Eiropas Komisija > ETST > Uzturlīdzekļu prasības > Portugāle

Pēdējo reizi atjaunots: 28-02-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Uzturlīdzekļu prasības - Portugāle

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem nozīmē “uzturlīdzekļi” un “uzturēšanas saistības”? Kas ir tās personas, kurām jāmaksā “uztura piemaksa” citai personai? 1.
2. Līdz kādam vecumam bērns var saņemt uztura piemaksu? 2.
3. Kuros gadījumos ir piemērojamas Portugāles tiesību normas? 3.
4. Ja šīs tiesību normas nav piemērojamas, kuras tiesību normas Portugāles tiesas piemēros? 4.
5. Vai pieteikuma iesniedzējam jāpiesakās konkrētā organizācijā, valsts pārvaldes (centrālajā vai vietējās pašvaldības) iestādē vai tiesā, lai saņemtu uzturlīdzekļus? 5.
6. Vai pieprasījumu var iesniegt viena no vecākiem, radinieka vai nepilngadīga bērna vārdā? 6.
7. Ja pieteikuma iesniedzējs vēlas iesniegt prasību tiesā, kā viņš/viņa var zināt, kuras tiesas kompetence tā ir? 7.
8. Vai pieteikuma iesniedzējam jāizmanto starpnieks (piemēram, advokāts, konkrēta organizācija vai valsts pārvaldes (centrālā vai vietējās pašvaldības) iestāde u.c.), lai celtu prasību tiesā? Ja nē, kāda ir rīcības kārtība? 8.
9. Vai pieteikuma iesniedzējam jāmaksā maksa par prasības iesniegšanu tiesā? Ja jā, cik lielas ir iespējamās izmaksas? Ja prasītāja finansiālais nodrošinājums ir nepietiekams, vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību, lai segtu procesa izmaksas? 9.
10. Kāda veida uzturlīdzekļus tiesa visticamāk var piešķirt? Ja tiek piešķirts pabalsts, kādā veidā tas tiks aprēķināts? Vai tiesas lēmumu var pārskatīt, lai ņemtu vērā dzīves dārdzības vai ģimenes apstākļu izmaiņas? 10.
11. Kādā veidā un kam tiks maksāta uztura piemaksa? 11.
12. Ja uzturlīdzekļu parādnieks nevēlas labprātīgi maksāt uztura piemaksu, kas jādara, lai piespiestu viņu to darīt? 12.
13. Vai eksistē organizācija vai valsts pārvaldes (centrālā vai vietējās pašvaldības) iestāde, kas var palīdzēt atgūt uzturlīdzekļus? 13.
14. Vai viņi var aizstāt uzturlīdzekļu parādnieku un maksāt paši uztura piemaksu pilnā vai daļējā apmērā parādnieka vietā, ja prasītājs atrodas Portugālē, bet uzturlīdzekļu parādnieka dzīvesvieta ir citā valstī? 14.
15. Vai prasības iesniedzējs var saņemt palīdzību no organizācijas vai valsts pārvaldes (centrālās vai vietējās pašvaldības) iestādes Portugālē? 15.
16. Ja jā, tad kā iespējams sazināties ar šādu organizāciju vai valsts pārvaldes (centrālo vai vietējās pašvaldības) iestādi? 16.
17. Kāda veida palīdzību prasītājs var iegūt no šādas organizācijas vai valsts pārvaldes (centrālās vai vietējās pašvaldības) iestādes? 17.
18. Vai prasītājs var adresēt prasību tieši organizācijai vai valsts pārvaldes (centrālajai vai vietējās pašvaldības) iestādei Portugālē? 18.
19. Ja jā, tad kā iespējams sazināties ar šo organizāciju vai valsts pārvaldes (centrālo vai vietējās pašvaldību) iestādi? 19.
20. Kāda veida palīdzību prasītājs var saņemt no šīs organizācijas vai valsts pārvaldes (centrālās vai vietējās pašvaldības) iestādes? 20.

 

1. Ko saskaņā ar Portugāles tiesību aktiem nozīmē “uzturlīdzekļi” un “uzturēšanas saistības”? Kas ir tās personas, kurām jāmaksā “uztura piemaksa” citai personai?

Portugāles tiesību aktos termins “uzturlīdzekļi” ietver visu, kas ir būtisks personas uzturam, dzīvošanai un apģērbam. Uzturlīdzekļos ietilpst arī uzturamās personas izglītības un mācību nodrošināšana, ja tas ir nepilngadīgais.

Šādām personām ir jāmaksā uzturlīdzekļi norādītajā kārtībā:

  1. laulātais vai bijušais laulātais;
  2. pēcnācēji;
  3. augšupējie radinieki;
  4. brāļi un māsas;
  5. tēvoči un tantes nepilngadīgas personas uzturēšanas laikā;
  6. audžutēvs un audžumāte nepilngadīgiem audžubērniem, kas ir vai bija laulātā nāves brīdī viņa/viņas aprūpē. Personām, kas minētas b) un c) apakšpunktā, šīs saistības tiek piemērotas saskaņā ar mantošanas noteikumiem. Ja kāda no šīm personām, uz kurāmu šīs saistības attiecas, nevar maksāt uzturlīdzekļus vai nevar šo pienākumu izpildīt pilnībā, šis pienākums pāriet nākamajām personām, uz kurām šīs saistības attiecas.

Vecākiem vienmēr ir jāuztur savi bērni, ja bērni nav tādā situācijā, ka var paši sevi uzturēt.

Vecākiem nav pienākums apgādāt bērnus un segt viņu drošības, veselības un izglītības izmaksas, ja bērni spēj nodrošināt šīs izmaksas no darbā gūtiem vai cita veida ienākumiem.

Ja, sasniedzot pilngadību vai izbeidzoties vecāku varai, bērns vēl nav ieguvis arodizglītību, uzturēšanas saistības paliek spēkā, ja ir pamatoti prasīt vecākiem izpildīt šīs saistības tik ilgi, cik parasti ir vajadzīgs šādu mācību pabeigšanai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Lai iegūtu papildu informāciju, lūdzu skatīt lapu par “Vecāku atbildību”.

Kamēr ir spēkā laulību attiecības, laulātajiem ir pienākums uzturēt vienam otru.

Šīs saistības var palikt spēkā pēc laulības šķiršanas, juridiskās atšķiršanas vai laulību anulēšanas.

Lai iegūtu papildu informāciju, skatīt tēmu “Laulības šķiršana - Portugāle” šajā tīmekļa vietnē.

Ja kāds no laulātajiem nomirst, atraitne vai atraitnis ir tiesīgs saņemt uzturlīdzekļus no mirušā nekustamās mantas. Šajā gadījumā mantiniekiem vai personām, kurām attiecīgā manta ir atstāta proporcionāli attiecīgajai vērtībai, ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus. Tiesības saņemt uzturlīdzekļus izbeidzas, ja uzturamā persona apprecas otrreiz vai, ņemot vērā tās morālo uzvedību, ir necienīga šo piemaksu saņemt.

Attiecībā uz vispārējām laulību tiesībām Portugāles tiesību akti paredz, ka ikviens, kurš ar neprecētu vai juridiski atšķirtu personu dzīvojis vairāk nekā divus gadus tās nāves brīd apstākļos, kas ir līdzīgi tiem, kādi laulāto attiecībām, ir tiesīgs pieprasīt uzturlīdzekļus no mirušā nekustamās mantas, ja tos nevar iegūt, pamatojoties uz noteikumu, kas uzliek par pienākumu laulātajam vai bijušajam laulātajam, pēcnācējiem, augšupējiem radiniekiem un brāļiem un māsām maksāt uzturlīdzekļus. Šīs tiesības izbeidzas, ja tās nav izmantotas divu gadu laikā no tās personas nāves dienas, uz ko pēctecība attiecas.

Audžubērniem vai viņu pēcnācējiem ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus audžuvecākam, ja nav laulātā, pēcnācēju vai augšupējo radinieku, kas var pildīt šo pienākumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Uzturēšanas saistības var būt arī tiesību aktu sekas.

2. Līdz kādam vecumam bērns var saņemt uztura piemaksu?

Parasti bērns var saņemt uzturlīdzekļus līdz pilngadības sasniegšanai 18 gadu vecumā. Tomēr, ja, sasniedzot šo vecumu, bērns vēl nav pabeidzis arodizglītību, uzturēšanas saistības paliek spēkā, ja ir pamatots iemesls prasīt vecākiem izpildīt šīs saistības tik ilgi, cik parasti ir vajadzīgs mācību pabeigšanai.

Saistības izbeidzas arī tad, ja bērns, lai arī vēl nav sasniedzis 18 gadu vecumu, spēj uzturēt sevi pats no savā darbā gūtiem vai citiem ienākumiem. Nepilngadīgie, kuriem ir 16 gadi vai vairāk, var likumīgi strādāt apmaksātu darbu vai profesiju.

3. Kuros gadījumos ir piemērojamas Portugāles tiesību normas?

Parasti Portugāles tiesību normas ir attiecināmas uz Portugāles pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Ģimenes attiecības reglamentē tiesību normas, kas ir attiecināmas uz attiecīgajām personām, t.i., atbilstoši to pilsonībai.

Attiecības laulāto starpā reglamentē vispārējas valsts tiesību normas. Ja laulātie nav vienas un tās pašas tautības personas, tiek piemērotas viņu kopīgās pastāvīgās dzīvesvietas tiesību normas vai arī tās valsts tiesību normas, ar kuru viņu ģimenes dzīve ir saistīta visciešāk.

Vecāku un bērnu attiecības reglamentē vispārējas valsts tiesību normas par vecākiem vai, ja tādu nav, viņu kopīgās pastāvīgās dzīvesvietas tiesību normas. Ja vecāki parasti dzīvo dažādās valstīs, ir piemērojamas uz bērnu attiecināmās tiesību normas. Ja paternitāte ir noteikta tikai attiecībā uz vienu no vecākiem, tiek piemērotas šim vecākam piemērojamās tiesību normas. Ja viens no vecākiem ir miris, tiek piemērotas otram vecākam piemērojamās tiesību normas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Ja šīs tiesību normas nav piemērojamas, kuras tiesību normas Portugāles tiesas piemēros?

Atbilde uz šo jautājumu ir tāda pati kā uz iepriekšējo jautājumu.

Noteikumos par likumu pretrunām izdarītā atsauce par jebkuru ārvalstu tiesību sistēmu, ja nav noteikumu par pretējo, atļauj tikai piemērot tās tiesību sistēmas iekšējās tiesību normas.

Tiesību sistēmai piešķirtā jurisdikcija ietver tikai tās tiesību normas, kas, ņemot vērā to saturu un funkciju šajā sistēmā, veido attiecīgās iestādes noteikumus.

Ja tomēr ārvalstu tiesību sistēmas starptautiskās privāttiesības, uz ko atsaucas Portugāles noteikumi par par likumu pretrunām, attiecas uz citu tiesību sistēmu un šo sistēmu uzskata par tādu, kurai ir jurisdikcija reglamentēt lietu, ir jāpiemēro šīs tiesību sistēmas iekšējās tiesību normas. Situācija būs cita, ja tiesību sistēma, uz ko atsaucas Portugāles noteikumi par likumu pretrunām, ir tiesību normas, kas piemērojamas personai, un attiecīgā persona parasti dzīvo Portugālē vai valstī, kuras noteikumos par likumu pretrunām šīs personas pilsonības valsts iekšējās tiesību normas tiek uzskatītas par tādām, kam ir jurisdikcija. Šai sakarā šis noteikums attiecas tikai uz tām lietām, kas skar ar īpašumu saistītas laulāto attiecības, vecāku varu, audžuvecāka un audžubērna attiecības un mantošanu pēc nāves, ja valsts tiesību sistēma, kas ir norādīta noteikumos par likumu pretrunām, attiecas uz tiesību sistēmu nekustamā īpašuma vietā un ja šī tiesību sistēma tiek uzskatīta par tādu, kurai ir jurisdikcija.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja tiesību sistēmas starptautiskās privāttiesības, kas norādītas noteikumos par likumu pretrunām, attiecas uz Portugāles iekšējām tiesību normām, tiek piemērotas Portugāles tiesību normas.

Tomēr, ja jautājums ir saistīts ar personas statusu, Portugāles tiesību normas ir piemērojamas tikai tad, ja attiecīgajai personai ir pastāvīga dzīvesvieta Portugālē vai ja dzīvesvietas valsts tiesību sistēma uzskata Portugāles tiesību normas par tādām, kam ir vienāda jurisdikcija.

Atsaukšanās uz trešās valsts tiesību normām vai atsaukšanās uz Portugāles tiesību normām beidzas, ja to pielietošanas dēļ juridisks dokuments vairs nav spēkā vai ir neefektīvs, kas būtu spēkā esošs vai efektīvs saskaņā ar noteikumu, ar kuru atsauce, kas izdarīta noteikumos par likumu pretrunām attiecībā uz jebkādu ārvalstu tiesību sistēmu, atļauj tikai minētās tiesību sistēmas iekšējo tiesību normu piemērošanu, ja nav noteikumu par pretējo, vai valsts nelikumību, kas citādi būtu likumīga. Atsaukšanās uz trešās valsts tiesību normām vai atsaukšanās uz Portugāles tiesību normām arī izbeidzas, ja ārvalstu tiesību sistēmu norādījušas personas, kuras ir iesaistītas lietās, kurās šāda norādīšana ir atļauta.

Ja, ņemot vērā konkrētas personas pilsonību, jurisdikcija ir tādas valsts tiesību sistēmai, kurā līdzās pastāv dažādas vietējās tiesību sistēmas, minētās valsts iekšējās tiesību normas nosaka katrā lietā piemērojamo sistēmu.

Ja konkrētu noteikumu nav, tiks izmantotas tās pašas valsts starptautiskās privāttiesības un, ja ar to nepietiek, personas pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību sistēma tiks uzskatīta par tiesību normām, kas tai ir piemērojamas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja tiesību sistēma, kurai ir jurisdikcija, veido teritoriāli vienotu tiesisko kārtību, bet tur ir piemērojamas dažādas tiesību sistēmas dažādu kategoriju personām, vienmēr ir jāievēro šādas tiesību sistēmas noteikumi attiecībā uz noteikumiem par likumu pretrunām.

Piemērojot noteikumus par likumu pretrunām, jebkādas de facto vai de jure situācijas, kas radītas ar krāpniecisku nodomu izvairīties no tiesību sistēmas piemērojamības, kurai citos apstākļos būtu jurisdikcija, ir nenozīmīgas.

Ārvalstu tiesību sistēmas noteikumi, kas ir norādīti noteikumos par likumu pretrunām, nav piemērojami, ja šāda pielietošana pārkāpj Portugāles valsts starptautiskās sabiedriskās kārtības pamatprincipus. Šādā gadījumā ir piemērojami visatbilstīgākie tās ārvalstu tiesību sistēmas noteikumi, kurai ir jurisdikcija, vai kā alternatīva ir piemērojamas Portugāles iekšējās tiesību normas.

Ārvalstu tiesību normas tiek interpretētas tās sistēmas ietvaros, kurai tās pieder un saskaņā ar tur noteiktajiem interpretācijas noteikumiem. Ja nav iespējams noteikt piemērojamo ārvalstu tiesību normu saturu, tiks izdarīta atsauce uz tiesību normām, kurām ir alternatīva jurisdikcija. Ja nav iespējams noteikt de facto vai de jure elementus, no kuriem ir atkarīga piemērojamo tiesību normu noteikšana, ir jāizmanto tā pati procedūra.

5. Vai pieteikuma iesniedzējam jāpiesakās konkrētā organizācijā, valsts pārvaldes (centrālajā vai vietējās pašvaldības) iestādē vai tiesā, lai saņemtu uzturlīdzekļus?

Lai saņemtu uzturlīdzekļus, attiecīgā persona var izmantot tiesas, pieprasot tiesību izpildi kompetentā tiesā, vai iesaistīties sarunās un noslēgt juridisku dokumentu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Attiecībā uz uzturēšanas saistībām, kas pamatotas uz juridiskiem dokumentiem, noteikumi par uzturēšanas saistībām, kuras novērtē tiesas, ir piemērojami ar vajadzīgajām korekcijām, ja tie nav pretrunā paziņotajam nodomam vai īpašiem tiesību aktu noteikumiem.

Ja persona, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus, to brīvprātīgi nedara, uzturlīdzekļu saņēmējam, lai panāktu savu tiesību izpildi, būs jāuzsāk tiesvedība.

Saistībā ar uzturlīdzekļiem bērniem, kas ir kļuvuši pilngadīgi vai uz kuriem vecāku vara vairāk neattiecas, pieteikumu var iesniegt tiesā vai civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē tajā teritorijā, kurā pieteikuma iesniedzējs dzīvo (šajā gadījumā reģistrators var iejaukties tikai tajās situācijās, kurās atbildētājs neiebilst pret pieteikumu, un puses var panākt vienošanos).

6. Vai pieprasījumu var iesniegt viena no vecākiem, radinieka vai nepilngadīga bērna vārdā?

Ja uzturlīdzekļi ir domāti nepilngadīgam bērnam, prasību kompetentā tiesā var iesniegt valsts prokuratūra, ja prokuratūrai ir iesniegta prasība. Vajadzību aprēķināt vai grozīt uzturlīdzekļu summu valsts prokuroram var paziņot jebkura persona. Valsts prokuratūrai ir biroji visās tiesās, un tās prokurori var sniegt juridisku informāciju ikvienam, kas šādu informāciju lūdz.

Līdz ar valsts prokuratūru maksājamā uzturlīdzekļu summas aprēķināšanu nepilngadīgam bērnam vai iepriekš aprēķinātās uzturlīdzekļu summas grozīšanu var pieprasīt bērna juridiskais pārstāvis, viņa aizbildnis vai tās izglītības vai aprūpes iestādes direktors, kurai bērni ir uzticēti.

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Ja pieteikuma iesniedzējs vēlas iesniegt prasību tiesā, kā viņš/viņa var zināt, kuras tiesas kompetence tā ir?

Portugālē Ģimenes lietu tiesas ir kompetentas aprēķināt maksājamo uzturlīdzekļu summu nepilngadīgajiem bērniem un tiem bērniem, kas ir kļuvuši pilngadīgi vai uz kuriem vecāku vara vairāk neattiecas, bet kas nav ieguvuši arodizglītību. Tās ir arī kompetentas uzlikt maksāt uzturlīdzekļus. Tajās ģeogrāfiskajās teritorijās, kur šādu tiesu nav, šos jautājumus ir kompetentas lemt rajonu tiesas.

Teritorijas ziņā kompetence lemt par šo prasību ir tai tiesai, kuras teritorijā dzīvo nepilngadīgais tiesvedības uzsākšanas brīdī. Ja šī dzīvesvieta nav zināma, kompetence būs tai tiesai, kuras jurisdikcijā atrodas vecāku atbildības īstenotāju dzīvesvieta. Ja vecāku atbildības īstenotāji dzīvo dažādās vietās, kompetenta būs tās dzīvesvietas tiesa, kurā dzīvo persona, kurai ir uzticēta aizbildnība pār nepilngadīgo, vai kopīgas aizbildnības gadījumā persona, ar kuru kopā nepilngadīgais dzīvo. Ja kāda tiesvedība attiecas uz diviem vai vairākiem nepilngadīgajiem, kuri ir vienu un to pašu vecāku bērni un dzīvo dažādos rajonos, kompetenta būs tā tiesa, kuras teritorijā šādu nepilngadīgo dzīvo visvairāk. Ja visi citi aspekti ir līdzīgi, būs kompetenta tā tiesa, kurā tika pieprasīti uzturlīdzekļi pirmajā instancē. Ja tiesvedības uzsākšanas laikā nepilngadīgais nedzīvo Portugālē, kompetenta būs tā tiesa, kuras teritorijā dzīvo pieteikuma iesniedzējs vai atbildētājs. Ja arī atbildētājs dzīvo ārzemēs, un Portugāles tiesai ir starptautiska jurisdikcija, lietu izskata Lisabonas tiesa.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Prasības par uzturlīdzekļu aprēķināšanu un izpildi laulāto un bijušo laulāto starpā arī izskata Ģimenes lietu tiesas, bet teritorijās, kur to nav – rajona tiesas.

Citu uzturlīdzekļu pieteikumi ir rajona tiesu kompetencē.

8. Vai pieteikuma iesniedzējam jāizmanto starpnieks (piemēram, advokāts, konkrēta organizācija vai valsts pārvaldes (centrālā vai vietējās pašvaldības) iestāde u.c.), lai celtu prasību tiesā? Ja nē, kāda ir rīcības kārtība?

Attiecībā uz uzturlīdzekļu aprēķināšanas darbībām, kas maksājami nepilngadīgajiem, advokāta palīdzība nav vajadzīga, jo tiesas iejaukšanos var pieprasīt tieši.

Iesniedzējs pats drīkst iesniegt pieteikumu, kurā īsumā aprakstīti fakti, kuru rezultātā jāaprēķina uzturlīdzekļi vai jāgroza iepriekš noteiktā uzturlīdzekļu summa, un apstākļi, kas jāņem vērā, nosakot uzturlīdzekļu summu. Tas ir vienkāršs pieteikums, kas nav jāiesniedz kā lūgums, kurā tiek nosauktas puses, aprakstīti fakti un sniegti pierādījumi (īpaši liecinieku saraksts).

Pieteikumam ir jāpievieno izziņa, ko izdevusi reģistrācijas iestāde, kas apliecina pieteikuma iesniedzēja un atbildētāja asinsradniecības pakāpi.

Ja iesniedz pieteikumu par grozījumu izdarīšanu iepriekš aprēķinātajos uzturlīdzekļos, ir jāpievieno arī izziņa par lēmumu, ar kuru iepriekš aprēķināti uzturlīdzekļi.

Ja iesniedzējs šīs izziņas iesniegt nevar līdzekļu trūkuma dēļ, tiesa pati var tās pieprasīt no kompetentām iestādēm.

Kad pieteikums ir iesniegts tiesā, tiesnesis organizē tikšanos piecpadsmit dienu laikā. Šajā tikšanās reizē piedalās pieteikuma iesniedzējs un atbildētājs, un persona, kuras aizbildnībā ir nepilngadīgais.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja pieteikuma iesniedzējs un atbildētājs ierodas uz tikšanos un panāk vienošanos, tiesnesis taisīs spriedumu, kurā ir apstiprināts vienošanās teksts, kas atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Ja tikšanās notikt nevar (piemēram, atbildētājs nav ieradies) vai vienošanās nav panākta, tiesnesis liks paziņot atbildētājam, ka viņam ir jāiesniedz rakstiska atbilde (aizstāvības ziņojums).

Ja atbildētājs iesniedz rakstisku atbildi, sekos tiesas process, kura noslēgumā tiesnesis taisīs spriedumu.

Ja atbildētājs rakstisku atbildi neiesniedz, tiesnesis veiks pasākumus, ko viņš uzskatīs par nepieciešamiem, lai novērtētu atbildētāja finansiālo nodrošinājumu un iesniedzēja vajadzības, un taisīs spriedumu.

Attiecībā uz citām darbībām vajadzība prasīt advokāta palīdzību ir atkarīga no lietā iesaistītās summas. Ja summa pārsniedz EUR 3 740,98, tas ir jānorāda advokātam. Ja summa ir mazāka, šādas prasības nav.

Ja advokāta iecelšana nav obligāta, iesniedzējs drīkst iesniegt pieteikumu tiesā (ko sauc par sākotnējo pieteikumu), kas noteiks tiesu, kurā prasība tiek celta, nosauks lietas puses, norādot to vārdus, dzīvesvietas vai birojus un, ja iespējams, nodarbošanos un darba vieta, norādīs tiesas procesa veidu, izskaidros faktus un juridiskos iemeslus, kas veido prasības pamatu, izdarīs pieprasījumu un paziņos par lietā iesaistīto summu. Pieteikuma beigās var norādīt liecinieku sarakstu un uzrādīt citus prasītos pierādījumus. Sākotnējam pieteikumam ir jāpievieno dokuments, ar kuru pierāda iepriekšēju maksājumu par sākotnējo tiesas nodevu vai juridiskās palīdzības piešķiršanu, kas pilnībā vai daļēji atbrīvo no šīs nodevas maksāšanas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šāda veida prasībā otrai pusei vienmēr ir tiesības uzstāties. Prasības izskatīšanas laikā nosaka tiesas procesā izskatāmos faktus un notiek izmeklēšana, kuras laikā tiek uzrādīti pierādījumi un arī iesniegti pretējai pusei. Šādas tiesvedības laikā notiek lietas izskatīšana, pēc kuras tiek taisīts galīgais spriedums.

9. Vai pieteikuma iesniedzējam jāmaksā maksa par prasības iesniegšanu tiesā? Ja jā, cik lielas ir iespējamās izmaksas? Ja prasītāja finansiālais nodrošinājums ir nepietiekams, vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību, lai segtu procesa izmaksas?

Lai iesniegtu prasību, ir jāmaksā sākotnējā tiesu nodeva, kas atbilst avansa maksājumam par galīgajām izmaksām.

Tiesvedības beigās apkopos izmaksas, ieskaitot tiesas nodevu un procedūras izmaksas, ko pamatā veido:

  1. izdevumu atlīdzināšana, izņemot izmaksas par dokumentiem;
  2. maksājamās summas jebkurai iestādei par izziņām, ko tiesa nav saņēmusi pēc savas iniciatīvas, dokumentiem, viedokļiem, plāniem, citu informāciju vai pierādījumiem un pakalpojumiem, ko tiesa ir pieprasījusi, un īpaši par tiem, kas attiecas uz telekonferences izmantošanu;
  3. maksājamā kompensācija tiem, kas ir iesaistīti tiesas procesā nejaušības dēļ;
  4. ceļošanas izdevumi un pabalsti izdevumiem;
  5. pasta izdevumu, telefona zvanu, telegrammu, faksa ziņojumu izdevumu atlīdzināšana vai cita veida sazināšanās līdzekļu izdevumu atlīdzināšana;
  6. magnētisko datu nesēju iegādes izdevumu atlīdzināšana pierādījumu ierakstīšanai;
  7. uzvarētājas puses izdevumu un tās juridiskās pārstāvības izmaksu atlīdzināšana.

Lai noteiktu maksājamo summu, ir jāzina prasībā iesaistītā summa. Pamatojoties uz šo summu, saskaņā ar īpašu tabulu aprēķinās sākotnējā maksājuma summu un tiesas nodevu, kas maksājama beigās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šai sakarā ir jāatzīmē, ka darbībām par noteiktu uzturlīdzekļu aprēķināšanu ir tāda vērtība, kas vienāda ar pieckāršu ikgadējo ienākumu, ko pieprasa pieteikumā, apmēru, t.i., summa, ko iegūst, sareizinot pieprasīto ikmēneša piemaksu ar sešdesmit.

Nepilngadīgie, ko pārstāv valsts prokuratūra, no izmaksu segšanas ir atbrīvoti.

Ja pieteikuma iesniedzējam nav līdzekļu, ar ko maksāt par tiesvedību, var saņemt juridisko palīdzību. Portugāles juridiskās palīdzības sistēmu piemēro visās tiesās un visu veidu tiesvedībā, kur uzturlīdzekļu prasītājs gūst labumu no pieņēmuma, ka viņam nav finansiāla nodrošinājuma.

Lai iegūtu papildu informāciju, skatīt lapu “Juridiskā palīdzība – Portugāle”.

10. Kāda veida uzturlīdzekļus tiesa visticamāk var piešķirt? Ja tiek piešķirts pabalsts, kādā veidā tas tiks aprēķināts? Vai tiesas lēmumu var pārskatīt, lai ņemtu vērā dzīves dārdzības vai ģimenes apstākļu izmaiņas?

Līdz galīgo uzturlīdzekļu aprēķināšanai tiesa drīkst pēc tās personas pieprasījuma, kurai uzturlīdzekļi ir jāsaņem, vai pēc savas iniciatīvas, ja šī persona ir nepilngadīgais, piešķirt pagaidu uzturlīdzekļus, ko noteiks pēc visrūpīgākās pārbaudes. Šos uzturlīdzekļus, ko nekad neatmaksās, saņems saņēmējs, kamēr tiek gaidīta lietas izskatīšana un līdz brīdim, kamēr tiek aprēķināta galīgā maksājamā summa.

Parasti uzturlīdzekļus rēķina kā ikmēneša maksājumu, izņemot tad, ja ir vienošanās vai juridisks noteikums par pretējo, vai ja ir iemesli, kas attaisno izņēmuma pasākumus. Ja tomēr uzturlīdzekļu parādnieks parāda, ka viņš vai viņa nevar to maksāt kā piemaksu, bet tikai kā daļu no savas mājas vai uzņēmuma, par to var izdot rīkojumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Uzturlīdzekļu apmērs būs proporcionāls uzturlīdzekļu parādnieka līdzekļiem un uzturlīdzekļu saņēmēja vajadzībām. Aprēķinot uzturlīdzekļus, pārbaudīs arī iespēju, vai to saņēmējs var arī pats sevi uzturēt.

Nosakot uzturlīdzekļu apmēru, kas maksājams laulātajiem, tiesai ir jāņem vērā laulāto vecums un veselības stāvoklis, viņu profesionālā kvalifikācija un nodarbinātības iespējas, laiks, kas viņiem, iespējams, būs vajadzīgs, lai izaudzinātu kopīgos bērnus, viņu peļņa un ienākumi un kopumā visi apstākļi, kas skar laulātā vajadzības, kurš saņem uzturlīdzekļus, un uzturlīdzekļu parādnieka iespējas.

Ja pēc tam, kad tiesa ir aprēķinājusi uzturlīdzekļu apmēru vai tas ir noteikts tiesas apstiprinātā līgumā starp attiecīgajām pusēm, apstākļi, kas nosaka šo aprēķinu, mainās, uzturlīdzekļus var attiecīgi samazināt vai palielināt, vai to maksāšana var būt citu personu pienākums.

Uzturlīdzekļu parādnieks var pieprasīt grozīt iepriekš aprēķināto uzturlīdzekļu apmēru (ja, piemēram, viņa vai viņas finanšu iespējas samazinās) vai arī uzturlīdzekļu saņēmējs (ja, piemēram, viņš vai viņa nav saņēmuši ienākumus, ko ņēma vērā, aprēķinot uzturlīdzekļus, ja viņa vai viņas ģimenes apstākļi ir mainījušies vai ja ir bijušas kādas izmaiņas dzīves dārdzības izmaksās).

11. Kādā veidā un kam tiks maksāta uztura piemaksa?

Uzturlīdzekļus maksās saskaņā ar noteikumiem personai, kas ir norādīta tiesas lēmumā vai tiesas apstiprinātā līgumā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kā minēts iepriekš, uzturlīdzekļi ir jāvērtē kā ikmēneša maksājumi, ja vien nav vienošanās vai juridiska noteikuma par pretējo vai ja vien nav attaisnojoši iemesli izņēmuma pasākumu veikšanai.

Ja tomēr uzturlīdzekļu parādnieks parāda, ka viņš vai viņa nevar tos samaksāt kā piemaksu, bet tikai kā daļu no savas mājas vai uzņēmuma, šī iemesla dēļ var izdot rīkojumu.

Parasti, ja saņēmējs ir pieaugušais, kurš ir darbspējīgs, uzturlīdzekļus maksās viņam vai viņai tieši. Ja viņš vai viņa ir pieaugušais, kurš nav darbspējīgs, uzturlīdzekļus maksās tai pusei, kurai ir likumīgs pienākums izmantot savas finanšu tiesības šo personu vārdā (aizbildnis, pilnvarotais vai īpašuma juridiskais pārvaldnieks); uzturlīdzekļus var saņemt pat iestāde.

Ja saņēmējs ir nepilngadīgais, piemaksu maksās tam no vecākiem, kurš ir bērna aizbildnis, citiem augšupējiem radiniekiem, ja tas ir atbilstīgi, vai iestādes direktoram, kurai nepilngadīgais ir uzticēts.

Tiesību akti neparedz noteiktas maksāšanas metodes, un puses var vienoties par to, kā šos maksājumus veikt.

Ja vienošanās nav, tiesas lemj par praktiskāku un lētāku metodi gan maksātajam, gan uzturlīdzekļu saņēmējam.

Parasti ikmēneša piemaksa ir jāmaksā tā mēneša sākumā, uz ko tā attiecas, un jāmaksā jebkādā veidā, ko iesaka saņēmējs un kas ir likumīgs. Visizplatītākā metode ir bankas pārskaitījums vai noguldījums bankā atvērtā norēķinu kontā, bet var būt arī pasta pārveduma vai čeka nosūtīšana vai pat personīgs maksājums skaidrā naudā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

12. Ja uzturlīdzekļu parādnieks nevēlas labprātīgi maksāt uztura piemaksu, kas jādara, lai piespiestu viņu to darīt?

Tiesības saņemt uzturlīdzekļus paredz ļoti stingra un konsekventa tiesiskās aizsardzības sistēma.

Vienmēr ir iespējas iesniegt prasību tiesā.

Pastāv gan kriminālā, gan civilā tiesību aizsardzība.

Krimināllietas līmenī ikvienu, kuram ir likumīgs pienākums maksāt uzturlīdzekļus un kurš spēj to darīt, bet šo pienākumu nepilda, tādējādi, iespējams, liedzot uzturlīdzekļu saņēmēja pamatvajadzību apmierināšanu bez trešo personu palīdzības, var ieslodzīt cietumā vai piespiest maksāt sodu. Kriminālprocesā jāiesniedz sūdzība. Ja šo pienākumu izpilda, tiesa drīkst atcelt vai pilnībā vai daļēji atlikt to soda periodu, kas nav izciests.

Civillietā un uzturlīdzekļu lietā nepilngadīgajiem, ja persona, kurai ir juridisks pienākums maksāt uzturlīdzekļus, attiecīgo summu nesamaksā desmit dienu laikā no dienas, kad tā bija jāsamaksā, tad seko:

  1. ja tas skar valsts amatpersonu – attiecīgo summu atskaita no amatpersonas algas pēc tiesas pieprasījuma, ko nosūtīs kompetentajai iestādei;
  2. ja tas skar darbinieku vai algotu strādnieku – summu atskaitīs no viņu algas. Tādēļ attiecīgajam darba devējam to paziņos un viņu nosauks par apstiprināto maksātāju;
  3. ja tas skar personu, kas saņem peļņu, pensiju, dotācijas, komisijas maksājumus, procentus, honorārus, naudas balvas, sadalītus ienākumus vai līdzīgus ienākumus – atskaitījumus veiks no šīm summām to maksāšanas vai kreditēšanas brīdī, pamatojoties uz vajadzīgajiem pieprasījumiem vai paziņojumiem, kas šī iemesla dēļ tiks veikti, un paziņotās iestādes nosauks par apstiprinātajiem maksātājiem.

Atskaitītās summas ietvers arī tos uzturlīdzekļus, kas jau varētu būt nesamaksāti un tiks tieši samaksāts uzturlīdzekļu saņēmējam.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Citās situācijās ir iespējams izmantot īpašu uzturlīdzekļu izpildes procedūru.

Šī izpilde nozīmē:

  1. tiesības noteikt, ka īpašums ir apķīlāts (īpašums, ko pārdos, lai iegūtu maksājamo summu), pieder tikai prasītājam (personai, kas pieprasa izpildi), kas izmantos savas tiesības sākotnējā pieteikumā;
  2. persona, pret kuru apķīlāšana ir vērsta, tiek izsaukta tieši ar pavēsti tikai pēc apķīlāšanas procesa;
  3. apelācijas sūdzības (iebildumi pret izpildes procedūru) nekādā gadījumā neaptur izpildi;
  4. prasītājs drīkst pieprasīt lēmumu (ko nosaka tiesa) par algas vai pensijas daļu, kas otrai pusei ir jāsaņem, vai ienākumu ķīlu (tiesa nosaka ienākumus), kas pieder otrai pusei, maksājot uzturlīdzekļus un nesamaksātās summas, kur lēmums vai ķīla tiek prasīta neatkarīgi no apķīlāšanas.

Ja prasītājs pieprasa lēmumu par summu vai pensiju, tiesa liks paziņot atbildīgajai iestādei par to maksāšanu vai par attiecīgo algas sarakstu apstrādi, ka tai ir jāmaksā noteiktā daļa tieši prasītājam. Ja prasītājs pieprasa ienākumu ķīlu, viņš vai viņa norādīs īpašumu, uz ko tas attieksies, un tiesnesis liks apķīlāt attiecīgo īpašumu, uzskatot to par pietiekamu, kas atbilst uzturlīdzekļiem. Šī iemesla dēļ var uzklausīt arī otru pusi.

Ja pēc ķīlas nosaukšanas izrādās, ka ar apķīlātajiem ienākumiem nepietiek, prasītājs drīkst norādīt citu īpašumu.

Ja, no otras puses, izrādās, ka ienākumu ir par daudz, prasītāja pienākums ir atmaksāt lieko daļu otrai pusei pēc liekās daļas saņemšanas. Otra puse var arī prasīt ierobežot ķīlu līdz kādai īpašuma daļai vai pārnest to uz citu īpašumu. Iepriekšminētais arī tiek piemērots atkarībā no apstākļiem, ja uzturlīdzekļu summa mainās izpildes procedūras laikā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja īpašumu pārdod, lai samaksātu uzturlīdzekļu parādu, pārmaksātās summas nosūtīšana atpakaļ uzturlīdzekļu parādniekam netiks pieprasīta, ja vien tiek nodrošināta maksājamā uzturlīdzekļu summa līdz tādam apmēram kā tiesnesis uzskata to par piemērotu, ņemot vērā īpašumu, ja tiek piedāvāts nodrošinājums vai cita atbilstīga garantija.

13. Vai eksistē organizācija vai valsts pārvaldes (centrālā vai vietējās pašvaldības) iestāde, kas var palīdzēt atgūt uzturlīdzekļus?

Ja uzturlīdzekļu parādnieks nevar maksāt nepilngadīgajam, jo viņš to pilnībā nespēj finansiāli (piemēram, jo ir bezdarbnieks, slims, fiziski nespējīgs vai narkomāns), kamēr parādnieka apstākļi nav tādi, kas ir vajadzīgi saistību izpildei, uzturlīdzekļu maksāšanu var nodrošināt “Fundo de Garantia dos Alimentos Devidos a Menores [Uzturlīdzekļu garantijas fonds nepilngadīgajiem], ko pārvalda ar īpaša norēķinu konta palīdzību ”Instituto de Gestão Financeira da Segurança Social” [Sociālās apdrošināšanas finanšu vadības institūts]. Šis fonds maksās uzturlīdzekļus saskaņā ar kompetentās tiesas rīkojumu rajonu sociālās apdrošināšanas centros tajā teritorijā, kurā dzīvo nepilngadīgais.

Lai saņemtu uzturlīdzekļu kompensāciju ārzemēs, ir iespējams saņemt palīdzību saskaņā ar attiecīgo konvenciju “Direcção-Geral da Administração da Justiça” (Tieslietu administrācijas nodaļā), kas darbojas kā nosūtītāja iestāde un starpniecības iestāde.

Konvencijas mērķis ir palīdzēt uzturlīdzekļu saņēmējam vienas līgumslēdzējas puses teritorijā saņemt uzturlīdzekļus, uz ko viņam vai viņai ir tiesības attiecībā uz citu personu (parādnieku) saskaņā ar otras līgumslēdzējas puses jurisdikciju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Portugāle ir arī noslēgusi konvenciju ar Franciju par juridisko sadarbību nepilngadīgo aizsardzības jomā, un šeit centrālā iestāde Portugālē ir “Instituto de Reinserção Social” [Sociālās reintegrācijas institūts]. Šīs konvencijas mērķis ir aizsargāt nepilngadīgos, kas ir vienas vai otras valsts pilsoņi.

14. Vai viņi var aizstāt uzturlīdzekļu parādnieku un maksāt paši uztura piemaksu pilnā vai daļējā apmērā parādnieka vietā, ja prasītājs atrodas Portugālē, bet uzturlīdzekļu parādnieka dzīvesvieta ir citā valstī?

“Fundo de Garantia dos Alimentos Devidos a Menores” [Uzturlīdzekļu garantijas fonds nepilngadīgajiem] nodrošina uzturlīdzekļu maksāšanu, kas piešķirti nepilngadīgajiem, kas dzīvo Portugālē, ja uzturlīdzekļu parādnieks nevar samaksāt maksājamo summu vai, ja nav iespējams veikt maksājumu un nepilngadīgajam nav tīro ienākumu, kas ir lielāki nekā valsts noteiktā minimālā alga un viņš nesaņem šai sakarā nekādus ienākumus no citas personas, kas ir viņa aizbildnis.

Citām norādītajām organizācijām ir svarīga nozīme uzturlīdzekļu atgūšanā, bet tām nav pilnvaru aizstāt parādnieku.

15. Vai prasības iesniedzējs var saņemt palīdzību no organizācijas vai valsts pārvaldes (centrālās vai vietējās pašvaldības) iestādes Portugālē?

Atbildes, kas sniegtas uz diviem iepriekšējiem jautājumiem, attiecas arī uz šo jautājumu.

16. Ja jā, tad kā iespējams sazināties ar šādu organizāciju vai valsts pārvaldes (centrālo vai vietējās pašvaldības) iestādi?

Saskaņā ar Konvenciju par uzturlīdzekļu kompensācijas saņemšanu ārzemēs nosūtītāja iestāde un starpniecības iestāde Portugālē ir:

Lapas augšmalaLapas augšmala

Direcção-Geral da Administração da Justiça,

Av. 5 de Outubro, n.º 125,

P - 1069-044 Lisbon,

Tālruņa nr.: +351 21 790 36 00,

Faksa nr.: + 351 21 790 36 98/9,

E-pasts: correio@dgsj.pt.

Saskaņā ar Portugāles un Francijas valdību noslēgto līgumu centrālā iestāde ir:

Instituto de Reinserção Social,

Av. Almirante Reis, n.º 101,

P - 1150-013 Lisbon,

Tālruņa nr.: + 351 21 317 61 00,

Faksa nr.: + 351 21 317 61 71

E-pasts: irs@irsocial.mj.pt.

17. Kāda veida palīdzību prasītājs var iegūt no šādas organizācijas vai valsts pārvaldes (centrālās vai vietējās pašvaldības) iestādes?

Ja uzturlīdzekļu saņēmējs atrodas Konvencijas līgumslēdzējas puses teritorijā par Uzturlīdzekļu kompensāciju ārzemēs un uzturlīdzekļu parādnieks nonāk citas līgumslēdzējas puses jurisdikcijā, līgumslēdzēja puse var sūtīt pieprasījumu tās valsts nosūtītājai iestādei, kurā parādnieks atrodas, lai saņemtu no viņa uzturlīdzekļus.

Tādēļ, ja uzturlīdzekļu saņēmējs atrodas vienā no līgumslēdzējas puses valstīm, un uzturlīdzekļu kreditors atrodas Portugālē, Tieslietu administrācijas nodaļa kā starpniecības iestāde, rīkojoties pilnvaru robežās, ko tai ir piešķīris uzturlīdzekļu saņēmējs, veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu uzturlīdzekļu kompensāciju saņēmēja vārdā. Tā drīkst iesaistīties sarunās un, ja nepieciešams, iesniegt un turpināt uzturlīdzekļu prasību un arī drīkst pieņemt jebkādu lēmumu, izdot rīkojumu vai izpildīt kādu citu juridisku aktu.

Saskaņā ar Konvenciju par juridisko sadarbību nepilngadīgo aizsardzībā, ko ir noslēgusi Portugāle un Francija, “Instituto de Reinserção Social” (kā Portugāles centrālā iestāde) var prasīt attiecīgajām tiesu iestādēm iejaukties pēc iespējas drīzāk ar valsts prokuratūras starpniecību tiesā, kurai ir jurisdikcija, un paziņot, ka lēmums par uzturēšanas saistībām ir izpildāms.

Saskaņā ar saviem iekšējo tiesību normu noteikumiem centrālās iestādes nosūta pieprasījumus par tādu lēmumu izpildi, kas jau ir paziņoti par izpildāmiem, un tādēļ attiecīgās kompetentās iestādes tiek lūgtas iejaukties.

18. Vai prasītājs var adresēt prasību tieši organizācijai vai valsts pārvaldes (centrālajai vai vietējās pašvaldības) iestādei Portugālē?

Jā. Konkrētajā nolūkā prasītājam starpnieks nav vajadzīgs.

19. Ja jā, tad kā iespējams sazināties ar šo organizāciju vai valsts pārvaldes (centrālo vai vietējās pašvaldību) iestādi?

Skatīt atbildi uz 16. jautājumu.

20. Kāda veida palīdzību prasītājs var saņemt no šīs organizācijas vai valsts pārvaldes (centrālās vai vietējās pašvaldības) iestādes?

Skatīt atbildi uz 17. jautājumu.

Cita informācija

Papildu informāciju var iegūt šādās tīmekļa vietnēs:

  • Augstākā Tiesa English - français - português;
  • Konstitucionālā tiesa português;
  • Tieslietu ministrija English - português;
  • Lisabonas Apelācijas tiesa português;
  • Koimbras Apelācijas tiesa português;
  • Evoras Apelācijas tiesa English - français - português;
  • Porto Apelācijas tiesa português;
  • Ģenerālprokurora birojs português;
  • Sociālās apdrošināšanas pārvalde English - português;
  • Instituto de Reinserção Social English - português [ociālās reintegrācijas institūts];
  • Tieslietu administrācijas nodaļa português (kas cita starpā sniedz tiesu kontaktinformāciju un informāciju par to teritoriālo jurisdikciju un piekļūšanu tiesnešu oficiālajām mājaslapām);
  • Tieslietu ministrijas juridiskās politikas un plānošanas birojs English - português ;
  • Valsts reģistru un notāru nodaļa português;
  • Valsts prokuroru asociācija português;
  • Advokātu asociācija português;
  • Tiešsaistes tiesību aktu datubāze português (satur likumus un dokumentus, kas kopš 1970. gada 1. janvāra publicēti Oficiālā laikraksta I sērijā; ļauj bez maksas piekļūt tiesību aktiem, kas publicēti I sērijā kopš 2000. gada 1. janvāra).

« Uzturlīdzekļu prasības - Vispārīgas ziņas | Portugāle - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 28-02-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste