikts izskatīšanas datums un pieteicēja jurists ir atbildīgs par to, lai kopija tiktu nodota atbildētājam. Ja tā ir nododama attiecīgajā valstī, kopiju atbildētājam nodod tiesu izpildītājs. Ja tā ir nododama ārvalstīs, piemēro 1965. gada 15. novembra Hāgas Konvenciju par dokumentu nodošanu ārvalstīs, ja saņēmējai valstij šī Konvencija ir saistoša.

Lietas izskatīšanas laikā tiek iesniegti rakstveida priekšlikumi, kuros izklāstītas pušu prasības, un tiek nopratināti liecinieki, lai pierādītu katras puses apgalvojumus. Ja atbildētājam pavēste ierasties tiesā ir nodota likumīgi un pienācīgā laikā, bet viņš nav ieradies tiesā, lietu pierāda un izskata bez viņa klātbūtnes. Pirms lietas izskatīšanas tiesā, labklājības dienesta ierēdnis pēc nepilngadīgā dzīvesvietas sagatavo ziņojumu. Atkarībā no nepilngadīgā brieduma pakāpes un no tā, cik daudz viņš spēj saprast, tiesa pieprasa uzklausīt nepilngadīgā viedokli jautājumos, kas skar viņa intereses. Pēc lietas izskatīšanas tiesa pasludina spriedumu, kuru var pārsūdzēt ģimenes lietu apelācijas tiesā.

11. Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos? Vai ir iespējams lietu risināt paātrinātā kārtībā?

Ir lietas, kurās, ja ir iesniegta pamatprasība par vecāku atbildību, tām papildus var iesniegt vienpusējas prasības. Tās skar jautājumus, kas jārisina nekavējoties, piemēram, prasības par bērna pagaidu aprūpi vai par vecāku atbildības anulēšanu, kad var iesniegt starpprasību par bērna pagaidu izņemšanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

12. Vai ir iespējams saņemt juridisku palīdzību, lai segtu tiesas izdevumus?

Jā, iesniedzot pieteikumu ģimenes lietu tiesā.

13. Vai lēmumu par vecāku atbildību ir iespējams pārsūdzēt?

Jā, ģimenes lietu apelācijas tiesā.

14. Dažos gadījumos varbūt ir jāvēršas tiesā vai citā iestādē, lai panāktu, ka lēmums par vecāku atbildību tiek izpildīts. Kāda kārtība ir jāievēro šādos gadījumos?

Tas ir iespējams, vēršoties ģimenes lietu tiesā, ja ar saņēmēju valsti ir spēkā tiesiskās sadarbības līgums.

15. Kas ir jādara, lai panāktu, ka Kiprā tiek atzīts un izpildīts lēmums par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos?

Lai lēmums par vecāku atbildību, ko ir izdevusi citas dalībvalsts tiesa, tiktu atzīts un izpildīts, ģimenes lietu tiesā var iesniegt pieteikumu reģistrēt, atzīt un izpildīt lēmumu, ko ir izdevusi ārvalstu tiesa, ja uz abām valstīm, t.i., Kipru un otru dalībvalsti attiecas attiecīgā vienošanās. Procedūra tiek uzsākta, kad tiesa reģistrē pieteikumu, izdodot pavēsti kopā ar oficiālu paziņojumu saskaņā ar Civilprocesa noteikumiem. Ja procedūrā, kuras ietvaros ir izdots lēmums, nav bijusi pretējā puse, procedūra sākas ar vienpusēju pieteikumu, kam pievienots oficiāls paziņojums.  Pēc pieteikuma reģistrēšanas tiek noteikts izskatīšanas datums, kas nevar būt vēlāk nekā divas nedēļas no reģistrācijas dienas.

16. Kurā tiesā ir jāvēršas, lai apstrīdētu lēmuma atzīšanu par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība ir jāievēro šajos gadījumos?

Lai apstrīdētu lēmumu, ar kuru tiek piešķirta vecāku atbildība, kompetentā tiesa ir ģimenes lietu tiesa.

Tūlīt pēc pieteikuma reģistrēšanas, kā iepriekš minēts 15. punktā, to bez kavēšanās nodod atbildētājam. Ja persona, kurai uz to ir tiesības, vēlas iesniegt rakstisku iebildumu, tad tam ir jābūt tiesā ne vēlāk kā divas nedēļas pirms lietas izskatīšanas.

17. Kādas tiesības ir piemērojamas, izskatot lietu par vecāku atbildību, ja bērns vai lietā iesaistītās puses nedzīvo Kiprā vai ja tās ir citas valsts pilsoņi?  

Lai ģimenes lietu tiesa būtu kompetenta izskatīt jautājumus par vecāku atbildību, pusēm ir jābūt nodzīvojušām Kiprā vismaz trīs mēnešus. Ja lieta ir piekritīga tiesai, tad ir piemērojamas Kipras tiesības.

« Vecāku atbildība - Vispārīgas ziņas | Kipra - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 08-10-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste