Eiropas Komisija > ETST > Vecāku atbildība > Austrija

Pēdējo reizi atjaunots: 20-11-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Vecāku atbildība - Austrija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins “bērna aprūpes tiesības”? Kādas ir cilvēka, kuram ir bērna aprūpes tiesības, tiesības un saistības? 1.
2. Kam parasti ir bērna aprūpes tiesības? 2.
3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas īstenot bērna aprūpes tiesības uz saviem bērniem, vai viņu vietā var nozīmēt kādu citu personu? 3.
4. Ja vecāki šķiras vai pārtrauc kopdzīvi, kā tiek risināts jautājums par bērna aprūpes tiesībām nākotnē? 4.
5. Ja vecāki noslēdz vienošanos par bērna aprūpes tiesībām, kādas formalitātes ir jāievēro, lai padarītu šo vienošanos juridiski saistošu? 5.
6. Ja vecāki nevar vienoties par bērna aprūpes tiesībām, kādas ir alternatīvas iespējas konflikta atrisināšanai bez vēršanās tiesā? 6.
7. Ja vecāki vēršas tiesā, kādus jautājumus tiesnesis var izlemt attiecībā uz bērnu? 7.
8. Ja tiesa nolemj, ka tikai vienam vecākam ir jāpiešķir aizbildniecība pār bērnu, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa var izlemt visus jautājumus attiecībā uz bērnu bez iepriekšējas konsultēšanās ar otru vecāku? 8.
9. Ja tiesa nolemj, ka vecākiem ir jāpiešķir kopīga aizbildnība pār bērnu, ko tas praktiski nozīmē? 9.
10. Kādā tiesā vai institūcijā man ir jāvēršas, ja es vēlos iesniegt prasības pieteikumu par bērna aprūpes tiesībām? Kādas formalitātes man jāievēro un kādi dokumenti man jāpievieno savam iesniegumam? 10.
11. Kādu kārtību piemēro šādos gadījumos? Vai ir iespējama steidzamības kārtība? 11.
12. Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar kārtības piemērošanu saistītos izdevumus? 12.
13. Vai ir iespējams iesniegt apelācijas sūdzību pret lēmumu par vecāku tiesību piešķiršanu? 13.
14. Dažos gadījumos var būt nepieciešams vērsties tiesā vai citā institūcijā, lai iegūtu lēmumu par bērna aprūpes tiesību piešķiršanu piespiedu kārtā. Kāda kārtība tiek piemērota šādos gadījumos? 14.
15. Kas man ir jādara, lai lēmums par bērna aprūpes tiesībām, kurš ticis pieņemts citā dalībvalstī, tiktu atzīts un īstenots Austrijā? Kāda kārtība tiek piemērota šajos gadījumos? 15.
16. Kādā tiesā man ir jāvēršas Austrijā lai iebilstu pret lēmumu par vecāku tiesību piešķiršanu, kuru izdevusi citas dalībvalsts tiesa, atzīšanu? Kāda kārtība tiek piemērota šajos gadījumos? 16.
17. Kāds likums tiek piemērots tiesvedībai par bērna aprūpes tiesībām, ja bērns vai puses nedzīvo Austrijā, vai tām ir dažādas pilsonības? 17.

 

1. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins “bērna aprūpes tiesības”? Kādas ir cilvēka, kuram ir bērna aprūpes tiesības, tiesības un saistības?

Austrijas ģimenes tiesībās tiek lietots termins “Obsorge” (aizbildnība), lai definētu bērna aprūpes tiesības. Likuma ietvaros “Obsorge” nozīmē tiesības un pienākumu rūpēties par bērnu un audzināt viņu, pārvaldīt bērna finanses un pārstāvēt viņu tajā un visos citos darījumos ar citiem cilvēkiem. Šo pienākumu izpildē un īstenojot šīs tiesības, vecākiem ir jādarbojas kopīgi.

2. Kam parasti ir bērna aprūpes tiesības?

Laulībā dzimuša bērna aprūpes tiesības kopš bērna dzimšanas brīža automātiski tiek piešķirtas tēvam un mātei, kamēr bērna, kas nav dzimis laulībā, aprūpes tiesības kopš bērna dzimšanas brīža automātiski tiek piešķirtas mātei. Tas tieši izriet no Likuma un par to nav nepieciešams tiesas lēmums.

3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas īstenot bērna aprūpes tiesības uz saviem bērniem, vai viņu vietā var nozīmēt kādu citu personu?

Ja vecāki (vai citi, kam ir piešķirtas bērna aprūpes tiesības) rada draudus bērna labklājībai, tiesa var (daļēji) viņiem atņemt bērna aprūpes tiesības un nodot tās citai piemērotai personai. Šai personai sākotnēji ir jātiek izvēlētai no bērna radiniekiem, bet, ja tādu nav, tad no citiem bērnam tuviem cilvēkiem. Ja nevar atrast nevienu citu piemērotu personu, tiesas nodod bērna aprūpes tiesības Jauniešu labklājības ierēdnim (Jauniešu labklājības birojs). Ja bērnam draud briesmas, Jauniešu labklājības biroja ierēdnim ir jāveic nepieciešamā rīcība, kaut arī viņam pēc tam ir jāiesaista tiesa. Bērna aprūpes tiesību nodošana Jauniešu labklājības biroja ierēdnim nav atkarīga no tā, vai pie problēmām, kas radušās bērna audzināšanā, vainīgi ir bijuši vecāki. Šis pasākums kalpo tam, lai aizstāvētu bērna intereses, neatkarīgi no šādiem apsvērumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Bērna aprūpes tiesību nodošana var tikt veikta arī saskaņā ar vienošanos starp vecākiem un Jauniešu labklājības biroja ierēdni (šādos gadījumos vecāki var vienpusēji atsaukt savu piekrišanu).

Jauniešu labklājības biroja ierēdnis, realizējot bērna aprūpes tiesības, var iesaistīt citus cilvēkus, piemēram, ievietojot bērnu piemērotā audžuģimenē vai bērnu namā.

4. Ja vecāki šķiras vai pārtrauc kopdzīvi, kā tiek risināts jautājums par bērna aprūpes tiesībām nākotnē?

Šeit ir jāizšķir laulībā dzimuši bērni un bērni, kuri nav dzimuši laulībā:
1. Laulībā dzimuša bērna vecāku šķiršanās:

Kopš 2001. gada 1. jūlijā stājās spēkā Likums, kas grozīja tiesību aktus attiecībā uz bērniem, vecākiem pēc šķiršanās ir plašas iespējas pašiem vienoties par aizbildnību. Ja laulības šķiršanas gadījumā kopīga aizbildnība pār laulībā dzimušu nepilngadīgu bērnu parasti paliek kā bijusi, lai gan, ja viņi vēlas saglabāt pilnu aizbildnību tāpat, kā laulības laikā, vecākiem saprātīgā laika periodā ir jāiesniedz tiesā vienošanās par bērna pamata dzīvesvietu. Tiesai ir jāapstiprina šī vienošanās, ja tā atspoguļo bērna intereses. Ja saprātīgā laika periodā pēc laulības šķiršanas šāda rakstura vienošanās nav panākta, vai ja tā neatspoguļo bērna intereses, draudzīgas vienošanās izpalikšanas gadījumā tiesai ir jālemj (ja nepieciešams, iesaistot arbitrāžu), kuram no vecākiem tiks piešķirtas bērna aprūpes tiesības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Taču, kad laulība ir šķirta, vecāki var arī iepriekš paši izlemt, ka tikai vienam no viņiem būs bērna aprūpes tiesības.

Ja bērna aprūpes tiesības ir uzticētas abiem vecākiem, jebkurš no viņiem jebkurā laikā var iesniegt lūgumu par kopīgu bērna aprūpes tiesību atcelšanu. Tad tiesa piešķirs bērna aprūpes tiesības tikai vienam no vecākiem, ņemot vērā paša bērna intereses.

2. Laulībā nedzimuša bērna vecāku šķiršanās:

Partneriem, kuriem ir kopīgs bērns, arī var tikt uzticētas kopīgas bērna aprūpes tiesības. Atbildot uz kopīgu pieteikumu no vecākiem, kuriem ir bērns, kas nav dzimis laulībā, kuri dzīvo kopā ar bērnu un kuri rūpējas viņa savām sadzīves lietām, tiesa uztic vecākiem kopīgas bērna aprūpes tiesības, ar noteikumu, ka tas ir bērna interesēs; ja partneri izšķiras, tiek piemēroti noteikumi, kas izklāstīti augstāk minētājā (1) daļā par bērna aprūpes tiesībām un kas attiecas uz vecāku laulības šķiršanu. Tādējādi partneriem, kuriem ir kopīgs bērns, pamatā ir tādas pašas iespējas vienoties par bērna aprūpes tiesībām kā laulībā dzimuša bērna vecākiem.  

5. Ja vecāki noslēdz vienošanos par bērna aprūpes tiesībām, kādas formalitātes ir jāievēro, lai padarītu šo vienošanos juridiski saistošu?

Vienošanās, kuras noslēguši vecāki un kurās ir atkāpes no Likumā noteiktajiem noteikumiem par bērna aprūpes tiesībām, ir jāapstiprina Aizbildnības tiesā.

6. Ja vecāki nevar vienoties par bērna aprūpes tiesībām, kādas ir alternatīvas iespējas konflikta atrisināšanai bez vēršanās tiesā?

Tiesai vienmēr ir jācenšas panākt draudzīgu savstarpēju vienošanos, ja nepieciešams, iesaistot arbitrāžu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Ja vecāki vēršas tiesā, kādus jautājumus tiesnesis var izlemt attiecībā uz bērnu?

Ja bērna aprūpes tiesības ir uzticētas abiem vecākiem, jebkurš no viņiem jebkurā laikā var iesniegt lūgumu par kopīgu bērna aprūpes tiesību atcelšanu. Tad tiesa piešķirs bērna aprūpes tiesības tikai vienam no vecākiem, ņemot vērā paša bērna intereses. No otras puses, tiesa nevar izdot rīkojumu par kopīgām bērna aprūpes tiesībām pret vecāku (vai viena no vecākiem) gribu.

Ja viens vecāks nedzīvo vienā mājsaimniecībā ar savu nepilngadīgo bērnu, vecākam un bērnam ir tiesības kontaktēties vienam ar otru; to sauc par tikšanās tiesībām. Vecākiem kopīgi ir jānosaka veids, kādā tikšanās tiesības tiek īstenotas. Ja šādu vienošanos nevar panākt, tiesai ir jānosaka veids, kādā šīs tiesības ir īstenojamas, ņemot vērā bērna vajadzības un vēlmes, un tā, lai tas kalpotu bērna interesēm. Ja nepieciešams, tiesa var ierobežot tikšanos vai pat neatļaut to pavisam.

Ja prasība par uzturlīdzekļiem ir tiesiski apstiprināta, tiesai ir jāņem vērā individuālā gadījuma reālie apstākļi, aprēķinot uzturlīdzekļu apmēru. Šajā gadījumā izšķirošie faktori ir gan bērna saprātīga vajadzība pēc uzturlīdzekļiem, gan tā vecāka, kuram uzturlīdzekļi ir jāmaksā, maksātspēja.

8. Ja tiesa nolemj, ka tikai vienam vecākam ir jāpiešķir aizbildniecība pār bērnu, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa var izlemt visus jautājumus attiecībā uz bērnu bez iepriekšējas konsultēšanās ar otru vecāku?

Nelaulājušies vecākiem, kuriem nav bērna aprūpes tiesību, ir noteiktas tiesības uz saskarsmi ar bērnu. Tas attiecas, piemēram, uz tikšanās tiesībām (skatīt atbildi uz 7. jautājumu (response to 7). Vecākam, kuram nav bērna aprūpes tiesību, ir tiesības būt informētam par svarīgiem jautājumiem no otra vecāka puses tā, lai viņš var sekot sava bērna audzināšanai. Šādi svarīgi jautājumi ir slimība, piedalīšanās bērna audzināšanas panākumos, veiksmīga profesionālās apmācības pabeigšana, kā arī valodu mācīšanās brīvlaiki ārzemēs un citas reizes, kad bērns ir ilgi prom no mājām. Mājokļa maiņa – vai nu valsts ietvaros, vai uz ārzemēm – ir iespējama arī bez tā vecāka, kuram nav bērna aprūpes tiesību, piekrišanas, ar noteikumu, ka viņš par to ir informēts. Šāds paziņojums vecākam, kuram nav bērna aprūpes tiesību, ir jānodod laicīgi, lai viņam būtu iespēja iesniegt savus komentārus par šo nodomu. Tiesai ir jāņem vērā šie komentāri, ja tajos izteiktās vēlmes atspoguļo bērna intereses. Ja vecāks, kuram ir bērna aprūpes tiesības, nepilda savu pienākumu pieļaut un atbalstīt tikšanos vai sniegt informāciju, tiesa var, pēc pieprasījuma (vai tad, ja ir apdraudēta bērna labklājība), noteikt piemērotus noteikumus. Un otrādi, tiesa var arī ierobežot tikšanos un tiesības uz informāciju, vai atcelt tās pavisam, ja, īstenojot šīs tiesības, bērna labklājība var tikt apdraudēta.

Lapas augšmalaLapas augšmala

9. Ja tiesa nolemj, ka vecākiem ir jāpiešķir kopīga aizbildnība pār bērnu, ko tas praktiski nozīmē?

Vispirms būtu vēlreiz jāatkārto, ka tiesa nevar izdot rīkojumu par kopīgu bērna aprūpes tiesību piešķiršanu pret vecāku gribu (vai pat pret viena vecāka gribu). Vienmēr ir nepieciešama vecāku vienošanās. Ja to nevar panākt, tiesai ir jāpiešķir bērna aprūpes tiesības tikai vienam no vecākiem, ņemot vērā bērna labklājību.

Bērna aprūpes tiesības savā iekšējā būtībā sastāv no aprūpes, audzināšanas, līdzekļu pārvaldes un ārējā būtībā - no likumiskas pārstāvniecības.

Pāri, kuriem piešķirtas bērna aprūpes tiesības, īsteno tās kopīgi. Nesaskaņu gadījumā par kādu svarīgu jautājumu, kas skar bērnu, jebkurš no vecākiem var vērsties tiesā, kurai ir jāveic viss nepieciešamais.

Ārējās attiecībās parasti katram vecākam ir tiesības darboties vienam pašam kā bērna pārstāvim (piem., pases izdošana, piereģistrēšana skolā), t.i., jebkurš no vecākiem var kā bērna pārstāvis pret otra vecāka gribu izbeigt dokumentu spēkā esamību. Taču, ja vienlaicīgi tiek iesniegti pretrunīgi dokumenti, neviens no tiem nav spēkā. Tomēr dažos gadījumos pārstāvniecībai nepieciešama otra vecāka piekrišana. Tas attiecas uz bērna vārda vai uzvārda maiņu, bērna aprūpes tiesību nodošanu trešajai pusei, pieteikuma gadījumā uz pilsonību vai atteikšanās gadījumā no tās, utt.

Īpaši svarīgu finansiālu jautājumu gadījumā var tikt prasīts tiesas apstiprinājums.  

Lapas augšmalaLapas augšmala

10. Kādā tiesā vai institūcijā man ir jāvēršas, ja es vēlos iesniegt prasības pieteikumu par bērna aprūpes tiesībām? Kādas formalitātes man jāievēro un kādi dokumenti man jāpievieno savam iesniegumam?

Prasības pieteikums par bērna aprūpes tiesību nodošanu ir jāiesniedz apgabaltiesā pēc nepilngadīgā bērna pastāvīgās dzīvesvietas; ja nepilngadīgais bērns nav pastāvīgais Austrijas iedzīvotājs, tad pēc viņa dzīvesvietas. Ja viņš nedzīvo Austrijā, attiecīgi kompetenta ir tiesa pēc juridiskā pārstāvja dzīvesvietas. Ja arī viņš nav pastāvīgais Austrijas iedzīvotājs, kompetenta ir tiesa pēc viena no vecākiem dzīvesvietas vai citā gadījumā - Centrālās Vīnes apgabaltiesa.

Prasības pieteikums ir jāiesniedz lietas izskatīšanai neapstrīdamas tiesvedības kārtībā; nepastāv īpašas formalitātes, kuras būtu jāievēro. Lai gan nav obligāti prasības pieteikumam pievienot kādus dokumentus, ir ieteicams pievienot dokumentus, kas pamato prasības pieteikumu.

11. Kādu kārtību piemēro šādos gadījumos? Vai ir iespējama steidzamības kārtība?

Par bērna aprūpes tiesībām vienojas neapstrīdētas tiesvedības kārtībā. Neapstrīdētas tiesvedības gadījumā ir iespējama pagaidu tiesiskā aizsardzība.  

12. Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu ar kārtības piemērošanu saistītos izdevumus?

Saskaņā ar standarta noteikumiem, šī veida tiesvedībās ir iespējams saņemt juridisko palīdzību (skatīt – “Juridiskā palīdzība – Austrija” (“Legal Aid – Austria”)).

Lapas augšmalaLapas augšmala

13. Vai ir iespējams iesniegt apelācijas sūdzību pret lēmumu par vecāku tiesību piešķiršanu?

Ir iespējams iesniegt apelācijas sūdzību pret pirmās instances tiesas lēmumu par bērna aprūpes tiesību piešķiršanu vecākiem. Apelācijas sūdzību ir jāadresē provinces tiesai, kas darbojas kā kompetentās apgabaltiesas otrās instances tiesa. Iesniegt tiesiska rakstura apelācijas sūdzību Augstākajā tiesā pret apelācijas instances lēmumu var tikai tad, ja lēmums ir atkarīgs no kāda juridiska jautājuma atrisināšanas, kuram ir ievērojama ietekme uz tiesību subjektu, tiesisko paļāvību vai likuma evolūciju, piemēram, ja apelācijas instance pieņem viedokli, kas ir pretrunā ar Augstākās tiesas judikatūru, ja šādas judikatūras nav vai tā ir pretrunīga.

14. Dažos gadījumos var būt nepieciešams vērsties tiesā vai citā institūcijā, lai iegūtu lēmumu par bērna aprūpes tiesību piešķiršanu piespiedu kārtā. Kāda kārtība tiek piemērota šādos gadījumos?

Tiesas lēmumi par bērna aprūpes tiesībām tiek realizēti neapstrīdamas tiesvedības kārtībā saskaņā ar Likuma par neapstrīdamu tiesvedību 19. pantu, izmantojot piemērotus piespiedu līdzekļus.

15. Kas man ir jādara, lai lēmums par bērna aprūpes tiesībām, kurš ticis pieņemts citā dalībvalstī, tiktu atzīts un īstenots Austrijā? Kāda kārtība tiek piemērota šajos gadījumos?

Lēmumi par bērna aprūpes tiesībām, kuri ir pieņemti attiecībā uz abu dzīvesbiedru bērnu sakarā ar tiesvedību, kas saistīta ar laulības šķiršanu, kopdzīves pārtraukšanu bez laulības saišu pārtraukšanas, vai laulības anulēšanu, tiek pienācīgā kārtībā atzīti un īstenoti Eiropas Savienības dalībvalstīs, izņemot Dāniju, saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Regulu (EK) Nr. 1347/2000 Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par abu laulāto vecāku atbildību par bērniem (turpmāk tekstā: Briseles II. regula).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Īstenošana ir noteikta ar šim nolūkam paredzētu deklarāciju, ka ārvalstu lēmums par bērna aprūpes tiesībām ir īstenojams Austrijā. Pieteikumu par deklarāciju, ka ārvalstu lēmums par bērna aprūpes tiesībām ir īstenojams Austrijā, ir jāiesniedz tajā apgabaltiesā, kuras jurisdikcijā ir puses, kura iesniedz lūgumu, vai bērna pastāvīgā dzīvesvieta. Ja neviens no viņiem pastāvīgi nedzīvo Austrijā, kompetentā vietējā apgabaltiesa ir lēmuma īstenošanas vietas tiesa. Pieteikumam ar paziņojumu par lēmuma īstenojamību ir jāpievieno oficiāla apstiprinājuma vēstule, kuru izdevusi izcelsmes valsts tiesa, kā arī lēmuma kopija. Gadījumā, ja lēmumi ir pieņemti aizmuguriski, ir nepieciešams iesniegt papildu dokumentus (skatīt Briseles II. Regulas 32(2). pantu).

Vienkāršas (ne)atzīšanas tiesvedības gadījumā ir pieejamas arī tiesas, kas minētas JN §109(2). pantā. Tad kompetentā ir tiesa, pēc juridiskā pārstāvja dzīvesvietas, vai ja arī viņš nav Austrijas pastāvīgais iedzīvotājs, un lietā ir iesaistīts nepilngadīgs bērns, kompetenta ir tiesa pēc viena no vecākiem dzīvesvietas, vai citā gadījumā Centrālās Vīnes apgabaltiesa.

16. Kādā tiesā man ir jāvēršas Austrijā lai iebilstu pret lēmumu par vecāku tiesību piešķiršanu, kuru izdevusi citas dalībvalsts tiesa, atzīšanu? Kāda kārtība tiek piemērota šajos gadījumos?

Skatīt atbildi uz 15. jautājumu (response to 15).

17. Kāds likums tiek piemērots tiesvedībai par bērna aprūpes tiesībām, ja bērns vai puses nedzīvo Austrijā, vai tām ir dažādas pilsonības?

Parasti tas ir bērna personas statuss (tiesības uz pastāvīgo dzīvesvietu), kas nosaka bērna aprūpes tiesību piešķiršanu. Ir jāņem vērā galīgo tiesību turpmākā vai atpakaļejošā atsauce. Ja tomēr nepilngadīgais bērns ir Austrijas pastāvīgais iedzīvotājs, tiesa pēc pieprasījuma veic nepieciešamās darbības saistībā ar bērna aprūpes tiesību piešķiršanu saskaņā ar Austrijas likumiem, pat ja vecāki nedzīvo Austrijā un nevienai no ieinteresētajām pusēm nav Austrijas pilsonības. Tomēr šai gadījumā vajadzētu arī saistīties ar oficiālo institūciju pastāvīgajā dzīvesvietā, kura nodarbojas ar nepilngadīgo tiesību aizsardzību.

« Vecāku atbildība - Vispārīgas ziņas | Austrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 20-11-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste