Eiropas Komisija > ETST > Uzturlīdzekļu prasības > Rumānija

Pēdējo reizi atjaunots: 29-04-2009
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Uzturlīdzekļu prasības - Rumānija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko ietver jēdzieni „uzturēšana” un „uzturēšanas pienākums” saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem? 1.
2. Līdz kādam vecumam bērns var saņemt uzturēšanas pabalstu? 2.
3. Kādos gadījumos ir piemērojami Rumānijas tiesību akti? 3.
4. Ja šie tiesību akti nav piemērojami, kurus tiesību aktus Rumānijas tiesas piemēros? 4.
5. Vai pieteikuma iesniedzējam jāvēršas īpašā organizācijā, valsts iestādē (centrālajā vai vietējā) vai tiesā, lai iegūtu tiesības uz uzturēšanas pabalstu? 5.
5.A. Kā man jāpiesakās uzturēšanas pabalstam šādā organizācijā vai valsts iestādē (centrālajā vai vietējā), un kādas procedūras ir piemērojamas? 5.A.
6. Vai var iesniegt prasību radinieka, tuva cilvēka vai nepilngadīga bērna vārdā? 6.
7. Ja pieteikuma iesniedzējs ir iecerējis celt prasību tiesā, kā viņš var zināt, kurai tiesai ir jurisdikcija? 7.
8. Vai pieteikuma iesniedzējam ir jāizmanto starpnieks, lai celtu prasību tiesā (piemēram, advokāts, īpaša organizācija vai valsts iestāde (centrālā vai vietējā) utt.)? Ja nē, kādas ir procedūras? 8.
9. Vai pieteikuma iesniedzējam ir jāmaksā nodevas, lai celtu prasību tiesā? Ja jā, cik lielas tās varētu būt? Ja prasītāja finanšu līdzekļi ir nepietiekami, vai viņš var saņemt juridisku palīdzību, lai segtu procesa izmaksas? 9.
10. Kāda veida uzturēšanas pabalstu tiesa varētu piešķirt? Ja tiek piešķirts pabalsts, kā tas tiks izvērtēts? Vai tiesas lēmumu var pārskatīt, lai ņemtu vērā dzīves dārdzības vai ģimenes apstākļu izmaiņas? 10.
11. Kā un kam tiks izmaksāts uzturēšanas pabalsts? 11.
12. Ja uzturēšanas debitors pabalstu nemaksā brīvprātīgi, kādu rīcību var īstenot, lai viņš sāktu maksāt piespiedu kārtā? 12.
13. Vai ir kāda organizācija vai valsts iestāde (centrālā vai vietējā), kas var man palīdzēt atgūt uzturēšanas pabalstu? 13.
14. Vai tās var aizstāt debitoru un pašas maksāt uzturēšanas pabalstu vai daļu no pabalsta debitora vietā? 14.
15. Vai prasītājs var saņemt palīdzību no organizācijas vai valsts iestādes (centrālās vai vietējās) Rumānijā? 15.
16. Kā tādā gadījumā var sazināties ar šādu organizāciju vai valsts iestādi (centrālo vai vietējo)? 16.
17. Kāda veida palīdzību prasītājs var saņemt no šādas organizācijas vai valsts iestādes (centrālās vai vietējās)? 17.
18. Vai prasītājs var lūgumu tieši adresēt organizācijai vai valsts iestādei (centrālajai vai vietējai) Rumānijā? 18.
19. Kā tādā gadījumā var sazināties ar šādu organizāciju vai valsts iestādi (centrālo vai vietējo)? 19.
20. Kāda veida palīdzību prasītājs var saņemt no šādas organizācijas vai valsts iestādes (centrālās vai vietējās)? 20.

 

1. Ko ietver jēdzieni „uzturēšana” un „uzturēšanas pienākums” saskaņā ar Rumānijas tiesību aktiem?

Kurām personām ir jāmaksā „uzturēšanas pabalsts” citai personai:

  • Vai vecākiem tas jāmaksā saviem bērniem?
  • Vai bērniem tas jāmaksā saviem vecākiem?
  • Vai šķirtajam laulātajam tas jāmaksā otram laulātajam?
  • Vai tas jāmaksā kādām citām personām?

Kādos gadījumos?

Juridiskais uzturēšanas pienākums ir juridiska prasība personai piešķirt citai personai vajadzīgos iztikas līdzekļus, tostarp tos, kas vajadzīgi tās garīgo vajadzību apmierināšanai, un, ja kādam no vecākiem ir pienākums uzturēt nepilngadīgus bērnus, - līdzekļus, kas vajadzīgi to audzināšanai, izglītībai un profesionālajai apmācībai. Uzturēšanas pienākums ir spēkā starp laulātajiem, vecākiem un bērniem, adoptētājiem un adoptētajiem, vecvecākiem un mazbērniem, vecvecvecākiem un mazmazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī starp citām personām, kas īpaši definētas likumā. Kārtība, kādā personām ir pienākums segt uzturēšanas izmaksas, ir šāda:

  • nepilngadīgu bērnu vecāki (ar juridiska pārstāvja starpniecību);
  • laulātie;
  • bijušie laulātie;
  • laulātais, kas sniedzis ieguldījumu otra laulātā bērna uzturēšanā;
  • bērns, ko audzina persona, kura nav viens no tā vecākiem, neizpildot vajadzīgās adopcijas formalitātes;
  • tādas personas mantinieks, kurai ir bijis pienākums uzturēt nepilngadīgo vai kura bez noteikta juridiska pienākuma ir nodrošinājusi šāda nepilngadīgā uzturēšanu.

2. Līdz kādam vecumam bērns var saņemt uzturēšanas pabalstu?

Bērns saņem uzturēšanas pabalstu līdz pilngadības sasniegšanai, savukārt bērns, kurš ir pilngadīgs un kurš joprojām mācās, ir tiesīgs saņemt uzturēšanas pabalstu no saviem vecākiem, līdz viņš sasniedz 25 vai (ja viņš apgūst augstākās izglītības studiju programmu, kas ilgst vairāk nekā 5 gadus) 26 gadu vecumu. Likums paredz, ka tāda bērna tiesības uz uzturēšanas pabalstu, kurš ir pilngadīgs un joprojām apgūst kādu no izglītības programmām, ir jāapstiprina ar tiesas lēmumu, savukārt vecāku pienākums uzturēt bērnu, kurš ir pilngadīgs, pārstāj būt spēkā, bērnam pabeidzot mācības vai arodapmācību un, vēlākais, kad bērns sasniedz 25 gadu vecumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Kādos gadījumos ir piemērojami Rumānijas tiesību akti?

Ja pastāv uzturēšanas pienākums starp vecākiem un bērniem, laulībā dzimušajiem bērniem piemēro Rumānijas tiesību aktus, ja laulību reglamentē Rumānijas tiesību akti, respektīvi, ja:

  • vecāki ir Rumānijas pilsoņi;
  • vecākiem ir dažāda pilsonība, bet tiem ir kopīga pastāvīgā dzīvesvieta Rumānijā;
  • vecākiem ir dažāda pilsonība un dažāda pastāvīgā dzīvesvieta, bet tie kopā dzīvo vai ir dzīvojuši Rumānijā vai uztur visciešāko saikni ar Rumāniju;
  • (ja vecāku laulība ir izbeigta/šķirta pirms bērna piedzimšanas) Rumānijas tiesību akti reglamentē laulības ietekmi brīdī, kad tā tiek šķirta/izbeigta.

Ārpus laulības dzimušiem bērniem, kuriem piedzimstot bijusi Rumānijas pilsonība, piemēro Rumānijas tiesību aktus.

Ja pastāv uzturēšanas pienākums starp adoptētāju un adoptēto, Rumānijas tiesību akti ir piemērojami tad, ja adoptētājs ir Rumānijas pilsonis. Ja laulātais adoptē otra laulātā bērnu, Rumānijas tiesību akti ir piemērojami šādos gadījumos:

  • abas puses ir Rumānijas pilsoņi;
  • abām pusēm ir dažāda pilsonība, bet tām ir kopīga pastāvīgā dzīvesvieta Rumānijā;
  • abām pusēm ir dažāda pilsonība un dažāda pastāvīgā dzīvesvieta, bet tās kopā dzīvo vai ir dzīvojušas Rumānijā vai uztur visciešāko saikni ar Rumāniju.

Ja pastāv uzturēšanas pienākums starp laulātajiem, Rumānijas tiesību akti ir piemērojami šādos gadījumos:

  • abi laulātie ir Rumānijas pilsoņi;
  • laulātajiem ir dažāda pilsonība, bet tiem ir kopīga pastāvīgā dzīvesvieta Rumānijā;
  • abām pusēm ir dažāda pilsonība un dažāda pastāvīgā dzīvesvieta, bet tās kopā dzīvo vai ir dzīvojušas Rumānijā vai uztur visciešāko saikni ar Rumāniju.

Ja pastāv uzturēšanas pienākums starp bijušajiem laulātajiem, Rumānijas tiesību akti ir piemērojami šādos gadījumos:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • abi laulātie ir Rumānijas pilsoņi;
  • laulātajiem ir dažāda pilsonība, bet tiem ir kopīga pastāvīgā dzīvesvieta Rumānijā;
  • abām pusēm ir dažāda pilsonība un dažāda pastāvīgā dzīvesvieta, bet tās kopā dzīvo vai ir dzīvojušas Rumānijā vai uztur visciešāko saikni ar Rumāniju;
  • ārvalstu tiesību akti nepieļauj laulības šķiršanu vai pieļauj to tikai saskaņā ar stingriem nosacījumiem, un viens no laulātajiem brīdī, kad tiek iesniegts laulības šķiršanas pieteikums, ir Rumānijas pilsonis.

Ja pastāv uzturēšanas pienākums starp vecvecākiem un mazbērniem, vecvecvecākiem un mazmazbērniem, brāļiem un māsām utt., kas turpmāk tekstā minēti kā „kreditori” un „debitori”, Rumānijas tiesību akti ir piemērojami šādos gadījumos:

  • kreditors ir Rumānijas pilsonis;
  • (tikai turpmākiem maksājumiem) ja kreditors ir bijis ārvalstu pilsonis un ir nomainījis savu ārvalstu pilsonību uz Rumānijas pilsonību.

Strīdus starp pusēm izskata tiesa, kas iecelta, pusēm savstarpēji vienojoties, un šāda tiesa izskata arī jebkādus citus strīdus starp pusēm saistībā ar šādu vienošanos.

4. Ja šie tiesību akti nav piemērojami, kurus tiesību aktus Rumānijas tiesas piemēros?

Ja gan persona, kas iesniedz pieteikumu par uzturēšanu, gan debitors atrodas Rumānijā:

  1. Ja Rumānijas tiesību aktus nepiemēro, Rumānijas tiesa var piemērot ārvalstu tiesību aktus. [Tomēr ārvalstu tiesību aktus piemēro vienmēr, jo tā paredz Rumānijas tiesību akti (lex fori)]. Rumānijas tiesām ir automātisks pienākums noteikt, kuri tiesību akti ir piemērojami strīdos, kas izriet no juridiskajām attiecībām ar ārvalstu personu, jo atsevišķos ierobežotos gadījumos ir piemērojami ārvalstu tiesību akti. Attiecīgi, ņemot vērā kolīziju normas obligāto raksturu, tiesām ir automātisks pienākums noteikt piemērojamos ārvalstu tiesību aktus. Tajā pašā laikā ieinteresētā puse var pieprasīt, lai piemēro tiesību aktus, ko tā uzskata par piemērojamiem, kaut gan tiesas pavēstē jābūt norādītam lūguma faktiskajam un juridiskajam pamatojumam. Ja ieinteresētā puse nepieprasa, lai tiktu piemēroti piemērojamie tiesību akti, kas, kā mēs pieņemam, ir ārvalstu tiesību akti, tad tiesa automātiski izlemj piemērot šos tiesību aktus. Risinot vispārīgas problēmas, tiesu iestādes, kas piemēro ārvalstu tiesību aktus, vadās pēc saviem noteikumiem (lex fori).
  2. Ja gan persona, kas pieprasa uzturēšanas pabalstu, gan debitors atrodas Rumānijā (tādā nozīmē, ka tiem ir vai ir bijusi kopīga pastāvīgā dzīvesvieta/uzturēšanās vieta Rumānijā vai tie uztur visciešāko saikni ar Rumāniju), vienmēr piemēro Rumānijas tiesību aktus, izņemot šādus gadījumus:
    • vecāku un bērnu uzturēšanas pienākumam attiecībā uz ārpus laulības dzimušu bērnu piemēro ārvalstu tiesību aktus, ja bērnam piedzimstot bijusi ārvalstu pilsonība;
    • uzturēšanas pienākums starp adoptētāju un adoptēto, ja adoptētājam ir ārvalstu pilsonība;
    • uzturēšanas pienākums starp vecvecākiem un mazbērniem, vecvecvecākiem un mazmazbērniem, brāļiem un māsām utt., kas turpmāk tekstā dēvēti par „kreditoriem” un „debitoriem”, ja kreditors ir ārvalstu pilsonis vai turpmāku maksājumu nolūkos ir bijis Rumānijas pilsonis, bet ir mainījis pilsonību.

5. Vai pieteikuma iesniedzējam jāvēršas īpašā organizācijā, valsts iestādē (centrālajā vai vietējā) vai tiesā, lai iegūtu tiesības uz uzturēšanas pabalstu?

5.A. Kā man jāpiesakās uzturēšanas pabalstam šādā organizācijā vai valsts iestādē (centrālajā vai vietējā), un kādas procedūras ir piemērojamas?

Prasītājam sava prasība jāadresē tiesai, kuras jurisdikcijā ir atbildētāja/debitora dzīvesvieta. Tiesas pavēsti attiecībā uz uzturēšanas pabalstu var iesniegt atsevišķi vai kopā ar laulības šķiršanas prasībām, paternitātes prasībām, aizbildnības prasībām attiecībā uz nepilngadīgu bērnu audzināšanu un izglītību vai prasībām noteikt viņu dzīvesvietu. Saistībā ar laulības šķiršanas procesu pieteikumu parasti iesniedz, vai nu izmantojot tiesas pavēsti, vai iesniedzot pretprasību dažādu papildu prasību apmierināšanai, piemēram, noteikt katra vecāka ieguldījumu ar bērna audzināšanu, izglītību un arodapmācību saistītajās izmaksās. Pēc ieinteresētā laulātā lūguma konkrētā iestāde arī izšķir jautājumu par uzturēšanas pabalstu. Laulības šķiršanas procesa gaitā iestāde, izmantojot izpildrakstu, var piemērot pagaidu pasākumus attiecībā uz nepilngadīgu bērnu aizgādnību, uzturēšanas pienākumu, bērnu pabalstu un dzīvesvietas izmantošanu. Noteiktie pasākumi ir piemērojami tikai tikmēr, kamēr tiek pabeigta laulības šķiršanas pamattiesvedība.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesvedība pirmajā instancē ietver vairākus posmus. Rakstiskajā posmā tiek iesniegta tiesas pavēste, apstrīdējums vai pretprasība; var tikt veikti piesardzības pasākumi, piemēram, sekvestrācija vai apķīlāšana; puses tiek oficiāli uzaicinātas uz tiesu, un tām tiek nosūtīti procesuālie dokumenti. Mutiskais posms ietver tiesas sēdi, kuras laikā var izvirzīt procesuālus iebildumus un iesniegt pierādījumus. Nākamais ir apspriežu posms, pēc kura tiesa pasludina savu lēmumu.

6. Vai var iesniegt prasību radinieka, tuva cilvēka vai nepilngadīga bērna vārdā?

Ja iesniedz pieteikumu par uzturēšanas pabalstu saistībā ar laulības šķiršanas procesu, laulības šķiršanas pieteikumu pieteikuma iesniedzējs iesniedz personīgi tiesas priekšsēdētājam. Ja laulības šķiršanas pieteikuma pamatā ir pušu vienošanās, to paraksta abi laulātie, bet tiesas priekšsēdētājam to personīgi var iesniegt tikai viens no laulātajiem. Ja tiek iesniegts atsevišķs pieteikums par uzturēšanas pabalsta noteikšanu, palielināšanu vai samazināšanu, to var iesniegt nepilngadīgā likumīgais aizbildnis (viens no vecākiem, kam piešķirta aizbildnība pār bērnu). Pieteikumu saistībā ar pilngadību sasniegušu bērnu iesniedz personīgi pats bērns.

7. Ja pieteikuma iesniedzējs ir iecerējis celt prasību tiesā, kā viņš var zināt, kurai tiesai ir jurisdikcija?

Tiesu, kurai ir teritoriāla jurisdikcija, var noteikt, izmantojot Rumānijas tiesu atlantu, kas ir publicēts Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. Vai pieteikuma iesniedzējam ir jāizmanto starpnieks, lai celtu prasību tiesā (piemēram, advokāts, īpaša organizācija vai valsts iestāde (centrālā vai vietējā) utt.)? Ja nē, kādas ir procedūras?

Nē.

9. Vai pieteikuma iesniedzējam ir jāmaksā nodevas, lai celtu prasību tiesā? Ja jā, cik lielas tās varētu būt? Ja prasītāja finanšu līdzekļi ir nepietiekami, vai viņš var saņemt juridisku palīdzību, lai segtu procesa izmaksas?

Nē. Uzturēšanas pieteikumiem nepiemēro zīmoga nodevu.

Jā. Juridiskā palīdzība procesa izmaksu (advokātu honorāru) segšanai ir pieejama, ievērojot likumā paredzētos nosacījumus (Civilkodekss).

10. Kāda veida uzturēšanas pabalstu tiesa varētu piešķirt? Ja tiek piešķirts pabalsts, kā tas tiks izvērtēts? Vai tiesas lēmumu var pārskatīt, lai ņemtu vērā dzīves dārdzības vai ģimenes apstākļu izmaiņas?

Ģimenes kodeksa 94. pants nosaka:

94. pants. Uzturēšanas pabalstu piešķir atbilstoši pieteikuma iesniedzēja vajadzībām un pabalstu maksājošās personas līdzekļiem.

Tiesa var palielināt vai samazināt uzturēšanas pienākumu vai nolemt to izbeigt atbilstoši tās personas līdzekļu izmaiņām, kura nodrošina uzturēšanas pabalstu, vai pabalstu saņemošo personu vajadzību izmaiņām.

Ja uzturēšanas pabalstu maksā viens no vecākiem vai adoptētājs, to nosaka vienas ceturtdaļas apmērā no ienākumiem vienam bērnam, vienas trešdaļas apmērā diviem bērniem un puses apmērā trim vai vairāk bērniem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Jā. Tiesām var iesniegt pieteikumu palielināt debitora maksātā uzturēšanas pabalsta summu, ņemot vērā uzturēšanas izmaksu un konkrētu ģimenes apstākļu izmaiņas.

11. Kā un kam tiks izmaksāts uzturēšanas pabalsts?

Ģimenes kodeksa 93. pants nosaka:

93. pants. Uzturēšanas pabalstu izmaksā natūrā vai skaidrā naudā.

Tiesa izlemj par pabalsta izmaksas veidu un paņēmienu, ņemot vērā konkrētos apstākļus.

Attiecībā uz personām, kas ir tiesīgas saņemt pabalstu, sk. atbildi uz jautājumu Nr. 1.

12. Ja uzturēšanas debitors pabalstu nemaksā brīvprātīgi, kādu rīcību var īstenot, lai viņš sāktu maksāt piespiedu kārtā?

Viens no veidiem, kā piespiest debitoru maksāt, ir apķīlāšana.

Pasta izdevumus, maksājumus par banku pakalpojumiem un izdevumus saistībā ar citām pārskaitījumu metodēm sedz debitors, tos pielīdzinot piespiedu izpildes izmaksām.

13. Vai ir kāda organizācija vai valsts iestāde (centrālā vai vietējā), kas var man palīdzēt atgūt uzturēšanas pabalstu?

Nē.

14. Vai tās var aizstāt debitoru un pašas maksāt uzturēšanas pabalstu vai daļu no pabalsta debitora vietā?

Ja prasītājs atrodas Rumānijā un uzturēšanas pabalsta saņēmēja dzīvesvieta ir citā valstī:

Nē.

15. Vai prasītājs var saņemt palīdzību no organizācijas vai valsts iestādes (centrālās vai vietējās) Rumānijā?

Ja prasītājs nedzīvo Rumānijā, bet uzturas citā valstī, kas ir 1956. gada Ņujorkas konvencijas puse, tas var adresēt savu lūgumu Bukarestes Advokātu kolēģijai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja prasītājs nedzīvo Rumānijā vai citā valstī, kas ir 1956. gada Ņujorkas konvencijas puse, bet uzturas kādā no valstīm, ar kurām Rumānija ir noslēgusi starptautisku tiesu iestāžu palīdzības nolīgumu, kas paredz noteikumus par civillietās un komerclietās pieņemtu spriedumu atzīšanu un izpildi (piemēram, Albānijā, Ziemeļkorejā, Ēģiptē, Maķedonijā, Moldovā, Mongolijā, Krievijā, Serbijā un Sīrijā), un kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, tad ārvalstu pieteikumu par atzīšanu un izpildi var nosūtīt Rumānijas tiesai atbildētāja dzīvesvietā.

16. Kā tādā gadījumā var sazināties ar šādu organizāciju vai valsts iestādi (centrālo vai vietējo)?

Bukarestes Advokātu kolēģija, str. Dr. Râureanu nr. 3, Sector 5, Bucureşti, 050047.

Rumānijas Tieslietu ministrija, str. Apolodor nr. 17, Sector 5, Bucureşti, cod 050741.

17. Kāda veida palīdzību prasītājs var saņemt no šādas organizācijas vai valsts iestādes (centrālās vai vietējās)?

Ja prasītājs atrodas citā valstī un uzturēšanas debitors atrodas Rumānijā:

Saskaņā ar 2. un 6. pantu 1956. gada Ņujorkas konvencijā par uzturēšanas pabalsta atgūšanu ārvalstīs Bukarestes Advokātu kolēģija ir iecelta par starpniekiestādi, kas izvērtē pieteikumus par uzturēšanas pabalstiem, ja debitors atrodas Rumānijā un prasītājs ir citā valstī, kas ir konvencijas puse.

18. Vai prasītājs var lūgumu tieši adresēt organizācijai vai valsts iestādei (centrālajai vai vietējai) Rumānijā?

Prasītājam ir jāadresē sava prasība vai nu valsts centrālajai pārsūtītājai iestādei vai iestādei, kas iecelta, pamatojoties uz Ņujorkas konvenciju par uzturēšanas pabalsta atgūšanu ārvalstīs, vai arī jāiesniedz tieši, t. i., personīgi, vai ar sava juridiskā pārstāvja starpniecību.

19. Kā tādā gadījumā var sazināties ar šādu organizāciju vai valsts iestādi (centrālo vai vietējo)?

Sk. atbildi uz jautājumu Nr. 18.

20. Kāda veida palīdzību prasītājs var saņemt no šādas organizācijas vai valsts iestādes (centrālās vai vietējās)?

Sk. atbildi uz jautājumu Nr. 18.

Cita informācija

Ministerul Justiţiei, www.just.ro română, Cooperare judiciară internaţională.

Baroul Bucureşti, http://www.baroul-bucuresti.ro/ română.

« Uzturlīdzekļu prasības - Vispārīgas ziņas | Rumānija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 29-04-2009

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste