Eiropas Komisija > ETST > Uzturlīdzekļu prasības > Itālija

Pēdējo reizi atjaunots: 27-07-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Uzturlīdzekļu prasības - Itālija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Uz ko saskaņā ar Itālijas likumu attiecas jēdzieni “alimenti” un “obbligazione alimentare”? 1.
2. Līdz kādam vecumam bērns var saņemt uzturlīdzekļu pabalstu? 2.
3. Kādos gadījumos ir piemērojami Itālijas tiesību akti? 3.
4. Ja šis likums nav pielietojams, kādu likumu piemēro Itālijas tiesas? Kas notiek, ja gan persona, kas pieprasa uzturlīdzekļus, gan parādā esošā persona dzīvo Itālijā? 4.
5. Vai uzturlīdzekļu iegūšanai prasītājam ir jāgriežas kādā noteiktā organizācijā, valdības departamentā (centrālā vai vietējā) vai tiesā? 5.
6. Vai prasību var iesniegt radinieka, tuva radinieka vai mazgadīga bērna vārdā? 6.
7. Ja prasītājs gatavojas iesniegt prasību tiesā, kā var uzzināt, kurai tiesai piekrīt jurisdikcija? 7.
8. Vai prasītājam, iesniedzot lietu tiesā, ir jāizmanto starpnieki (piemēram, advokāts, noteikta organizācija vai valdības departaments (centrālais vai vietējais) utt.? Ja ne, kādas procedūras ir jāveic? 8.
9. Vai prasītājam, iesniedzot prasību, ir jāmaksā tiesas nodeva nodevas? Ja jā, tad cik lielas tās varētu būt? Ja prasītāja finanšu līdzekļi ir nepietiekami, vai viņa(viņš) var saņemt juridisku palīdzību tiesas procesa izdevumu segšanai? 9.
10. Kādu uzturlīdzekļu veidu tiesa var piešķirt? Ja pabalsts tiek piešķirts, kā nosaka tā lielumu? Vai tiesas lēmumu var pārskatīt, ņemot vērā dzīves dārdzības izmaiņas vai ģimenes apstākļus? 10.
11. Kā un kam tiek maksāti uzturlīdzekļi? 11.
12. Ja uzturlīdzekļu parādnieks(-ce) nemaksā labprātīgi, kādas darbības ir iespējamas, lai piespiestu viņu maksāt? 12.
13. Vai ir kāda organizācija vai valdības departaments (centrālais vai vietējais), kas var palīdzēt iegūt uzturlīdzekļus caur tiesu? 13.
14. Vai tie var aizstāt parādnieku un paši maksāt uzturlīdzekļus vai uzturlīdzekļu daļu viņa (viņas) vietā? Kas notiek, ja prasītājs atrodas Itālijā, bet uzturlīdzekļu devēja dzīvesvieta ir citā valstī? 14.
15. Vai prasītājs(a) Itālijā var saņemt palīdzību no kādas organizācijas vai valdības departamenta (centrālā vai vietējā)? 15.
16. Ja jā, tad kā var griezties šajā organizācijā vai valdības departamentā (centrālā vai vietējā)? 16.
17. Kāda veida palīdzību prasītājs var saņemt no šīs organizācijas vai valdības departamenta (centrālā vai vietējā)? Kas notiek, ja prasītājs atrodas citā valstī, bet uzturlīdzekļu parādnieks Itālijā? 17.
18. Vai Itālijā prasītājs var vērsties ar prasību tieši pie organizācijas vai valdības departamenta (centrālā vai vietējā)? 18.
19. Ja tā, kā var griezties šajā organizācijā vai valdības departamentā (centrālā vai vietējā)? 19.
20. Kāda veida palīdzību prasītājs var saņemt no šīs organizācijas vai valdības departamenta (centrālā vai vietējā)? 20.

 

1. Uz ko saskaņā ar Itālijas likumu attiecas jēdzieni “alimenti” un “obbligazione alimentare”?

Itālijas likums nosaka “alimenti” kā likuma ceļā īstenojamu materiālas palīdzības nodrošināšanu personai vai personām, kas atrodas finansiālā trūkumā, pat ja tās šādā stāvoklī ir savas vainas dēļ (Civillikuma 433. pants un turpmākie).

Pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus ietilpst ģimenes solidaritātes pienākumos, neraugoties uz to, ka ģimenes uzturēšanas atbildība kļūst arvien nenozīmīgāka, jo sāk nostiprināties saliedētas sabiedrības koncepcija, kad pašai sabiedrībai ir jāuzņemas visas mūsu būtiskās materiālas rūpes.

Personas, kuru pienākums ir sniegt uzturlīdzekļus, norādītajā kārtībā ir šādas:

  • Laulātais, gadījumos, kad nav pienākuma sniegt “mantenimento”, tas ir, laulātie ir šķirti viena laulātā vainas dēļ, kā arī laulātie, kam laulības šķiršanas procesā ir piespriesta atlīdzība;
  • Bērni, tai skaitā adoptēti bērni, bet, ja tādu nav, tiešie radinieki lejupejošā līnijā ;
  • vecāki, bet, ja tādu nav, tiešie radinieki augšupejošā līnijā; audžu vecāki;
  • znoti un vedeklas;
  • vīra(sievas-) tēvi un vīra(sievas-) mātes;
  • īstie brāļi un māsas; pusbrāļi un pusmāsas;
  • saskaņā ar iepriekš minēto kārtību tuvākā radinieka pienākums ir nodrošināt uzturlīdzekļus; ja ir vairākas vienas atbildības pakāpes personas, atbildība tiek dalīta starp tām atbilstoši ar viņu finansiālo stāvokli.

Citos gadījumos:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • saņēmējam pašam ir jānodrošina sev uzturlīdzekļi, pirms viņš saņem uzturlīdzekļus no citas atbildīgās personas;
  • ja nav citu atbildīgo personu, pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus ir laulātajam, kas ir atbildīgs par laulības šķiršanu, otram laulātam, kura vainas dēļ laulība nav šķirta;
  • vecākiem ir pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus arī ārpuslaulības bērniem, kas sasnieguši pilngadību un ir trūkumā.

Nosacījumi uzturlīdzekļu nodrošināšanai:

  • saņēmējs ir trūkumā, kā arī daļēji vai pilnīgi nespējīgs sevi uzturēt;
  • bez asinsradniecības saitēm starp abām pusēm (vai pateicības saitēm ziedojuma gadījumā), devējam ir jābūt pietiekamiem līdzekļiem uzturlīdzekļu nodrošināšanai.

Uzturlīdzekļu prasības shēma:

  • tiesību nodošana, atteikšanās no tiesībām, kompensācijas par tām, kā arī griešanās šķīrējtiesā ir aizliegtas;
  • tiesības uz uzturlīdzekļiem nav atceļamas;
  • uzturlīdzekļu maksājumi nav apturami vai ieķīlājami; no bankrota aktīviem ir jāatņem summa, kas nepieciešama parādnieka un tā ģimenes uzturēšanai;
  • ne uzturlīdzekļu devējs, ne saņēmējs nevar nodot uzturlīdzekļu nodrošināšanas pienākumu saviem pēctečiem.

Uz ko attiecas jēdzieni “alimenti” un “obbligazione alimentare” Itālijas tiesību aktos?

Laulāto un vecāku pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus attiecīgi saviem laulātiem un bērniem ir pats nozīmīgākais ģimenes solidaritātes akts ģimenes kodolā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Atšķirībā no “alimenti”, “obbligazione di mantenimento” atspoguļo parastas attiecības ģimenes kodolā; šeit nav pieņēmuma par materiālu trūkumu (tas ir, nespēju nodrošināt dzīves pamata vajadzības), kad nav jāņem vērā nekādas saistības, neatkarīgi no jebkāda veida formalitātēm vai prasībām, izņemot juridiska lēmuma gadījumus par atsevišķu dzīvi.

Juridiska lēmuma gadījumos par atsevišķu dzīvi:

  • abiem vecākiem ir pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus saviem bērniem, neatkarīgi no tā, kā aizbildniecībā tie ir ;
  • labprātīgas juridiskas atsevišķas dzīves gadījumos tas laulātais, kam nav pietiekošu ienākumu un kas ir sliktākā finansiālā stāvoklī, var pieprasīt uzturlīdzekļu maksājumus no otra laulātā, tādējādi saglabājot dzīves līmeni, kāds tas bija pirms juridiskā lēmuma par atsevišķu dzīvi;
  • Juridiska lēmuma gadījumos par atsevišķu dzīvi vainīgais laulātais var saņemt uzturlīdzekļus tikai gadījumā, ja ir trūkumā;

Laulības šķiršanas gadījumos:

  • abiem vecākiem ir pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus saviem bērniem, saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kā juridiska lēmuma gadījumos par atsevišķu dzīvi;
  • bijušiem laulātiem ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, ja tiem nav pietiekošu ienākumu, lai saglabātu pirms šķiršanās dzīves līmeni un tie ir sliktākā finansiālā stāvoklī nekā bijušie laulātie.

2. Līdz kādam vecumam bērns var saņemt uzturlīdzekļu pabalstu?

Pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus bērniem ir ilgstošs, jo vecākiem ir jāturpina nodrošināt uzturlīdzekļi gan nepilngadīgiem bērniem, gan pilngadību sasniegušiem bērniem, līdz tie kļūst saimnieciski neatkarīgi. Pilngadīgiem bērniem arī ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, ja tie ir trūkumā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Kādos gadījumos ir piemērojami Itālijas tiesību akti?

1995. gada Akta Nr. 218 45. daļa nosaka, ka ģimenes uzturēšanas pienākumus regulē 1973. gada 2. oktobra Hāgas Konvencija, kuras stājās spēkā Itālijā ar 1980. gada 24. oktobra Aktu Nr. 745; kā norādīts Konvencijas 45. daļā, Konvencija attiecas tikai uz ģimenes uzturēšanas pienākumiem, bet ne uz uzturlīdzekļu saņēmēja pienākumiem.

Hāgas Konvencijā noteiktais kritērijs atsaucas uz saņēmēja dzīves vietas tiesību aktiem; ja šie tiesību akti nenodrošina uzturlīdzekļu maksājumus, tad ir jāpiemēro pusēm kopēji valstu tiesību akti; ja prasītājs nevar iegūt uzturlīdzekļus caur šie tiesību aktiem, tad ir piemērojami tās valsts tiesību akti, kurā prasība ir iesniegta.

Sociālās nodrošināšanas pienākumus pēc juridiska lēmuma par atsevišķu dzīvi, pēc laulības šķiršanas vai atcelšanas nosaka tās valsts tiesību akti, kurā juridiskais lēmums par atsevišķu dzīvi, par laulības šķiršanu vai atcelšanu ir ticis pieņemts vai atzīts.

4. Ja šis likums nav pielietojams, kādu likumu piemēro Itālijas tiesas? Kas notiek, ja gan persona, kas pieprasa uzturlīdzekļus, gan parādā esošā persona dzīvo Itālijā?

Ja abas puses dzīvo Itālijā, tiek piemēroti Itālijas tiesību akti, kā to paredz vispārīgais dzīves vietas kritērijs, kas noteikts 1973. gada 2. oktobra Hāgas Konvencijā.

5. Vai uzturlīdzekļu iegūšanai prasītājam ir jāgriežas kādā noteiktā organizācijā, valdības departamentā (centrālā vai vietējā) vai tiesā?

Personas, kas vēlas iesniegt uzturlīdzekļu prasību, Itālijā var to izdarīt tikai tiesu iestādēs.

Lapas augšmalaLapas augšmala

6. Vai prasību var iesniegt radinieka, tuva radinieka vai mazgadīga bērna vārdā?

Vara piespriest uzturlīdzekļu maksājumus Itālijā ir tikai tiesu iestādēm.

Pārstāvji var iesniegt prasību tiesu iestādēs, pamatojoties uz pilnvarojumu.

7. Ja prasītājs gatavojas iesniegt prasību tiesā, kā var uzzināt, kurai tiesai piekrīt jurisdikcija?

Prasītājam ir jāskatās noteikumos, kas nosaka jurisdikciju pār dažādām lietām un dažādās vietās. Miertiesnešiem piekrīt jurisdikcija pār prasībām, kas ir mazākas par EUR 2 582.28; tiesām piekrīt jurisdikcija pār uzturlīdzekļu prasībām, kuru summa ir lielāka.

Juridiska lēmuma gadījumos par atsevišķu dzīvi vai laulības šķiršanas gadījumos par izlīdzinājumu starp pusēm lemj tiesnesis, kas pieņem juridisko lēmumu par atsevišķu dzīvi vai laulības šķiršanu; tomēr, jebkuras pušu ierosinātas izlīdzinājuma izmaiņas ir pakļautas tradicionāliem noteikumiem par dažādu lietu jurisdikciju dažādās vietās.

8. Vai prasītājam, iesniedzot lietu tiesā, ir jāizmanto starpnieki (piemēram, advokāts, noteikta organizācija vai valdības departaments (centrālais vai vietējais) utt.? Ja ne, kādas procedūras ir jāveic?

Uzturlīdzekļu prasības lietās, ko izskata miertiesnesis, puses var personīgi ierasties tiesā un sevi pārstāvēt mutiski, ja prasības vērtība nav lielāka par EUR 516.46; miertiesnesis var arī pieprasīt pušu personīgu klātbūtni, ja prasības summa ir lielāka.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pārējos gadījumos pusēm ir jābūt pārstāvētām tiesā ar juridisku pārstāvību, ja vien likums nenosaka citādi (piemēram, puse, kas pati ir praktizējošs advokāts, var uzstāties bez pārstāvības).

9. Vai prasītājam, iesniedzot prasību, ir jāmaksā tiesas nodeva nodevas? Ja jā, tad cik lielas tās varētu būt? Ja prasītāja finanšu līdzekļi ir nepietiekami, vai viņa(viņš) var saņemt juridisku palīdzību tiesas procesa izdevumu segšanai?

Kopš 2002. gada 1. marta Itālijā ir spēkā “standarta tiesas nodeva par lietu iekļaušanu tiesvedības sarakstā”, kas aizstāj visas iepriekšējās tiesu nodevas civillietās, krimināllietās un administratīvās lietās (skat. ar 2002. gada ar Prezidenta dekrētu Nr. 115 apstiprināto Vienoto tekstu). Tā ir stingri noteiktu likmju maksājumu sistēma, kad maksājuma summa mainās atkarībā no prasības summas vai dažos gadījumos tā ir vienāda. Ar 2004. gada Finanšu aktu Nr. 311 nesen tika mainītas dažas maksājumu robežas un atbilstošās nodevas.

No 2005. gada 1. janvāra tiesas nodeva ir EUR 30.00 par prasību līdz EUR 1 100.00. Šī nodeva pakāpeniski pieaug līdz EUR 1 110.00 par prasībām, kas ir lielākas par EUR 520 000.00. Stingri noteiktas likmes nodeva ir jāmaksā lietās, kas saistītas ar kustamu un nekustamu mantu (EUR 200.00 par nekustamu mantu un EUR 100.00 visos pārējos gadījumos). Maksājumu ērtai veikšanai ir paredzētas veidlapas vai īpašas pasta žiro veidlapas (lūdzu, skat. Agenzia Entrate italiano).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Apelācijas un piesardzības pasākumu procedūras, tai skaitā piedziņas procedūras, kas saistītas ar bērna uzturlīdzekļu piešķiršanu, ir atbrīvotas no stingri noteiktas tiesas nodevas, tāpat atbrīvota no tiesas nodevas ir tiesvedība ģimenes jautājumos un juridiska lēmuma gadījumos par atsevišķu dzīvi.

Uzvarētājai pusei ir tiesības saņemt atpakaļ savus izdevumus advokātam un jebkuras summas par izmeklēšanas darbībām (piemēram, nepieciešamo tehnisko padomu); tiesnesis nosaka izdevumu segšanu pēc tarifu skalas ar minimālo un maksimālo robežu.

Personām, kuru gada ienākums pirms nodokļiem ir mazāks par EUR 9 269.22, var būt tiesības saņemt bezmaksas juridisku pārstāvību. Vērā ņem ienākumus, kas gūti no personas laulātā un pārējiem ģimenes locekļiem, ja tie dzīvo kopā.

Profesionālo advokātu padome ir izveidojusi informācijas un konsultāciju dienestu bezmaksas juridiskai pārstāvībai (skat. bezmaksas juridiskās pārstāvības veidlapu).

10. Kādu uzturlīdzekļu veidu tiesa var piešķirt? Ja pabalsts tiek piešķirts, kā nosaka tā lielumu? Vai tiesas lēmumu var pārskatīt, ņemot vērā dzīves dārdzības izmaiņas vai ģimenes apstākļus?

Juridiskais nosacījums, kas nosaka piešķiramo uzturlīdzekļu veidu un dod rīkojumu par maksājumu, ir tiesas spriedums, kas ir arī piedziņas izpildraksts.

Tiesnesis dod rīkojumu atbildētājai pusei nodrošināt visu, kas nepieciešams, lai saņēmējs varētu apmierināt savas pamata vitālās vajadzības, tas ir, izdevumus pārtikai, miteklim un apģērbam, kā arī izdevumus par priekšmetiem un pakalpojumiem, kas nepieciešami pienācīgai dzīvei. Lemjot par piešķiramo uzturlīdzekļu veidu, tiesnesim ir jāņem vērā atbildētājas puses finansiālais stāvoklis.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Gadījumā, ja uzturlīdzekļi ir jāpiešķir šķirtajam laulātajam vai dzīvesbiedram, tiesnesim arī ir jāņem vērā, kāds ir bijis dzīves līmenis laulības laikā. Nosakot uzturlīdzekļu nodrošināšanu nepilngadīgajiem un bērniem, kas ir sasnieguši pilngadību, bet vēl nav finansiāli patstāvīgi, tiesnesim ir jāņem vērā to izglītības un apmācības vajadzības.

Uzturlīdzekļu un maksājumu kārtību un nosacījumus var mainīt pēc atbildētājas puses vai saņēmēja iesnieguma.

11. Kā un kam tiek maksāti uzturlīdzekļi?

Uzturlīdzekļi tiek maksāti saņēmējam.

Uzturlīdzekļi nepilngadīgiem tiek maksāti vecākam, kura aizbildniecībā ir bērns; likumīgas tiesības saņemt uzturlīdzekļu maksājumus par bērniem, kas sasnieguši pilngadību, bet vēl nav finansiāli patstāvīgi, ir tam vecākam, kura aizbildniecībā ir bērns un kurš turpina to apgādāt (vienlaicīgi ar bērna likumīgo tiesību atšķirīgu formu).

Tiesnesis nosaka maksājumu summas un kārtību; juridiska lēmuma gadījumā par atsevišķu dzīvi tiesnesis var dot rīkojumu trešajām pusēm veikt daļējus maksājumus tieši saņēmējam, kā arī regulārus maksājumus atbildētājai pusei.

12. Ja uzturlīdzekļu parādnieks(-ce) nemaksā labprātīgi, kādas darbības ir iespējamas, lai piespiestu viņu maksāt?

Saņēmēju rīcībā ir visi parastie līdzekļi, lai nodrošinātu to, ka parādnieks pilda savas finansiālās saistības. Viņi var panākt piesardzības pasākumu pieņemšanu savu kredītu aizstāvībai, kā arī panākt piespiedu maksāšanu, arestējot preces un naudas līdzekļus, ko ir parādā trešās puses.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Uzturlīdzekļu nemaksāšana var būt ģimenes uzturēšanas atbildības pārkāpums (Kriminālkodeksa 570. pants). Tas ir ar likumu sodāms pārkāpums, ja sūdzību iesniedz cietusī puse, ar nekavējošu tiesas vajāšanu, ja uzturlīdzekļu saņēmējs ir nepilngadīgais. Itālijā griešanās tiesā ir pierādījusi savu iedarbīgumu pienākumu nepildīšanas novēršanā no to laulāto puses, kuru aizbildniecībā nav bērnu.

13. Vai ir kāda organizācija vai valdības departaments (centrālais vai vietējais), kas var palīdzēt iegūt uzturlīdzekļus caur tiesu?

Valdības departamenti nepiedalās tiesas procesā saņēmēja interesēs, kā arī neizdara nekādu spiedienu uz atbildētāju pusi.

Jaunākajā likumdošanā (2004. gada Akts Nr. 6) ir ieviests jēdziens “atbalsta administrators”, ko ieceļ tiesnesis, norādot, ko tas var darīt jebkuras ieinteresētās puses vārdā, kas pati daļēji vai pilnīgi nav spējīga nodrošināt sev dzīves iztiku (piemēram, invalīdi, veci ļaudis, alkoholiķi, narkotiku atkarīgie, cietumnieki). Administratoram var uzdot par pienākumu pieprasīt uzturlīdzekļus tiesā.

14. Vai tie var aizstāt parādnieku un paši maksāt uzturlīdzekļus vai uzturlīdzekļu daļu viņa (viņas) vietā? Kas notiek, ja prasītājs atrodas Itālijā, bet uzturlīdzekļu devēja dzīvesvieta ir citā valstī?

Itālijā atbalstu trūkumā esošiem sniedz arī privātas sabiedriskas grupas, kuru uzdevums ir aizsargāt no sabiedrības izstumtos vai nabadzīgos. Šī darbība ir brīvprātīga un to var veikt daudzos dažādos veidos atkarībā no konkrētām vajadzībām un iespējām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Konstitūcija nosaka, ka valsts un sabiedriskās iestādes nodrošina sociālo palīdzību tiem cilvēkiem, kuri ir finansiālā trūkumā, darba nespējīgi vai bez radiniekiem, kas varētu viņus nodrošināt ar uzturlīdzekļiem.

Valsts Veselības dienesta pienākums savukārt ir aizsargāt nabadzīgo cilvēku veselību, nodrošinot tiem aprūpi un pajumti. Līdzīgi reģionālo iestāžu pienākums ir nodrošināt sabiedriskās ēdnīcas un mitekli, aprūpi un pajumti veciem cilvēkiem un nespējniekiem.

Šie pasākumi aizstāj ģimenes atbalsta atbildību, pilnīgi noteikti izņemot gadījumus, kad ir tiesības pieprasīt atbalstu no radiniekiem, kuru likumīgais pienākums ir pildīt savas saistības. Šādu prasību procedūras nosaka likums par kreditoru iestādēm (1973. gada 2. oktobra Hāgas Konvencijas 9. daļa).

Ja prasītājs ir Itālijā, bet uzturlīdzekļus nodrošinošā persona atrodas citā valstī, lai noteiktu uzturlīdzekļu nodrošināšanas atbildības robežas un apmēru, ka arī maksāšanas veidu un nosacījumus, tiek pielietoti prasītāja valsts tiesību aktos noteiktie kritēriji saskaņā ar 1973. gada Hāgas Konvenciju, kas par galveno kritēriju izvirza tās valsts tiesību aktus, kurā dzīvo saņēmējs.

15. Vai prasītājs(a) Itālijā var saņemt palīdzību no kādas organizācijas vai valdības departamenta (centrālā vai vietējā)?

Organizācijas vienmēr var sniegt palīdzību tādā veidā un ar tādiem nosacījumiem, kādus tās nosaka pašas. Valdības departamentu pienākums ir sniegt palīdzību tādā veidā un apmērā, kā minēts iepriekšējā atbildē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

16. Ja jā, tad kā var griezties šajā organizācijā vai valdības departamentā (centrālā vai vietējā)?

Itālijā ir daudz labdarības organizāciju, kuras darbinieki ir brīvprātīgie.

Valdības departamenti, kuru pienākums ir sniegt palīdzību, ir: reģionālās, prefektūru, provinču un municipālās iestādes, kā arī Valsts Veselības dienesta iestādes.

Visām šīm iestādēm ir biroji, kas ir konkrēti atbildīgi par iesaistīto pušu iesniegumu pārbaudi un kuri veic vispiemērotākās darbības, kad izskatāmā lieta ir novērtēta (sīkāku informāciju, lūdzu, meklēt attiecīgās mājas lapās).

17. Kāda veida palīdzību prasītājs var saņemt no šīs organizācijas vai valdības departamenta (centrālā vai vietējā)? Kas notiek, ja prasītājs atrodas citā valstī, bet uzturlīdzekļu parādnieks Itālijā?

Privātām iestādēm ir vara noteikt sniedzamā atbalsta veidu un apmēru saskaņā ar to statūtu noteikumiem un to finansiālām iespējām. Varas iestāžu darbību nosaka likums.

Ja prasītājs ir atšķirīgā valstī no tās, kur dzīvo atbildētājs, uzturlīdzekļu summu un maksājumu veidu, un nosacījumus nosaka:

  • pirmkārt, saskaņā ar parastās dzīves vietas tiesību aktiem;
  • saskaņā ar abu pušu kopējiem tiesību aktiem, ja nav iespējama iepriekš minētā iespēja;
  • saskaņā ar izvēlētās iestādes tiesību aktiem, ja nav iespējamas abas iepriekš minētās iespējas.

Juridiska lēmuma gadījumos par atsevišķu dzīvi vai šķirtiem pāriem ir jāpielieto likums, pēc kura tika pieņemts juridisks lēmums par atsevišķu dzīvi vai laulības šķiršanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Iepriekš minēto nosaka 1973. gada 2. oktobra Hāgas Konvencijas par uzturlīdzekļu nodrošināšanas saistībām 1., 4., 5., 6. un 8. pants, ko Itālija ratificējusi 1980. gadā.

18. Vai Itālijā prasītājs var vērsties ar prasību tieši pie organizācijas vai valdības departamenta (centrālā vai vietējā)?

Privātās organizācijas var veikt atbalsta darbības jebkurā veidā, ko tās uzskata par piemērotu. Parasti nav konkrēti noteiktu procedūru, kuras būtu jāizpilda.

Gan sabiedriskām, gan privātām organizācijām, kas veic atbalsta darbības, ir jābūt saviem birojiem, kas atbild par lūgumu pēc atbalsta saņemšanu, apstiprina tos lūgumus, kas atbilst to noteiktajiem kritērijiem un ietilpst to institucionālajā kompetencē, ko parasti nosaka attiecīgie tiesību akti un noteikumi.

19. Ja tā, kā var griezties šajā organizācijā vai valdības departamentā (centrālā vai vietējā)?

Valdības departamentu adreses ir pieejamas municipālajās, provinču un reģionālajās mājas lapās. Informācija ir pieejama arī Iekšlietu ministrijas italiano mājas lapā.

Nav īpašu kontaktēšanās formalitāšu. Prasītājam ir tikai jāgriežas personīgi vai caur savu pārstāvi, ja tas nav iespējams.

20. Kāda veida palīdzību prasītājs var saņemt no šīs organizācijas vai valdības departamenta (centrālā vai vietējā)?

Gan sabiedriskās, gan privātās organizācijas rīkojas saskaņā ar savu kompetenci un tās robežās.

Atbalsta saņemšanai prasītājam būtu jāmeklē informācija par pieejamiem dienestiem dažādās atbalsta iestādēs. Atbalsts ir iespējams pabalsta veidā, kā pajumtes un nepieciešamās veselības aprūpes sniegšana, palīdzība mājās vai citos palīdzības veidos, ko konkrēti paredz noteikumi un statūti, kas regulē gan sabiedriskās, gan privātās iestādes šajā sfērā.

« Uzturlīdzekļu prasības - Vispārīgas ziņas | Itālija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 27-07-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste