Tieslietu organizācija - Nīderlande

Pilsoņu strīdus reglamentē privāttiesības. Tos var risināt juridiski vai, izmantojot alternatīvus strīdu izšķiršanas līdzekļus. Tālāk sniegts tiesu iekārtas organizācijas apraksts gadījumos, kad ir piemērojamas privāttiesības.

Tiesu varas organizācijas shēma saistībā ar privāttiesībām.

Tiesas

Nīderlandē ir 19 tiesas. Katra no tām aptver valsts daļu. Katras tiesas tiesiskā zona ir pazīstama kā „arrondissement” (apgabals). Katrai tiesai ir galvenais sēdeklis un vairākas nodaļas. Apmēram sešdesmit municipalitātēs ir tiesu nami un bieži tieši tur notiek apgabala tiesas sesijas.

Lapas augšmala

Tiesa (oficiālais nosaukums: „arrondissementsrechtbank” jeb apgabala tiesa) izskata civiltiesību, krimināltiesību un administratīvo tiesību lietas. Tiesu lielums ir visai dažāds. Mazākās tiesas nodarbina apmēram 150 cilvēku, bet lielākās – vairāk nekā 900 cilvēku. Atbildīgais par tiesas vadību ir prezidējošais tiesnesis.

Departamenti

Katra tiesa sastāv no četrām nodaļām: rajona, civillietu, krimināllietu un administratīvā.

Lietas, kuras izskata rajona nodaļa:

• finanšu pretenzijas līdz €5000;
• dzīvojamo un uzņēmējdarbības telpu līzings;
• nodarbinātība, ieskaitot prasības par darba samaksas palielināšanu un darba līgumu pārtraukšanu;
• īre;
• lietu administrēšana un pieaugušo aizbildniecība;
• nosacījumi, kas dod varu pār ārlaulības bērniem.

Šīs nodaļas tiesnešus sauc par rajona tiesnešiem. Tie spriež tiesu vieni un paši pieņem lēmumus. Tādejādi rajona tiesnesim lieta jāizskata pilnīgi neatkarīgi. Šī iemesla dēļ rajona tiesnešiem vienmēr ir plaša iepriekšējā civillietu tiesnešu pieredze, kas gūta, strādājot citur tiesu sistēmā vai kā advokātam.

Visus pārējos privāttiesību strīdus izskata civillietu nodaļa. Galvenie jautājumi, kurus risina šī nodaļa, ir:

• finansiālie strīdi par summu, kas ir lielāka par €5000;
• bankroti;
• mantojuma strīdi;
• atsavināšana;
• ģimenes tiesību strīdi, tādi kā:
• laulības šķiršana;
• alimenti;
• nepilngadīgo ieslodzījums cietumā un piekļuves noteikumi;
• laulības nosacījumu grozījumi; un
• adopcija.

Pārejā šā uzskaitījuma daļā netiek ņemtas vērā krimināltiesību un administratīvo tiesību nodaļas.

Kameras

Nodaļas sīkāk iedala mazākās struktūrvienībās, sauktās par kamerām. Tām ir vairāk vai mazāk fiksēts sastāvs ko veido trīs tiesneši, kas izskata lietas kopīgi priekšsēdētāja vadībā, kura pienākumus pilda prezidējošā tiesneša vietnieks. Kameras galvenokārt nodarbojas ar vienu vai vairākiem tematiskajiem jautājumiem. Tiesas civillietu nodaļas struktūrā var būt, piemēram, kamera, kas izskata tikai ģimenes tiesību jautājumus (ģimenes lietu kamera). Cita kamera izskatīs finanšu pretenziju, celtniecības tiesību, apdrošināšanas tiesību vai atsavināšanas tiesību jautājumus.

Cita civillietu nodaļas struktūrvienība izskata prasības, kurām ir ārkārtas gadījumu raksturs: tas ir tiesnesis, kas izsniedz pagaidu rīkojumus. Šis tiesnesis sagatavo lēmumu divu nedēļu laikā. Izskatāmās lietas var būt komerciālas vai ģimenes lietas. Dažreiz tiek iesniegtas prasības par pagaidu atvieglojumiem, lai atliektu tālāku tiesvedību.

Lapas augšmala

Tieslietu administrēšana, to veicot vienam vai vairākiem tiesnešiem.

Pirmstiesas tiesvedību kārto viens tiesnesis vai kamera trīs tiesnešu sastāvā. Rajona tiesā noklausīšanās laikā puses vienmēr uzklausa viens tiesnesis, kurš ari pasludina spriedumu. To sauc par „enkelvoudig”, t.i., tieslietu administrēšana, kuru vienpersoniski realizē viens tiesnesis. Civillietu nodaļā tiesnesis vienpersoniski izskata samērā vienkāršas lietas. Kompleksu lietu izskatīšanu sauc par „meervoudig”, citiem vārdiem, to izskata tiesas kamera trīs tiesnešu sastāvā.

Augstākās tiesas.

Ikvienam, kas iesniedz apelācijas sūdzību par parastās tiesas lēmumu, ir jāvēršas augstākas instances tiesā. Nīderlandē ir piecas augstākās tiesas. Tās ir: Amsterdamas, Hāgas, Ārnhemas, Leuvardenas un Den Bošas augstākā tiesas. To jurisdikcija ir pazīstama kā „ressort”. Augstākā tiesa izskata apelācijas sūdzības civillietās, kas saņemtas no zemākas instances tiesām.

Tāpat kā zemākās instances tiesas, arī augstākās tiesas tiesneši strādā dažādās nodaļās. Piemēram, katrā augstākajā tiesā ir civillietu, krimināllietu un nodokļu nodaļas. Augstākās tiesas nodaļa, savukārt var būt sadalīta kamerās, kas sastāv no trim locekļiem, kas kopīgi izskata lietu.

Hoge Raad (Augstākā Padome)

Nīderlandes augstāko tiesu sauc Hoge Raad der Nederlanden vai saīsināti - Hoge Raad. Augstākās Padomes kompetencē ir precedenta tiesības - spriedumu atcelšana. Augstākā Padome nekad nenodarbojas ar faktu noskaidrošanu. Tā vietā, pamatojoties un zemāko instanču tiesnešu atklātajiem faktiem, tā pārbauda, vai tiesneši ir pareizi piemērojuši likumu. Augstākā Padome nav sadalīta nodaļās, bet gan kamerās. Tādejādi, Augstākajā Padomē ir kamera, kas izskata civillietas. Augstākās Padomes spriedumus pieņem trīs tiesneši. Īpašos gadījumos, ja Augstākā Padome uzskata par nepieciešamu, lietu izskata pieci tiesneši.

Apelācijas

Katrai pusei ir tiesības uz tiesību procesu trīs instanču tiesās. Pirmās instances tiesā lietu atkarībā no tiesnesim iesniegtās lietas rakstura izskata rajona vai civillietu nodaļā. Apelācijas sūdzību var iesniegt augstākas instances tiesā. Pēc tam var iesniegt kasācijas sūdzību Augstākajā Padomē (Hoge Raad).

Bez tam, ne vienmēr ir tiesisks pamats apelācijas sūdzības iesniegšanai augstākas instances tiesā, piemēram, ja prasības summa ir mazāka par €1750.

Lapas augšmala

Tomēr, ja puse uzskata, ka spriedums neatbilst pamatojumam, uz kura tas balstīts, vienmēr pastāv iespēja vērsties Augstākajā Padomē.

Kasācijas sūdzība

Ja pēc tam, kad lietu iz izskatījusi augstākas instances tiesa, puses vēlas vērsties Augstākajā Padomē, to klasificē nevis kā apelācijas iesniegšanu augstākā instancē, bet kasācijas sūdzības iesniegšanu. Augstākā Padome (Hoge Raad) ir Nīderlandes augstākā tiesu institūcija. Tādēļ pēc tam, kad Augstākā Padome lietu ir izskatījusi un pieņēmusi lēmumu, ar to pašu problēmu nav iespējams vērsties citā tiesā. Ja Augstākā Padome uzskata, ka zemākās instances tiesnesis ir pieņēmis nepareizu lēmumu, tā var nosūtīt lietu atpakaļ zemākas instances tiesai izskatīšanai pēc būtības. Tāpat ir iespējams iesniegt Augstākajā Padomē apelācijas sūdzību par jaunu pagaidu nolēmumu.

Faktu izvērtēšana

Parastās un apelāciju tiesas ir pazīstamas kā „feitenrechters” – tiesas, kas izvērtē faktus. Tas nozīmē, ka tiesu institūcijas izmeklē visus lietas faktus, kas tām tiek iesniegti izskatīšanai. Šāda izmeklēšana jebkurā gadījumā nozīmē, ka tiesneši nosaka, kādi ir strīda fakti. Ja, piemēram, puse apgalvo, ka automašīna ir tikusi nopirkta ar defektīvām bremzēm un stūres iekārtu, tiesnesis var pieaicināt lieciniekus, kas var sniegt sīkāku informāciju par automašīnas stāvokli. Tādejādi šīs tiesas nodarbojas ar faktu iegūšanu. Tās mēģina noskaidrot, cik vien tas iespējams, kas tieši ir noticis. Spriedumu pieņem balstoties uz šiem faktiem.

Likuma nepareiza piemērošana.

Augstākā tiesa neizvērtē faktus. Tās uzdevums ir noteikt, vai zemākas instances tiesneši, kuru uzdevums ir izvērtēt faktus, savu darbu ir pildījuši pareizi. Citiem vārdiem sakot, Augstākā Padome nodrošina, lai zemāko instanču tiesneši pareizi piemērotu likumu.

Šis uzdevums nozīmē, ka puse nevar vērsties Augstākajā Padomē ar prasību par faktu izmeklēšanu. Ja puse nepiekrīt austākā tiesneša spriedumam par faktiem, ir iespējams strīda izskatīšanu nodot Augstākajai Padomei, taču puse var vienīgi izteikt pretenzijas par to, ka zemākās instances tiesa nepareizi traktē privāttiesības un tādēļ pieņem netaisnīgu spriedumu. Šādus gadījumus sauci par likuma nepareizu piemērošanu.

Pārstāvniecība tiesā zemākās tiesas, augstākās tiesas un Augstākās Padomes līmenī

Puses, iesaistītie pilsoņi var paši sevi pārstāvēt savās lietās tiesas rajona nodaļās. Tomēr izsaukums uz tiesu pretējai pusei vienmēr ir jāizsniedz tiesas izpildītājam. Ģimenes lietu gadījumos ir pietiekami iesniegt tiesnesim rakstisku iesniegumu.

Lapas augšmala

Pārējās instancēs privāttiesību lietās puses pašas nevar sevi pārstāvēt. Tām ir jāieceļ advokāts (kas praksē ir tiesas advokāts), kas lietu iesniedz tiesai.

Nolēmumi, spriedumi un rīkojumi

Rajona tiesas vai parastās tiesas spriedumus sauc par „vonnissen”, bet augstākas instances tiesas vai Augstākās Padomes spriedumus sauc par „arresten”. Ģimenes lietu gadījumos spriedumus bieži dēvē par rīkojumiem vai nolēmumiem (beschikkingen).

Neatkarīga tiesu vara

Pastāv izplatīts uzskats, ka tiesnešus ieceļ uz mūžu. Praksē tas nozīmē, ka tiesnesi nevar atcelt līdz par pensionēšanai 70 gadu vecumā neatkarīgi no tā, cik labi viņš spriež tiesu. Tiesnesi pavisam noteikti var uz laiku atcelt no amata vai atlaist, ja viņa uzvedība ir pretrunā ar likumu prasībām. Šādos gadījumos lēmumu par darbības pagaidu apturēšanu vai atsaukšanu pieņem Augstākā Padome (Hoge Raad).

No tiesnešiem tiek gaidīts, ka viņi veiks savu darbību un pieņems savus verdiktus neatkarīgi. Cits princips nosaka, ka tiesneša lēmumu var mainīt tikai ar cita tiesneša lēmumu.

Tieslietu ministram vai citām izpildvaras institūcijām nav tiesību un iespēju atcelt no amata tiesnesi un nav varas pār spriedumu vai to izmaiņu saturu. Tādejādi tiek nodrošināta tieslietu sistēmas neatkarība.

Tiesu Administrācijas padome.

Tiesu administrācijas padome (Raad voor de Rechtspraak) ir centrālās valdības institūcija, kas ir tiesīga administrēt tieslietas. Padome veido daļu no tiesu sistēmas un nav pakļauta nevienai citas valdības institūcijai. Tās galvenais uzdevums ir sekmēt, lai tiesas pienācīgi pildītu savu tiesisko uzdevumu. Padome pati nepilda nekādus tiesiskos uzdevumus.

Tieslietu administrēšanai nepieciešamie finanšu resursi tiek iedalīti katru gadu saskaņā ar likumu. Padome sadala līdzekļus starp tiesām. Padome par šo resursu izlietojumu atskaitās Tieslietu ministrijai. Padome tāpat seko arī tiesu kopējo interešu realizācijai ārējos sakaros. Tā nodrošina funkcijas, kuras izmanto visas vai atsevišķas tiesas (piemēram, apmācības vai ICT). Tā uzrauga tiesu vadību, realizē finanšu kontroli, kā arī pēc vajadzības sniedz tiesām vispārējus norādījumus.

Tieslietu ministrija

Tieslietu ministrs ir politiski atbildīgs par tiesu sistēmas pienācīgu funkcionēšanu. Tieslietu ministrs ir atbildīgs parlamenta priekšā. Svarīga tā darba daļa ir nodrošināt, lai tieslietu sistēma saņemtu pietiekamus finanšu resursus, lai tā spētu pienācīgi pildīt savus pienākumus. Viņš var arī izstrādāt likumu projektus, ja uzskata to par nepieciešamu labākas tiesu sistēmas administrēšanai.

Noderīgas saites

Tieslietu organizācijai ir sava tīmekļa vietne, kas sniedz informāciju par tiesām.

Citas saistītās tīmekļa vietnes ir:

• Tieslietu ministrija  -
• Tiesu izpildītāji  -  -  -
• Tiesas  -
• Juridiskās palīdzības padomes
• Juridiskās palīdzības biroji
• Notāri

« Tieslietu organizācija - Vispārīgas ziņas | Nīderlande - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 19-03-2007