Eiropas Komisija > ETST > Tieslietu organizācija > Beļģija

Pēdējo reizi atjaunots: 23-06-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Tieslietu organizācija - Beļģija

Šī informācija ir sadalīta trīs galvenajās daļās. Pēc vispārīga ievada par tiesu sistēmas organizāciju Beļģijā pirmajā daļā, otrajā daļā pievēršas civiltiesu kompetences izklāstam. Pēdējā daļā shēmu veidā tiek parādīti dažādi tiesu līmeņi, no pirmās pakāpes tiesas līdz kasācijas sūdzības iesniegšanai kasācijas tiesā.

1. Ievaddaļa

a) Principi

Pirms uzsākt Beļģijas tiesu sistēmas organizācijas apskatu, ir jāatgādina daži konstitucionāli un vispārīgi principi, kas attiecas uz tiesu sistēmas organizāciju.

Konstitūcija [1] līdzīgi divām citām varām – likumdošanas varai un izpildvarai – izveidoja tiesu varu, ko nodrošina dažādu pakāpju tiesas. Tādējādi tiesas veido neatkarīgu, citām konstitucionālām varām paralēlu varu.

Tiesu varu tiesas nodrošina konstitucionālo un likumdošanas pasākumu ietvaros.

Saskaņā ar Konstitūcijas 144. un 145. panta noteikumiem, tie strīdi, kuru priekšmets ir civiltiesības, ir vienīgi tiesu kompetencē, un tie strīdi, kuru priekšmets ir politiskās tiesības, arī ir tiesu kompetencē, izņemot ar likumu noteiktos izņēmumus.  

Ne tiesa, ne cita strīdus izskatoša jurisdikcija var tikt izveidota tikai saskaņā ar likumu. Saskaņā ar Konstitūcijas 146. pantu nevar tikt izveidotas ne īpašas komisijas, ne arī īpašas tiesas, lai kāds būtu to nosaukums.

Tiesu sēdes ir atklātas, ja tikai šī publicitāte neapdraud kārtību vai morāli; un šajā gadījumā tiesa to paziņo ar spriedumu (Konstitūcijas 148. panta 1. punkts). Turklāt tiesas sēžu publiskuma princips ļauj nodrošināt tiesu sistēmas pārredzamību.

Jebkuram spriedumam ir jābūt pamatotam. Tas tiek pasludināts atklātā tiesas sēdē (Konstitūcijas 149. pants). Konstitūcijas un Likuma par tiesām 780. panta noteiktā motivācijas nepieciešamība nozīmē, ka tiesnesim jānovērtē fakti un likumu panti, kas tiek apspriesti pušu secinājumos. Motivācijai jābūt pilnīgai, skaidrai, precīzai un adekvātai. Nepieciešamība pēc spriedumu motivācijas, tāpat kā tiesneša neatkarība aizsargā apsūdzēto pret tiesneša iespējamo pašdarbību un ļauj viņam attiecībā uz motivāciju izvērtēt, vai būtu nepieciešams griezties ar apelāciju apelācijas tiesā vai kasācijas tiesā.

Tāda tiesnešu neatkarība savas tiesiskās kompetences izmantošanā, kā prokuratūrai izmeklēšanas veikšanā un individuālu procesu ierosināšanā, neietekmējot kompetentā ministra tiesības likt ierosināt procesu un apturēt direktīvas, kuras traucē noziedzības apkarošanas politiku, tai skaitā attiecībā uz izmeklēšanas politiku un procesa ierosināšanas politiku, ir noteikta Konstitūcijas 151. panta 1. punktā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Saskaņā ar šī paša panta 4. punkta noteikumiem, miertiesnešus, tiesu tiesnešus, tiesu ekspertus un kasācijas tiesas ekspertus ieceļ Karalis ar likumu noteiktos apstākļos un tā noteiktajā kārtībā.

Tiesneši tiek iecelti uz mūžu. Likumā noteiktajā vecumā tie aiziet pensijā un saņem likumā noteikto pensiju. Tiesnesis var tikt atlaists vai atstādināts tikai ar spriedumu. Tiesneša pārcelšanu var veikt tikai, ieceļot jaunu tiesnesi, un ar viņa paša piekrišanu (Konstitūcijas 152. pants). Karalis arī ieceļ un atsauc prokuratūras ierēdņus pie tiesām (Konstitūcijas 153. pants).

Tiesas kolēģijas locekļu algas ir noteiktas ar likumu (Konstitūcijas 154. pants).

Starp citu, neviens tiesnesis nevar ieņemt algotus amatus valdībā, ja tikai viņš to nedara par brīvu un ja ar likumu nav noteikti nesavienojami amati (Konstitūcijas 155. pants).

b) Daži vārdi par arbitrāžas tiesu [2]

Federālo dienestu izveidošana Beļģijā noveda līdz arbitrāžas tiesas radīšanai 1983. gadā.

Visā Beļģijā ir viena arbitrāžas tiesa, kuras sastāvu, kompetenci un darbību nosaka likums (Konstitūcijas 142. panta 1. punkts).

Arbitrāžas tiesas kompetencē ietilpst (Konstitūcijas 142. panta 2. punkts)  :

  • konflikti, kas minēti Konstitūcijas 141. pantā, t.i., strīdi par kompetenci starp likumu, dekrētu un tiesas lēmumu, tāpat kā starp pašiem dekrētiem un pašiem tiesas lēmumiem noteikumu neievērošanas dēļ, kurus nosaka Konstitūcija, vai saskaņā ar to, lai noteiktu attiecīgo valsts, kopienu un reģionu kompetenci ;
  • Konstitūcijas 10., 11. un 24. panta, t.i., noteikumu, kuri attiecas uz vienlīdzības principu, nediskriminācijas principu un tiesībām izvēlēties izglītību, pārkāpšana ar likumu, dekrētu vai pavēli.

To var izmantot Ministru Padome, kopienu un reģionu valdības, federālo tiesu palātu priekšsēdētāji, kopienu un reģionālie parlamenti (pēc divu trešdaļu to locekļu pieprasījuma), kuru interesēs tas varētu būt, un jebkura cita persona (fiziska vai juridiska), kas pamato nepieciešamību, vai prejudikālā kārtībā jebkura cita tiesa (Konstitūcijas 142. panta 3. punkts un īpašā 1989. gada 6. janvāra Likuma par arbitrāžas tiesu 2. pants).

Tāpat, jebkura persona (privāta vai publiska), pamatojot nepieciešamību, var iesniegt arbitrāžas tiesā prasību anulēt tiesību normu, kura tiek uzskatīta par diskriminējošu vai tādu, kas pārkāpj tiesības izvēlēties izglītību. Vienlīdzības un nediskriminācijas principi attiecas ne tikai uz tiesībām un brīvību, kas atzīta ar iekšējiem tiesību aktiem, bet arī uz tiesībām un brīvību, kas piešķirtas ar starptautiskajiem līgumiem, kuri ir tieši piemērojami Beļģijas tiesu sistēmai, proti, ar 1950. gada Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Krimināltiesu un civiltiesu attīstība

a) Tiesu organizācijas principi

Tiesu sistēmas tiesas ir veidotas pēc hierarhijas principiem.

Šīs struktūras augšpusē atrodas kasācijas tiesa. Kasācijas tiesa, kas ir augstākā krimināltiesa un civiltiesa, pārrauga Karalistes krimināltiesas un civiltiesas. Tā neizskata lietas pēc būtības, bet pārbauda, vai lēmumi, kas tai ir nodoti, nav pretrunā ar likumu vai noteikumiem par procedūru (Likuma par tiesām 608. pants). Tās pārraudzībā ir visas valsts teritorija.

Zemākā līmenī par kasācijas tiesu (apelācijas pakāpē) Beļģijā ir Konstitūcijā minētās apelācijas tiesas. Apelācijas tiesas pēc skaita ir piecas, un to teritoriālā kompetence ir noteikta ar Konstitūciju. Šīs piecas apelācijas tiesas ir sekojošas : Briseles apelācijas tiesa, kuras piekritībā ir Brabantes provinces valoņu daļa, Brabantes provinces flāmu daļa un galvaspilsētas Briseles divvalodīgais reģions : Ģentes apelācijas tiesa Rietumflandrijai un Austrumflandrijai ; Antverpenes apelācijas tiesa Antverpenes un Limburgas provincēm ; Lježas apelācijas tiesa Lježas, Namūras un Luksemburgas provincēm un, visbeidzot, Monsas apelācijas tiesa Eno provincei.

Apelācijas pakāpē un tajā pat līmenī kā apelācijas tiesas pastāv otrās instances darba strīdu tiesas.

Vēl zemākā līmenī par šo struktūru atrodas pirmās instances tiesa, tirdzniecības strīdu tiesa, pirmās instances darba strīdu tiesa un policijas tiesa. Šo tiesu teritoriālā kompetence balstās uz apgabalu principa. Beļģijā ir divdesmit septiņi apgabali. Lielākajā daļā tiesu apgabalu ir viena policijas tiesa uz apgabalu, un dažos no tiem, proti, Briselē, pastāv vairākas policijas tiesas (Likuma par tiesām pielikuma 3. pants, kas attiecas uz tiesu teritoriālajām robežām un atrašanās vietu) [3].

Uz piramīdas zemākā pakāpiena atrodas miertiesa. Beļģijā ir simt astoņdesmit septiņas miertiesas. Šo tiesu kompetencē ir tā kantona dienesti, kurā tas atrodas. Katrā kantonā ir viena miertiesa.

Bez konstitucionālajiem noteikumiem, kas izklāstīti VI. nodaļā par « tiesu varu », tiesu sistēma tiek pārvaldīta ar Likuma par tiesām otro daļu un, jo īpaši, ar šī likuma 58. līdz 555.quarter pantu.

Šīs otrās daļas pirmā grāmata ir veltīta « Tiesu varas orgāniem ». Otrā grāmata attiecas uz « Tiesu funkcijām », jautājumi, kas attiecas uz « Advokatūru », ir apskatīti trešajā grāmatā, un, visbeidzot, noteikumi par « Tiesu izpildītājiem » ir ietverti ceturtajā un pēdējā šīs pašas otrās daļas grāmatā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Likuma par tiesām īpašie noteikumi (Likuma par tiesām 58. pants) paredz arī noteikumus attiecībā uz miertiesas, policijas tiesas, apgabaltiesas [4], pirmās instances tiesas, pirmās instances darba strīdu tiesas, tirdzniecības strīdu tiesas, apelācijas tiesas, otrās instances darba strīdu tiesas, zvērināto tiesas un kasācijas tiesas organizāciju.

Starp citu, ir svarīgi piebilst, ka apelācijas tiesas palātas, kas nodarbojas ar likumpārkāpumu izskatīšanu, zvērināto tiesa [5], pirmās instances tiesu palātas, kas nodarbojas ar likumpārkāpumu izskatīšanu (labošanas tiesas) un policijas tiesas (kas lemj par krimināllietām), papildus civiltiesām izskata arī civilprasības (galvenokārt tādas, kas attiecas uz zaudējumiem un procentiem), kuras iesniegušas civilpuses, t.i., kriminālnoziegumu upuri plašā nozīmē.

Šeit dota (civillietu) tiesu struktūra piramīdas veidā  :

Kasācijas tiesa

Apelācijas tiesaOtrās instances darba strīdu tiesa
  • Pirmās instances tiesa
  • Tirdzniecības strīdu tiesa
  • Pirmās instances darba strīdu tiesa
MiertiesaPolicijas tiesa

b) Prokuratūras loma civillietās

Kasācijas tiesā, apelācijas tiesā un otrās instances darba strīdu tiesā prokuratūras funkcijas veic ģenerālprokurors. Pirmās instances tiesā, tirdzniecības strīdu tiesā, policijas tiesā un miertiesā šīs pašas funkcijas nodrošina Karaļa prokurors un pirmās instances darba strīdu tiesā– darba auditors.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Civillietās prokuratūra iesniedz prasības, pierādījumus vai atzinumu. Tā rīkojas administratīvā kārtā gadījumos, kas ir noteikti ar likumu, un arī ikreiz, kad sabiedriskā kārtība pieprasa tās iejaukšanos (Likums par tiesām, 138. panta 3. punkts).

Tādējādi prokuratūra piedalās lietās, kas iesniegtas apelācijas tiesā, otrās instances darba strīdu tiesā, pirmās instances tiesā, pirmās instances darba strīdu tiesā, tirdzniecības strīdu tiesā, policijas tiesā un miertiesā.

Viens no svarīgākajiem prokuratūras uzdevumiem civillietās ir atzinumu izteikšana. Prokuratūra obligāti saņem pieprasījumu izteikt atzinumu lietās, kuras attiecas uz specifiskiem jautājumiem, kas minēti Likuma par tiesām 764. panta 1. punktā. Tā var saņemt pieprasījumu pēc atzinuma jebkurā citā lietā, kad attiecīgais tiesnesis vai tiesa var arī to pieprasīt administratīvā kārtā (Likuma par tiesām 764. panta 2. punkts).

Daudzi Likuma par tiesām noteikumi, kā arī citi tiesību akti nosaka, ka noteiktās lietās ir jāpieprasa prokuratūras atzinums. Likuma par tiesām 764. pants, kas attiecas uz aplūkojamo jautājumu, paredz pieprasīt atzinumu par nesodāmību, proti, pieprasījumus, kas attiecas uz personu stāvokli, kad runa ir par nepilngadīgām vai rīcībnespējīgām personām, pieprasījumus, kas attiecas uz civilstāvokli, pieprasījumi par tiesas palīdzību un pieprasījumi pēc vienošanās ar kreditoriem par parādu samaksas kārtību, par paziņojumu par bankrotu, attiecībā uz maksājuma izbeigšanas datumu, kā arī par procedūrām saistībā ar maksāšanas termiņa pagarinājuma atcelšanu un bankrota pabeigšanu.

Kasācijas tiesā prokuratūra tiek pārstāvēta visās lietās (Likuma par tiesām 1105. panta 2. punkts).

c) Detalizēti paskaidrojumi par tiesam PDF File (PDF File 175 KB)

3. Shēmas

a) Ievadkomentāri

Labvēlīgā gadījumā pārsūdzības iespējas, t.i., procedūras, ko paredz likums, ļaujot attiecīgās lietas pusēm vai dažos gadījumos trešajām pusēm iegūt jaunu lēmumu lietā, kas jau izskatīta vienā tiesā, ir sadalītas divās kategorijās : parastās pārsūdzības iespējas un īpašās pārsūdzības iespējas.

Parastās pārsūdzības iespējas ir divas : iebildums un apelācija (Likuma par tiesām 21. panta 1. punkts). Šīs parastās pārsūdzības iespējas parasti vienmēr pusēm ir pieejamas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Bez šīm parastajām pārsūdzības iespējām pastāv pārsūdzības iespējas, kuras sauc par « īpašajām », kuru būtībā ir kasācijas sūdzības iesniegšana kasācijas tiesā (Likuma par tiesām 21. panta 2. punkts). Īpašās pārsūdzības iesniegšana kasācijas tiesā nenozīmē lietas izskatīšanu trešajā tiesas instancē vai pakāpē. Kasācijas tiesa pārbauda, vai ir ievērots likums, bet neizskata tai iesniegto lietu pēc būtības.

Iebildums (Likuma par tiesām 1047. līdz 1049. pants)

Jebkurš spriedums, kas pasludināts aizmuguriski (atbildētāja neierašanās gadījumā), var būt par iebilduma objektu. Par to tiek paziņots ar tiesu izpildītāja aktu, kas ietver uzaicinājumu uz tiesu pie tiesneša, kas pasludinājis spriedumu aizmuguriski. Puses var lemt arī par brīvprātīgu ierašanos tiesā (Likuma par tiesām 1047. panta 1. līdz 3. punkts) – skatīt « Lietas nodošana izskatīšanai tiesā – Beļģija » (“Saisine des tribunaux - Belgique"). Vienīgā kompetentā tiesa, lai izskatītu iebildumu, ir tā, kura aizmuguriski pasludinājusi spriedumu (Likuma par tiesām 1047. panta 2. punkts).

Iebilduma iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis no sprieduma parakstīšanas vai pasludināšanas dienas. Šis viena mēneša termiņš tiek pagarināts, ja pusei, kura neieradās uz tiesu, Beļģijā nav ne reģistrētas, ne pastāvīgas, ne citas dzīvesvietas (Likuma par tiesām 1048. un 55. pants).

Apelācija (Likuma par tiesām 1050. līdz 1072. pants)

Apelācija ir procedūra, kas ļauj pusei, kura uzskata savas tiesības par aizskartām ar lēmumu, lūgt tā grozīšanu augstākā instancē. Tā ļauj augstākās instances tiesnešiem izlabot iespējamās kļūdas, kuras pieļāvuši pirmās instances tiesneši, aizsargājot savas intereses. Apelācijas procedūra ir jauna, atsevišķa un autonoma instance no tās, kas notika pie pirmā tiesneša un kura ir dzēsta ar lēmumu, kurš ir apelācijas objekts. Apelācija var tikt sniegta par visām lietām, sākot no sprieduma pasludināšanas brīža, pat ja tas ir lēmums pirms tiesību pasludināšanas vai, ja tas ir pieņemts aizmuguriski (Likuma par tiesām 1050 . pants).

Apelācijas iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis, sākot no sprieduma paziņošanas vai tā izsludināšanas. Tāpat kā iebilduma gadījumā šis viena mēneša termiņš tiek pagarināts, ja viena no pusēm, kurai spriedums ir paziņots, darīts zināms vai pēc kuras prasības tas ticis paziņots, Beļģijā nav ne reģistrētas, ne pastāvīgas, ne citas dzīvesvietas (Likuma par tiesām 1051. panta 1., 3. un 4. punkts un 55. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kasācijas sūdzība (Likuma par tiesām 1073. līdz 1121. pants)

Kasācijas sūdzību kasācijas tiesā var iesniegt par galīgajiem lēmumiem jebkurā lietā, kurus pieņēmusi pēdējās instances tiesa (Likuma par tiesām 608. un 609. pants). Lēmumi tiek nodoti kasācijas tiesai, ja ir pārkāpts likums vai arī būtiski, jeb nebūtiski nav ievērota procedūra.

Izņemot gadījumus, kuros likums nosaka īsāku termiņu, termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai ir trīs mēneši, sākot no apstrīdētā lēmuma paziņošanas vai tā izsludināšanas brīža. Ja prasītājam Beļģijā nav ne reģistrētas, ne pastāvīgas, ne citas dzīvesvietas, iepriekšminētais trīs mēnešu termiņš, saskaņā ar Likuma par tiesām 55. panta noteikumiem, tiek pagarināts (Likuma par tiesām 1073. panta 1. un 2. punkts).

b) Shēmas

1) Shēma Nr. 1 PDF File (PDF File 79 KB)

Ceļš, ko veic lēmums, kuru pirmajā instancē pieņēmis miertiesnesis vai policijas tiesa, tad seko apelācija pirmās instances tiesā vai tirdzniecības strīdu tiesā un pēc tam un visbeidzot kasācijas sūdzība kasācijas tiesā :

Lēmumi, ko pieņem miertiesnesis un policijas tiesa

Apelācija par spriedumiem, kurus pirmajā instancē pieņēmis miertiesnesis, un 601.bis pantā paredzētajos gadījumos – policijas tiesa, ir jāiesniedz pirmās instances tiesā (Likuma par tiesām 577. pants).

Apelācija par lēmumiem, kurus pirmajā instancē pieņēmis miertiesnesis saistībā ar strīdiem komersantu starpā un kas attiecas uz dokumentiem, kurus likums uzskata par komercdokumentiem, vai saistībā ar strīdiem, kas attiecas uz pārvedu vekseļiem, ir jāiesniedz tirdzniecības strīdu tiesā (Likuma par tiesām 577. pants).

Spriedumi, ko pasludina miertiesnesis vai policijas tiesa lietās, kuras attiecas uz zaudējumu atlīdzību, kas radušies satiksmes negadījuma rezultātā, pat, ja tas ir noticis vietā, kas nav publiski pieejama, ir pieņemti pēdējā instancē, ja ir izlemta lieta par prasību, kuras summa nepārsniedz 1,240 EUR, miertiesneša un policijas tiesas lēmumi saistībā ar iepriekšminētajām lietam nav pakļauti pārsūdzībai.

Spriedumi, ko pēdējā instancē pasludinājis miertiesnesis vai policijas tiesa, tomēr var būt par kasācijas sūdzības objektu kasācijas tiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala


2) Shēma Nr. 2  PDF File (PDF File 75 KB)

Ceļš, ko veic lēmums, kuru pirmajā instancē pieņēmusi tirdzniecības strīdu tiesa vai pirmās instances tiesa, tad seko apelācija apelācijas tiesā vai tirdzniecības strīdu tiesā un pēc tam un visbeidzot kasācijas sūdzība kasācijas tiesā :

Lēmumi, ko pieņēmusi pirmās instances tiesa un tirdzniecības strīdu tiesa

Apelācijas par lēmumiem, kurus pirmajā pakāpē ir pieņēmusi pirmās instances tiesa un tirdzniecības strīdu tiesa, kā arī par lēmumiem, kurus pieņēmis pirmās instances tiesas priekšsēdētājs un tirdzniecības strīdu tiesas priekšsēdētājs, ir jāiesniedz apelācijas tiesā (Likuma par tiesām 602. panta 1. un 2. punkts).


3) Shēma Nr. 3  PDF File (PDF File 95 KB)

Ceļš, ko veic lēmums, kuru pirmajā instancē pieņēmusi pirmās instances darba strīdu tiesas, tad seko apelācija otrās instances darba strīdu tiesā un pēc tam un visbeidzot kasācijas sūdzība kasācijas tiesā :

Lēmumi, ko pieņēmusi pirmās instances darba strīdu tiesa

Apelācijas par lēmumiem, ko pirmajā instancē pieņēmusi pirmās instances darba strīdu tiesa un pirmās instances darba strīdu tiesas priekšsēdētājs 2. jurisdikcijas pakāpē ir jāiesniedz otrās instances darba strīdu tiesā (Likuma par tiesām 607. pants).


Liens utiles

  • Tīmekļa vietne Service Public Fédéral JUSTICE Deutsch - français - Nederlands
  • Tīmekļa vietne par Beļģijas tiesu varu (pouvoir judiciaire de Belgique) français - Nederlands

----------------------

[1]atsauce uz Konstitūciju, kas tiek sniegta šajā informācijā, attiecas uz Konstitūciju, kas tika apstiprināta 1994. gada 17. februārī (publicēta 1994. gada 17. februārī Vēstnesī ‘Moniteur belge.
[2]Skatīt arī īpašo 1989. gada 6. janvāra Likumu par arbitrāžas tiesu, kas publicēts 1989. gada 7. janvārī Vēstnesī ‘Moniteur belge’, un arbitrāžas tiesas tīmekļa vietni Cour d'arbitrage Deutsch - English - français - Nederlands
[3]Likuma par tiesām pielikums, kas attiecas uz tiesu teritoriālajām robežām un atrašanās vietu, 3. pants.
[4]Apgabaltiesa sastāv no pirmās instances tiesas priekšsēdētāja, pirmās instances darba strīdu tiesas priekšsēdētāja un tirdzniecības strīdu tiesas priekšsēdētāja vai tiesnešiem, kuri attiecīgajā tiesā tos aizvieto, Likuma par tiesām 74. pants). Tādējādi pirmajā līmenī lemj par lietām, kuras saistītas ar strīdiem par izvēlētā tiesneša kompetenci, ja tā tiek apstrīdēta (Likuma par tiesām 639. pants).
[5]

Zvērināto tiesas kompetencē ir vissmagākie kriminālpārkāpumi, piemēram, slepkavības, utt.

« Tieslietu organizācija - Vispārīgas ziņas | Beļģija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 23-06-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste