Eiropas Komisija > ETST > Uzturlīdzekļu prasības > Nīderlande

Pēdējo reizi atjaunots: 06-08-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Uzturlīdzekļu prasības - Nīderlande

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko nozīmē termini “uzturlīdzekļi” un “prasība par uzturlīdzekļu piešķiršanu” Nīderlandes tiesībās? 1.
2. Līdz kādam vecumam bērns var gūt labumu no uzturlīdzekļu piešķiršanas? 2.
3. Kādos gadījumos ir piemērojamas Nīderlandes tiesības? 3.
4. Ja šīs tiesības nav piemērojamas, kādas tiesības piemēro Nīderlandes tiesa? 4.
5. Vai pusei, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, ir jāvēršas pie kādas noteiktas organizācijas, (centrālā vai vietējā) administratīvā departamenta vai tiesas, lai iegūtu uzturlīdzekļus? 5.
5.A. Kā man jāvēršas pie šīs organizācijas vai (centrālā vai vietējā) administratīvā departamenta ar prasību par uzturlīdzekļiem, un kāda ir piemērojamā kārtība? 5.A.
6. Vai pieteikumu var iesniegt radinieka, tuva drauga vai nepilngadīgā vārdā? 6.
7. Ja prasītājs vēlas iesniegt lietu tiesā, kā viņš lai zina, kura ir kompetentā tiesa? 7.
8. Vai prasītājam ir nepieciešams pārstāvis (piem., advokāts, noteikta organizācija vai (centrālais vai vietējais) administratīvais departaments, utt.), lai iesniegtu lietu tiesā? Ja nē, kāda ir kārtība? 8.
9. Vai prasītājam ir jāmaksā nodevas par lietas iesniegšanu tiesā? Ja jā, tad cik tas apmēram varētu maksāt? Ja prasītāja finanšu līdzekļi ir nepietiekami, vai viņš/viņa var saņemt juridisko palīdzību, lai segtu izdevumus par procesu? 9.
10. Kāda veida atbalstu ir iespējams saņemt no tiesas? Ja uzturlīdzekļi ir piešķirti, kā tie tiks aprēķināti? Vai tiesas lēmumu var pārskatīt, ņemot vērā izmaiņas izdevumos par dzīvošanu vai ģimenes apstākļu maiņu? 10.
11. Kā un kam uzturlīdzekļi tiek maksāti? 11.
12. Ja persona, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus, nevēlas to darīt brīvprātīgi, kā viņu var piespiest to darīt? 12.
13. Vai pastāv organizācijas vai (centrālie vai vietējie) administratīvie departamenti, kas var palīdzēt piedzīt uzturlīdzekļus? 13.
14. Vai tās var aizvietot parādnieku un pašas viņa vai viņas vietā pilnībā vai daļēji veikt uzturlīdzekļu maksājumus? 14.
15. Vai prasītājs var lūgt palīdzību kādai organizācijai vai (centrālam vai vietējam) administratīvam departamentam Nīderlandē? 15.
16. Ja jā, kā iespējams sazināties ar šo organizāciju vai (centrālo vai vietējo) administratīvo departamentu? 16.
17. Kādā veida palīdzību prasītājs var saņemt no šīm organizācijām vai (centrāliem vai vietējiem) administratīvajiem departamentiem? 17.
18. Vai prasītājs var vērsties tieši pie kādas organizācijas vai (centrālā vai vietējā) administratīvā departamenta Nīderlandē? 18.

 

1. Ko nozīmē termini “uzturlīdzekļi” un “prasība par uzturlīdzekļu piešķiršanu” Nīderlandes tiesībās?

Uzturlīdzekļi ir pienākums segt dzīvošanas izdevumus personai, kurai pienākas uzturlīdzekļi. Pienākums maksāt uzturlīdzekļus rodas no asinsradniecības un radniecības, kā arī pamatojoties uz (iepriekšējām) laulības saitēm. Līdzīgi noteikumi attiecas uz reģistrētām partnerattiecībām.

Kurām personām ir jāmaksā uzturlīdzekļi citai personai:
- vecākiem saviem bērniem?

Visiem vecākiem ir pienākums uzturēt savus bērnus. Tas attiecas gan uz laiku, kad bērni jau ir pieauguši, gan uz laiku, kad viņi vēl ir bērni. Pienākums maksāt uzturlīdzekļus pastāv, kamēr bērni sasniedz 21 gada vecumu, neskatoties uz viņu vajadzību līmeni. Lai iegūtu informāciju par vecāku pienākumiem pret saviem bērniem, skatiet 2. jautājumu (question 2).

- bērniem saviem vecākiem?

Bērniem ir pienākums uzturēt savus vecākus.

Pienākums maksāt uzturlīdzekļus pastāv tikai tad, ja vecākiem pēc tiem ir nepieciešamība.

- izšķirtais dzīvesbiedrs savam otrajam dzīvesbiedram (bijušie reģistrētie partneri)

Pienākums maksāt uzturlīdzekļus, kas pastāv dzīvesbiedru starpā laulības laikā, pēc laulības šķiršanas turpinās. Laulības šķiršanas spriedumā vai vēlākā spriedumā tiesa var noteikt uzturlīdzekļu apmēru, kas vienam bijušajam dzīvesbiedram ir jāmaksā otram bijušajam dzīvesbiedram, kuram nav pietiekošu ienākumu, lai segtu savus dzīvošanas izdevumus (un kurš nav, ciktāl var paredzēt saprāta robežās, tos iegūt), pēc pēdējās personas pieprasījuma. Nosakot šo uzturlīdzekļu apmēru, tiesnesis ņem vērā viena bijušā laulātā vajadzības un otra bijušā laulātā līdzekļus (finanšu resursus). Svarīgi var būt arī nefinansiāli faktori, piemēram, laulības vai kopdzīves ilgums. Ja tiesa neprecizē laika periodu uzturlīdzekļu maksāšanas saistībām, uzturlīdzekļu maksāšanas saistības beidzas pēc 12 gadiem. Tiesa var pagarināt šo periodu pēc uzturlīdzekļus pieprasošā bijušā laulātā lūguma gadījumā, ja pēdējam ir īpašas finansiālas grūtības. Pēc īsas (ne ilgākas par 5 gadiem) bezbērnu laulības uzturlīdzekļu maksāšana parasti netiek noteikta ilgāk nekā ilgusi pati laulība.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Minētais attiecas arī uz uzturlīdzekļiem, kurus maksā bijušie reģistrētie partneri.

Bijušie laulātie var vienoties par uzturlīdzekļiem savā starpā, neiesaistot tiesu. Parasti tos nosaka laulības šķiršanas līgumā. Praksē līgumu apstiprina tiesa ar spriedumu par laulības šķiršanu. Šāda veida apstiprinājums sniedz personai, kurai pienākas uzturlīdzekļi, lielāku tiesisku drošību.

Citi?
Dzīvesbiedri/reģistrēti partneri

Dzīvesbiedriem un reģistrētiem partneriem abiem, izņemot īpašus apstākļus, ir jāsedz mājsaimniecības izdevumi. Pirmslaulību vai partnerattiecību līgumos viņi var vienoties par citu kārtību.

Bioloģiskais tēvs/mātes dzīves partneris

Bērna bioloģiskajam tēvam ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus savam (neatzītajam) bērnam, kamēr vien bērnam nav likumīgas ģimenes attiecības ar šo vīrieti vai citu vīrieti (citiem vārdiem runājot, kamēr viņam nav likumīga tēva).

Tas pats pienākums attiecas uz mātes dzīves partneri, kas piekritis aktam, kā rezultātā ticis ieņemts bērns.

Kopīga aizbildnība

Personai, kas nav vecāks, bet kuram ir aizbildnība pār bērnu, tāpat kā vecākam ir uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums pret bērnu (BW 1:253. w pants). Pienākums maksāt uzturlīdzekļus turpinās līdz bērna divdesmit pirmajai dzimšanas dienai, kad aizbildnība beidzas sakarā ar to, ka bērna pilngadību.

Kādos gadījumos?

Vispārīgi runājot, pienākums maksāt uzturlīdzekļus pastāv tikai tad, ja personai, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, pēc tiem ir nepieciešamība. Personu uzskata par tādu, kurai ir nepieciešamība pēc uzturlīdzekļiem, ja viņai ir nepietiekami ienākumi, lai nodrošinātu sevi un, ciktāl var saprāta robežās gaidīt, nav spējīga tos pati iegūt.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Izņēmums no šiem noteikumiem ir gadījums, kad vecāki un bioloģiskie tēvi maksā uzturlīdzekļus saviem nepilngadīgajiem bērniem un saviem bērniem, kas ir jaunu pieaugušo vecumā (līdz 21 gada vecumam). Šajos gadījumos pienākums maksāt uzturlīdzekļus ir spēkā pat, ja kreditoriem nav nepieciešamības pēc tiem.

2. Līdz kādam vecumam bērns var gūt labumu no uzturlīdzekļu piešķiršanas?

Līdz bērna 18 gadu vecumam (nepilngadīgs bērns) vecākiem ir jāmaksā par uzturēšanu un audzināšanu. Tas attiecas uz izdevumiem par dzīvošanu un citiem izdevumiem, kas rodas, audzinot bērnu, piemēram, izglītības un brīvā laika pavadīšanas izdevumi. Vecāku pienākums ir segt uzturēšanas un audzināšanas izdevumus atbilstoši saviem līdzekļiem. Pienākums paliek spēkā pat tad, ja bērnam ir pašam savi līdzekļi un/vai ienākumi.

Ja bērni ir 18, 19 un 20 gadus veci (“jaunieši"), vecāki ir atbildīgi par dzīvošanas un izglītības izdevumu apmaksu. Dzīvošanas un izglītības izdevumi nozīmē to pašu, ko uzturēšanas un audzināšanas izdevumi laikā, kad bērns vēl nav sasniedzis pilngadību. Šis pienākums maksāt uzturlīdzekļus nav atkarīgs no personas, kam ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, vajadzībām.

Attiecībā uz šo bērnu kategoriju pastāv arī paplašināts pienākums maksāt uzturlīdzekļus pat tad, ja viņiem ir pašiem savi ienākumi no darba vai pašiem savi naudas līdzekļi, vai ja viņi ir precējušies. Taču visi bērna paša ienākumi ietekmē viņa vajadzību apmēru pēc uzturlīdzekļiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja bērnam ir 21 un vairāk gadu, vecākiem ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus tikai tad, ja bērnam pēc tiem ir nepieciešamība un viņš pats nespēj parūpēties par sevi. Piemēram, ja bērns ir fiziski vai garīgi nepilnvērtīgs.

3. Kādos gadījumos ir piemērojamas Nīderlandes tiesības?

Piemērojamās tiesības attiecībā uz uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu nosaka saskaņā ar Nīderlandei saistošām starptautiskajām privāttiesībām, balstoties uz 1973. gada Hāgas Konvencijas par uzturlīdzekļu nodrošināšanu bērnam (piemērojamām tiesībām) atsauces noteikumiem (Trb. 1974, 86). Sīkāku informāciju par šo konvenciju, lūdzu, meklējiet Hāgas starptautisko privāttiesību konferences tīmekļa vietnē (Hague Conference for International Private Law English - français):

Saskaņā ar šo līgumu, Nīderlandes tiesas piemēro Nīderlandes tiesības:

  • ja persona, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus, un persona, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, abas ir Nīderlandes pilsoņi un personas, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus, pastāvīgā dzīvesvieta ir Nīderlandē;
  • ja personas, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, pastāvīgā dzīvesvieta ir Nīderlandē;
  • ja personas, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesības ārpus Nīderlandes nepiešķir viņai uzturlīdzekļus un gan persona, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus, gan persona, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, abas ir Nīderlandes pilsoņi;
  • ja ne personas, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, pastāvīgās dzīvesvietas ārpus Nīderlandes valsts tiesības, ne tiesības, kas attiecas uz pilsoņiem, kam nav Nīderlandes pilsonības, ja tāda ir gan persona, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus, gan persona, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, nevar piešķirt uzturlīdzekļus personai, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem;
  • uzturlīdzekļu maksāšanas gadījumā bijušajiem dzīvesbiedriem, ja laulību šķirot, ir piemērotas Nīderlandes tiesības.

4. Ja šīs tiesības nav piemērojamas, kādas tiesības piemēro Nīderlandes tiesa?

Parasti šādā gadījumā Nīderlandes tiesa piemēro tās ārvalsts tiesības, kur atrodas tās personas, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, pastāvīgā dzīvesvieta. Ja šīs tiesības uzturlīdzekļus neparedz, tad Nīderlandes tiesa piemērotās personas, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, un tās personas, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus, kopīgās nacionālās tiesības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Laulības šķiršanas gadījumā tās tiesības, kas tiek piemērotas laulības šķiršanai, ir arī piemērojamas attiecībā uz pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bijušajam dzīvesbiedram.

5. Vai pusei, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, ir jāvēršas pie kādas noteiktas organizācijas, (centrālā vai vietējā) administratīvā departamenta vai tiesas, lai iegūtu uzturlīdzekļus?

Summu, kas ir jāmaksā personai, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus, var noteikt vai nu pašas puses un minēt to līgumā, vai arī to var noteikt tiesas rīkojumā. Laulības šķiršanas procesu laikā tiesu bieži lūdz lemt par bijušā laulātā vai bērna uzturlīdzekļiem.

5.A. Kā man jāvēršas pie šīs organizācijas vai (centrālā vai vietējā) administratīvā departamenta ar prasību par uzturlīdzekļiem, un kāda ir piemērojamā kārtība?

Ja uzturlīdzekļu piešķiršana ir jānosaka ar tiesas rīkojumu, notiek šādas darbības:

tiesvedība, lai noteiktu, izmainītu vai izbeigtu uzturlīdzekļu piešķiršanu, sākas ar pieteikumu. Pieteikumu sagatavo advokāts. Šis advokāts tiesas sēdē pārstāv personu, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem. Pieteikumā jāietver personas, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, uzvārds, vārds, dzimšanas datums un adrese, kā arī personas, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus, uzvārds, vārds, dzimšanas datums un adrese. Tajā jāmin arī, kāpēc nepieciešams noteikt uzturlīdzekļus, izmainīt vai izbeigt to piešķiršanu. Kopā ar pieteikuma iesniegšanu tiesas kancelejā, ja nepieciešams, iesniedzami arī dokumenti, kas pierāda pieteikumā sniegto informāciju. Uzturlīdzekļu lietās šajos dokumentos parasti ietilpst dokumenti par finanšu situāciju, piemēram, finanšu ziņojumi, kas sastādīti nodokļu aprēķināšanai, aprēķina lapiņas, vajadzību un finanšu līdzekļu aprēķini. Advokāts nosūta pieteikumu kompetentās tiesas kancelejai. Tiesas kanceleja tad (parasti) nosūta pieteikuma kopiju kopā ar attiecīgajiem pievienotajiem dokumentiem iesaistītajai pusei, t.i., uzturlīdzekļu lietās personai, kurai ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus. Pēdējais tad tiek uzaicināts uz tiesas sēdi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

6. Vai pieteikumu var iesniegt radinieka, tuva drauga vai nepilngadīgā vārdā?

Nē, pieteikumu iesniedz personas, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, advokāts. Personas, kurām ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, nedrīkst iesniegt pieteikumu bez advokāta starpniecības.

Nepilngadīgu bērnu pārstāv viņa juridiskais pārstāvis (parasti vecāks).

7. Ja prasītājs vēlas iesniegt lietu tiesā, kā viņš lai zina, kura ir kompetentā tiesa?

Izšķir starptautisko kompetenci (vai Nīderlandes tiesām ir kompetence?) un iekšējo kompetenci (kura Nīderlandes tiesa ir kompetenta?).

Ciktāl uz Nīderlandes tiesu attiecas starptautiskā kompetence, Eiropas Savienības kontekstā piemēro tā saucamo Briseles I Regulu (“Brussels I”). Šī regula ietver noteikumus par tiesu kompetenci attiecībā uz uzturlīdzekļu prasībām. Saskaņā ar regulas 2. pantu, personu, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus (atbildētāju) un kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Nīderlandē, parasti uzaicina ierasties Nīderlandes tiesā tā persona, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem (prasītājs).

Briseles I regula ietver arī alternatīvus noteikumus attiecībā uz pienākumu maksāt uzturlīdzekļus. 5. panta 2. pants nosaka, ka atbildētāju, kas dzīvo kādas dalībvalsts teritorijā, var uzaicināt ierasties citas dalībvalsts:

  • tiesā tajā vietā, kur personai, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, ir dzīvesvieta vai pastāvīgā uzturēšanās vieta,
  • vai, ja tā ir papildus prasība saistībā ar personu ģimenes tiesisko statusu, t.i., laulības šķiršanas gadījumā vai, piemēram, gadījumā, kad tiek lemts par paternitātes noteikšanu, tajā tiesā, kura ir kompetenta par to, izņemot gadījumu, ka šī kompetence ir balstīta tikai uz vienas puses pilsonību.

A) apakšpunkts nozīmē, ka persona, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem un kura dzīvo Nīderlandē, var izsaukt personu, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus un kura dzīvo Francijā, ierasties, piemēram, Nīderlandes kompetentajā tiesā pēc prasītāja dzīvesvietas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ciktāl tas attiecas uz Nīderlandes tiesas starptautisko kompetenci ārpus Eiropas Savienības, piemēro šādus noteikumus. Ja atbildētājs (kreditors vai parādnieks) dzīvo ārpus Eiropas Savienības, iepriekšminētā Briseles I regula nav piemērojama un Nīderlandes tiesa nosaka savu kompetenci, balstoties uz Civillikumu. Tādā gadījumā Nīderlandes laulības šķiršanas tiesai ir tiesības iepriekš vienoties par noteikumiem attiecībā uz laulības šķiršanu vai ar to saistītiem jautājumiem, tādiem kā uzturlīdzekļu piešķiršana vai laulāto dzīvesvietas turpmāka izmantošana. Nīderlandes tiesa ir kompetenta arī lemt par neatkarīgu pieteikumu par uzturlīdzekļu piešķiršanu, ja prasītājs vai viena vai vairākas iesaistītās puses, kas minētas pieteikumā, dzīvo Nīderlandē, vai ja lieta ir kā savādāk pietiekami saistīta ar Nīderlandes jurisdikciju, ja tās izvēlas Nīderlandes tiesu par kompetento tiesu, vai ja iesaistītā puse ierodas uz izskatīšanu un neiesniedz protestu attiecībā uz tiesas kompetenci.

Ciktāl tas attiecas uz Nīderlandes tiesas iekšējo kompetenci, noteikums par tiesas veidu (parastā tiesa, apelācijas tiesa, Nīderlandes Augstākā tiesa) ir tāds, ka uzturlīdzekļu jautājumos kompetenta ir parastā tiesa. Civillikums nosaka, kura parastā tiesa ir kompetenta. Kompetentā parastā tiesa ir vai nu prasītāja (viena no prasītājiem), vai vienas no iesaistītajām pusēm, kuras minētas pieteikumā, pastāvīgās dzīvesvietas tiesa, vai, ja kādai no šīm pusēm nav pastāvīgās dzīvesvietas, tad vienas no pusēm pašreizējās dzīvesvietas tiesa.

8. Vai prasītājam ir nepieciešams pārstāvis (piem., advokāts, noteikta organizācija vai (centrālais vai vietējais) administratīvais departaments, utt.), lai iesniegtu lietu tiesā? Ja nē, kāda ir kārtība?

Lūgumu noteikt, izmainīt vai izbeigt uzturlīdzekļu piešķiršanu iesniedz advokāts. Advokāts pārstāv prasītāju tiesas sēdē. Advokātu uzvārdus un adreses var atrast Nīderlandes nacionālās juristu biedrības (national law society English - Nederlands) tīmekļa vietnē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pastāv arī “Ģimenes advokātu un starpnieku laulības šķiršanas lietās biedrība”, kuru biedri cita starpā specializējas arī laulības šķiršanas un uzturlīdzekļu jautājumos. Viņi specializējas arī starpniecībā laulības šķiršanas lietās un visā, kas ar to saistīts.

Apmeklējiet VFAS-Advocaten: šī tīmekļa vietne ir pieejama nīderlandiešu Nederlands un angļu English valodā.

9. Vai prasītājam ir jāmaksā nodevas par lietas iesniegšanu tiesā? Ja jā, tad cik tas apmēram varētu maksāt? Ja prasītāja finanšu līdzekļi ir nepietiekami, vai viņš/viņa var saņemt juridisko palīdzību, lai segtu izdevumus par procesu?

Par tiesas procesu ir jāmaksā izdevumi, kas rodas, lai nodrošinātu tiesisko kārtību. Tā ir tiesas reģistrācijas nodeva. Papildus tai, jāsedz arī advokāta un tiesu izpildītāja izmaksas.

Ja puse nespēj samaksāt (pilnībā) advokātam, viņa noteiktos apstākļos var iegūt juridisku palīdzību (skatīt arī tīmekļa sadaļu Juridiskā palīdzība). To sauc par “juridiskās palīdzības gadījumu”. Valdība apmaksā daļu no izdevumiem un puse maksā "personisku ieguldījumu". Šī “personiskā ieguldījuma” apmērs ir atkarīgs no puses ienākumiem un finanšu līdzekļiem. Juridisko palīdzību piešķir Juridiskās palīdzības padome. Pusei ir jāiesniedz juridiskās palīdzības pieteikums padomei tajā jurisdikcijas apgabalā (=apelācijas tiesas jurisdikcija), kur atrodas advokāta birojs. Praksē pieteikumu bieži sastāda advokāts, ja pie viņa vēršas pirms pieteikuma par juridisku palīdzību iesniegšanas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Bez tam ir jāiesniedz “apliecinājums par trūcīgas personas statusu” (iegūstams dzīvesvietas pašvaldībā). Šo apliecinājumu kopā ar pieteikumu ir jānosūta Juridiskās palīdzības padomei, kas izskata, vai pusei ir tiesības uz juridisko palīdzību. Ja patiešām šis ir attiecīgais gadījums, tiek izdots paziņojums par juridiskās palīdzības piešķiršanu. Šādos gadījumos samazina arī tiesas reģistrācijas nodevu.

Tiesības uz juridisko palīdzību ir arī pārrobežu strīdu gadījumos, t.i., ja prasītājs dzīvo ārpus Nīderlandes. To paredz Eiropas Direktīva par juridisko palīdzību pārrobežu strīdos (Directive on Cross-border Legal Aid). Juridisko palīdzību var lūgt, balstoties uz Likuma par juridisko palīdzību 23.A līdz 23.K pantu, Den Haag Juridiskās palīdzības padomē, aizpildot šai direktīvai pievienoto veidlapu, kas ir vienāda visām dalībvalstīm.

Ja nepieciešams, Juridiskās palīdzības padome Nederlands var sniegt palīdzību advokāta izvēlē. Padomes adrese ir dota atbildē uz 16. jautājumu

10. Kāda veida atbalstu ir iespējams saņemt no tiesas? Ja uzturlīdzekļi ir piešķirti, kā tie tiks aprēķināti? Vai tiesas lēmumu var pārskatīt, ņemot vērā izmaiņas izdevumos par dzīvošanu vai ģimenes apstākļu maiņu?

Savā lēmumā tiesa ņem vērā tās personas, kas pieprasa vai saņem uzturlīdzekļus, vajadzības un personas, kurai pieprasa maksāt vai kura maksā uzturlīdzekļus, līdzekļus (finanšu resursus).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vajadzības un līdzekļi ir relatīvi jēdzieni. Tiesai ir noteikta brīvības pakāpe pieņemt lēmumu, ņemot vērā katra individuālā gadījuma apstākļus.

Direktīvas izstrādā tiesu orgāni, tā saucamie Trema standarti (skatīt: De Rechspraak English - Nederlands). Tomēr tiesai tās nav saistošas.

Tiesas savā lēmumā ņem vērā šādus ienākumus un izdevumus:

  • ienākumi no darba,
  • ienākumi no pagaidu darbiem,
  • studiju stipendijas,
  • pabalsti,
  • pensijas,
  • ienākumi no (apakš)izīrēšanas,
  • procenti un citi ienākumi no aktīviem,
  • citu personu, ar kurām ir kopīga mājsaimniecība, ieguldījumi mājsaimniecībā,
  • pastāvošas iespējas palielināt ienākumus (peļņas iespējas),
  • ziņojumi par aktīviem,
  • īres maksājumi,
  • hipotēku atmaksas un procenti, kā arī fiksētās izmaksas. Šeit ir jāuzrāda arī hipotēkas daļa, kas vēl nav nomaksāta,
  • apdrošināšanas polises,
  • nepieciešamie regulārie ceļa izdevumi,
  • finanšu saistības pret citām personām,
  • izdevumi par īpašu medicīnisku aprūpi personai, kam pienākas uzturlīdzekļi un/vai viņas ģimenes locekļiem,
  • izdevumi, kas saistīti ar ienākumu uzrādīšanu,
  • paziņojums par visiem parādiem.
Likumā noteiktā indeksācija

Katru gadu Tieslietu ministrija nosaka procentuālo apmēru, par kādiem tiesas piešķirtos uzturlīdzekļus vai ar līgumu noteiktos uzturlīdzekļus palielina saskaņā ar likumu. Aprēķinot šo procentuālo palielinājumu, ministrija ņem vērā algu pieaugumu konkrētās uzņēmējdarbības nozarē un algu pārvaldību un palielinājumu citās nozarēs. Šo procentu apmēru publicē Staatscourant [Nīderlandes valdības laikraksts].

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šajā automātiskajā uzturlīdzekļu korekcijas sistēmā pastāv vairāki izņēmumi. Puses, kā arī tiesa var neņemt vērā ar likumu noteikto indeksāciju vai izveidot alternatīvu indeksācijas metodi.

11. Kā un kam uzturlīdzekļi tiek maksāti?

Uzturlīdzekļi bijušajiem laulātajiem tiek izmaksāti tieši personai, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem.

Uzturlīdzekļu maksājumi, kurus noteikusi tiesa nepilngadīgam bērnam, tiek izmaksāti tieši vecākam (vai aizbildnim), kurš rūpējas par bērnu.

12. Ja persona, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus, nevēlas to darīt brīvprātīgi, kā viņu var piespiest to darīt?

Ja pienākumu maksāt uzturlīdzekļus nosaka ar tiesas rīkojumu un persona, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus, to nedara, parasti rīkojuma izpildi piespiedu kārtā nodrošina tiesu izpildītājs. Ja tiesas rīkojuma nav, lieta ir iesniedzama tiesā. Šim nolūkam ir jāpieaicina advokāts. Uzturlīdzekļu piedzīšanas gadījumā bērnam daudzās situācijās var iesniegt apelāciju Uzturlīdzekļu maksājumu piedzīšanas nacionālajā birojā (LBIO) Goudā. Skatīt 13. jautājumu zemāk.

13. Vai pastāv organizācijas vai (centrālie vai vietējie) administratīvie departamenti, kas var palīdzēt piedzīt uzturlīdzekļus?

Gadījumā, ja uzturlīdzekļi maksājami bērnam, attiecīgā organizācija ir Uzturlīdzekļu maksājumu piedzīšanas nacionālais birojs (LBIO) Goudā. LBIO var veikt piedzīšanu neatkarīgi no tā, vai persona, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus, ir parādā, vai nav. LBIO to darīt uzdod persona, kurai uzturlīdzekļi pienākas, vai persona, kuras pienākums ir uzturlīdzekļus maksāt. Ja nepieciešams, LBIO var veikt iekasēšanu, izmantojot piespiedu izpildes līdzekļus. LBIO, piemēram, var uzlikt arestu personas, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus, algai, ieņēmumiem vai (ne)kustamajam īpašumam.

Lapas augšmalaLapas augšmala

LBIO pakalpojumi nav par brīvu. Maksājumu parādu gadījumā personai, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus, ir jāapmaksā LBIO izdevumi par piedzīšanu. LBIO par piedzīšanu piemēro soda naudu. Šī soda nauda ir 10% no nesamaksātās summas. No personas, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus, piedzen arī tiesvedības un sprieduma piespiedu izpildes izdevumus.

LBIO nodarbojas tikai ar bērnu uzturlīdzekļu piedzīšanu. LBIO nenodarbojas ar uzturlīdzekļu maksājumiem bijušajiem dzīvesbiedriem (bijušajiem reģistrētajiem partneriem). Tas tomēr nav tas gadījums, uz kuru attiecas ar LBIO konvenciju saistīti uzdevumi (skatīt atbildi uz 17. jautājumu).

Veidlapu “bērna uzturlīdzekļu piedzīšanas pārņemšana” var lejupielādēt no LBIO Nederlands tīmekļa vietnes.

Šajā lapā ir plaša informācija par LBIO uzdevumiem un veicamajām procedūrām, konsultāciju laikiem (pa tālruni), kā arī cita informācija.

14. Vai tās var aizvietot parādnieku un pašas viņa vai viņas vietā pilnībā vai daļēji veikt uzturlīdzekļu maksājumus?

15. Vai prasītājs var lūgt palīdzību kādai organizācijai vai (centrālam vai vietējam) administratīvam departamentam Nīderlandē?

Jā, bērna uzturlīdzekļu gadījumā skatīt 13. jautājumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Jā, juridiskās palīdzības gadījumā skatīt 8. jautājumu.

16. Ja jā, kā iespējams sazināties ar šo organizāciju vai (centrālo vai vietējo) administratīvo departamentu?

Bērna uzturlīdzekļu gadījumā:

Landelijk Bureau Inning Onderhoudsbijdragen (LBIO Nederlands)

Postbus 800

2800 AV GOUDA

Tālruņa numurs: +31 182 572 020

Fakss: +31182.537 179

Juridiskās palīdzības gadījumā:

de Raad voor de rechtsbijstand Nederlands,

Postbus 450,

2501 CL Den Haag.

Tālruņa numurs: +31 703 701 414

17. Kādā veida palīdzību prasītājs var saņemt no šīm organizācijām vai (centrāliem vai vietējiem) administratīvajiem departamentiem?

Skatīt atbildi uz 13. jautājumu.

LBIO nodarbojas arī ar uzturlīdzekļu piedzīšanu starptautiskā mērogā. Šie pienākumi ir noteikti divās konvencijās, kurām ir pievienojusies Nīderlande:

Nīderlande ir pievienojusies ANO 1956. gada 20. jūnija Ņujorkas Konvencijai par uzturlīdzekļu piedziņu ārzemēs English - français. Tā ir konvencija par savstarpēju juridisku palīdzību, kuras mērķis ir atvieglot uzturlīdzekļu iegūšanu starptautiskās lietās. Šim nolūkam konvencija ir izveidojusi nosūtīšanas un saņemšanas institūciju sistēmu, kas palīdz personai, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, piespiedu kārtā izpildīt uzturlīdzekļu prasības. LBIO ir nosūtīšanas un saņemšanas institūcija Nīderlandē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ikviens, kas dzīvo Nīderlandē un sastopas ar uzturlīdzekļu piedzīšanas problēmām no personas, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus un kura dzīvo ārvalstīs (t.i., valstī, kura ir Ņujorkas Konvencijas dalībvalsts), var izmantot Ņujorkas Konvenciju. Šī konvencija attiecas gan uz bērnu uzturlīdzekļiem, gan uzturlīdzekļiem partneriem.

LBIO piedzen uzturlīdzekļus arī pēc tādu personu lūguma, kurām ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus un kuras dzīvo ārzemēs (t.i., valstī, kas ir Ņujorkas Konvencijas dalībvalsts), no personām, kuru pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus un kuras dzīvo Nīderlandē. Ja persona, kurai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus un kura atrodas citā dalībvalstī, vēlas pieprasīt uzturlīdzekļus no personas, kuras pienākums ir maksāt uzturlīdzekļus un kura dzīvo Nīderlandē, viņa lūdz izmantot šīs konvencijas radīto sistēmu.Tādā gadījumā viņai ir jāvēršas Nīderlandes saņēmējinstitūcijā (LBIO). Saņēmējinstitūcija veic nepieciešamās darbības, lai iegūtu uzturlīdzekļus.

Lai uzsāktu izmantot LBIO pakalpojumus, ir jāiesniedz pieteikuma veidlapa “uzturlīdzekļu piedziņa ārzemēs”. Šo veidlapu var lejupielādēt no LBIO Nederlands tīmekļa vietnes NL.

Informāciju par juridisko palīdzību skatīt atbildē uz 9. jautājumu.

18. Vai prasītājs var vērsties tieši pie kādas organizācijas vai (centrālā vai vietējā) administratīvā departamenta Nīderlandē?

Skatīt 13. un 17. jautājumu.

« Uzturlīdzekļu prasības - Vispārīgas ziņas | Nīderlande - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 06-08-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste