Eiropas Komisija > ETST > Uzturlīdzekļu prasības > Latvija

Pēdējo reizi atjaunots: 22-08-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Uzturlīdzekļu prasības - Latvija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Kāda ir jēdzienu “uzturlīdzekļi” un “uzturs” būtība atbilstoši Latvijas nacionālajām tiesībām? 1.
2. Līdz kādam vecumam bērns var saņemt uzturlīdzekļus? 2.
3. Kuros gadījumos Latvijas likums (tiesības) ir piemērojams uztura (uzturlīdzekļu) piešķiršanas jautājumos? 3.
4. Ja Latvijas likums (tiesības) nav piemērojams, kuras valsts tiesības Latvijas tiesas piemēros? Ja prasītājs uzturlīdzekļu (uztura vai līdzekļu uzturam) piedziņas lietā un atbildētājs atrodas Latvijā: 4.
5. Vai prasītājam (pieteicējam) jāvēršas kādā īpašā organizācijā, valsts pārvaldes iestādē (centrālā vai reģionālā) vai tiesā, lai saņemtu uzturlīdzekļus? 5.
5.A. Kādā veidā es varu vērsties pie šīs organizācijas, valsts pārvaldes iestādes (centrālās vai reģionālās), lai saņemtu uzturlīdzekļus un kāda ir kārtība? 5.A.
6. Vai prasība var tik iesniegta cita radinieka, tuvinieka, nepilngadīga bērna vietā? 6.
7. Ja persona, kas vēlas saņemt uzturlīdzekļus (uzturu vai līdzekļus uzturam) plāno iesniegt tiesā prasību, kādā veidā viņa uzzina, kurai tiesai šī lieta ir piekritīga? 7.
8. Vai prasītājam (pieteicējam) līdz lietas izskatīšanai tiesā ir jāveic kādi samierināšanas pasākumi, kas vērsti uz lietas ārpustiesas atrisināšanu? (piemēram, ar jurista palīdzību, īpašā organizācijā vai valsts pārvaldes iestādē (centralizētā vai reģionālā, u.tml.)? Ja nē, tad kāda ir kārtība? 8.
9. Vai pieteicējam (prasītājam) ir jāiemaksā nodeva par lietas izskatīšanu tiesā? Ja tā, kāds ir tās aptuvenais apmērs? Ja prasītājam nav pietiekamu finanšu līdzekļu, vai viņš/viņa var prasīt juridisko palīdzību, lai segtu tiesāšanās izdevumus? 9.
10. Kāda veida uzturlīdzekļi (uzturs, līdzekļi uzturam) visdrīzāk tiesas ceļā tiks piespriesti? Ja prasība ir apmierināma, kādā veidā tiek noteikts piespriesto uzturlīdzekļu (uztura ,līdzekļu uzturam) apmērs? Vai tiesas lēmums par piespriestajiem uzturlīdzekļiem (uzturu, līdzekļiem uzturam) var tikt pārskatīts, pamatojoties uz izmaiņām personas mantiskajā stāvoklī vai ģimenes apstākļos? 10.
11. Kādā veidā un kurai personai uzturlīdzekļi tiks maksāti? 11.
12. Ja uzturlīdzekļu parādnieks labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus, kādi (piespiedu) pasākumi var tikt veikti, lai uzturlīdzekļi tiktu maksāti? 12.
13. Vai pastāv organizācija vai valsts pārvaldes iestāde (centralizēta vai reģionāla), kas palīdzētu man iegūt uzturlīdzekļus? 13.
14. Vai minētā iestāde vai organizācija var aizstāt parādnieku un pati izmaksāt uzturlīdzekļus pilnā apmērā vai daļā parādnieka vietā? 14.
15. Vai pieteicējs var lūgt organizācijas vai valsts pārvaldes iestādes (centralizētas vai reģionālas) palīdzību Latvijā? 15.
16. Ja tā, kādā veidā ir iespējams sazināties ar šo organizāciju vai valsts iestādi (centrālo vai reģionālo)? 16.
17. Kāda veida palīdzību pieteicējs var saņemt no šīs organizācijas vai valsts pārvaldes iestādes (centrālās vai reģionālas)? 17.
18. Vai pieteicējs var tieši iesniegt pieteikumu Latvijas organizācijai vai valsts pārvaldes iestādei (centrālai vai reģionālai)? 18.
19. Ja tā, kādā veidā ir iespējams sazināties ar šo organizācija vai valsts pārvaldes iestādi (centrālo vai reģionālo)? 19.
20. Kādā veida palīdzību pieteicējs var saņemt no šīs organizācijas vai valsts pārvaldes iestādes (centrālās vai reģionālās)? 20.

 

1. Kāda ir jēdzienu “uzturlīdzekļi” un “uzturs” būtība atbilstoši Latvijas nacionālajām tiesībām?

Latvijas nacionālās tiesības neparedz visaptverošu uzturlīdzekļu un uztura definīciju, taču pastāv vienota izpratne par atsevišķiem jautājumiem citu personu uzturēšanas jomā, piemēram, attiecībā uz uzturlīdzekļiem bērniem, proti, uzturlīdzekļi ir bērna uzturēšanas izdevumi, kurus nodrošināt bērnam ir katra vecāka pienākums neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa un kuru minimālo apmēru noteicis Ministru kabinets. Uzturlīdzekļu definīcija attiecībā uz uzturlīdzekļiem bērniem ir noteikta Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Taču attiecībā uz atsevišķiem jautājumiem saistībā ar citu personu uzturēšanas pienākumu neatkarīgi no to nosaukuma (uzturlīdzekļi, uzturs vai līdzekļi uzturam) vienota izpratne ir veidojusies tiesu prakses attīstības rezultātā. Piemēram, pastāv arī vienota izpratne par uzturdošanas jautājumiem attiecībā uz laulātajiem, proti, līdzekļi uzturam ir ilgstoša materiālā palīdzība otram laulātajam sakarā ar materiālā stāvokļa pasliktināšanos.

Kurām personām ir pienākums uzturēt citu personu:

- vecākiem bērnus?

Pienākums uzturēt bērnu ir uzlikts bērna vecākiem līdz brīdim, kad bērns pats var sevi apgādāt. Tādējādi bērna uzturēšanas pienākums nav aprobežots ar bērna pilngadības sasniegšanu. Taču tajos gadījumos, kad bērns jau ir sasniedzis pilngadību, tiesa var vērtēt, vai prasījums par uzturlīdzekļiem ir apmierināms, ja bērns, kurš sasniedzis pilngadību, neturpina mācības vai profesionālo iemaņu apgūšanu, un ja viņš/viņa spēj, bet izvairās iegūt līdzekļus ar darbu. Jāņem vērā, ka pienākums uzturēt bērnu vecākiem ir jānodrošina atbilstoši katra vecāka mantas stāvoklim. Tomēr minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru nosaka Ministru kabinets, ir pienākums nodrošināt katram no vecākiem neatkarīgi no viņu mantas stāvokļa. Pienākums uzturēt bērnu īstenojams neatkarīgi no tā, vai bērns dzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai atsevišķi no vecākiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Uzturēt bērnu nozīmē nodrošināt viņu ar ēdienu, apģērbu, mājokli un veselības aprūpi, kopt, izglītot un audzināt (nodrošināt garīgo un fizisko attīstību, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

- bērniem vecākus?

Pienākums apgādāt vecākus gulstas uz visiem bērniem līdzīgās daļās. Ja bērnu mantas stāvoklis ir nevienlīdzīgs, tiesa var noteikt viņu apgādāšanas pienākumu samērā ar katra mantas stāvokli.

- bijušajam laulātajam bijušo laulāto?
  1. Ja laulība atzīta par neesošu un tikai viens no bijušajiem laulātajiem, laulībā dodoties, ir zinājis, ka tā atzīstama par tādu, tad otram laulātajam, kurš to nav zinājis, ir tiesības prasīt no viņa: samērā ar viņa mantas stāvokli līdzekļus, ja tas nepieciešams iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam.
  2. Šķirot laulību vai pēc laulības šķiršanas bijušais laulātais var prasīt līdzekļus no otra bijušā laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli, ja pēdējais ar savām darbībām veicinājis laulības iziršanu un līdzekļi nepieciešami iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam.
- citi:
- vecvecākiem mazbērnus?

Ja vecāku nav vai viņi nespēj uzturēt bērnu, šis pienākums līdzīgās daļās gulstas uz vecvecākiem. Ja vecvecāku mantas stāvoklis ir nevienlīdzīgs, tiesa var noteikt viņiem uzturēšanas pienākumu samērā ar katra mantas stāvokli.

- mazbērniem vecvecākus

Pienākums apgādāt vajadzības gadījumā arī vecvecākus gulstas uz visiem bērniem līdzīgās daļās. Ja bērnu mantas stāvoklis ir nevienlīdzīgs, tiesa var noteikt viņu apgādāšanas pienākumu samērā ar katra mantas stāvokli.

Lapas augšmalaLapas augšmala

- laulātajam otru laulāto?

Ja laulātie dzīvo šķirti, laulātais, ja nepieciešams:

  1. var prasīt līdzekļus no otra laulātā, kurš veicinājis šķirto dzīvi, samērā ar savu un pēdējā mantas stāvokli līdzvērtīga labklājības līmeņa nodrošināšanai vai
  2. var prasīt no otra laulātā, kurš veicinājis šķirto dzīvi, samērā ar savu un pēdējā mantas stāvokli līdzekļus uzturam, saprotot ar to ēdienu, apģērbu, mājokli un vajadzības gadījumā – apkopšanu.
- Uzturēšanas pienākums uz uztura līguma pamata?

Puses var vienoties par uztura došanu uztura līgumā. Ar uztura līgumu viena puse nodod otrai naudā vai citādā veidā kādu mantisku vērtību, par ko otra tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi. Ar uzturu, ja nav norunāts citādi, jāsaprot ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana, bet ja uztura saņēmējs ir nepilngadīgs, arī audzināšana un izglītošana pamatizglītības iestādēs.

- uzturēšanas pienākums, kas rodas personisku aizskārumu rezultātā?

Līdzekļi uzturam ir maksājami arī uz tādu saistību pamata, kas rodas personisku aizskārumu rezultātā. Šāds uzturēšanas pienākums aptveras ar personas pienākumu nodrošināt zaudējumu atlīdzību. Ja miesas bojājumu rezultātā cietušais mirst, kuram bija pienākums kādu uzturēt, tad šis pienākums pāriet uz to, kas vainīgs viņa nāvē. Tādas atlīdzības apmēru noteic pēc tiesas ieskata, pie tam jāņem vērā mirušā vecums, viņa spēja nāves laikā iegūt sev uzturu un, beidzot, uzturamās personas vajadzība. Ja uzturamai personai ir pietiekoši dzīves līdzekļi, tad atlīdzības pienākums atkrīt.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Līdz kādam vecumam bērns var saņemt uzturlīdzekļus?

Vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Līdz ar to saskaņā ar Latvijas nacionālajām tiesībām bērna uzturēšanas pienākums nav aprobežots ar bērna pilngadības sasniegšanu.

3. Kuros gadījumos Latvijas likums (tiesības) ir piemērojams uztura (uzturlīdzekļu) piešķiršanas jautājumos?

Latvijas likums (tiesības) ir piemērojams uztura (uzturlīdzekļu) piešķiršanas jautājumos atbilstoši iepriekš minētajai izpratnei, ņemot vērā dažāda veida tiesiskās attiecības. Piemēram:

  1. tiesiskās attiecības starp vecākiem un bērnu ir pakļautas Latvijas Republikas likumam, ja bērna dzīvesvieta ir Latvijā. Tādas mantas ziņā, kura atrodas Latvijā, vecāki un bērns pakļauti Latvijas likumam arī tad, ja bērnam noteiktā dzīvesvieta nav Latvijā.
  2. laulāto personiskās un mantiskās attiecības noteicamas pēc Latvijas likuma, ja laulāto dzīves vieta ir Latvijā. Ja laulāto manta atrodas Latvijā, tad viņi šās mantas ziņā ir pakļauti Latvijas likumam arī tad, kad viņiem pašiem nav dzīves vietas Latvijā;
  3. saistību tiesībās un pienākumos, kas izriet no līgumiem, līdzēju savstarpējās attiecības apspriežamas pēc Latvijas likuma, ja līdzēji par to ir vienojušies (piemēram, uzturēšanas pienākums uz uztura līguma pamata);
  4. saistība, kas nepamatojas uz līgumu, apspriežama satura un seku ziņā pēc Latvijas likuma, ja Latvijā radies tas pamats, no kura izriet saistība (piemēram, attiecībā uz uzturēšanas pienākumu, kas izriet no saistībām, kas rodas personisku aizskārumu rezultātā).

4. Ja Latvijas likums (tiesības) nav piemērojams, kuras valsts tiesības Latvijas tiesas piemēros? Ja prasītājs uzturlīdzekļu (uztura vai līdzekļu uzturam) piedziņas lietā un atbildētājs atrodas Latvijā:

Vairākums gadījumos ārvalsts likums (tiesības) nav piemērojams uztura (uzturlīdzekļu) prasībās, kaut gan atsevišķos gadījumos ārvalsts likums (tiesības) ir piemērojams, ja tā piemērošana ir paredzēta Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos. Ārvalsts likums (tiesības) ir piemērojams, ciktāl tas nenonāk pretrunā Latvijas likuma pavēlošām vai aizliedzošām normām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja prasītājs uzturlīdzekļu (uztura vai līdzekļu uzturam) piedziņas lietā un atbildētājs atrodas Latvijā, tad attiecīgi būs piemērojams Latvijas likums (tiesības).

5. Vai prasītājam (pieteicējam) jāvēršas kādā īpašā organizācijā, valsts pārvaldes iestādē (centrālā vai reģionālā) vai tiesā, lai saņemtu uzturlīdzekļus?

Prasītājam (pieteicējam), lai saņemtu uzturlīdzekļus (uzturu, līdzekļus uzturam), ir jāvēršas tiesā atbilstoši Civilprocesa likuma noteiktajai kārtībai.

Latvijā ir izveidots Uzturlīdzekļu garantiju fonds, kas ir valsts budžetā paredzētais līdzekļu kopums nepilngadīgo bērnu nodrošināšanai ar uzturlīdzekļiem. Fonda līdzekļu turētājs ir Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija. Fonda administrācija ir Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

Priekšnoteikums, lai saņemtu uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas, ir uzturlīdzekļu piedziņa vispirms tiesas ceļā, savukārt, ja piedziņa tiesas ceļā izrādās neveiksmīga, prasītājs (pieteicējs) var vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija izmaksā uzturlīdzekļus tikai tajos gadījumos, ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpilde civilprocesuālajā kārtībā, proti, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par neiespējamu vai parādnieks tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda, bet nenodrošina to minimālo uzturlīdzekļu apmēru.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5.A. Kādā veidā es varu vērsties pie šīs organizācijas, valsts pārvaldes iestādes (centrālās vai reģionālās), lai saņemtu uzturlīdzekļus un kāda ir kārtība?

Lai saņemtu uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas:

  1. iesniedzējs Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā var vērsties tieši, iesniedzot iesniegumu un šādus dokumentus:
    • tiesas nolēmuma norakstu par uzturlīdzekļu piešķiršanu;
    • tiesu izpildītāja izziņu par to, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama vai parādnieks tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda, bet nenodrošina minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Minētā izziņa derīga iesniegšanai uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā mēnesi pēc tās izsniegšanas;
    • bērna dzimšanas apliecības kopiju (uzrāda oriģinālu);
    • pilnvaru vai tās kopiju (uzrāda oriģinālu), ja uzturlīdzekļus pieprasa ar pilnvarotas personas starpniecību.
  2. iesniedzējs iesniegumu var nosūtīt arī pa pastu, ievērojot šādus nosacījumus:
    • iesniedzēja parakstam uz iesnieguma jābūt notariāli apliecinātam;
    • iesniegumam pievieno šādus dokumentus:
      • tiesas nolēmuma norakstu par uzturlīdzekļu piešķiršanu;
      • tiesu izpildītāja izziņu par to, ka uzturlīdzekļu piedziņa no parādnieka nav iespējama vai parādnieks tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda, bet nenodrošina minimālo uzturlīdzekļu apmēru;
      • bērna dzimšanas apliecības notariāli apliecinātu kopiju;
      • pilnvaru vai tās notariāli apliecinātu kopiju, ja uzturlīdzekļus pieprasa ar pilnvarotas personas starpniecību.

6. Vai prasība var tik iesniegta cita radinieka, tuvinieka, nepilngadīga bērna vietā?

Jā, radinieka vai tuvinieka vietā prasība var tikt iesniegta ar pilnvarota pārstāvja starpniecību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Savukārt nepilngadīga bērna vietā prasību var iesniegt vecāki vai bērna aizbildņi.

7. Ja persona, kas vēlas saņemt uzturlīdzekļus (uzturu vai līdzekļus uzturam) plāno iesniegt tiesā prasību, kādā veidā viņa uzzina, kurai tiesai šī lieta ir piekritīga?

Lietas par uzturlīdzekļu (uztura vai līdzekļu uzturam) piedziņu skata rajona (pilsētas) tiesa atbilstoši lietu piekritības noteikumiem.

Latvijā lieta par uzturlīdzekļu (uztura vai līdzekļu uzturam) piedziņu būs piekritīga minētajai tiesai:

  • pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr.44/2001 (2000.gada 22.decembris) „Par piekritību un spriedumu atzīšanu un izpildīšanu civillietās un komerclietās” noteikumiem;
  • pamatojoties uz Latvijas Republikai saistošo starptautisko divpusējo vai daudzpusējo līgumu noteikumiem,
  • pamatojoties uz Civilprocesa likumu, ja nav piemērojami regulas 44/2001 vai Latvijas Republikai saistošo starptautisko divpusējo vai daudzpusējo līgumu noteikumi:
    • prasību pret atbildētāju ceļ tiesā pēc tā dzīvesvietas;
    • savukārt, prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas;
    • prasību par uzturlīdzekļu piedziņu prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas;
    • prasību, kas izriet no uzturēšanas pienākuma, kas rodas personisku aizskārumu rezultātā, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.

8. Vai prasītājam (pieteicējam) līdz lietas izskatīšanai tiesā ir jāveic kādi samierināšanas pasākumi, kas vērsti uz lietas ārpustiesas atrisināšanu? (piemēram, ar jurista palīdzību, īpašā organizācijā vai valsts pārvaldes iestādē (centralizētā vai reģionālā, u.tml.)? Ja nē, tad kāda ir kārtība?

Nē, prasītājam (pieteicējam) līdz lietas izskatīšanai nav jāveic samierināšanas pasākumi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Taču, sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis cenšas puses samierināt. Līdz ar to puses ir aicinātas jau pirms lietas izskatīšanai tiesā savstarpēji vienoties.

Vienlaikus jāuzsver, ka puses var arī bez prasības iesniegšanas tiesā vienoties par uzturlīdzekļu (uzturēšanas) jautājumiem.

9. Vai pieteicējam (prasītājam) ir jāiemaksā nodeva par lietas izskatīšanu tiesā? Ja tā, kāds ir tās aptuvenais apmērs? Ja prasītājam nav pietiekamu finanšu līdzekļu, vai viņš/viņa var prasīt juridisko palīdzību, lai segtu tiesāšanās izdevumus?

No tiesas izdevumu samaksas (valsts nodevas, kancelejas nodevas un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem) valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu.

Arī prasītāji - prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas.

Savukārt atbildētāji ir atbrīvoti lietās par tiesas piespriesto uzturlīdzekļu samazināšanu un to maksājumu samazināšanu, kurus tiesa piespriedusi prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve.

Vispārēji valsts nodrošina juridisko palīdzību, ja personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis kopumā rada objektīvas grūtības šai personai savu tiesību aizsardzībai. Juridiskā palīdzība tiek piešķirta atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma noteikumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vispārēji juridiskā palīdzība aptver tādus izdevumus, kas ir saistīti ar procesuālo dokumentu sastādīšanu, juridisko konsultāciju tiesvedības laikā un pārstāvību tiesā. Pārrobežu strīdos personai papildus minētajam ir tiesības saņemt arī tulka pakalpojumus, noteiktu tiesas vai ārpus tiesas vai iesniedzēja iesniegtu dokumentu tulkojumu, kuri ir nepieciešami lietas izšķiršanai, noteiktos gadījumos arī izdevumu samaksu, kas saistīti ar ierašanos uz tiesas sēdēm.

Valsts nesedz tiesas izdevumus, kas personai jāmaksā saskaņā ar tiesas nolēmumu. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu tiesā saistītie izdevumi, piemēram, summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem, izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu, ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi u.c.

Apskaties tēmu “Juridiskā palīdzība - Latvija”.

10. Kāda veida uzturlīdzekļi (uzturs, līdzekļi uzturam) visdrīzāk tiesas ceļā tiks piespriesti? Ja prasība ir apmierināma, kādā veidā tiek noteikts piespriesto uzturlīdzekļu (uztura ,līdzekļu uzturam) apmērs? Vai tiesas lēmums par piespriestajiem uzturlīdzekļiem (uzturu, līdzekļiem uzturam) var tikt pārskatīts, pamatojoties uz izmaiņām personas mantiskajā stāvoklī vai ģimenes apstākļos?

Tiesa, piespriežot uzturlīdzekļus bērnam, tos nosaka konkrētā naudas summā, bet piespriežot uzturu vai līdzekļus uzturam, arī citās mantiskās vērtībās, piemēram, ēdiena, apģērba, mājokļa nodrošināšanā vai abējādi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesa, piespriežot un vērtējot uzturlīdzekļu (uztura, līdzekļu uzturam) apmēru, pirmkārt, ņem vērā pušu mantisko stāvokli, kā arī dzīves un ģimenes apstākļus, attiecīgi izvērtējot pušu iesniegtos pierādījumus.

Piespriesto uzturlīdzekļu (uztura, līdzekļu uzturam) apmēra un piedziņas ilguma grozīšana, kā arī atbrīvošana no pienākuma maksāt uzturlīdzekļus (dot uzturu vai līdzekļus uzturam) iespējama tikai ieinteresētajām personām ceļot jaunu prasību. Līdz ar to, pamatojoties uz izmaiņām personas mantiskajā stāvoklī vai ģimenes apstākļos, tiesa jaunā tiesvedībā var pārskatīt piespriežamo uzturlīdzekļu (uztura, līdzekļu uzturam) apmēru, piemēram, par piespriežamo uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu vai samazināšanu.

11. Kādā veidā un kurai personai uzturlīdzekļi tiks maksāti?

Parādnieks izmaksā uzturlīdzekļus piedzinējam. Ja nepilngadīga bērna vietā prasību iesniedz viens no vecākiem vai bērna aizbildnis, tad uzturlīdzekļi tiek maksāti viņam/viņai nevis bērnam. Parasti uzturlīdzekļi tiek maksāti periodiski konkrētā naudas summā, piemēram, darba samaksas ieturējumu veidā, retāk citādās materiālajās vērtībās.

12. Ja uzturlīdzekļu parādnieks labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus, kādi (piespiedu) pasākumi var tikt veikti, lai uzturlīdzekļi tiktu maksāti?

Ja uzturlīdzekļu parādnieks labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus, personai, kuras labā piedzīti uzturlīdzekļi, ir jāizņem izpildu raksts tajā tiesā, kurā lieta tika izskatīta. Un tad izpildu rakstu var iesniegt piespiedu izpildei 10 gadu laikā no tiesas vai tiesneša nolēmuma spēkā stāšanās dienas, ja nav noteikti citi noilguma termiņi. Tiesu izpildītājs uzsāk piespiedu izpildi pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma. Tiesu izpildītājam jāpieņem izpildei izpildu raksts, ja parādnieka dzīvesvieta, mantas atrašanās vieta vai darbavieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās (iecirknī).

Lapas augšmalaLapas augšmala

13. Vai pastāv organizācija vai valsts pārvaldes iestāde (centralizēta vai reģionāla), kas palīdzētu man iegūt uzturlīdzekļus?

  1. Persona var vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, lai saņemtu uzturlīdzekļus nepilngadīgam bērnam, ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpilde civilprocesuālajā kārtībā atzīta par neiespējamu vai parādnieks tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda, bet nenodrošina to minimālo uzturlīdzekļu apmēru.
  2. Ja persona vēlas atzīt Latvijas nolēmumu ārvalstī vai vēlas atzīt ārvalstī pieņemto tiesas nolēmumu Latvijā, Tieslietu ministrija var palīdzēt personai iesniegt tiesas nolēmumu atzīšanai un izpildīšanai.

14. Vai minētā iestāde vai organizācija var aizstāt parādnieku un pati izmaksāt uzturlīdzekļus pilnā apmērā vai daļā parādnieka vietā?

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija var aizstāt parādnieku, ja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija ir izmaksājusi uzturlīdzekļus nepilngadīgam bērnam (skatīt 5. un 5A. jautājumu). Tajos gadījumos, kad Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija ir izmaksājusi uzturlīdzekļus, tā ir tiesīga kļūst par izmaksātās summas piedzinēju.

Ja prasītājs atrodas Latvijas Republikā un parādnieka dzīvesvieta ir citā valstī:

Ja prasītājs atrodas Latvijas Republikā un parādnieka dzīvesvieta ir citā valstī, prasītājs var vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgam bērnam izpilde civilprocesuālajā kārtībā atzīta par neiespējamu vai parādnieks tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda, bet nenodrošina to minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Pirms prasītājs vēršas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, prasītājam būtu jāiesniedz tiesas nolēmums atzīšanai un izpildīšanai citā valstī, ja parādnieka dzīvesvieta ir citā valstī un Latvijā tam nav manta, uz kuru var vērst piedziņu. Tajos gadījumos, kad nolēmumu nav iespējams izpildīt citā valstī, tad prasītājs var vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

15. Vai pieteicējs var lūgt organizācijas vai valsts pārvaldes iestādes (centralizētas vai reģionālas) palīdzību Latvijā?

Persona var vērsties Tieslietu ministrijā un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā pēc palīdzības ar iesniegumu (skatīt 5. un 5A. jautājumu).

16. Ja tā, kādā veidā ir iespējams sazināties ar šo organizāciju vai valsts iestādi (centrālo vai reģionālo)?

Latvijas Republikas Tieslietu ministrija

Brīvības bulvārī 36, Rīgā,

LV-1536

Tālrunis: +371 7036801, +371 7036716

Fakss: +371 7210823, +371 7285575

e-pasts: tm.kanceleja@tm.gov.lv

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija

Pulkveža Brieža ielā 15, Rīgā,

LV-1010

Tālrunis: +371 7830626

Fakss: +371 7830636

e-pasts: pasts@ugf.gov.lv

17. Kāda veida palīdzību pieteicējs var saņemt no šīs organizācijas vai valsts pārvaldes iestādes (centrālās vai reģionālas)?

Ja persona vēlas atzīt Latvijas tiesas nolēmumu ārvalstī vai vēlas atzīt ārvalsts tiesas pieņemto nolēmumu Latvijā, Tieslietu ministrija var palīdzēt personai iesniegt tiesas nolēmumu atzīšanai un izpildīšanai. Vienlaikus Tieslietu ministrija var sniegt informatīvā rakstura palīdzību minētajos jautājumos.

Savukārt Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija var aizstāt parādnieku un izmaksāt uzturlīdzekļus nepilngadīgam bērnam, kā arī var sniegt informatīvā rakstura palīdzību uzturlīdzekļu jautājumos (skatīt 5. un 5A jautājumu).

Ja pieteicējs atrodas citā valstī un uzturlīdzekļu parādnieks ir Latvijā:

Ja pieteicējs atrodas citā valstī un uzturlīdzekļu parādnieks atrodas Latvijā, tad iepriekš minētās palīdzības sniegšana ne vienmēr būs iespējama. It īpaši tajos gadījumos, ja persona vēlas saņemt uzturlīdzekļus nepilngadīgam bērnam no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas.

18. Vai pieteicējs var tieši iesniegt pieteikumu Latvijas organizācijai vai valsts pārvaldes iestādei (centrālai vai reģionālai)?

Ja pieteicējs vēlas atzīt Latvijas nolēmumu ārvalstī vai vēlas atzīt ārvalstī pieņemto tiesas nolēmumu Latvijā, pieteicējs var iesniegt Tieslietu ministrijai visus nepieciešamos dokumentus tiesas nolēmuma atzīšanai un izpildīšanai.

Lai saņemtu uzturlīdzekļus nepilngadīgam bērnam no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas, pieteicējs var tieši vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, iesniedzot iesniegumu un nepieciešamos dokumentus.

19. Ja tā, kādā veidā ir iespējams sazināties ar šo organizācija vai valsts pārvaldes iestādi (centrālo vai reģionālo)?

Skatīt 16.jautājumu.

20. Kādā veida palīdzību pieteicējs var saņemt no šīs organizācijas vai valsts pārvaldes iestādes (centrālās vai reģionālās)?

Skatīt 17.jautājumu.

Cita informācija

« Uzturlīdzekļu prasības - Vispārīgas ziņas | Latvija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 22-08-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste