Eiropas Komisija > ETST > Uzturlīdzekļu prasības > Vācija

Pēdējo reizi atjaunots: 27-07-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Uzturlīdzekļu prasības - Vācija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko nozīmē termini “uzturlīdzekļi” un “prasība par uzturlīdzekļu piešķiršanu” Vācijas tiesībās? Kurš iesniedz prasību par uzturlīdzekļu piešķiršanu pret citām personām? 1.
2. Līdz kādam vecumam bērns var gūt labumu no uzturlīdzekļu prasībām? 2.
3. Kādos gadījumos ir piemērojamas Vācijas tiesības? 3.
4. Kādas valsts tiesības piemēro Vācijas tiesas, ja nav piemērojamas Vācijas tiesības? (ja gan puse, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, gan puse, kura uzturlīdzekļus maksā, dzīvo Vācijā) 4.
5. Vai pusei, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, ir jāvēršas kādā noteiktā organizācijā, (centrālā vai vietējā) administratīvā departamenta vai tiesā, lai viņas prasība par uzturlīdzekļu piešķiršanu tiktu atzīta? 5.
5.A. Kā es varu vērsties šajā organizācijā vai (centrālā vai vietējā) administratīvā departamentā ar prasību par uzturlīdzekļu piešķiršanu, un kāda ir piemērojamā kārtība? 5.A.
6. Vai pieteikumu var iesniegt radinieka, tuva drauga vai nepilngadīgā vārdā? 6.
7. Kā pieteicējs, kurš vēlas iesniegt lietu tiesā, lai zina, kura ir kompetentā tiesa? 7.
8. Vai pieteicējam ir nepieciešams pārstāvis (advokāts vai kāds cits), lai iesniegtu lietu tiesā? 8.
9. Vai pieteicējam ir jāmaksā par tiesvedību? Ja jā, tad kāda ir aptuvenā kopējo izmaksu summa? Vai pieteicēji ar nepietiekamiem finanšu līdzekļiem var pieprasīt juridisku palīdzību? 9.
10. Kāda veida atbalstu ir iespējams saņemt no tiesas? Uzturlīdzekļu maksāšanas gadījumā, kāds ir to noteiktais līmenis? Kā tie tiek piemēroti gadījumā, ja mainās izdevumi par dzīvošanu un ģimenes apstākļu maiņas gadījumā? 10.
11. Kā un kam uzturlīdzekļi tiek maksāti? 11.
12. Ja parādnieks nevēlas maksāt uzturlīdzekļus, kā viņu var piespiest to darīt? 12.
13. Vai organizācijas vai (centrālie vai vietējie) administratīvie departamenti palīdz iekasēt uzturlīdzekļu maksājumus? 13.
14. Vai šīs institūcijas var pašas parādnieka vietā pilnībā vai daļēji veikt uzturlīdzekļu maksājumus? Kas notiek, ja prasītājs dzīvo Vācijā, bet parādnieks dzīvo ārzemēs? 14.
15. Vai prasītājs var lūgt palīdzību kādai organizācijai vai (centrālam vai vietējam) administratīvam departamentam? 15.
16. Ja jā, kādi ir šo organizāciju vai administratīvo departamentu nosaukumi un adreses? 16.
17. Kādā veidā šīs organizācijas vai administratīvie departamenti sniedz palīdzību? 17.
18. Vai prasītājs var vērsties tieši pie šīm organizācijām vai administratīviem departamentiem? 18.
19. Ja jā, kādi ir šo organizāciju vai administratīvo departamentu nosaukumi un adreses? 19.
20. Kādā veidā šīs organizācijas vai administratīvie departamenti sniedz palīdzību? 20.

 

1. Ko nozīmē termini “uzturlīdzekļi” un “prasība par uzturlīdzekļu piešķiršanu” Vācijas tiesībās? Kurš iesniedz prasību par uzturlīdzekļu piešķiršanu pret citām personām?

  • bērni pret vecākiem
  • vecāki pret bērniem
  • dzīvesbiedri viens pret otru
  • (maz)mazbērni pret (vec)vecvecākiem
  • (vec)vecvecāki pret (maz)mazbērniem
  • viens ar otru neprecēti vecāki viens pret otru
  • partneri reģistrētās laulāto attiecībās viens pret otru.

2. Līdz kādam vecumam bērns var gūt labumu no uzturlīdzekļu prasībām?

Vecuma ierobežojums nepastāv.

3. Kādos gadījumos ir piemērojamas Vācijas tiesības?

Vācijas Federālā Republika ratificēja Hāgas Konvenciju par uzturlīdzekļu saistībām piemērojamām tiesībām (turpmāk tekstā Konvencija) 1973. gada 2. oktobrī. Attiecībā uz Federālo Republiku Konvencija stājās spēkā 1987. gada 1. aprīlī. Skaidrības labad – Konvencijas noteikumi attiecībā uz likumu konfliktu tika iekļauti Vācijas Civillikuma Ievadlikuma (Einführungsgesetz zum Bürgerlichen Gesetzbuch - EGBGB) 18. pantā. Saskaņā ar šo noteikumu puses, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, parastās dzīvesvietas likums ir noteicošais jebkuru saistību noteikšanai par uzturlīdzekļu maksāšanu. Tas nozīmē, ka Vācijas tiesības piemēro, ja puse, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, dzīvo Vācijā. Ja puses, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, parastās dzīvesvietas likums neparedz iespēju iesniegt prasību par uzturlīdzekļu piešķiršanu, tad EGBGB 18. panta 1. punkts attiecīgi paredz, ka piemērojamās tiesības ir tās valsts tiesības, kuras pilsonis ir puse, kam ir tiesības uz uzturlīdzekļiem un puse, kurai ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus. Gadījumos, kad ne parastās dzīvesvietas tiesības, ne kopējās dzīvesvietas valsts tiesības neparedz uzturlīdzekļu prasības iesniegšanu, saskaņā ar EGBGB 18. panta 2. punktu piemērojamas Vācijas tiesības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pamatā pastāv divi izņēmumi no EGBGB 18. panta 1. punkta un 2. punkta noteikumiem.

Saskaņā ar EGBGB 18. panta 5. punkta noteikumiem, ja puse, kuri ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, un puse, kurai ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, ir vācieši, kā arī puse, kurai ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, parasti uzturas Vācijā, piemērojamas Vācijas tiesības.. Turklāt, EGBGB 18. panta 4. punkts paredz īpašu noteikumu attiecībā uz uzturlīdzekļiem pēc laulības šķiršanas. Saskaņā ar šo noteikumu, uzturlīdzekļu prasības šķirto laulāto starpā izšķir saskaņā ar tās valsts tiesībām, saskaņā ar kurām laulātie tika izšķirti, ja laulības šķiršana ir tikusi pasludināta vai atzīta Vācijā.

4. Kādas valsts tiesības piemēro Vācijas tiesas, ja nav piemērojamas Vācijas tiesības? (ja gan puse, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, gan puse, kura uzturlīdzekļus maksā, dzīvo Vācijā)

Ja puse, kurai jāmaksā uzturlīdzekļi, un arī puse, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, dzīvo Vācijā, piemēro Vācijas tiesības, jo fakts, ka puse, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, parasti dzīvo Vācijā, ir noteicošais kritērijs, lai piemērotu Vācijas tiesības. Ja puses, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, dzīvesvietu Vācijā nevar uzskatīt par pastāvīgo dzīvesvietu, piemērojamās tās valsts tiesības, kurā puse, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, ir pastāvīgā iedzīvotāja. Alternatīvā gadījumā piemērojamās ir tās valsts tiesības, kurā dzīvo gan puse, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, gan puse, kurai ir jāmaksā uzturlīdzekļi. Kā pēdējo iespēju Vācijas tiesības piemēro, ja puse, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, nesaņem uzturlīdzekļus ne saskaņā ar savas parastās dzīvesvietas valsts tiesībām, ne saskaņā ar kopīgās dzīvesvietas valsts tiesībām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5. Vai pusei, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, ir jāvēršas kādā noteiktā organizācijā, (centrālā vai vietējā) administratīvā departamenta vai tiesā, lai viņas prasība par uzturlīdzekļu piešķiršanu tiktu atzīta?

Lai uzturlīdzekļu saistības tiktu atzītas, pusei, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, parasti ir jāvēršas tiesā, nepilngadīgo lietu departamentā vai pie notāra, lai iegūtu realizējamas tiesības, balstoties uz kurām, naudas summu var savākt piespiedu kārtā.

Iebildumu iesniegšana notiek tikai tiesā. Taču pienākumu apmierināt prasības apstiprina pie notāra vai nepilngadīgo lietu departamentā. Nepilngadīgo lietu departamenta kompetences jomas salīdzinājumā ar notāra kompetences jomām ir ierobežotas, t.i., nepilngadīgo lietu departaments konstatē pienākumu uzturēt bērnu līdz 21 gada vecumam, vai mātes vai tēva prasības, kas izriet no bērna piedzimšanas.

5.A. Kā es varu vērsties šajā organizācijā vai (centrālā vai vietējā) administratīvā departamentā ar prasību par uzturlīdzekļu piešķiršanu, un kāda ir piemērojamā kārtība?

Visas ar likumu noteiktās prasības par uzturlīdzekļu piešķiršanu ir jāiesniedz Ģimenes lietu tiesā kā ģimenes tiesību lieta vai tā jāizskata vienkāršotā kārtībā. Tiesvedību regulē Civilprocesa likuma noteikumi.

6. Vai pieteikumu var iesniegt radinieka, tuva drauga vai nepilngadīgā vārdā?

Parasti katram prasītājam ir pašam jāapstiprina sava prasība. Nav iespējams iesniegt prasību paziņas vārdā. Pastāv izņēmums tādā gadījumā, ja prasītājs ir nepilngadīgs. Šajā gadījumā viens no vecākiem var izvirzīt prasību par nepilngadīga bērna uzturlīdzekļiem pret otru vecāku savā paša vārdā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Kā pieteicējs, kurš vēlas iesniegt lietu tiesā, lai zina, kura ir kompetentā tiesa?

Atbildētāja dzīvesvietas vispārējā kompetence parasti attiecas arī uz tiesvedību par uzturlīdzekļu piedzīšanu. Tiesvedības gadījumā, kas attiecas uz viena vai abu vecāku pienākumu maksāt uzturlīdzekļus nepilngadīgam bērnam, izņēmuma kompetence ir tiesai, kurai pār bērnu vai vecāku, kas juridiski pārstāv bērnu, ir vispārīga jurisdikcija. Taču tas neattiecas uz gadījumiem, ja bērna vai vecāka vispārīgā jurisdikcija ir ārzemēs.

Arī bērns var uzsākt tiesvedību, prasot, lai abi vecāki pildītu savu pienākumu maksāt uzturlīdzekļus, tajā tiesā, kurā jurisdikcija ir tēvam vai mātei.

8. Vai pieteicējam ir nepieciešams pārstāvis (advokāts vai kāds cits), lai iesniegtu lietu tiesā?

Iesniedzot prasību par uzturlīdzekļu piešķiršanu tiesā, parasti nav nepieciešams būt juridiski pārstāvētam. Pretējais attiecas tikai uz to, ja uzturlīdzekļu prasības attiecībā uz ar likumu noteikto uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu, kas balstīts uz laulību, un prasībām attiecībā uz kopīgu bērnu iesniegtas kā papildus prasības laulības šķiršanas tiesvedības laikā. Šajā gadījumā laulātos ir jāpārstāv advokātam, kam ir tiesības uzstāties rajona tiesā vai apgabaltiesā.

9. Vai pieteicējam ir jāmaksā par tiesvedību? Ja jā, tad kāda ir aptuvenā kopējo izmaksu summa? Vai pieteicēji ar nepietiekamiem finanšu līdzekļiem var pieprasīt juridisku palīdzību?

Tiesas izdevumi (nodevas un izmaksas) tiek aprēķināti par tiesvedību saistībā ar likumu noteikto pienākumu par uzturlīdzekļu maksāšanu, kas balstīts uz ģimenes attiecībām vai laulību. Tiesas nodeva, kas maksājama ar trijām iemaksām, ir nomaksājama, iesniedzot prasību tiesā. Nodevas apmēru nosaka pēc konkrētās prasības vērtības. Visas papildus tiesas izmaksas (piemēram, samaksa lieciniekiem un ekspertiem) nosaka, ņemot vērā konkrēto prasību. Attiecīgā summa ir summa, kas pieprasīta kā uzturlīdzekļi par pirmajiem divpadsmit mēnešiem pēc prasības iesniegšanas, bet katrā gadījumā ne lielāka par kopējo pieprasītā maksājuma summu. Tai tiek pievienotas summas, kas jau samaksātas kā uzturlīdzekļi, iesniedzot prasību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Piemērs:

Ja 10 gadīga bērna likumīgais pārstāvis iesniedz prasību par parastu uzturlīdzekļu piešķiršanu (pašreiz €241 mēnesī), pieprasītā maksa par tiesvedību pieaug līdz €2,892. Šajā gadījumā tiesas nodeva parasti ir €267 (€89 x 3). Ja arhitekta sieva pieprasa šķiršanos un uzturlīdzekļus veselības aprūpei €1,900 apmērā mēnesī, pieprasītā maksa pieaug līdz €22,800. Tiesas nodeva ir €933 (€311 x 3). Tādējādi izmaksu līmeni parasti nenosaka vispārīgi. Ja nepieciešams, papildus tiesas izmaksām ir jāmaksā advokātam, kas tika pilnvarots aizstāvēt tiesības.

Nodevu apmēru var redzēt nodevu tabulā, kur pieprasītās summas ir līdz €500,000:

Pieprasītā summa līdz € ...

Nodeva

€ ...

Pieprasītā summa līdz € ...

Nodeva

€ ...

300

25

40.000

398

600

35

45.000

427

900

45

50.000

456

1.200

55

65.000

556

1.500

65

80.000

656

2.000

73

95.000

756

2.500

81

110.000

856

3.000

89

125.000

956

3.500

97

140.000

1.056

4.000

105

155.000

1.156

4.500

113

170.000

1.256

5.000

121

185.000

1.356

6.000

136

200.000

1.456

7.000

151

230.000

1.606

8.000

166

260.000

1.756

9.000

181

290.000

1.906

10.000

196

320.000

2.056

13.000

219

350.000

2.206

16.000

242

380.000

2.356

19.000

265

410.000

2.506

22.000

288

440.000

2.656

25.000

311

470.000

2.806

30.000

340

500.000

2.956

35.000

369

Izdevumus parasti maksā puse, kurai tiesa spriedumā ir uzdevusi to darīt. Parasti zaudētājai pusei ir jāmaksā izdevumi.

Prasības iesniedzēji, kuriem ir nepietiekami finanšu līdzekļi, var pieprasīt juridisko palīdzību.

10. Kāda veida atbalstu ir iespējams saņemt no tiesas? Uzturlīdzekļu maksāšanas gadījumā, kāds ir to noteiktais līmenis? Kā tie tiek piemēroti gadījumā, ja mainās izdevumi par dzīvošanu un ģimenes apstākļu maiņas gadījumā?

Uzturlīdzekļus parasti maksā kā finanšu maksājumu. Uzturlīdzekļu apmēru nosaka saskaņā ar puses, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, prasībām un vajadzībām un puses, kurai ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, maksāšanas iespējām. Augstākās apgabaltiesas šajā sakarā ir izveidojušas tabulas un vadlīnijas, kas palīdz noteikt fiksēto maksājumu attiecīgajām uzturlīdzekļu summām. Vislabāk zināmā ir Diseldorfas tabula, kuru plaši izmanto, lai aprēķinātu uzturlīdzekļu līmeni bērniem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja uzturlīdzekļi ir noteikti kā noteikta naudas summa, to nozīmīgas apstākļu maiņas gadījumā var koriģēt. Šajā instancē ir jāiesniedz papildus prasība.

Ja nepilngadīgam tāda vecāka bērnam, ar kuru viņš/viņa nedzīvo vienā mājsaimniecībā, ir bijuši piešķirti uzturlīdzekļi, kas noteikti kā procenti no attiecīgās parastās summas, uzturlīdzekļus automātiski pārskata pēc katriem diviem gadiem, ņemot vērā izmaiņas parastajā summā. Tāpēc šajā gadījumā papildus prasība nav jāiesniedz.

11. Kā un kam uzturlīdzekļi tiek maksāti?

Uzturlīdzekļus parasti maksā katru mēnesi avansā, izdarot naudas iemaksu, kuru samaksā tai pusei, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, vai, nepilngadīga bērna gadījumā, tam vecākam, kas pieskata viņu, vai pusei, kam kā savādāk ir tiesības saņemt maksājumu.

12. Ja parādnieks nevēlas maksāt uzturlīdzekļus, kā viņu var piespiest to darīt?

Viena iespēja ir atzītas uzturlīdzekļu prasības piespiedu izpilde. Piespiedu izpildi veic saskaņā ar vispārīgajiem noteikumiem.

Saistībām, kas uzliktas pusei, kam jāmaksā uzturlīdzekļi, tomēr ir papildu svars ar to, ka saskaņā ar krimināllikumu par šo saistību nepildīšanu draud sods.

Jebkuram, kurš nepilda saistības maksāt uzturlīdzekļus, var piemērot ieslodzījumu uz laiku līdz trim gadiem vai uzlikt naudas sodu. Ja ir noteikts ieslodzījuma laiks, bet spriedums tiek atlikts, tiesa var uzdot par vainīgu atzītajai pusei nokārtot savas saistības attiecībā uz uzturlīdzekļu nomaksu. Tiesa atceļ sprieduma atlikšanu, ja par vainīgu atzītā puse rupji vai pastāvīgi pārkāpj šo kārtību un tādējādi dod iemeslu domāt, ka tā pieļaus turpmākus kriminālnoziegumus, jo īpaši neievēros pienākumu maksāt uzturlīdzekļus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Taču, ja likumpārkāpēji nav iepriekš sodīti, valsts prokuratūra var sākotnēji atturēties no lietas ierosināšanas un tiesa var sākotnēji apstādināt krimināllietas izskatīšanu, ja vainīgajai pusei tai pat laikā ir uzdots izpildīt savu pienākumu nomaksāt noteiktu summu kā uzturlīdzekļus.

13. Vai organizācijas vai (centrālie vai vietējie) administratīvie departamenti palīdz iekasēt uzturlīdzekļu maksājumus?

Uzturlīdzekļu prasība ir parasts izpildāms rīkojums saistībā ar finanšu prasību, un tādējādi pusei, kam ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, parasti ir jāpilda vispārīgie noteikumi par piespiedu izpildi un pašai jārūpējas par savas prasības piespiedu izpildi.

Taču nepilngadīgo lietu departaments palīdz iekasēt uzturlīdzekļus, ja tiek sniegts atbalsts bērnam (Vācijas Civillikuma (Bürgerliches Gesetzbuch - BGB) 1712. et seq. pants). Atbalstu nosaka Civillikuma 1713. pants, ja tikai vecākam, kas iesniedzis pieteikumu, vienīgajam ir bērna aprūpes tiesības, vai ja abiem vecākiem ir bērna aprūpes tiesības, bet bērns ir vecāka, kas iesniedzis pieteikumu, aizbildnībā.

To ir nepieciešams atšķirt no gadījumiem, kad pusei, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, tiek izmaksāti īpaši sociālās apdrošināšanas maksājumi (kas nosedz vajadzības, kam faktiski būtu jābūt nosegtām ar uzturlīdzekļu maksājumu). Ja šo sociālās apdrošināšanas maksājumu saņēmējs ir iesniedzis uzturlīdzekļu prasību pret pusi, kurai ir jāmaksā uzturlīdzekļi un kura vēl to nav izdarījusi, šo uzturlīdzekļu prasību parasti nodod kompetentajām varas iestādēm, kas var pēc tam iesniegt uzturlīdzekļu prasību savā vārdā:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • īpašos gadījumos (ja bērnu audzina viens vecāks un otrs vecāks nemaksā nekādu uzturnaudu) tie ir maksājumi uz ierobežotu laika periodu saskaņā ar Vācijas Likumu par uzturlīdzekļu apmaksu avansā (Unterhaltsvorschussgesetz - UVG). Šajos gadījumos birojs, kas izmaksā uzturlīdzekļus avansā, iekasē tam nodotajā uzturlīdzekļu prasībā pieprasīto summu.
  • turklāt ja puse, kurai ir jāmaksā uzturlīdzekļi, nav to darījusi, un tie ir jāmaksā sociālajai apdrošināšanai (ar noteikumu, ka ir izpildīti citi ar prasību saistītie nosacījumi), uzturlīdzekļu prasību nodod sociālās apdrošināšanas sniedzējam (tāpat kā iepriekšminēto uzturlīdzekļu iepriekšējas maksāšanas gadījumā) un tas pēc tam var pieprasīt tās izpildi. Pamata aizsardzības maksājumu gadījumā darba meklētājiem tiesības tiek nodotas tikai ar rakstisku paziņojumu no maksājumu izmaksātāja pusei, kam ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus.

14. Vai šīs institūcijas var pašas parādnieka vietā pilnībā vai daļēji veikt uzturlīdzekļu maksājumus? Kas notiek, ja prasītājs dzīvo Vācijā, bet parādnieks dzīvo ārzemēs?

Maksājumi saskaņā ar Likumu par uzturlīdzekļu apmaksu avansā un sociālās apdrošināšanas maksājumi, kā arī pamata aizsardzība darba meklētājiem, kas minēta 13. jautājumā, ir neatkarīgi sociālās apdrošināšanas maksājumi, kas ir ierobežoti savā apjomā, un tie nav uzturlīdzekļu maksājumi vārda parastajā izpratnē. Tos prasītājam maksā tieši kompetentās varas institūcijas. Galu galā tie nav atkarīgi no tā, vai uzturlīdzekļu prasībā minēto summu var iekasēt (Vācijā vai ārzemēs). Valsts pārvaldes iestādes, kurām uzturlīdzekļu prasība ir nodota, var izvirzīt šo prasību ārzemēs savā vārdā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Atšķirībā no maksājumiem saskaņā ar Likumu par uzturlīdzekļu apmaksu avansā un sociālās apdrošināšanas maksājumiem, kā arī pamata aizsardzību darba meklētājiem, atbalsta noteikšana saskaņā ar BGB 1712. pantu neveido atsevišķu prasību par maksāšanu pret atbildīgo varas institūciju. Valsts pārvaldes iestādes darbība šajā gadījumā aprobežojas ar atbalsta sniegšanu pusei, kurai ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, uzturlīdzekļu prasības izvirzīšanā un izpildes piespiedu nodrošināšanā.

15. Vai prasītājs var lūgt palīdzību kādai organizācijai vai (centrālam vai vietējam) administratīvam departamentam?

Uzturlīdzekļu prasība ir parasts izpildāms rīkojums saistībā ar finanšu prasību, un tādējādi pusei, kam ir tiesības uz uzturlīdzekļiem, parasti ir jāatbilst parastajiem noteikumiem par piespiedu izpildi.

Atbalstu sniedz veidā, kāds izklāstīts atbildē uz 13. jautājumu, kad ir panākta vienošanās par atbalstu.

16. Ja jā, kādi ir šo organizāciju vai administratīvo departamentu nosaukumi un adreses?

Nepilngadīgo lietu departamenti parasti atrodas pilsētu domju vai reģionālo pašvaldības iestāžu administratīvajos departamentos, kuriem ir ģeogrāfiska jurisdikcija pār bērna vai vecāka, kam pienākas uzturlīdzekļi, dzīvesvietu.

Tas pats attiecas uz sociālās apdrošināšanas birojiem un birojiem, kas izmaksā uzturlīdzekļus avansā.

17. Kādā veidā šīs organizācijas vai administratīvie departamenti sniedz palīdzību?

Skatīt 13. jautājumu.

18. Vai prasītājs var vērsties tieši pie šīm organizācijām vai administratīviem departamentiem?

Jā.

19. Ja jā, kādi ir šo organizāciju vai administratīvo departamentu nosaukumi un adreses?

Skatīt 16. jautājumu.

20. Kādā veidā šīs organizācijas vai administratīvie departamenti sniedz palīdzību?

Skatīt 13. un 14. jautājumu.

« Uzturlīdzekļu prasības - Vispārīgas ziņas | Vācija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 27-07-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste