Eiropas Komisija > ETST > Vecāku atbildība > Beļģija

Pēdējo reizi atjaunots: 30-04-2009
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Vecāku atbildība - Beļģija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kāda ir termina „vecāku atbildība” praktiskā nozīme? Kādas ir personu, kam ir vecāku atbildība, tiesības un pienākumi? 1.
2. Kam parasti ir vecāku atbildība par bērnu? 2.
3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas īstenot vecāku atbildību pār bērnu, vai var iecelt citu personu viņu vietā? 3.
4. Kā tiek risināts jautājums par vecāku turpmāko atbildību, ja vecāku laulība tiek šķirta vai ja vecāki vairs nedzīvo kopā? 4.
5. Kādas formalitātes ir jāievēro, ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, lai šī vienošanās būtu juridiski saistoša? 5.
6. Ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildības jautājumu, kādi ir alternatīvi līdzekļi konflikta risināšanai, nevēršoties tiesā? 6.
7. Kādus jautājumus attiecībā uz bērnu var izlemt tiesnesis, ja vecāki vēršas tiesā? 7.
8. Ja tiesa nolemj piešķirt vienpersonisku aizgādību vienam no vecākiem, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa var izlemt visus ar bērnu saistītos jautājumus, iepriekš neapspriežoties ar otru vecāku? 8.
9. Ja tiesa nolemj nodot bērnu vecāku kopējā aizgādībā, ko tas nozīmē praktiski? 9.
10. Kurā tiesā vai iestādē ir jāvēršas ar iesniegumu par vecāku atbildību? Kāda procedūra ir jāievēro un kādi dokumenti jāpievieno iesniegumam? 10.
11. Kādu procedūru piemēro šīm lietām? Vai ir iespējams lietai piemērot steidzamības procedūru? 11.
12. Vai ir iespējams saņemt juridisku palīdzību, lai segtu tiesvedības izdevumus? 12.
13. Vai lēmumu par vecāku atbildību ir iespējams pārsūdzēt? 13.
14. Dažos gadījumos, iespējams, ir jāvēršas tiesā vai citā iestādē, lai panāktu, ka lēmums par vecāku atbildību tiek izpildīts. Kādu procedūru piemēro šajos gadījumos? 14.
15. Kas ir jādara, lai panāktu, ka Beļģijā tiek atzīts un izpildīts lēmums par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas ES dalībvalsts tiesa? Kādu procedūru piemēro šajos gadījumos? 15.
16. Kurā Beļģijas tiesā ir jāvēršas, lai apstrīdētu lēmuma atzīšanu par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas ES dalībvalsts tiesa? Kādu procedūru piemēro šajos gadījumos? 16.
17. Kādus tiesību aktus piemēro tiesvedībā par vecāku atbildību, ja bērns vai lietā iesaistītās puses nedzīvo Beļģijā vai ja tās ir citas valsts pilsoņi? 17.

 

1. Kāda ir termina „vecāku atbildība” praktiskā nozīme? Kādas ir personu, kam ir vecāku atbildība, tiesības un pienākumi?

Galvenie noteikumi saistībā ar vecāku varu ir apkopoti Civilkodeksa 371.-387.b pantā. Civilkodeksa 203. panta 1. punktā arī ir minēti noteikti vecākiem saistoši pienākumi (izmitināšana, uzturēšana, uzraudzība, izglītība un audzināšana – pēdējā pienākuma pildīšana var turpināties pēc bērna pilngadības sasniegšanas).

Bērni atrodas tēva un mātes varā līdz pilngadības sasniegšanai (18 gadu vecumam) vai līdz brīdim, kad notiek atbrīvošanās no vecāku atbildības. Ņemot vērā dažādos vecāku varas aspektus, nošķir varu pār bērna personu, bērna mantas pārvaldību un noteiktas vecāku varas prerogatīvas. Varu pār bērna personu var iedalīt divās daļās: pirmkārt, „aizgādība”, kas ietver „dzīvošanu” kopā ar bērnu (tas ir, rūpēšanos par bērnu, bērna uzraudzīšanu un tādu ar bērna izglītošanu saistītu lēmumu pieņemšanu, kas ir saistīti ar bērna uzturēšanos kopā ar vecāku) un, otrkārt, tiesības uz izglītību, kas ietver tādu lēmumu pieņemšanu, kas ir saistīti ar bērna uzturēšanu, izglītību un audzināšanu. Attiecībā uz bērna mantas pārvaldību ir nošķiramas tiesības pārvaldīt bērna mantu un ar likumu noteiktās šīs mantas lietojuma tiesības. Visbeidzot, īpašas prerogatīvas var nozīmēt vecāku pilnvaras attiecībā uz bērna laulību, adopciju un atbrīvošanos no vecāku atbildības.

2. Kam parasti ir vecāku atbildība par bērnu?

Parasti abi vecāki kopīgi īsteno vecāku varu pār nepilngadīgo personu. Neatkarīgi no tā, vai vecāki dzīvo kopā vai šķirti un vai viņi ir vai nav precējušies, ja bērna attiecības ar katru no vecākiem ir izveidojušās, viņi (abi) kopīgi īsteno dažādās vecāku varas prerogatīvas (Civilkodeksa 373. un 374. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja bērna izcelšanās no tēva vai mātes nav noteikta vai ja viens no vecākiem ir miris, atrodas prombūtnē vai nespēj izteikt savas vēlmes, otrs vecāks viens pats īsteno vecāku varu.

Tomēr dažos gadījumos kompetents tiesnesis var vienam no vecākiem piešķirt izņēmuma tiesības īstenot vecāku varu.

3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas īstenot vecāku atbildību pār bērnu, vai var iecelt citu personu viņu vietā?

Ja vecāki nav vienojušies par bērna izmitināšanu, par svarīgiem lēmumiem attiecībā uz bērna veselību, izglītību, audzināšanu vai brīvo laiku, kā arī par reliģisko vai filozofisko orientēšanu, vai ja vienošanās šķiet pretrunā bērna interesēm, tiesnesis var vienam no vecākiem piešķirt izņēmuma tiesības īstenot vecāku varu; otrs vecāks uztur personiskas attiecības ar bērnu saskaņā ar paredzētajiem noteikumiem un saglabā tiesības pārraudzīt bērna izglītību. Ja ne tēvs, ne māte nespēj īstenot vecāku varu, tas kalpo par pamatu aizbildnības procesa uzsākšanai (Civilkodeksa 375. pants).

4. Kā tiek risināts jautājums par vecāku turpmāko atbildību, ja vecāku laulība tiek šķirta vai ja vecāki vairs nedzīvo kopā?

Teorētiski vecāku dzīvošanai šķirti vai viņu laulības šķiršanai nav nekādas ietekmes uz noteikumiem par vecāku varas pāreju (tomēr praksē dzīvošana šķirti var padarīt neiespējamu vecāku varas kopīgu īstenošanu). Tiesiskais princips attiecas uz vecāku varas kopīgu īstenošanu, ko veic katrs no vecākiem (sal. 2. punkts). Tomēr tiesnesis saskaņā ar Civilkodeksa 374. pantu var nolemt vienam no vecākiem piešķirt ekskluzīvas tiesības īstenot vecāku varu augstāk norādītajā pantā minētajos apstākļos (sal. 3. punkts).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vecāki, protams, var vienoties par vecāku varas īstenošanas piemērošanas noteikumiem ar nosacījumu, ka vienmēr tiek ievērotas bērna intereses.

Ir jānosaka piemērošanas noteikumi par bērna izmitināšanu, bērna dzīvesvietu, kura ir reģistrēta iedzīvotāju reģistrā, un piemērošanas noteikumi par vecāku ieguldījumu bērna uzturēšanā, audzināšanā un izglītībā.

5. Kādas formalitātes ir jāievēro, ja vecāki noslēdz vienošanos par vecāku atbildību, lai šī vienošanās būtu juridiski saistoša?

Pusēm nav obligāti jāvēršas tiesā, un tās var noslēgt privātu vienošanos, izšķirot jautājumu par vecāku varu pār bērnu. Ja puses vēlas, lai nepieciešamības gadījumā šim lēmumam būtu tiesisks spēks, pusēm ir jāiesniedz šī vienošanās kompetentam tiesnesim, kas to izskatīs, lai noteiktu, vai tajā ir ievērotas bērna intereses.

Atbilstoši apstākļiem un veidam, kādā notiek dzīvošana šķirti, pusēm ir jāvēršas vai nu miertiesā, kas regulē steidzamus un pagaidu pasākumus attiecībā uz laulāto vai civillaulībā dzīvojošo pagaidu dzīvošanu šķirti (Civilkodeksa 223. un 1479. pants), nepilngadīgo tiesā saskaņā ar Civilkodeksa 387.a pantu, kura lemj par visiem risinājumiem attiecībā uz vecāku varu pār bērnu, vai pirmās instances tiesā un tiesā, kas iztiesā lietas saistībā ar pušu šķiršanos.

Ja laulība tiek šķirta, jo tā ir izirusi (sal. sadaļa „Laulības šķiršana - Beļģija”), puses jebkurā tiesvedības stadijā var pieprasīt tiesnesim apstiprināt vienošanos par pagaidu pasākumiem attiecībā uz bērniem. Tiesnesis var atteikties apstiprināt vienošanos, ja tā ir pretrunā bērnu interesēm. Vienošanās neesamības vai daļējas vienošanās gadījumā jautājumu izšķir tiesnesis, kas izskata steidzamas lietas. Puses var arī tiešā veidā vērsties pie tiesneša, kas izskata steidzamas lietas. Pēc laulības šķiršanas varu pār bērna personu un bērna mantas pārvaldību īsteno kopīgi abi vecāki vai puse, kurai piešķirta vara ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar iespēju nepilngadīgo tiesai grozīt jebkuru lēmumu attiecībā uz vecāku varu pēc tēva un mātes, tikai viena no viņiem vai prokurora pieprasījuma.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja laulība tiek šķirta pēc abpusējas piekrišanas (sal. „Laulības šķiršana - Beļģija”), pirms laulības šķiršanas pusēm ir jānorāda vienošanās dokumentā par tādu pasākumu veikšanu, kas attiecas uz vecāku varu (vecāku varas īstenošana, tiesības uz personiskām attiecībām, bērna mantas pārvaldību), un piemērošanas noteikumi par katra vecāka ieguldījumu bērna uzturēšanā, audzināšanā un izglītībā gan laulības šķiršanas tiesvedības laikā, gan pēc tās. Prokurors sniedz atzinumu, un tiesnesis var dzēst vai grozīt jebkuru vienošanos, kas ir pretrunā nepilngadīgu bērnu interesēm. Tiesnesis šķir laulību un apstiprina vienošanos attiecībā uz nepilngadīgiem bērniem.

6. Ja vecāki nevar vienoties par vecāku atbildības jautājumu, kādi ir alternatīvi līdzekļi konflikta risināšanai, nevēršoties tiesā?

Tiesnesis, kas jau izskata lietu, var, pusēm vienojoties, ieteikt doties pie ģimenes samierinātāja, vai to pieprasīt var arī pašas puses (Tiesu kodeksa 1734. pants). Samierinātājs mēģina panākt daļēju vai pilnīgu vienošanos. Tiesnesis var atteikties apstiprināt vienošanos tikai tādā gadījumā, ja tā ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai ja pie ģimenes samierinātāja panāktā vienošanās ir pretrunā ar bērnu interesēm. Jebkura puse var arī ierosināt doties pie samierinātāja neatkarīgi no jebkādas tiesvedības (Tiesu kodeksa 1730. pants). Apstiprinātā samierinātāja panākto vienošanos var arī apstiprināt saskaņā ar augstākminētajiem nosacījumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Visbeidzot, nav nekādu šķēršļu, kas liegtu pusēm konsultēties ar speciālistiem (sociālajiem darbiniekiem, psihologiem, bērnu psihiatriem), lai iegūtu pamatotu atzinumu, vai lūgt nodrošināt speciālista pakalpojumus tiesvedībā. Iepriekšminētās tiesvedības ietvaros prokurors var sazināties ar sociālajiem dienestiem, lai iegūtu informāciju par bērniem, un tiesnesis ņems vērā bērna viedokli (Tiesu kodeksa 931. pants).

7. Kādus jautājumus attiecībā uz bērnu var izlemt tiesnesis, ja vecāki vēršas tiesā?

Tiesnesim ir jānolemj par vecāku varas īstenošanu. Tas acīmredzami būs atkarīgs no vecāku un bērna, ja bērns ir lemtspējīgā vecumā, izteiktajām vēlmēm par situāciju un lietas apstākļiem. Ja vecāki nespēj vienoties par bērnu (izmitināšana, svarīgi lēmumi attiecībā uz bērna veselību, audzināšanu, izglītību vai brīvā laika aktivitātēm, kā arī par reliģisko vai filozofisko orientēšanu) vai ja, pēc tiesneša domām, vecāku vienošanās šķiet pretrunā bērna interesēm, tiesnesis var vienam no vecākiem piešķirt ekskluzīvas tiesības īstenot vecāku varu. Tiesnesis var arī pieņemt lēmumus par izglītību, kurus citādi varētu pieņemt tikai ar vecāku piekrišanu. Tiesnesis nosaka kārtību, kādā viens no vecākiem, kas neīsteno vecāku varu, uztur personiskas attiecības ar bērnu - šīs attiecības var liegt tikai ļoti nopietnu iemeslu dēļ.

Tas no vecākiem, kurš neīsteno vecāku varu, saglabā tiesības pārraudzīt bērna audzināšanu. Ja šis vecāks nesaņem lietderīgu ar šo jautājumu saistīto informāciju no otra vecāka vai trešās personas, viņš vai viņa bērna interesēs var nodot šo jautājumu izskatīšanai nepilngadīgo tiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Visos gadījumos tiesnesis nosaka piemērošanas noteikumus par izmitināšanu un bērna dzīvesvietu, kura ir primāri reģistrēta iedzīvotāju reģistrā.

Tiesnesis var arī nolemt par piemērošanas noteikumiem attiecībā uz ieguldījumu bērna uzturēšanā, audzināšanā un izglītībā.

Puses var vērsties pie tiesneša ar konkrētiem jautājumiem, piemēram, par tādu brīvdienu laika periodu noteikšanu, ko bērns pavada pie viena no vecākiem, konkrētu izmaksu kopīgu segšanu un pieteikšanu skolā. Tas ir atkarīgs no katra konkrētā gadījuma.

8. Ja tiesa nolemj piešķirt vienpersonisku aizgādību vienam no vecākiem, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa var izlemt visus ar bērnu saistītos jautājumus, iepriekš neapspriežoties ar otru vecāku?

Tas, ka vienam no vecākiem piešķirtas bērna aizgādības tiesības, nedod viņam vai viņai neierobežotas tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz bērnu. Jāņem vērā vienošanās katrā konkrētā gadījumā. Turklāt (sal. 7. punkts) otrs vecāks saglabā tiesības uzraudzīt bērna audzināšanu. Ja kopā ar bērnu maina dzīvesvietu un par to neinformē otru vecāku, tas var ietekmēt bērna spēju pielāgoties, tiesības uz personiskām attiecībām u. c. Šādos gadījumos puse, kura nav informēta vai nepiekrīt, var vērsties nepilngadīgo tiesā (Civilkodeksa 374. un 387.a pants) vai ārkārtas gadījumā pie tiesneša, kas izskata lietas steidzamā kārtā (Tiesu kodeksa 584. pants).

9. Ja tiesa nolemj nodot bērnu vecāku kopējā aizgādībā, ko tas nozīmē praktiski?

Tas nozīmē, ka abi vecāki turpina īstenot vecāku varu („aizgādību” pār bērnu, audzināšanas tiesības, juridiskas tiesības pārvaldīt un lietot bērna īpašumu) un ka neviens no vecākiem nedrīkst pieņemt vienpersoniskus lēmumus, kas kavētu otram vecākam īstenot viņa vai viņas prerogatīvas. Tādēļ abiem vecākiem jāiegūst otra piekrišana, pretējā gadījumā viņš vai viņa nedrīkst rīkoties. Tomēr bērna „aizgādības” ietvaros, piemēram, vecāks, pie kura bērns šobrīd dzīvo, lemj par dienas kārtību, labu uzvedību u. c. Trešās puses (rīkojoties labticīgi) uzskata, ka abi vecāki rīkojas ar otra piekrišanu, ja vecāku varu īsteno vienpersoniski (Civilkodeksa 373. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

10. Kurā tiesā vai iestādē ir jāvēršas ar iesniegumu par vecāku atbildību? Kāda procedūra ir jāievēro un kādi dokumenti jāpievieno iesniegumam?

Tas atkarīgs no konkrētā gadījuma (sal. 5. punkts). Tā varētu būt nepilngadīgo tiesa (Civilkodeksa 387.a pants) - un tādā gadījumā nepilngadīgo tiesa bērna dzīves vietā - vai miertiesa (Civilkodeksa 223. un 1479. pants un Tiesu kodeksa 594. panta 19. punkts; miertiesnešu kompetencē ir arī nepilngadīgo aizbildnība - Tiesu kodeksa 594. panta 6. punkts), pirmās instances tiesas priekšsēdētājs, kas vada saīsināto tiesvedību saistībā ar laulības šķiršanu (Tiesu kodeksa 1280. pants), vai tiesnesis laulības šķiršanas lietā. Atbilstoši individuālajai lietai iesniegumu iesāk ar lūgumrakstu vai pavēsti. Atkarībā no uzsāktā procesa iesniegumam jāpievieno noteikti dokumenti.

11. Kādu procedūru piemēro šīm lietām? Vai ir iespējams lietai piemērot steidzamības procedūru?

Tiesnesis lemj par pušu iesniegumiem. Pēc nepilngadīgo lūguma vai tiesneša lēmuma nepilngadīgos, kas spējīgi patstāvīgi spriest, var uzklausīt tiesas sēdēs, kas attiecas uz viņiem (Tiesu kodeksa 931. pants). Tiesas priekšsēdētājam, kurš sniedz provizorisku lēmumu, var pieprasīt lietas steidzamu izskatīšanu (Tiesu kodeksa 584. pants).

12. Vai ir iespējams saņemt juridisku palīdzību, lai segtu tiesvedības izdevumus?

Tiek piemēroti vispārējo tiesību aktu noteikumi (Sal. lapa „Tiesiskā palīdzība - Beļģija”).

Lapas augšmalaLapas augšmala

13. Vai lēmumu par vecāku atbildību ir iespējams pārsūdzēt?

Šķirot laulību pēc abpusējas piekrišanas, kad puses ir vienojušās par praktiskiem vecāku varas jautājumiem, prokurors ir izteicis atzinumu un tiesnesis ir atbalstījis vienošanos un šķīris laulību, teorētiski nav pamata iesniegt pārsūdzību.

Lēmumu par vecāku varu parasti ir iespējams pārsūdzēt mēneša laikā. Šo gala termiņu nosaka no dienas, kad nolasīts vai paziņots spriedums (lēmuma pārsūdzība ex parte iesniegumiem). Lai pagarinātu gala termiņu, sprieduma nolasīšanu dažkārt aizkavē (piemēram, pēc prokurora pieprasījuma).

14. Dažos gadījumos, iespējams, ir jāvēršas tiesā vai citā iestādē, lai panāktu, ka lēmums par vecāku atbildību tiek izpildīts. Kādu procedūru piemēro šajos gadījumos?

Tiesnesis, kurš noteicis, kad bērns drīkst apmeklēt katru no vecākiem, un nodibinājis bērna vai trešās puses tiesības uz personiskām attiecībām, var pievienot lēmumam īstenošanas pasākumus ex post, ja vien pēc tam šai lietai nav iecelts cits tiesnesis. Tiesnesis nosaka šo pasākumu veidu un to sīkāku īstenošanu, ņemot vērā bērna intereses, un, ja uzskata par nepieciešamu, ieceļ personu, kas pilnvarota pavadīt tiesu izpildītāju lēmuma izpildē. Tiesnesis var noteikt periodisku soda naudu, lai nodrošinātu lēmuma ievērošanu.

Lietas nodošanu izskatīšanai tiesā nosaka dažādi apstākļi atkarībā no tiesneša, kas kompetents pieņemt lēmumu (nepilngadīgo tiesu un pirmās instances tiesas priekšsēdētāja gadījumā – izskatīšanai iesniegto dokumentu vai vēstules iesniegšana tiesas kancelejā; inter partes iesniegums miertiesā un nepilngadīgo tiesas tiesnesim, ja netiek ievērota laulības šķiršanas pēc abpusējas vienošanās kārtība; un ex parte iesniegums, kur tas absolūti nepieciešams). Nolasītais spriedums izpildāms nekavējoties. Par iesnieguma reģistrēšanu nav jāmaksā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

15. Kas ir jādara, lai panāktu, ka Beļģijā tiek atzīts un izpildīts lēmums par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas ES dalībvalsts tiesa? Kādu procedūru piemēro šajos gadījumos?

Kopš 2005. gada 1. marta atbilstīgi "Briseles IIa" regulai Nr. 2201/2203 teorētiski visi dalībvalstīs (izņemot Dāniju) pieņemtie lēmumi tiek automātiski atzīti. Taču, izņemot lēmumus par nolaupīta bērna paņemšanas un atdošanas tiesībām, izpilde paredz ekzekvatūras pieprasījuma iesniegšanu pirmās instances tiesas priekšsēdētājam, kurš lems saskaņā ar saīsināto tiesvedību.

Tomēr šī vienkāršotā procedūra neattiecas uz lēmumiem, kas pieņemti pirms šī datuma ārpus laulības šķiršanas tiesvedības. Šādā gadījumā būtu ieteicams ievērot ierasto atzīšanas un izpildes kārtību.

16. Kurā Beļģijas tiesā ir jāvēršas, lai apstrīdētu lēmuma atzīšanu par vecāku atbildību, ja lēmumu ir pieņēmusi citas ES dalībvalsts tiesa? Kādu procedūru piemēro šajos gadījumos?

Jebkura ieinteresētā puse var vērsties pirmās instances tiesā, lai panāktu ārvalstu tiesas sprieduma neatzīšanu. Šī tiesa var apturēt tiesvedību, ja konkrētais lēmumus ir pārsūdzēts lēmuma izdevējvalstī.

17. Kādus tiesību aktus piemēro tiesvedībā par vecāku atbildību, ja bērns vai lietā iesaistītās puses nedzīvo Beļģijā vai ja tās ir citas valsts pilsoņi?

Teorētiski Beļģijas tiesas var piemērot bērna parastajā dzīves vietā piemērojamos tiesību aktus.

Tomēr, ja iepriekšminētie tiesību akti nespēj garantēt nepieciešamo bērna personas un mantas aizsardzību, piemēro tās valsts tiesību aktus, kuras pilsonis ir bērns. Beļģijas tiesību aktus piemēro, ja ir būtiski vai tiesiski neiespējami rīkoties saskaņā ar konkrēto ārvalstu likumdošanu.

Cita informācija

Tīmekļa saite: www.juridat.be français - Nederlands.

« Vecāku atbildība - Vispārīgas ziņas | Beļģija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 30-04-2009

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste