Eiropas Komisija > ETST > Tieslietu organizācija > Austrija

Pēdējo reizi atjaunots: 08-11-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Tieslietu organizācija - Austrija

Augstākā tiesu palāta

OGH

|

Svarīgākajos gadījumos

|
|

Svarīgākajos gadījumos
|
|

AUGSTĀKĀ ZEMJU TIESA

OLG

 

Tiesu palātas 2. instance

|
|
|

________________________

APELĀCIJAS SENĀTS

 

2.instancē

ZEMJU TIESA

Tiesu palātas 1. instance

Izšķir

SENĀTS ATSEVIŠĶS TIESNESIS

1.instancē

Ja strīda vērtība pārsniedz 10.000 eiro

Apgabaltiesa

Strīda vērtība līdz 10.000 eiro, kā arī noteiktas tieslietas (piemēram, ģimenes vai īres tiesību jautājumi)

I. Civilprocess

Vispārējā civilprocesā tiek izšķirti privāttiesību jautājumi, kas nav komerctiesu vai darba tiesu kompetencē vai arī jautājumi, kuru izšķiršanā nav piemērojama parastā norise.

Pamatā pastāv divi dažādi instanču procesi, kas katrā gadījumā var būt ar trīs pakāpēm. Strīdu gadījumi tiek nodoti 1. instances, proti, apgabaltiesu vai zemju tiesu rīcībā. Piekritība pamatā tiek noteikta pēc lietas veida (lietas piekritība pēc lietas būtības), citos gadījumos pēc strīda priekšmeta vērtības (lietas piekritība pēc vērtības). Lietas piekritība pēc lietas būtības vienmēr ir svarīgāka par piekritību pēc vērtības.

Lietas piekritība pēc tās vērtības apgabaltiesās ir strīda priekšmeta vērtība līdz 10.000 eiro, lietu piekritība pēc to būtības apgabaltiesās pārsvarā ir piemēram ģimenes tiesību vai nomas tiesību strīdi. Apelācija nonāk augstāk pakārtotajā zemju tiesas rīcībā, kur 2.instancē lietu izšķir apelācijas senāts. Sevišķi svarīgos gadījumos – kad tiesību jautājumus nepieciešams risināt pēc to principiālās nozīmes - ir iespējams vērsties pret 2. instances lēmumu Augstākās tiesas palātā.

Lietas piekritība pēc tās vērtības zemju tiesā tiek izskatīta sākot no 10.000 eiro, lietu piekritība pēc to būtības zemju tiesā ir, piemēram, strīdi par likumiem, kas regulē atomatbildību, administratīvo atbildību, datu aizsardzību, konkurences vai autortiesību jautājumus. Apelācija tiek iesniegta 2. instancē Augstākajā zemju tiesā. Sevišķi svarīgos gadījumos, kad tiesību jautājumus nepieciešams risināt pēc to principiālās nozīmes, ir iespējams vērsties Augstākās tiesas palātā.

Apelācijas sūdzība nonāk otrajā instancē Augstākajā zemju tiesā. Sevišķi svarīgos gadījumos – kad tiesību jautājumus nepieciešams risināt pēc to principiālās nozīmes, ir iespējams vērsties Augstākās tiesas palātā.

Pirmās instances tiesā parasti lēmumu pieņem viens tiesnesis (un tikai strīdu gadījumā, kas pārsniedz 50.000 eiro, pamatojoties uz pušu (vienas puses) lūgumu, lietu izlemj trīs tiesnešu senāts). Otrajā instancē lietu lemj senāts trīs tiesnešu sastāvā, Augstākās tiesas palātā – senāts piecu tiesnešu sastāvā. Ja tiek skatīts principiālas nozīmes tiesisks jautājums (tāds kā izmaiņas tradicionālajā tiesu praksē), lēmuma pieņemšanā Augstākajā tiesā piedalās kopā 11 tiesnešu senāts.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pirmās instances spriedumus iespējams atcelt ar apelācijas palīdzību. Ar apelācijas palīdzību visos gadījumos iespējams spriedumu atcelt, pamatojoties uz lēmuma spēkā neesamību vai neatbilstību, noteiktos apstākļos vai katrā ziņā, ja strīda vērtība ir sākot no 2.000 eiro, arī lietas nepietiekamības vai nepareizas faktu konstatācijas dēļ.

Otrās instances tiesas ir atbildīgas tikai par pirmo instanču tiesu spriedumu pārbaudi. Tās izskata lietu, pamatojoties uz pirmās instances mutiskās tiesas sēdes lietas materiāliem un iepriekš apkopotajiem faktiem. Otrās instances tiesas arī pašas var (apstiprinot vai mainot) izlemt par lietu. Šādā nolūkā tās procesu var – ņemot vērā pirmās tiesu instances iesniegumus un liecības – skatīt pavisam no jauna vai daļēji no jauna, papildināt vai atcelt pirmās instances spriedumu un sagatavot jaunu spriedumu, vai arī sūdzību noraidīt.

Otrās instances spriedumus iespējams atcelt ar kasācijas palīdzību. Tomēr šis tiesiskais līdzeklis – atkarībā no lietas- Augstākajā tiesā pakļauts dažādiem ierobežojumiem. Principā Augstākās tiesas palāta lemj nozīmīgus tiesiskus jautājumus, no jautājuma nozīmīguma atkarīgs, vai Augstākā tiesa pieņems kasāciju. Neskatoties uz to, noteiktos jautājumos otrās instances spriedumi, kuru strīdu vērtība nepārsniedz 4.000 eiro, ir neapstrīdami, vai kasācijai tiek izskatīti Augstākā tiesā, vai otrās instances tiesā (tiešā ceļā vai ar jaunu lūgumu), ja strīda vērtība nepārsniedz 20.000 eiro.

Augstākās tiesas palāta galvenokārt lemj par tiesību jautājumiem, un tādējādi lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz līdz šim konstatētajiem faktiem. Tādēļ tā lemj vairāk par lēmuma pareizību, kurš pieņemts uz lietas materiālu pamata, vai konstatē spēkā neesamību un ierobežoti arī lietas sastāva trūkumu līdzšinējā procesā. Augstākās tiesas palāta nenodarbojas tikai ar kasācijas lietām; tā arī pati var lemt lietu (apstiprināt vai mainīt), atcelt līdzšinējos lēmumus un uzdot pirmās vai otrās instances tiesai izveidot jaunu lēmumu, vai noraidīt sūdzību.

II. Darba tiesisko jautājumu process

Darba tiesību lietas, t.i. tādas kā Darba un sociālo lietu tiesu likumā 50§ (ASGG) minētajos pilsoņu tiesisko strīdu gadījumos, kas saistīti ar darba attiecībām, tiek apspriestas atsevišķā procesā, kas atbilst ar īpašajiem noteikumiem papildinātajam civilprocesam.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Darba lietas pirmajā instancē lemj zemju tiesas (Vīnē: Darba un sociālo lietu tiesas palāta), otrajā instancē – Augstākā zemju tiesa un pēdējā instancē – Augstākās tiesas palāta.

Darba tiesiskajā procesā lemj senāti, kas visās instancēs sastāv no viena vai vairākiem profesionāliem tiesnešiem un darba devēja un darba ņēmēja tiesas piesēdētāja.

Procesuālās kārtības tiesiskie līdzekļi ar apelācijas un kasācijas sūdzībām pret pirmās un otrās instances tiesu lēmumiem atbilst civilprocesam, tomēr ir daži procesuālās kārtības tiesisko līdzekļu ierobežojumi. Tādējādi lietā, kas skar darba tiesības, kasācijas sūdzība Augstākajā tiesu palātā pieļaujama neatkarīgi no vērtības robežām, ja tiek izskatīta sevišķi nozīmīga lieta.

III. Lietas, kas skar komerctiesības

Lietas, kas skar komerctiesības, 51§ jurisdikcijas normā minēto pilsoņu tiesisko strīdu gadījumi, kurā iesaistīta komercpersona, tiek izskatītas civilprocesā ar dažu īpašu noteikumu palīdzību. Tajās komerclietās, kurās lietu izlemj senāti, pirmajā un otrajā instancē (tomēr ne Augstākajā tiesu palātā) no komercpuses piedalās tiesas piesēdētājs.

IV. Lietas, kurās nav tiesisku strīdu

Procesos, kuros nav tiesisku strīdu tiek izskatīti privāttiesību jautājumi, kuri, ņemot vērā to veidu (pārsvarā: regulējoši procesi, tiesiskās palīdzības process vai process, kurā netipiskā veidā saskaras divu pušu intereses) piekrīt (pielīdzināms brīvprātīgai tiesas jurisdikcijai) šim procesa veidam.

Pārsvarā gadījumu pirmās instances tiesu spriež apgabaltiesas, otrās instances – zemju tiesas un pēdējās instances – Augstākās tiesas palāta.

Lietas, kurās nav tiesisku strīdu parasti pirmajā instancē izskata tiesnesis vai tiesas pārstāvis (īpaši apmācīts tiesas ierēdnis), otrajā un trešajā instancē senāti, kas sastāv no trīs vai pieciem profesionāliem tiesnešiem.

Procesuālās kārtības tiesiska līdzekļa process pēc tā veida ir salīdzināms ar civilprocesu. Protams, šī procesa īpašā veida dēļ pastāv daži procesuālās kārtības tiesiskā līdzekļa ierobežojumi. Ierobežotā apmērā, vadoties no pirmās tiesu instances iesniegumiem un liecībām, ir pieļaujamas vēl jaunas liecības.

Šajā procesā izskatāmo jautājumu dažādības dēļ dažādos materiālos nereti ir atšķirīgi īpaši noteikumi.

« Tieslietu organizācija - Vispārīgas ziņas | Austrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 08-11-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste