Eiropas Komisija > ETST > Tieslietu organizācija > Itālija

Pēdējo reizi atjaunots: 05-07-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Tieslietu organizācija - Itālija

 parastā jurisdikcija

{

- civilā jurisdikcija

- kriminālā jurisdikcija

 īpašās jurisdikcijas

{

- administratīvā jurisdikcija

- Revīzijas birojs

- militārie tiesneši

- Konstitucionālā tiesa



 

SATURS

1. Parastā jurisdikcija 1.
2. Īpašās jurisdikcijas 2.
3. Civilā jurisdikcija 3.
4. Specializētas jurisdikcijas iestādes 4.

 

1. Parastā jurisdikcija

Parasto jurisdikciju (civilo un kriminālo) īsteno parastie tiesneši, kuri par tādiem tiek uzskatīti no iecelšanas brīža un kuru darbība notiek saskaņā ar tiesu sistēmas noteikumiem. Civillietu un krimināllietu tiesneši pārstāv vienotu struktūru, parastos tiesnešus, tās sastāvā ietilpst arī prokurori.

Konstitūcija garantē parasto tiesnešu neatkarību no jebkuras citas valsts varas attiecībā uz to darbību, skaidrojot likumus un novērtējot faktus.

Lai ieņemtu tiesneša amatu, ir jānokārto atklāts konkursa eksāmens, ko veido vairāki secīgi testi; darbības funkcijas tiek noteiktas pēc apmācības perioda. Tiesneši viens no otra atšķiras tikai ar dažādu funkciju izpildi, un viņus var pārcelt citā amatā tikai pēc paša vēlēšanās. Tādējādi tiesneša amatā nepastāv hierarhiska struktūra, izņemot tiesu iestāžu vadītāju organizatoriskās un uzraudzības pilnvaras.

Tiesnešu augstākā padome italiano ir pašregulējoša tiesnešu institūcija, kas nodrošina tiesnešu neatkarību, regulē vissvarīgākās jurisdikcijas īstenošanā nepieciešamās darbības un uzliek disciplinārus sodus. Padomi veido Republikas Prezidents, kurš to vada (un parasti darbojas kopā ar priekšsēdētāja vietnieku, kuru ievēl locekļi), Kasācijas tiesas pirmais prezidents un Kasācijas tiesas ģenerālprokurors, kā arī vēl 24 locekļi, no kuriem vienu trešdaļu ievēl Parlaments un divas trešdaļas ievēl parastie tiesneši.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tieslietu ministrija italiano ir atbildīga par pakalpojumu organizāciju un izpildi. Lai veiktu savas administratīvās funkcijas, Tieslietu ministrija ir centrālā struktūra ar galveno mītni Romā un iestādēm perifērijā, lai pildītu uzdevumus, kas atbalsta tieslietu darbību.

Teksti uzziņām:

  • Itālijas Konstitūcija.
  • Karaliskais dekrēts Nr. 1941/12 par tiesu sistēmu.
  • Likums 1958/195 par Tiesnešu augstāko padomi.

2. Īpašās jurisdikcijas

Papildus parastās jurisdikcijas tiesām pastāv īpašās jurisdikcijas.

Konstitūcija aizliedz ārkārtēju vai īpašu tiesu izveidošanu, bet tā nodrošina īpašo tiesu sistēmu:

  • administratīvie tiesneši,
  • Revīzijas birojs,
  • militārie tiesneši,
  • Konstitucionālā tiesa italiano (veic likumdošanas konstitucionālo uzraudzību; risina konfliktus par kompetenci; regulē jurisdikciju attiecībā uz Republikas Prezidenta veiktiem pārkāpumiem).

Precīzāk, administratīvā jurisdikcija veic administratīvo aktu likumības uzraudzību un var ierosināt to atcelšanu. Pirmajā instancē to veic reģionālās administratīvās tiesas, otrajā instancē to veic Valsts padomes un Sicīlijas reģiona Administratīvās justīcijas padomes jurisdikcijas nodaļas. Administratīvie tiesneši ir nošķirti no parastajiem tiesnešiem, un viņiem ir autonoma pārvaldes organizācija.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vispārīgi runājot, administratīvo tiesnešu kompetences joma tiek raksturota, balstoties uz atsauci uz pieprasīto subjektīvo pozīciju (likumīgo interesi), izņemot izņēmuma jurisdikciju, kurā administratīvais tiesnesis ir arī personas tiesību tiesnesis. Pozitīva vai negatīva konflikta gadījumā jurisdikciju starpā, kas veidojas starp īpašiem tiesnešiem vai starp viņiem un parastajiem tiesnešiem, lēmumu izskata Kasācijas tiesā, kas pieņem lēmumu pēc kopīga balsojuma.

3. Civilā jurisdikcija

Civilā jurisdikcija aptver darbības, kuras veic tiesneši, nodrošinot likumu piemērošanu ieinteresēto pušu pretrunu gadījumos (strīdīgā jurisdikcija), vai gadījumos, kad ar likumu ir noteikta tiesneša piedalīšanās, – aizsargājot puses vai atsevišķas trešās puses, vai visu sabiedrību (voluntārā jurisdikcija).

Visus jautājumus, kas attiecas uz tiesu sistēmas piemērošanu civilās un komerclietās, tas ir, civiltiesību jautājumus, ieskaitot ģimenes un patērētāja tiesības, kā arī komerctiesību un darba tiesību jautājumus izskata civilās jurisdikcijas tiesas sēdēs.

Civilo jurisdikciju īsteno parastie tiesneši, kas pilda izspriešanas un izmeklēšanas funkcijas.

Iztiesājošās iestādes iedala monokrātiskās tiesās (kurās ir viens tiesnesis) un koleģiālās tiesās. Esošajā sistēmā pirmās instances tiesas ir monokrātiskas, izņemot dažus gadījumus, kurus stingri nosaka likums, kad tiesas ir koleģiālas. Apelācijas tiesas, Kasācijas tiesa un parastās tiesas gadījumos, kad to nosaka likums, kā arī nepilngadīgo tiesas darbojas kā koleģiālas iestādes. 

Lapas augšmalaLapas augšmala

Prokurora funkcija civilprocesā ir īpaša.

Prokurori, kuru amatos ir tiesneši, pārrauga „likumu ievērošanu, taisnīguma ātru un vienveidīgu ievērošanu, valsts, juridisko personu un tiesībnespējīgu personu tiesību aizsardzību”. Prokurori veic civilās darbības gadījumos, kad to nosaka likums (piemēram, laulības apstrīdēšana, aizliegums, bankrots, ražošanas patentu vai preču zīmju anulēšana), vai iejaucas spriedumu pieņemšanā (piemēram, laulību lietu izskatīšana tiesā, ieskaitot šķiršanos, un lietas, kas attiecas uz civilo statusu un tiesībspēju); viņiem ir tiesības iejaukties arī jebkuras lietas izskatīšanā, ja viņi tajā saskata sabiedrības interesi.

Iztiesājošās iestādes – iestādes, kurām uzticētas civillietu izskatīšana, ir:

  • apgabala tiesas (“miertiesneši”),
  • parastās tiesas,
  • nepilngadīgo tiesas,
  • apelācijas tiesas un
  • Kasācijas tiesa.

Vispārīgi runājot, pirmās instances tiesas spriedumi ir provizoriski izpildāmi, izņemot gadījumus, kad tos aptur apelācijas tiesneši.

Itālijas civilo tieslietu struktūra PDF File (PDF File 84 KB)

3.1. Miertiesneši

Miertiesneši ir goda tiesneši, šis amats nav karjeras rezultāts. Miertiesnešus ieceļ Tiesnešu augstākā padome, balstoties uz īpašām prasībām (ieskaitot grādu tiesību zinātnē); viens iecelšanas termiņš ir četri gadi, un to var pagarināt tikai vienu reizi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Miertiesneši ir monokrātiski tiesneši. Itālijā ir apmēram 4700 miertiesnešu, kuri strādā 848 iestādēs, kas atrodas visā valsts teritorijā (2003. gada janvāra dati). Viņiem pienākas atlīdzība naudā, kas ir līdzvērtīga faktiski veiktajam darbam.

Kompetence

Viņi ir kompetenti izskatīt lietas, kas attiecas uz personīgo īpašumu, kura vērtība ir līdz € 2582,28, un ceļa vai ūdens satiksmes radītu zaudējumu kompensāciju līdz € 15493,71. Viņi ir kompetenti izskatīt lietas bez vērtības ierobežojuma strīdus gadījumos, kurus stingri nosaka likums, ieskaitot lietas, kas attiecas uz pielietotajām metodēm, izmantojot kooperatīvo dzīvojamo māju pakalpojumus. Teritoriālo kompetenci nosaka Civilprocesa kodeksa vispārīgie noteikumi.

Puses var izskatīt lietu miertiesneša klātbūtnē, ja izskatāmās lietas vērtība nepārsniedz € 516,46; citos gadījumos ir nepieciešama aizstāvja klātbūtne tiesā, bet miertiesneši var pilnvarot puses pārstāvēt sevi, ņemot vērā lietas raksturu un apmēru.

Jautājumus par advokātiem, kas legāli strādā šajā profesijā, kā arī par praktiķiem, kuriem likuma robežās atļauts darboties kā aizstāvjiem tiesā, var iesniegt Advokātu asociācijas padomēs, kas ir piesaistītas tiesām.

Lietas izskatīšana ir vienkāršota, gandrīz pilnībā mutiska, un tā cenšas panākt izlīgumu, kam būtu jābūt dabiskam rezultātam šādos pieticīgas ekonomiskās nozīmības strīdos.

Miertiesneši pieņem spriedumus saskaņā ar likuma normām; spriedumus, kuru vērtība pārsniedz € 1032,91, viņi pieņem saskaņā ar principu ex aequo et bono. Viņi šādi rīkojas arī gadījumos, kad to nosaka likums, un tiesību nodošanas lietās, ja to pieprasa iesaistītās puses.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesāšanās

Spriedumus var pārsūdzēt tiesās; ja spriedumi ir noteikti saskaņā ar taisnīgumu un tos nevar pārsūdzēt (spriedumus, kas attiecas uz administratīviem sodiem), apelāciju var iesniegt tikai Kasācijas tiesā.

3.2 Parastās tiesas

Tiesas veido profesionāli tiesneši, kas pieņem spriedumus vai nu monokrātiskā sastāvā, vai koleģiālā sastāvā (trīs locekļi) jautājumos, kurus stingri nosaka likums. Tomēr arī parastajās tiesās var nozīmēt goda tiesnešus. Viņi ir pirmās instances tiesas tiesneši un pilda apelācijas tiesnešu funkciju attiecībā uz visiem miertiesnešu spriedumiem, izņemot taisnīguma vai neapstrīdamos spriedumus.

Tiesas atrodas katras provinces galvaspilsētā (izņemot Kazertu). Bet daudzas atsevišķas nodaļas ir izveidotas dažādās provinču pašvaldībās, kur teritoriālā kompetence sakrīt ar šo iedalījumu (Tieslietu ministrija italiano).

Kompetence

Parastās tiesas ir kompetentas izskatīt strīdus, kas skaidri neatrodas citu tiesnešu kompetencē; teritoriālo kompetenci nosaka saskaņā ar procesa kodeksa noteikumiem. Puses jāpārstāv likumīgi praktizējošiem aizstāvjiem.

Tiesāšanās

Spriedumus var pārsūdzēt apelācijas tiesā tajā apgabalā, kur atrodas tiesa; dažos gadījumos, kurus nosaka likums, tiesas darbību var pārsūdzēt tikai Kasācijas tiesā (piemēram, spriedumus, kas attiecas uz izpildaktu neievērošanu vai administratīvo sodu nepildīšanu); izņēmuma kārtā, lai panāktu sprieduma atcelšanu, lietu var izskatīt tajā pašā tiesā likumā noteiktajos gadījumos un saskaņā ar likumā noteiktajiem nosacījumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3.3 Apelācijas tiesas

Apelācijas tiesas izspriež pārsūdzības attiecībā uz visiem spriedumiem, kas nolasīti pirmās instances tiesās. Apelācijas tiesas darbojas savu tiesisko apgabalu administratīvos centros un ir organizētas pēc iedalījuma. Tām vienmēr ir koleģiāls sastāvs, un tās pieņem spriedumus trīs locekļu sastāvā; lēmumos, kas attiecas uz nepilngadīgajiem, agrāriem līgumiem un valstij piederošo ūdeni, kolēģiju papildina eksperti.

Kompetence

Apelācijas tiesas:

  1. īsteno jurisdikciju apelācijas lietās attiecībā uz pirmās instances tiesu spriedumiem;
  2. apspriežas palātās gadījumos, kad to nosaka Civilprocesa kodekss;
  3. uzklausa lietas, kuras tām ir noteiktas ar likumu, un šādos gadījumos pieņem spriedumu kā pirmās un vienīgās instances tiesnesis, izņemot apelācijas Kasācijas tiesā. Piemēram, apelācijas tiesas ir kompetentas attiecībā uz iebildumiem pret tiesas viedokli ekspropriācijas lietās un lēmumu atzīšanā civilajās un komerclietās, kā arī laulības un vecāku varas jautājumos, kā norādīts Briseles regulās I un II.

Apelācija ir tiešs apstrīdēšanas līdzeklis, lai iegūtu pilnīgu vai daļēju pirmās instances tiesneša sprieduma, kas tiek uzskatīts par kļūdainu, atcelšanu. Visus pirmās instances spriedumus var apstrīdēt, izņemot gadījumus, kuri ir likumā skaidri noteikti izņēmumi; puses var iepriekš vienoties par apelāciju un vērsties tieši Kasācijas tiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesāšanās

Apelācijas tiesas spriedumus var pārsūdzēt Kasācijas tiesā; dažos gadījumos un saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti likumā, tiesiskā aizsardzība var būt apelācijas sprieduma atcelšana.

3.4 Augstākā Kasācijas tiesa

Augstākā Kasācijas tiesa ir jurisdikcijas augstākais līmenis. Tās funkcija ir likumu precīzas ievērošanas un vienāda skaidrojuma (“nomofilachia”) nodrošināšana; tā arī regulē kompetences, jurisdikcijas un attiecinājuma konfliktus. Tā ir likumības tiesnesis, un tai pieder ekskluzīva kontrole pār to, vai neatkarīgie tiesneši pareizi piemēro likumus.

Augstākā Kasācijas tiesa ir koleģiāla iestāde, ko veido nodaļas. Katrā nodaļā ir pirmais prezidents, nodaļas prezidenti un padomnieki; parasti spriedumu pieņem viena nodaļa piecu locekļu sastāvā. Gadījumos, kad tiesāšanās notiek par jurisdikcijas jautājumiem vai konfliktiem un attiecinājuma konfliktiem, kā arī gadījumos, kad izskata īpašus jautājumus vai tādus, kurus atsevišķās nodaļās risina atšķirīgi, Kasācijas tiesa pieņem spriedumu kopīgās nodaļu sēdēs, kuras vada pirmais prezidents un tiesas sastāvā ir pastāvīgi deviņi locekļi.

Prokurori piedalās visu spriedumu pieņemšanā, apliecinot saistības, kādas likumdevējs piešķir tiesas spriedumu likumībai.

Kasācijas tiesa atrodas Romā, un tās jurisdikcija ir spēkā visā republikas teritorijā.

Spriedumus, kas pieņemti apelācijas vai vienīgajā instancē, var pārsūdzēt Kasācijas tiesā.

Spriedumu skaits, kas pieņemts vienīgajā instancē, ir augsts, un tas skar trīs konkrētas jomas:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. miera taisnīguma spriedumi, kas pieņemti ex aequo et bono;
  2. spriedumi, kas lemj par izpildaktu neievērošanu;
  3. spriedumi, kas pieņemti attiecībā uz administratīvo sodu nepildīšanu, kurus uzlikušas pārvaldes iestādes.

Apelāciju Kasācijas tiesā var iesniegt tikai ar likumā norādītu pamatojumu.

Kasācijas tiesa izskata apelācijas un atceļ apstrīdētās lietas, nododot vai nenododot tās izskatīšanu un jauna sprieduma pieņemšanu neatkarīgam tiesnesim. Pirmajā gadījumā tiesnesim, kurš nodod lietu atkārtotai izskatīšanai, ir stingri jāievēro sākotnējā sprieduma tiesiskais princips.

Vispārīgi runājot, Kasācijas tiesas spriedumi nav saistoši lēmumos, kurus līdzīgos gadījumos ir pieņēmuši citi tiesneši; pieņemot lēmumu par apelāciju, Kasācijas tiesa lemj par labu tādam skaidrojumam, kam ir pārliecinoša un pamācoša vērtība, kas ir efektīvs mācību līdzeklis visiem sistēmas tiesnešiem.

Tiesāšanās

Tikai faktoloģiskas kļūdas gadījumā ir iespējams vērsties ar prasību atcelt Kasācijas tiesas spriedumu. Tas notiek saskaņā ar likumu, tajā pašā tiesā, kas strādā palātās.

4. Specializētas jurisdikcijas iestādes

Konstitūcija aizliedz jaunu, „ārkārtēju vai īpašu” tiesnešu institūciju izveidošanu, tomēr parastās jurisdikcijas ietvaros tā atļauj izveidot specializētas iestādes, kurās darbojas parastie tiesnesi un prasībām atbilstoši pilsoņi, kas nepārstāv tiesisko sistēmu.

Nepilngadīgo tiesas

Nepilngadīgo tiesas ir izveidotas visur, kur darbojas apelācijas tiesas, un tām ir kompetence darboties visā apgabala teritorijā. Tās ir autonomas un specializētas iestādes, kas funkcionē kā pirmās instances tiesneši visās civilajās un administratīvajās (ne kriminālajās) lietās, kas attiecas uz personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, apelācijas tiesas apgabalā. Kolēģiju veido četri locekļi: divi profesionāli tiesneši un divi pilsoņi-privātpersonas (viens vīrietis un viena sieviete), kuri ir eksperti konkrētajā jautājumā. Nepilngadīgo tiesai vienīgā kompetence ir attiecībā uz jautājumiem, kas skar vecāku varu, piekrišanu laulībām personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, adopciju, ārlaulības bērnu atzīšanu un nepilngadīga bērna mantas pārvaldīšanas tiesību atņemšanu vecākiem. Tiesa darbojas arī, lai nodrošinātu nepilngadīgo izglītību, apmācību un personības attīstību, ja nav radinieku vai aizbildņa.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Nepilngadīgo tiesām ir piesaistīta neatkarīga prokurora iestāde, kurai ir kompetence arī civilajā sektorā.

Apelācijas vai sūdzības par nepilngadīgo tiesu spriedumiem izskata apelācijas tiesas nodaļa, piedaloties arī diviem ekspertiem, vienam vīrietim un vienai sievietei, kuri ieņem divu nodaļas tiesnešu vietas.

Specializētās agrārās nodaļas

Specializētajām agrārajām nodaļām ir ļoti ierobežota kompetence attiecībā uz strīdiem par lauksaimniecības nekustamā īpašuma līgumiem. Tās ir piesaistītas tiesām un apelācijas tiesām un pieņem tiesas spriedumus, piedaloties ekspertiem.

Reģionālās valstij piederošā ūdens tiesas

Reģionālās valstij piederošā ūdens tiesas atrodas tikai astoņās apelācijas tiesās, spriedumus pieņem trīs locekļu sastāvā, viens no locekļiem ir likumā noteikts valsts sektora būvinženieris. Tiesai ir kompetence lemt par jautājumiem, kas attiecas uz valstij piederošo ūdens īpašumu, ekskluzīvu valstij piederošā ūdens lietošanu, celtniecības darbu veikšanu akveduktos, pazemes ūdeņos, un konsorcija izmaksām par valstij piederošā ūdens izmantošanu. Lēmumus var pārsūdzēt Augstākajā Valstij piederošā ūdens tiesā, kas ir piesaistīta Kasācijas tiesai.

Pēc diviem Konstitucionālās tiesas iejaukšanās gadījumiem šobrīd apstiprināšanas stadijā ir radikāla reforma, kas vērsta uz šo iestāžu likvidēšanu un šo gadījumu izskatīšanas nodošanu parastajiem tiesnešiem (tiesām un apelācijas tiesām), un apelāciju pret administratīviem pasākumiem ūdens jomā nodošanu administratīvajiem tiesnešiem (reģionālajām administratīvajām tiesām un Valsts padomei).

« Tieslietu organizācija - Vispārīgas ziņas | Itālija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 05-07-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste