Eiropas Komisija > ETST > Tieslietu organizācija > Latvija

Pēdējo reizi atjaunots: 18-04-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Tieslietu organizācija - Latvija

 

SATURS

1. Vispārējā informācija 1.
2. Tieslietu sistēma 2.
2.a) Rajona (pilsētas) tiesas 2.a)
2.b) Apgabaltiesas 2.b)
2.c) Augstākā tiesa 2.c)
2.d) Administratīvā tiesa 2.d)
2.e) Zemesgrāmatu nodaļas 2.e)
3. Pašpārvaldes konference 3.
4. Tiesu administrēšana 4.
5. Satversmes tiesa (Konstitucionāla tiesa) 5.

 

1. Vispārējā informācija

Latvijā pastāv trīspakāpju tiesu sistēma. Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā - arī kara tiesas.

Rajona (pilsētas) tiesas ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām.

Apgabaltiesa var būt gan pirmās instances tiesa, gan arī apelācijas instances tiesa. Apgabaltiesa ir pirmās instances tiesa tajos gadījumos, kad procesuālajos likumos ir noteikts, ka konkrēta lieta pirmajā instancē izskatāma apgabaltiesā. Parasti tās ir sarežģītākas vai apjoma ziņā lielākas lietas.

Apgabaltiesa ir apelācijas instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, kuras izskatījusi rajona (pilsētas) tiesa vai tiesnesis vienpersoniski.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas sastāvā ir (1) Senāts un (2) divas tiesu palātas: Civillietu tiesu palāta un Krimināllietu tiesu palāta. Tiesu palāta ir apelācijas instance lietās, kuras izskatījušas apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas.

Augstākās Tiesas Senāts ir kasācijas instance visās lietās, kuras izskatījušas rajonu (pilsētu) tiesas un apgabaltiesas. Augstākās tiesas Senāts ir pirmā instance lietās par Valsts kontroles padomes lēmumiem, kas pieņemti Valsts kontroles likuma 55.panta kārtībā. Senāta sastāvā ir četri departamenti: Civillietu departaments, Krimināllietu departaments, Administratīvo lietu departaments un Disciplinārlietu departaments.

Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesneši ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam.

Augstākās Tiesas Senāts PDF File (PDF File 89 KB)

Tiesu iekārtu Latvijas Republikā pašreiz nosaka likums „Par tiesu varu”, bet jāatzīmē, ka šobrīd Parlamentā (Saeima) tiek izskatīts iesniegtais Tiesu iekārtas likuma projekts, kas pēc spēkā stāšanās turpmāk noteiks Latvijas Republikas tiesu iekārtu.

Tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību nosaka Satversme, Civilprocesa likums, Kriminālprocesa likums un Administratīvā procesa likums.

Likums „Par tiesu varu” regulē arī apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu darbību, kas nosaka nekustamo īpašumu ierakstīšanu un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās.

Satversmes tiesas darbību regulē Satversmes tiesas likums.

Karatiesu darbību regulē Karatiesu likums.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesu varas simboli

Tiesu varas simboli ir tiesneša zvērests, piesēdētāja zvērests, mantija un amata zīme. Tiesnesis pilda savus pienākumus, tērpies mantijā un aplicis amata zīmi. Tiesneša amata zīmi piešķir, tiesnesim stājoties amatā, kā arī tiesnesis nodod zvērestu Valsts prezidentam.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim nav mantijas, bet ir zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata zīme, ko piešķir, tiesnesim stājoties amatā.

Visām tiesām, kā arī zemesgrāmatu nodaļām ir zīmogs ar valsts lielā ģerboņa attēlu un attiecīgās tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas nosaukumu.

2. Tieslietu sistēma

2.a) Rajona (pilsētas) tiesas

Civilprocesa, Kriminālprocesa un Administratīvā procesa likumi nosaka civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu piekritību rajona (pilsētas) tiesai.

Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, izņemot gadījumus, kad tas ir paredzēts savādāk (skatīt punktā par apgabaltiesām).

Rajona (pilsētas) tiesā civillietas un administratīvās lietas izskata tiesnesis vienpersoniski. Sevišķi sarežģītas administratīvās lietas pēc tiesas priekšsēdētāja ieskatiem var tikt izskatītas koleģiāli - triju tiesnešu sastāvā. Rajona (pilsētas) tiesā krimināllietas izskata koleģiāli - tiesneša un divu tiesas piesēdētāju sastāvā. Likumā noteiktajos gadījumos krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Latvijas Republikā ir šādas rajona (pilsētas) tiesas:

Kurzemes apgabaltiesas darbības teritorijā:
  1. Kuldīgas rajona tiesa,
  2. Liepājas tiesa,
  3. Saldus rajona tiesa,
  4. Talsu rajona tiesa,
  5. Ventspils tiesa;
Latgales apgabaltiesas darbības teritorijā:
  1. Balvu rajona tiesa,
  2. Daugavpils tiesa,
  3. Krāslavas rajona tiesa,
  4. Ludzas rajona tiesa,
  5. Preiļu rajona tiesa,
  6. Rēzeknes tiesa;
Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijā:
  1. Jūrmalas pilsētas tiesa,
  2. Ogres rajona tiesa,
  3. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa,
  4. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa,
  5. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,
  6. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa,
  7. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa,
  8. Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa,
  9. Rīgas rajona tiesa,
  10. Siguldas tiesa;
Vidzemes apgabaltiesas darbības teritorijā:
  1. Alūksnes rajona tiesa,
  2. Cēsu rajona tiesa,
  3. Gulbenes rajona tiesa,
  4. Limbažu rajona tiesa,
  5. Madonas rajona tiesa,
  6. Valkas rajona tiesa,
  7. Valmieras rajona tiesa;
Zemgales apgabaltiesas darbības teritorijā:
  1. Aizkraukles rajona tiesa,
  2. Bauskas rajona tiesa,
  3. Dobeles rajona tiesa,
  4. Jelgavas tiesa,
  5. Jēkabpils rajona tiesa,
  6. Tukuma rajona tiesa;
Administratīvās apgabaltiesas darbības teritorijā:

Administratīvā rajona tiesa (skatīt pie tēmas administratīvā tiesa).

Lapas augšmalaLapas augšmala

2.b) Apgabaltiesas

Latvijas Republikā ir sešas apgabaltiesas: Rīgas apgabaltiesa, Kurzemes apgabaltiesa, Latgales apgabaltiesa, Vidzemes apgabaltiesa, Zemgales apgabaltiesa un Administratīvā apgabaltiesa.

Apgabaltiesa ir pirmās instances tiesa tām civillietām un krimināllietām, kuras saskaņā ar likumu ir piekritīgas apgabaltiesai. Apgabaltiesa ir apelācijas instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, kuras izskatījusi rajona (pilsētas) tiesa vai tiesnesis vienpersoniski. Apgabaltiesa pirmās instances tiesas sēdēs civillietas un krimināllietas izskata koleģiāli. Apgabaltiesas tiesu kolēģijā, kas izskata lietu, ir apgabaltiesas tiesnesis un divi piesēdētāji. Civillietas apgabaltiesā izskata triju tiesnešu sastāvā.

Apgabaltiesā var būt kolēģijas. Tiesu kolēģijas vada to priekšsēdētāji, kas vienlaikus var būt apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieki, un šo kolēģiju sastāvā ietilpst tiesneši. Ja apgabaltiesas tiesu kolēģijā ir vairāk par piecpadsmit tiesnešiem, var izveidot divas attiecīgā nosaukuma tiesu kolēģijas.

2.c) Augstākā tiesa

Latvijas Republikas Augstākās tiesas sastāvā ir:

  1. Senāts;
  2. divas tiesu palātas: Civillietu tiesu palāta un Krimināllietu tiesu palāta.

Tiesu palātas sastāvā ir palātas priekšsēdētājs un šīs palātas Augstākās tiesas tiesneši. Tiesu palāta ir apelācijas instance lietās, kuras izskatījušas apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas.

Tiesu palāta lietas izskata koleģiāli trīs tiesnešu sastāvā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Visi Augstākās tiesas tiesneši veido plēnumu (tiesnešu kopsapulci).

Augstākās tiesas Senāts ir kasācijas instance visās lietās, kuras izskatījušas rajonu (pilsētu) tiesas un apgabaltiesas.

Augstākās tiesas Senāts ir pirmā instance lietās par Valsts kontroles padomes lēmumiem, kas pieņemti Valsts kontroles likuma 55.panta kārtībā.

Senāta sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs un senatori (Senāta tiesneši).

Senāta sastāvā ir četri departamenti: Civillietu departaments, Krimināllietu departaments, Administratīvo lietu departaments un Disciplinārlietu departaments. Augstākās Tiesas Senāts lietas izskata koleģiāli trīs senatoru sastāvā. Likumā noteiktajos gadījumos lietas izskata paplašinātā senatoru sastāvā.

Plēnums un tā kompetence

Plēnums ir Augstākās tiesas tiesu palātu tiesnešu un Senāta tiesnešu kopsapulce. Plēnums apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus.

Plēnums izveido tiesu palātas un Senāta departamentus. Plēnums dod atzinumu par to, vai ir pamats Augstākās tiesas priekšsēdētāja atcelšanai vai ģenerālprokurora atlaišanai no amata.

2.d) Administratīvā tiesa

Administratīvās tiesas ir īpašas kompetences tiesas, kas atbilstoši Administratīvā procesa likumam veic kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošanu un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Administratīvās apgabaltiesas un administratīvās rajona tiesas darbības teritorija ir visa Latvijas valsts administratīvā teritorija.

Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos tiesa izskata arī pieteikumus, kuriem nav administratīvi tiesiska strīda rakstura.

Administratīvā tiesa lietas apstākļus noskaidro, izskatot lietu mutvārdu vai rakstveida procesā.

Administratīvo lietu pēc būtības izskata pirmās instances Apgabaltiesa, bet pēc administratīvā procesa dalībnieka sūdzības par šīs tiesas spriedumu - otrās instances tiesa apelācijas kārtībā - Administratīvā apgabaltiesa.

Otrās instances tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā- Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.

2.e) Zemesgrāmatu nodaļas

Zemesgrāmatu pārzināšanai pie apgabaltiesām pastāv zemesgrāmatu nodaļas. Zemesgrāmatu nodaļas ir tiesu iestādes.

Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši zemesgrāmatās ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem ir rajona (pilsētas) tiesnešiem noteiktais tiesiskais statuss. Zemesgrāmatu nodaļas ietilpst tiesu sistēmā un tiek izveidotas nekustamo īpašumu ierakstīšanai, kā arī ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās. Zemesgrāmatu nodaļas pārzina apgabaltiesas, bet to organizatorisko vadību veic Tiesu administrācija.

Zemesgrāmatu nodaļa sastāv no zemesgrāmatu nodaļas tiesnešiem.

3. Pašpārvaldes konference

Tiesnešu konference
  1. Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija. Tās darbā piedalās visi republikas tiesneši.

Tiesnešu konference:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. izskata aktuālus tiesu prakses jautājumus;
  2. iesniedz Augstākās tiesas priekšsēdētājam iesniegumus par tiesību normu interpretācijas jautājumiem, kuri būtu jāapspriež Augstākās tiesas plēnumam;
  3. apspriež materiālās un sociālās nodrošināšanas un citus būtiskus tiesnešu darba jautājumus;
  4. aizklāti balsojot, ievēlē tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju un tās priekšsēdētāju uz četriem gadiem;
  5. ievēlē tiesnešu disciplinārkolēģiju uz četriem gadiem.

Nekustamo īpašumu ierakstīšanas un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanas prakses aktuālu jautājumu izskatīšanai var sasaukt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu konferenci.

4. Tiesu administrēšana

Tieslietu ministrijas kompetence

Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesu administrēšanā, un tā veic šajā likumā noteiktās funkcijas:

  1. apstiprina metodiskos norādījumus par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba organizēšanu;
  2. pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām un zemesgrāmatu nodaļām ziņas, kas tai nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai;
  3. uzrauga rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību.
Tiesu administrācija

Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas organizē un nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu.

Tieslietu ministra funkcijas tiesu organizatoriskās vadības jautājumos

Tieslietu ministrs:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem paskaidrojumus;
  2. uzdod Tiesu administrācijai veikt pārbaudi rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās un zemesgrāmatu nodaļās, ja nepieciešams, iesaistot Augstākās tiesas vai apgabaltiesu tiesnešus pēc saskaņošanas ar attiecīgās tiesas priekšsēdētāju;
  3. ierosina disciplinārlietas pret tiesnešiem.

5. Satversmes tiesa (Konstitucionāla tiesa)

Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas Latvijas Republikas Satversmē un Satversmes tiesas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 16. pantu Satversmes tiesa izskata lietas par:

  1. likumu atbilstību Satversmei;
  2. Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei;
  3. citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem);
  4. citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam;
  5. tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu;
  6. Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.

Satversmes tiesa nav tiesīga ierosināt lietas pēc savas iniciatīvas. Tā izskata lietas tikai pēc likumā noteiktu personu pieteikuma.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šobrīd likums paredz, ka bez Valsts prezidenta, Saeimas, ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem, Ministru kabineta, ģenerālprokurora, Valsts kontroles padomes, Valsts cilvēktiesību biroja, pašvaldības domes (padomes), pieteikumu Satversmes tiesā var iesniegt arī vispārējās jurisdikcijas tiesa, izskatot civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kā arī ikviena fiziska vai juridiska persona tai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.

Satversmes tiesas lietas par likumu un Ministru kabineta noteikumu atbilstību Satversmei skata pilnā sastāvā.

Pārējās lietas tiek izskatītas triju tiesnešu sastāvā, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi.

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs. Tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī un ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm un amatpersonām, ieskaitot tiesas, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

Tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi kādu Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu, Ministru kabinetam ir pienākums nekavējoties gādāt par grozījumiem šajā līgumā, šā līguma denonsēšanu, tā darbības apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu.

Satversmes tiesas reglaments atbilstoši Satversmes tiesas likumam nosaka Satversmes tiesas struktūru, darba organizāciju, tiesvedību un tiesnešu disciplināro atbildību.

« Tieslietu organizācija - Vispārīgas ziņas | Latvija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 18-04-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste