Eiropas Komisija > ETST > Uzturlīdzekļu prasības > Polija

Pēdējo reizi atjaunots: 18-03-2008
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Uzturlīdzekļu prasības - Polija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko saskaņā ar Polijas tiesībām nozīmē „uzturlīdzekļi” un „uzturlīdzekļu prasība”? Kurš ir tiesīgs saņemt uzturlīdzekļus? 1.
2. Līdz kādam vecumam bērns var saņemt uzturlīdzekļu maksājumu? 2.
3. Kuros gadījumos ir piemērojami Polijas tiesību akti? 3.
4. Ja tiesa nepiemēro Polijas tiesību aktus, kuras valsts tiesības tiesa piemēros (ja gan prasītājs, gan parādnieks atrodas Polijā)? 4.
5. Kādā veidā ir jāpiesakās uz uzturlīdzekļu piešķiršanu tiesā, valsts iestādē vai citā organizācijā? 5.
6. Vai prasību var celt asinsradinieka, tuva paziņas vai nepilngadīga bērna vārdā? 6.
7. Ja prasības iesniedzējs vēlas iesniegt prasību tiesā, kā viņš/viņa var zināt, kurai tiesai lieta ir piekritīga? 7.
8. Vai prasības iesniedzējam ir jāizmanto profesionāls starpnieks, lai celtu prasību tiesā, vai prasība ir jāiesniedz kompetentā iestādē? 8.
9. Vai prasības iesniedzējam ir jāmaksā nodeva par prasības iesniegšanu tiesā? Ja jā, cik lielas ir iespējamās izmaksas? Ja prasītāja finanšu līdzekļi ir nepietiekami, vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību, lai segtu procesa izmaksas? 9.
10. Kādā veidā tiesa aprēķina uzturlīdzekļu apmēru? Kādā veidā dzīvošanas izmaksu un ģimenes apstākļu izmaiņas ietekmē piešķirto līdzekļu apmēru? 10.
11. Kas maksā uzturlīdzekļus un kādā veidā? 11.
12. Ja uzturlīdzekļu maksātājs labprātīgi nepilda savu pienākumu, kādus piespiedu izpildes līdzekļus var piemērot? 12.
13. Vai pastāv organizācija vai valsts pārvaldes iestāde, kas palīdz tiesīgajām personām iegūt uzturlīdzekļus? 13.
14. Vai šīs iestādes vai organizācijas var veikt daļējus vai visus uzturlīdzekļu maksājumus uzturlīdzekļu maksātāja vietā? 14.
15. Vai prasības iesniedzējs var saņemt palīdzību no organizācijas vai valsts pārvaldes iestādes (pašvaldības vai valsts) Polijā, ja viņš/viņa dzīvo Polijā, bet uzturlīdzekļu parādnieks dzīvo citā valstī? 15.
16. Ja jā, tad kā iespējams sazināties ar šo organizāciju vai valsts pārvaldes iestādi (lūdzu, norādiet precīzus nosaukumus un adreses)? 16.
17. Kāda veida palīdzību prasītājs var iegūt no šīs organizācijas vai valsts pārvaldes iestādes? 17.
18. Vai prasītājs var tieši adresēt prasību šādai valsts pārvaldes iestādei vai nosūtītājai iestādei Polijā, ja viņš/viņa dzīvo Polijā un uzturlīdzekļu parādnieks dzīvo citā valstī? 18.
19. Ja jā, tad kā iespējams sazināties ar šo organizāciju vai valsts pārvaldes iestādi (lūdzu, norādiet precīzos nosaukumus un adreses)? 19.
20. Kāda veida palīdzību prasītājs var saņemt no šīs organizācijas vai valsts pārvaldes iestādes? 20.

 

1. Ko saskaņā ar Polijas tiesībām nozīmē „uzturlīdzekļi” un „uzturlīdzekļu prasība”? Kurš ir tiesīgs saņemt uzturlīdzekļus?

Saskaņā ar Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 128. pantu uzturēšanas pienākums ir prasība, lai asinsradinieks tiešā līnijā vai brālis vai māsa nodrošina līdzekļus apgādībai (tai skaitā apģērbam, pārtikai, mājvietai, kurināmajam un zālēm) un vajadzības gadījumā arī audzināšanai (tai skaitā fiziskās un garīgās attīstības nodrošināšanai un piekļuvei izglītībai un kultūrai).

Uzturlīdzekļi ir pabalsts skaidrā naudā vai graudā, un attiecībā uz bērniem tas ietver arī personīgo ieguldījumu viņu audzināšanā un darbu kopīgajās mājās saskaņā ar uzturēšanas pienākumu.

Uzturlīdzekļu prasība ir vienas personas tiesības pieprasīt, lai otra persona pilda savu uzturēšanas pienākumu attiecībā pret pirmo.

Vispārējais princips paredz, ka uzturēšanas pienākums izriet no dažāda veida ģimenes attiecībām. Atkarībā no ģimenes attiecību veida Polijas tiesību akti nodala dažādus uzturēšanas pienākuma veidus:

  1. Uzturēšanas pienākums asinsradinieku starpā un īpaša kategorija - bērna uzturēšanas pienākums. Asinsradinieku gadījumā tiesības saņemt uzturlīdzekļus ir tikai tiem, kuri atrodas materiālās grūtībās. Tomēr vecākiem ir pienākums uzturēt bērnus, ja viņi vēl nespēj nodrošināt paši sevi, ja vien ienākumi no bērna īpašuma nav pietiekami bērna uzturēšanai un audzināšanai. Sasniedzot astoņpadsmit gadu vecumu, bērni zaudē tiesības uz uzturlīdzekļiem, izņemot, ja viņi vēlas turpināt mācīties un viņu līdzšinējie sasniegumi attaisno šādu izvēli. Turklāt vecākiem nav jāmaksā uzturlīdzekļi bērnam, kas ir vecāks par astoņpadsmit gadiem un, lai gan ir gatavs strādāt, turpina mācīties un pēc tam atstāj mācības novārtā, viņa sasniegumi nav pietiekoši, atzīmes nav apmierinošas un viņš nenokārto eksāmenus noteiktajos termiņos un tādējādi nepabeidz savas studijas laikā, kas ir paredzēts attiecīgajai studiju programmai.
  2. Uzturēšanas pienākums, kas izriet no adopcijas. Ja adopcija ietekmē tikai attiecības starp adoptētāju un adoptējamo, adoptētāja uzturēšanas pienākums pret adoptēto ir prioritārs pār adoptētā augšupējo radinieku un māsu vai brāļu uzturēšanas pienākumu; augšupējo radinieku un māsu vai brāļu pienākums maksāt uzturlīdzekļus turpina pastāvēt un ir sekundārs. Pārējos aspektos uz adoptēto personu attiecas 1. punktā minētie principi.
  3. Pienākums audžuvecāku un audžubērnu starpā (audžumāte, audžutēvs, audžubērni). Tikai tās personas, kurām ir materiālas grūtības, ir tiesīgas saņemt uzturlīdzekļus un tikai tad, ja attiecīgajā situācijā uzturēšanas pienākuma uzlikšana būtu saskaņā ar vispārpieņemtām sociālajām normām. Polijas tiesību aktos un jurisprudencē „materiālas grūtības” nozīmē to, ka persona nespēj rūpēties par savām pamatotajām vajadzībām no saviem līdzekļiem un ar savām pūlēm.
  4. Pienākums laulāto starpā laulības laikā. Saskaņā ar Ģimenes un aizbildniecības kodeksa 27. pantu ģimenes locekļi var pieprasīt „vienādu dzīves līmeni” visiem ģimenes locekļiem.
  5. Pienākums laulāto starpā pēc laulības izbeigšanās: Ja tiek uzskatīts, ka tikai viens no laulātajiem ir atbildīgs par laulības izjukšanu, un laulības šķiršanas dēļ būtiski pasliktinās otra laulātā materiālie apstākļi, pēdējais var pieprasīt rūpēties par viņa/viņas pamatotajām vajadzībām, pat ja viņam/viņai materiālu grūtību nav. Citos gadījumos laulātais, kuram ir materiālas grūtības, drīkst pieprasīt uzturlīdzekļus no sava bijušā laulātā, lai segtu savas pamatotās vajadzības proporcionāli bijušā laulātā pelnītspējai un finansiālajai situācijai. Laulātā uzturēšanas pienākums beidzas, ja šis laulātais dodas jaunā laulībā. Tomēr, ja pienākums ir uzlikts šķirtajam laulātajam, kas nebija atbildīgs par laulības izjukšanu, pienākums arī beidzas piecus gadus pēc tiesas lēmuma par laulības šķiršanu, ja vien tiesa nelemj, ka piecu gadu periods ir jāpagarina pēc tā laulātā pieprasījuma, kuram ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus un pamatojoties uz izņēmuma apstākļiem.
  6. Ārlaulībā dzimuša bērna tēva pienākums pret bērna māti: Tēvam, kas nav mātes vīrs, samērā ar viņa mantas stāvokli ir jāpiedalās izmaksās, kas saistītas ar grūtniecību un dzemdībām, un jāpiedalās trīs mēnešu uzturlīdzekļu izmaksu segšanā mātei pēc dzemdībām. Ja apstākļi ir spiedoši, māte drīkst pieprasīt līdzdalību uzturlīdzekļu izmaksu segšanā par periodu, kas pārsniedz trīs mēnešus.

2. Līdz kādam vecumam bērns var saņemt uzturlīdzekļu maksājumu?

Vecāku uzturēšanas pienākuma pret bērnu priekšnoteikums ir bērna nespēja pašam sevi apgādāt. Lai iegūtu vairāk informācijas, skatīt 1.1. punktu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Kuros gadījumos ir piemērojami Polijas tiesību akti?

Piemērojamo tiesību jautājumu Polijā regulē 1965. gada 12. novembra Likums par privātajām starptautiskajām tiesībām un Konvencija par tiesību aktiem, kas ir piemērojami uzturlīdzekļu saistībām, kas parakstīta Hāgā 1973. gada 2. oktobrī, kā arī divpusējie nolīgumi ar Austriju, Baltkrieviju, Bulgāriju, Čehijas Republiku, Franciju, Igauniju, Krieviju, Kubu, Lietuvu, Latviju, Rumāniju, Slovākiju, Ukrainu, Ungāriju, Vjetnamu un Ziemeļkoreju (lai iegūtu informāciju par šiem nolīgumiem skatīt Polijas Tieslietu ministrijas tīmekļa vietni: www.ms.gov.pl polski).

Ja Konvencija vai divpusējo nolīgumu noteikumi neparedz citādi, uzturlīdzekļu prasības starp asinsradiniekiem vai audžuvecākiem un audžubērniem regulē tās valsts tiesību akti, kuras valstspiederīgais ir persona, kas ir tiesīga saņemt uzturlīdzekļus. Tādējādi Polijas tiesību akti tiek piemēroti tad, ja persona ir Polijas valstspiederīgais.

4. Ja tiesa nepiemēro Polijas tiesību aktus, kuras valsts tiesības tiesa piemēros (ja gan prasītājs, gan parādnieks atrodas Polijā)?

Pušu dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta neietekmē piemērojamo tiesību izvēli. Vērā ņem tikai prasītāja valstspiederību. Skatīt 3. punktu.

5. Kādā veidā ir jāpiesakās uz uzturlīdzekļu piešķiršanu tiesā, valsts iestādē vai citā organizācijā?

Tiesības uz uzturlīdzekļiem īsteno:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. brīvprātīgi pildot uzturēšanas pienākumu,
  2. noslēdzot vienošanos starp pusēm vai
  3. iesniedzot prasību tiesā par uzturlīdzekļu piešķiršanu, ja persona, kurai ir uzturēšanas pienākums, to nepilda.

6. Vai prasību var celt asinsradinieka, tuva paziņas vai nepilngadīga bērna vārdā?

Prasību piešķirt uzturlīdzekļus tās personas vārdā, kura ir tiesīga saņemt uzturlīdzekļus, var iesniegt:

  • pilnvarotais, kas var būt ne tikai advokāts, bet arī vecāki, laulātais, māsa vai brālis, augšupējs radinieks vai persona, kuru ar tiesīgo personu saista adopcijas attiecības,
  • pārstāvis no vietējās iestādes, kas ir atbildīga par sociālo palīdzību [saskaņā ar 2004. gada 12. marta Likumu par sociālo palīdzību (2004. gada Dziennik Ustaw, Nr. 64, 593. pants) šādi pārstāvji ir: vietējā [gmina] sociālā palīdzības centra vai rajona [powiat] ģimenes atbalsta centra vadītājs],
  • sabiedriskas organizācijas pārstāvis, kuras mērķis ir palīdzēt ģimenēm [šādu organizāciju saraksts ir noteikts Tieslietu ministra 2000. gada 10. novembra noteikumos (2002. gada Dziennik Ustaw, Nr. 100, 1080. pants)],
  • valsts prokurors, ja tas atbilst tiesiskuma nodrošināšanas un valsts interesēm.

Likumīgais pārstāvis rīkojas nepilngadīgo vārdā, kas ir tiesīgi saņemt uzturlīdzekļus.

Tuvs paziņa nevar rīkoties tās personas vārdā, kura ir tiesīga saņemt uzturlīdzekļus, ja vien paziņa nav kāda no iepriekš minētajām personām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Ja prasības iesniedzējs vēlas iesniegt prasību tiesā, kā viņš/viņa var zināt, kurai tiesai lieta ir piekritīga?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu lieta ir piekritīga rajona tiesai, ko nosaka atkarībā no prasītāja dzīvesvietas.

Informāciju par to, kurai tiesai ir piekritīga konkrēta lieta, var saņemt arī juridiskajās firmās un no 15. punktā minētajām personām vai Eiropas Tiesiskās sadarbības atlasā Kopienas tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/justice_home/judicialatlascivil/html/index_lv.htm.

8. Vai prasības iesniedzējam ir jāizmanto profesionāls starpnieks, lai celtu prasību tiesā, vai prasība ir jāiesniedz kompetentā iestādē?

Advokāta pārstāvība uzturlīdzekļu pieprasīšanas lietās nav vajadzīga. Prasītājs drīkst izvēlēties rīkoties pats savā vārdā vai izmantot profesionālu starpnieku.

Skatīt 9. punktu par iespējām izmantot tiesas iecelta advokāta palīdzību prasītāja pārstāvībai.

9. Vai prasības iesniedzējam ir jāmaksā nodeva par prasības iesniegšanu tiesā? Ja jā, cik lielas ir iespējamās izmaksas? Ja prasītāja finanšu līdzekļi ir nepietiekami, vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību, lai segtu procesa izmaksas?

Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem persona, kas iesniedz prasību par uzturlīdzekļu piešķiršanu, ir atbrīvota no tiesas izdevumu segšanas. Šis atbrīvojums ir pilnīgs, t.i., attiecīgā persona nesedz nekādus tiesas izdevumus, apelācijas izdevumus vai piedziņas izdevumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Turklāt persona, kas ir atbrīvota no tiesas izdevumu segšanas, drīkst pieprasīt juridisko palīdzību, kas izpaužas kā tiesas iecelta advokāta pakalpojumi. Ja tiesa apmierina lūgumu advokāta iecelšanu, tā honorāru sedz pretējā puse tai, kurai ir iecelts advokāts. Ja minētā persona lietu zaudē, advokāta izdevumus sedz Valsts kase.

ES dalībvalsts pilsoņu tiesības šajā jautājumā regulē Likums par tiesībām saņemt palīdzību civillietu tiesvedībā, kas notiek Eiropas Savienības dalībvalstīs. Informācija par šo likumu ir atrodama Polijas sniegtajā informācijā par juridisko palīdzību.

10. Kādā veidā tiesa aprēķina uzturlīdzekļu apmēru? Kādā veidā dzīvošanas izmaksu un ģimenes apstākļu izmaiņas ietekmē piešķirto līdzekļu apmēru?

Uzturlīdzekļu apjoms ir atkarīgs no tās personas pelnītspējas un finansiālajām iespējām, kurai tie ir jāmaksā, un no prasītāja pamatotajām vajadzībām. Pamatotās prasības ietver visu nepieciešamo, lai nodrošinātu prasītāja uzturēšanu, ne tikai materiāli, bet arī citos veidos (kultūras un garīgajā jomā). Nepilngadīgo vajadzības ietver viņu audzināšanas izdevumus. Novērtējot tās personas pelnītspēju un finansiālās iespējas, kurai ir jāmaksā uzturlīdzekļi, tiek ņemti vērā nevis viņa/viņas faktiski nopelnītie ienākumi, bet gan tie, ko varētu nopelnīt, ja viņš/viņa pilnībā izmantotu savu pelnītspēju.

Ja apstākļi mainās, var pieprasīt grozīt tiesas nolēmumu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem. Šādas izmaiņas drīkst pieprasīt abas puses. Atkarībā no apstākļiem tās var prasīt atcelt pienākumu maksāt uzturlīdzekļus vai palielināt vai samazināt uzturlīdzekļu apmēru. Priekšnoteikums summas maiņai ir vai nu tiesīgās personas pamatoto vajadzību, vai uzturlīdzekļu maksātāja pelnītspējas palielināšanās vai samazināšanās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

11. Kas maksā uzturlīdzekļus un kādā veidā?

Maksātājs ir tā persona, kas ir nosaukta par parādnieku [tiesas] izpildāmā rīkojumā. Vispārīgs princips ir, ka uzturlīdzekļu izdevumus sedz tikai tā persona, kurai ir uzturēšanas pienākums. Ja šī persona nemaksā brīvprātīgi, persona, kas ir tiesīga saņemt uzturlīdzekļus, var iesniegt pieteikumu par piedziņu kompetentai izpildes iestādei. Piedziņu var uzsākt ex officio pēc pirmās instances tiesas pieprasījuma, kas izdeva rīkojumu par uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu. Persona, kas ir tiesīga saņemt uzturlīdzekļus, var iesniegt izpildāmo rīkojumu arī parādnieka darba vietā vai iestādē, kas maksā parādniekam pensiju, un pieprasīt, lai maksājamo uzturlīdzekļu summu atskaita no parādniekam izmaksājamās summas. Šāda prasība maksāšanas iestādei ir saistoša.

12. Ja uzturlīdzekļu maksātājs labprātīgi nepilda savu pienākumu, kādus piespiedu izpildes līdzekļus var piemērot?

Ja persona, uz kuru attiecas pienākums maksāt uzturlīdzekļus, neievēro šo pienākumu brīvprātīgi, viņu var piespiest to darīt. Skatīt 11. punktu.

Turklāt saskaņā ar Sodu kodeksu uzturlīdzekļu nemaksāšana ir sodāms nodarījums, par ko var piespriest naudas sodu, noteikt ar brīvības atņemšanu nesaistītus pasākumus vai brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem.

13. Vai pastāv organizācija vai valsts pārvaldes iestāde, kas palīdz tiesīgajām personām iegūt uzturlīdzekļus?

Kā minēts 6. punktā prasību par uzturlīdzekļu piešķiršanu var iesniegt tās personas vārdā, kura ir tiesīga saņemt uzturlīdzekļus, cita starpā, atsevišķas pašvaldības organizācijas, vietējo pašvaldību pārstāvji, kas ir atbildīgi par sociālo palīdzību, un dažos gadījumos valsts prokurors. Šīs organizācijas un personas var arī atbalstīt prasītāju, piedaloties jau notiekošā tiesas procesā par uzturlīdzekļu piešķiršanu. Tad to pienākums ir atbalstīt personu, kas ir tiesīga saņemt uzturlīdzekļus, un tās rīcību tiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

14. Vai šīs iestādes vai organizācijas var veikt daļējus vai visus uzturlīdzekļu maksājumus uzturlīdzekļu maksātāja vietā?

Nē, neviena no tām darīt to nedrīkst.

Tomēr 2005. gada 22. aprīļa likums par tiesas procesiem pret uzturlīdzekļu parādniekiem un par uzturlīdzekļu avansa maksājumiem, kas stājās spēkā 2005. gada 1. septembrī paredz, ja nav iespējams izpildīt tiesas izdotu uzturlīdzekļu piedziņas rīkojumu, vietējais [gmina] birojs un sociālās palīdzības centrs var piešķirt tiesības saņemt „uzturlīdzekļus avansā”.

Uz avansa maksājumiem drīkst pieteikties tikai likumā minētās personas. Uzturlīdzekļu avansa maksājumus maksā vietējās pārvaldes iestādes vadītājs, mērs vai pilsētas vadītājs saskaņā ar uzturlīdzekļu prasītāja dzīvesvietu, un tie nedrīkst pārsniegt tiesas piešķirto uzturlīdzekļu summu vai likumā nosauktās summas. Prasītāji ir tiesīgi saņemt avansu tiesas noteikto uzturlīdzekļu apmērā, kas nav samaksāti.

Tomēr, ja persona, kas ir tiesīga saņemt uzturlīdzekļus avansā, dzīvo iestādē, kas nodrošina pilna laika apgādību (piemēram, sociālās palīdzības centrā, bērnu namā, labošanas darbu kolonijā vai ieslodzījuma vietā) vai audžuģimenē, vai ir precējusies, vai tai ir bērns un tā ir tiesīga saņemt mājsaimniecības pabalstu, avansu šai personai nepiešķirs.

Šo likumu var piemērot tikai tad, ja persona, kas ir tiesīga saņemt uzturlīdzekļu pabalstu, dzīvo Polijā.

15. Vai prasības iesniedzējs var saņemt palīdzību no organizācijas vai valsts pārvaldes iestādes (pašvaldības vai valsts) Polijā, ja viņš/viņa dzīvo Polijā, bet uzturlīdzekļu parādnieks dzīvo citā valstī?

Ja parādnieks dzīvo ārzemēs, bet uzturlīdzekļu prasītājs dzīvo Polijā, reģionālā tiesa [Sąd Okręgowy], kuras jurisdikcijā atrodas uzturlīdzekļu prasītāja dzīvesvieta, palīdz prasītājam sagatavot pieteikumu par uzturlīdzekļu piešķiršanu, sniedzot viņam/viņai visu informāciju un vajadzīgo palīdzību dokumentu aizpildīšanā un pārbaudot, vai pieteikums ir formāli pareizs.

Lapas augšmalaLapas augšmala

16. Ja jā, tad kā iespējams sazināties ar šo organizāciju vai valsts pārvaldes iestādi (lūdzu, norādiet precīzus nosaukumus un adreses)?

Tiesas nosaukums

Adrese

Rajona kods

Tālr.

Fakss

Centrāle

Priekšsēdētājs

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Belostokā

ul. M.C.Skłodowskiej 1

15-950 Białystok

085

742-04-41

745-91-00

745-92-00

745-92-17

742-46-40

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Belsko-Bjalā

ul. Cieszyńska 10

43-300 Bielsko-Biała

033

499-04-99

499-03-16

499-03-18

812-39-15

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Bidgoščā

ul. Wały Jagiellońskie 2

85-128 Bydgoszcz

052

325-31-00

325-31-04

321-31-01

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Čenstohovā

ul. Dąbrowskiego 23/35

42-200 Częstochowa

034

324-50-15

324-16-80

324-16-80

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Elblongā

Pl. Konstytucji 1

82-300 Elbląg

055

611-22-00

611-22-07

611-22-15

611-22-17

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Glivicē

ul. Kosciuszki 15

44-100 Gliwice

032

338-02-00

338-01-01

338-01-02

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Gdaņskā

ul. Nowe Ogrody 30/34

80-958 Gdańsk

058

321-31-99

321-31-00

321-31-01

321-31-04

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Goržovelkopolski

ul. Mieszka I 33

66-400 Gorzów Wielkopolski

095

722-42-80

do 85

720-28-07

720-28-07

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Jeleņa Gurā

ul. Wojska Polskiego 56

58-500 Jelenia Góra

075

641-51-00

752-24-34

641-51-51

752-51-13

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Kališā

Al. Wolnosci 13

62-800 Kalisz

062

765-77-00

765-77-64

757-37-04

765-78-50

757-49-36

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Katovicē

ul. Andrzeja 16/18

40-957 Katowice

032

251-14-21

251-40-91

251-69-83

251-67-28

251-69-83

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Kelcē

ul. Seminaryjska 12

25-372 Kielce

041

340-23-00

344-59-45

344-49-23

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Koņinā

ul. Energetyka 5

62-510 Konin

063

242-30-22

242-38-16

242-65-69

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Košalinā

ul. Waryńskiego 7

75-541 Koszalin

094

-

342-50-71

342-88-04

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Krakovā

ul. Przy Rondzie 7

31-547 Kraków

012

619-50-00

619-58-00

619-58-22

619-57-77

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Krosno

ul. Sienkiewicza 12

38-400 Krosno

013

436-84-78

436-85-49

432-05-70

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Legņicā

ul. Złotoryjska 40

59-220 Legnica

076

722-59-00

722-59-11

722-59-12

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Ļubļinā

ul. Krakowskie Przedmiescie 43

20-076 Lublin

081

535-91-00

do 10

532-08-40

532-99-95

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Lomžā

ul. Dworna 16

18-400 Łomża

086

216-62-81

216-38-07

216-67-53

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Lodzā

Pl. Dąbrowskiego 5

90-921 Łódź

042

677-89-00

677-89-99

677-89-91

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Novi Sančā

ul. Pijarska 3

33-300 Nowy Sącz

018

443-89-00

443-89-22

443-81-14

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Olstinā

ul. Dąbrowszczaków 44

10-001 Olsztyn

089

523-02-30

523-01-85

527-30-48

527-76-95

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Opolē

siedziba tymczasowa

ul. Prószkowska 67

45-758 Opole

077

457-22-64

457-28-33

402-48-35

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Ostrolenkā

ul. Kosciuszki 19

07-400 Ostrołęka

029

764-29-22

764-29-40

764-37-22

764-32-88

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Pjotrkovtribunalski

ul. J. Słowackiego 5

97-300 Piotrków Trybunalski

044

-

647-21-94

649-64-14

647-89-19

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Plockā

Pl. Narutowicza 4/6

09-404 Płock 6

024

262-52-44

268-85-84

268-85-79

262-25-26

262-25-26

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Poznaņā

ul. Marcinkowskiego 32

60-967 Poznań

061

856-60-00

852-33-06

852-93-85

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Radomā

ul. Marszałka

J. Pilsudskiego 10

26-600 Radom

048

368-02-00

368-03-00

368-03-01

368-03-03

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Žešovā

Pl. Śreniawitów 3

35-959 Rzeszów

017

875-62-00

875-62-36

862-72-65

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Sedlcē

ul. Sądowa 2

08-110 Siedlce

025

632-52-35

do 39

632-62-11

632-61-98

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Seradzā

Al. Zwycięstwa 1

98-200 Sieradz

043

827-13-20

827-12-87

827-10-14

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Slupskā

ul. Zamenhofa 7

76-200 Słupsk

059

842-20-41

do 44

842-83-25

842-83-01

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Suvalkos

ul. L.Waryńskiego 45

16-400 Suwałki

087

563-13-30

563-13-01

563-13-03

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Ščecinā

ul. Kaszubska 42

70-952 Szczecin

091

448-00-02

448-96-36

448-99-15

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Svidņikā

Pl. Grunwaldzki 14

58-100 Świdnica

074

851-83-00

851-82-46

851-82-70

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Tarnobžegā

ul. Sienkiewicza 27

39-400 Tarnobrzeg

015

823-48-80 do 81

823-49-20

823-05-51

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Tarnovā

ul. J. Dąbrowskiego 27

33-100 Tarnów

014

632-74-00

632-75-00

621-16-38

621-34-74

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Toruņā

ul. Piekary 51

87-100 Toruń

056

610-56-00

610-56-04

655-57-06

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Varšavā

Al. Solidarnosci 127

00-951 Warszawa

022

620-03-71

620-13-57

620-13-57

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Vloclavekā

ul. Wojska Polskiego 22

87-800 Włocławek

054

411-62-00

411-62-05

411-62-05

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Vroclavā

ul. Sądowa 1

50-950 Wrocław

071

370-42-00

370-42-01

343-64-75

344-49-59

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Zamoscā

ul. Akademicka 1

22-400 Zamosć

084

-

638-48-13

639-33-59

Sąd Okręgowy (Reģionālā tiesa)

Zelona Gurā

Pl. Słowiański 1

65-958 Zielona Góra

068

-

322-01-40

322-01-41

17. Kāda veida palīdzību prasītājs var iegūt no šīs organizācijas vai valsts pārvaldes iestādes?

Ja Polijas tiesa ir nosūtītāja iestāde saskaņā ar 1956. gada Ņujorkas konvenciju vai divpusēju nolīgumu, tā sniedz uzturlīdzekļu prasītājam visu nepieciešamo informāciju, palīdz prasītājam aizpildīt nepieciešamos dokumentus, pārbauda pieteikuma formālo pareizību un nosūta pieteikumu uz ārzemēm.

Lapas augšmalaLapas augšmala

18. Vai prasītājs var tieši adresēt prasību šādai valsts pārvaldes iestādei vai nosūtītājai iestādei Polijā, ja viņš/viņa dzīvo Polijā un uzturlīdzekļu parādnieks dzīvo citā valstī?

Situācijās par uzturlīdzekļu piešķiršanu tiesā prasītājs, kas dzīvo citā valstī, drīkst, ja lieta ietilpst Ņujorkas konvencijas piemērošanas jomā, izmantot procedūru, kas paredzēta minētajā Konvencijā un pieteikties kompetentā tās valsts nosūtītājā iestādē, kurā viņš/viņa dzīvo.

Ja prasītājs dzīvo valstī, ar kuru Polija ir noslēgusi divpusēju nolīgumu, palīdzību sniedz saskaņā ar minētā nolīguma nosacījumiem. Parasti šie nolīgumi paredz pieteikumu tiešu iesniegšanu Polijas tiesā vai pieteikuma iesniegšanu tajā ar tās valsts tiesas starpniecību, kura izdeva lēmumu. Citos gadījumos pieteikumu pārsūta valdības nodaļa, visbiežāk Tieslietu ministrija.

19. Ja jā, tad kā iespējams sazināties ar šo organizāciju vai valsts pārvaldes iestādi (lūdzu, norādiet precīzos nosaukumus un adreses)?

Lietās, kas ietilpst Ņujorkas konvencijas darbības jomā, ārvalstu kompetentās nosūtītājas iestādes ir nosauktas to valstu deklarācijās, kas pievienojušās Konvencijai, ko var atrast internetā.

20. Kāda veida palīdzību prasītājs var saņemt no šīs organizācijas vai valsts pārvaldes iestādes?

Lietās, kas ietilpst Ņujorkas konvencijas darbības jomā, Konvencijai pievienotajās deklarācijas norādītās ārvalstu nosūtītājas iestādes sniedz prasītājam visu būtisko informāciju, palīdz viņam/viņai aizpildīt visus nepieciešamos dokumentus, pārbauda pieteikuma formālo pareizību un nosūta to attiecīgajai valstij.

« Uzturlīdzekļu prasības - Vispārīgas ziņas | Polija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 18-03-2008

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste