Eiropas Komisija > ETST > Uzturlīdzekļu prasības > Somija

Pēdējo reizi atjaunots: 15-03-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Uzturlīdzekļu prasības - Somija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

1. Ko jēdzieni „pabalsti” un „pabalstu saistības” nozīmē pēc Somijas likuma? Kas ir tās personas, kurām jāmaksā pabalsti citai personai, un kādos gadījumos?

Bērnam ir tiesības saņemt pabalstu no vecākiem. Ja vecāki nerūpējas par bērna vajadzībām vai bērns pastāvīgi nedzīvo pie vecākiem, tad var vecākus piespiest maksāt bērnam pabalstu.

Vecākiem nav tiesību saņemt pabalstu no bērniem.

Laulības laikā abi dzīvesbiedri savu iespēju robežās ņem dalību ģimenes kopējā budžetā un otrās puses maksājamos pabalstos. Pēc šķiršanās vienai pusei ir jāmaksā pabalsti bijušajam dzīvesbiedram, ja dzīvesbiedri par to ir noslēguši tādu līgumu savā starpā un municipalitātes sociālā pārvalde to ir apstiprinājusi. Dzīvesbiedriem šķiroties, arī tiesa var pieprasīt vienai pusei maksāt pabalstus otrai pusei, ja tas nepieciešams.

Ja dzīvesbiedrs pārkāpj noteiktās pabalsta saistības vai ja dzīvesbiedri dzīvo atsevišķi, viena puse var piespiest otru pusi maksāt pabalstu.

Kas ir piespriests vienam dzīvesbiedram, to piemēro arī pāra reģistrēto attiecību otrai pusei.

Cita veida attiecībās otrai pusei nav pabalsta saistību.

2. Līdz kādam vecumam bērns var saņemt pabalstu?

Bērna tiesības saņemt no vecākiem pabalstu izbeidzas, kad bērns sasniedzis 18 gadu vecumu. Tiek uzskatīts par taisnīgu, ka vecāki atbild par bērna izglītošanas izdevumiem arī turpmāk, kad bērnam jau ir 18 gadi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Kādos gadījumos piemēro Somijas likumu?

3.1. Bērnam maksājamais pabalsts

Lietās, kas attiecas uz bērnam maksājamo pabalstu, piemērojamo likumu nosaka tas, vai bērns ir dzimis likumīgā laulībā vai ārlaulībā. Ja bērns dzimis laulībā, piemēro tās valsts likumu, kuras pilsonis ir bērns. Ja bērns dzimis ārlaulībā, piemēro Somijas likumu.

3.2. Dzīvesbiedram maksājamais pabalsts

Lietās par dzīvesbiedram maksājamo pabalstu piemēro tās valsts likumu, kurā dzīvesvieta ir tai pusei, kas var likumīgi saņemt pabalstu. Kā piemērojamā likumā noteikts, pabalsta lielums tiek ierobežots un, to nosakot, vienmēr jāņem vērā pabalsta pamatota nepieciešamība, kā arī pabalsta maksātāja maksātspēja.

4. Ja Somijas likumu nevar piemērot, tad kādu likumu Somijas tiesas piemēro?

4.1. Bērnam maksājamais pabalsts

Skatīt atbildi 3.1. Ja lietā jāpiemēro citas valsts likums, bet šīs valsts tiesas kārtība nosaka, ka var piemērot citas valsts likumu, piemēro iepriekš minētās valsts likumu. Ja citas valsts likuma saturs nevieš skaidrību, piemēro Somijas likumu.

4.2. Dzīvesbiedram maksājamais pabalsts

Skatīt atbildi 3.2. Lietās, kas saistītas ar pabalsta pamatotību, piemēro tās valsts likumu, kurā pamatotā pabalsta saņēmējam ir dzīvesvieta. Ja lietā piemēro citas valsts likumu, tad nepiemēro atbilstošu likumu, kas pieder pie starptautiskām privāttiesībām piekrītošiem noteikumiem.

Ja gan pabalsta prasītājs, gan maksātājs ir Somijā:

5. Vai prasītājam jāgriežas noteiktā organizācijā, varas orgānos (centrālajos vai vietējos) vai tiesā, lai saņemtu pabalstu?

Ja pamatota pabalsta saņēmējs un pabalsta maksātājs dzīvo Somijā, viņi var griezties pie municipalitātes sociālās pārvaldes, kas var palīdzēt sastādīt līgumu attiecībā uz pabalstu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja pabalsta lieta ir strīdīga, pamatota pabalsta saņēmējs vai pabalsta maksātājs var oficiāli iesniegt lietu vietējā pirmās instances tiesā.

5.A. Kā var saņemt pabalstu no šīm organizācijām vai varas iestādēm (centrālajām vai vietējām), un kāda procedūra jāpiemēro?

5 A.1. Bērnam maksājamais pabalsts

Ja bērna vecāki vēlas noslēgt rakstisku līgumu par bērnam maksājamo pabalstu un lūdz municipalitātes sociālo pārvaldi to apstiprināt, viņiem līgums jāraksta uz Tieslietu ministrijas apstiprinātām veidlapām. Tās var dabūt municipalitātes sociālajā pārvaldē. Ierēdnis palīdz veidot līgumu un aizpildīt veidlapu no vecāku iesnieguma.

Tiesā pabalsta lietas iesniedz ar pavēsti. (Sk. “Lietu iesniegšana tiesā - Somijā”).

5 A.2. Dzīvesbiedram maksājamais pabalsts

Dzīvesbiedri var veidot brīvas formas rakstisku pabalsta līgumu un lūgt municipalitātes sociālo pārvaldi to apstiprināt. Ierēdnis palīdz dzīvesbiedriem veidot līgumu no iesnieguma.

Tiesā pabalsta lietas iesniedz ar pavēsti. (Sk. “Lietu iesniegšana tiesā - Somijā”).

6. Vai pabalstu var saņemt radinieks, kaimiņš, kā arī mazgadīga bērna vārdā?

6.1. Bērnam maksājamais pabalsts

Pabalsta lietās bērnu pārstāv aprūpētājs vai cits tiesīgs pārstāvis. Aprūpētājs var uzrakstīt pilnvaru citam, lai tas pārstāv bērnu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

6.2. Dzīvesbiedram maksājamais pabalsts

Dzīvesbiedrs var uzrakstīt pilnvaru, ar kuras palīdzību pilnvarotais var runāt pilnvaru rakstījušās personas vārdā.

7. Ja prasītājs domā oficiāli iesniegt lietu tiesā, tad kā var zināt, kura tiesa ir kompetenta šajā jautājumā?

7.1. Kompetentā tiesa lietās par bērna pabalstu

Pabalsta lietās kompetento tiesu bērnu pabalstos nosaka šī likuma 14. paragrāfā. Ar pabalstu saistīto tiesas procesu izskata tajā tiesā, kuras apgabalā bērna aprūpētājam vai citam tiesīgam pārstāvim ir dzīvesvieta. Ja bērna aprūpētājam vai citam tiesīgam pārstāvim dzīvesvieta nav Somijā, process jāizskata tajā tiesā, kuras apgabalā bērna aprūpētājam vai citam tiesīgam pārstāvim ir bijusi pēdējā dzīvesvieta. Ja saskaņā ar iepriekš minēto paragrāfu nav kompetentas tiesas, piemēro dažas starptautiska tipa ģimenes tiesību attiecības, kas minētas 23. paragrāfa 2. pantā, pēc kura lietu izskata tā apgabala tiesā, kurā bērns pastāvīgi uzturas, vai, ja bērns pastāvīgi uzturas Somijā, Helsinku apgabaltiesā.

Ja kopā ar pabalsta prasībām tiek pieprasīta bērna kopšana vai paternitātes noteikšana, tad ar pabalstu saistīto tiesas procesu var izskatīt tajā tiesā, kurā iepriekš minētās lietas iesniegtas izskatīšanai.

7.2. Kompetentā tiesa lietās par dzīvesbiedru pabalstu

Pabalsta lietās kompetentu tiesu nosaka tiesu procesa 10. punkta 10. paragrāfa 3. pants. Saskaņā ar šo pantu prasība par dzīvesbiedra piespiešanu maksāt otrai pusei pabalstu jāiesniedz tā apgabala tiesā, kurā kādam no viņiem ir dzīvesvieta.

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. Vai prasītājam jāgriežas pie kāda starpnieka (advokāta, noteiktas organizācijas vai varas orgāna - centrālā vai vietējā), ar kura palīdzību lietu var oficiāli ierosināt tiesā? Ja nē, kāda procedūra viņam jāievēro?

Prasītājam ir tiesības ierosināt lietu tiesā bez starpniekiem (sk. “Lietu iesniegšana tiesā - Somijā”).

9. Vai tiesas process ir maksas? Ja ir, cik tas izmaksā? Ja prasītāja līdzekļi ir nepietiekami, vai viņš var iegūt tiesas palīdzību procesa izdevumu segšanai?

Tiesas process ir maksas. Tiesa nosaka maksu, kuras lielums (70–200 eiro) atkarīgs no tiesas instances un lietas izskatīšanai nepieciešamā. (Apgabaltiesas izmaksas English - suomi - svenska).

Prasītāja tiesības saņemt tiesas palīdzību nosaka Tiesas palīdzības likums (sk. “Tiesas palīdzība - Somija”). Ārzemēs dzīvojošs prasītājs var saņemt tiesas palīdzību pabalsta lietās arī, pamatojoties uz īpašu apmaiņas līgumu. Somija šādus līgumus ir slēgusi ar ASV un dažiem Kanādas štatiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

10. Kāda tipa pabalstus tiesa var atzīt? Ja jautājums ir par noteiktā laikā samaksājamiem pabalstiem, kā tiek skaitīts laiks? Vai pēc tiesas sprieduma var pārskatīt iztikas līdzekļu vai ģimenes stāvokļa izmaiņas?

10.1. Bērnam maksājamais pabalsts

Bērnam maksājamo pabalstu nosaka Likums par bērnu pabalstiem.

Galvenais likums ir tāds, ka pabalsts maksājams naudā mēnesi iepriekš, ja vien nav vienojušies savādāk vai noteikts savādāk. Izņēmuma kārtā pabalstu var apstiprināt vienreizējai maksāšanai. Pabalstu var apstiprināt maksāšanai ar kustamo vai nekustamo īpašumu.

Bērnam maksājamā pabalsta lielums Somijā nav noteikts pēc noteikta grafika. Šo jautājumu atrisina individuāli. Saskaņā ar likuma 1. paragrāfu bērnam ir tiesības uz pietiekamu apgādību. Tas nozīmē bērna attīstībai atbilstošu fizisko, mantisko un psiholoģisko vajadzību apmierināšanu, bērnam nepieciešamo aprūpi un izglītību, kā arī ar to saistītos izdevumus. Saskaņā ar likuma 2. paragrāfu vecāki atbild par bērna apgādību savu iespēju robežās. Novērtējot vecāku aprūpes iespējas, ņem vērā viņu vecumu, darbaspējas un iespēju strādāt apmaksātā darbā, lietošanā esošo līdzekļu lielumu, kā arī citas pabalstu saistības, pamatojoties uz likumu. Vērtējot vecāku pabalsta saistību lielumu, ņem vērā arī bērna spējas un iespējas pašam rūpēties par sevis uzturēšanu, kā arī faktus, kas norāda, ka vecāki nedod līdzekļus bērnu uzturēšanai vai arī tie ir nepietiekoši.

Palielinoties aprūpes izdevumiem, automātiski tiek nokārtota noteiktā laikā maksājamā pabalsta palielināšana. Automātisku pabalsta palielināšanu nosaka pēc likumā noteiktās dažu pabalstu sasaistes ar uzturēšanas izdevumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Apstiprinātu pabalsta lielumu un tā maksāšanas veidu var mainīt ar līgumu vai tiesā, ja tajos apstākļos, kas iekļauti pabalsta apstiprināšanā, notikušas tik būtiskas izmaiņas, ka pabalsta izmaiņas ir taisnīgas gan attiecībā uz bērnu, gan maksājošiem vecākiem. Līgumu, kas attiecas uz pabalstu, var mainīt, ja tas ir netaisnīgs.

10.2. Dzīvesbiedram maksājamais pabalsts

Dzīvesbiedram maksājamais pabalsts ir noteikts Laulību likumā. Somijas tiesu procesos reti piespriež vienai pusei maksāt otrai pabalstu. Kā galvenais likumā ir noteikts, ka pēc šķiršanās bijušie dzīvesbiedri uztur paši sevi.

Naudā maksājamo pabalstu var apstiprināt maksāšanai vai nu līdz turpmākam, vai tad, kad pabalsta maksāšana tiek pārtraukta pēc līgumā/lēmumā/tiesā noteiktā laika beigām. Pabalstu, protams, var apstiprināt vienreizējai maksāšanai, ja maksātāja manta vai citi apstākļi to atļauj. Pabalstu var apstiprināt maksāšanai ar kustamo vai nekustamo īpašumu.

Palielinoties aprūpes izdevumiem, automātiski tiek nokārtota noteiktā laikā maksājamā pabalsta palielināšana. Automātisku pabalsta palielināšanu nosaka pēc likumā noteiktās dažu pabalstu sasaistes ar uzturēšanas izdevumiem.

Tiesas lēmumu vai spriedumu, vai dzīvesbiedru noslēgto līgumu var mainīt, ja maiņai ir pamatoti iemesli. Lēmumu vai spriedumu, vai dzīvesbiedru noslēgto līgumu, kurā pabalsts apstiprināts vienreizējai maksāšanai, protams, nevar mainīt pēc tam, kad pabalsts ir samaksāts. Dzīvesbiedru slēgtais pabalsta līgums var tikt mainīts, ja līgums ir uzskatāms par netaisnīgu. Noteiktā laikā maksājama apstiprināta pabalsta maksāšanas saistības likumīgi beidzas, ja pabalsta pamatotais saņēmējs no jauna stājas laulībā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

11. Ja var, kam pabalstus maksā?

11.1. Bērnam maksājamais pabalsts

Bērnam maksājamo pabalstu maksā bērna aprūpētājam (tā norādītajā bankas kontā).

11.2. Dzīvesbiedram maksājamais pabalsts

Dzīvesbiedram maksājamo pabalstu maksā viņam (viņa norādītajā bankas kontā).

12. Ja pabalsta maksātājs maksājumus neveic brīvprātīgi, kādus līdzekļus var lietot, lai viņu piespiestu maksāt?

12.1. Bērnam maksājamais pabalsts

Ja pabalsta maksātājs nemaksā to brīvprātīgi, pabalsta likumīgajam saņēmējam, bērna aprūpētājam, jāziņo municipalitātes sociālajā pārvaldē. Pārvaldei ir tiesības sākt rīkoties, lai pabalstu iekasētu piespiedu kārtā. Ja pabalsta maksātājs neseko pārvaldes norādījumiem un nesamaksā noteiktajā laikā un palikuši nokavēti vai nesamaksāti rēķini, pārvalde saskaņā ar likumu var nevilcinoties sākt piedzīšanas procesu pabalsta saņemšanai.

12.2. Dzīvesbiedram maksājamais pabalsts

Ja maksātājs dzīvesbiedrs neievēro pabalsta maksājumus, saskaņā ar municipalitātes sociālās pārvaldes apstiprināto līgumu vai tiesas lēmumu/spriedumu pabalsta likumīgais saņēmējs var lūgt tiesu izpildītāju sākt līguma vai lēmuma/sprieduma izpildi kā nosaka Likums par parādu piedzīšanu.

13. Vai eksistē kārtība vai varas iestāde (centrālā vai vietējā), kas var man palīdzēt pabalstus piedzīt?

13.1. Bērnam maksājamais pabalsts

Ja pabalsta maksātājs nemaksā apstiprināto pabalstu, pabalsta saņēmējs saņem palīdzību pabalsta piedzīšanā no municipalitātes sociālās pārvaldes. Pārvalde nodrošina pabalsta saņemšanu, izmantojot piespiedu piedzīšanas metodes.

Lapas augšmalaLapas augšmala

13.2. Dzīvesbiedram maksājamais pabalsts

Pabalsta likumīgajam saņēmējam jāiesniedz lūgums tiesu izpildītājam par nokavēto vai nesamaksāto pabalsta piedziņu. Tiesu izpildītājs palīdz šo lūgumu uzrakstīt.

14. Vai tie var maksāt pabalstus pilnībā vai daļēji pabalstu maksātāja vietā?

14.1. Bērnam maksājamais pabalsts

Ja pabalsta maksātājs nemaksā apstiprināto pabalstu, municipalitātes sociālā pārvalde var maksāt bērnam uzturēšanas izdevumus. To lielums vienam bērnam ir 118,15 eiro mēnesī (Lēmums 1094/2001). Uzturēšanas izdevumi tiek atzīti uz iesnieguma pamata.

14.2. Dzīvesbiedram maksājamais pabalsts

Pabalsta likumīgais saņēmējs var saņemt pabalstu tikai no sava dzīvesbiedra.

Ja prasītājs ir Somijā, bet maksātāja dzīvesvieta ir citā zemē:

15. Vai prasītājs var iegūt palīdzību no somu organizācijām vai varas iestādēm?

15.1. Bērnam maksājamais pabalsts

Municipalitātes sociālā pārvalde uz iesnieguma pamata var maksāt Somijā dzīvojošam bērnam uzturēšanas izdevumus (sk. atbildi 14.1.). Municipalitātes sociālā pārvalde kopā ar pabalsta likumīgo saņēmēju var griezties Ārlietu ministrijā un lūgt ministriju piedzīt pabalstu no ārzemēs dzīvojoša parādnieka. Ārlietu ministrija griežas pie šīs valsts kompetentām varas iestādēm.

15.2. Dzīvesbiedram maksājamais pabalsts

Pabalsta likumīgais saņēmējs var saņemt pabalstu tikai no sava dzīvesbiedra. Pabalsta likumīgais saņēmējs var griezties pie tiesu izpildītāja un noskaidrot, vai ārzemēs dzīvojošajam pabalsta maksātājam ir Somijā kāds īpašums, ko var izmantot piedzīšanas procesa izpildei. Pabalsta likumīgais saņēmējs var lūgt Ārlietu ministrijai palīdzību pabalsta piedzīšanai citā valstī.

Lapas augšmalaLapas augšmala

16. Ja var, tad pie kādām organizācijām vai varas iestādēm (centrālajām vai vietējām) jāgriežas?

Ziņas par municipalitātes sociālo pārvaldi var iegūt telefonu grāmatā vai pa valsts informācijas tālruni 118. Zvanot pa iepriekš minēto telefona numuru, jāinformē, kāda rajona sociālo pārvaldi vajag. Somijā ir apmēram 460 municipalitātes.

Ārlietu ministrijas informācijas tālrunis: +358 (0)9 160 05.

Ārlietu ministrijas konsula fakss: +358 (0)9 160 55755

un

elektroniskā pasta adrese: oik-32@formin.fi.

Ārlietu ministrijas mājas lapas ir interneta adresēs English - suomi - svenska.

17. Kādu palīdzību organizācijas vai varas iestādes (centrālās vai vietējās) var piedāvāt?

Ja pabalsta maksātājs bērnam nemaksā pabalstu, bērnam ir tiesības saņemt no municipalitātes sociālās pārvaldes uzturēšanas izdevumus (lēmums 1094/2001; to lielums vienam bērnam ir 118,15 eiro mēnesī). Uzturēšanas izdevumus atzīst, pamatojoties uz iesniegumu, ko var uzrakstīt bērna aprūpētājs, tiesīgs pārstāvis vai persona, kuras aprūpē bērns atrodas. Arī 15-gadīgs bērns var pats uzrakstīt iesniegumu, ja viņš dzīvo patstāvīgi. Uzturēšanas izdevumu maksāšana neietekmē pabalsta maksātāja pilnu pabalsta samaksāšanu. Kad municipalitātes sociālā pārvalde ir nolēmusi maksāt uzturēšanas izdevumus, pamatojoties uz kļūdām pabalsta maksāšanā, municipalitātes sociālajai pārvaldei ir tiesības pieprasīt no pabalsta maksātāja visu parādu nomaksu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja pabalsta likumīgais saņēmējs (bērns vai dzīvesbiedrs) un pabalsta maksātājs dzīvo dažādās valstīs, Ārlietu ministrija var palīdzēt abām iesaistītajām pusēm un citas valsts kompetentajām iestādēm. Ārlietu ministrija, protams, nevar maksāt pabalstu pabalsta maksātāja vietā. Ārlietu ministrija darbojas kā centrālā varas iestāde saskaņā ar 1956. gada 20. jūnijā noslēgto līgumu.

Ja prasītājs ir citā valstī, bet pabalsta maksātājs Somijā:

18. Vai prasītājs var tieši griezties pie kādām somu organizācijām vai varas iestādēm (centrālajām vai vietējām)?

Citā valstī dzīvojoša prasītāja lietas labāk varēs risināt, ja viņš griezīsies pie tās valsts kompetentām varas iestādēm, kas savukārt griezīsies pie Somijas Ārlietu ministrijas.

19. Ja var, kādās institūcijās un kādā veidā pie tām griezties?

Skatīt atbildes uz 16 un 18 jautājumu.

20. Kādu palīdzību organizācijas vai varas iestādes (centrālās vai vietējās) var piedāvāt?

Prasītājs (pabalsta likumīgais saņēmējs bērns vai dzīvesbiedrs) var lūgt Ārlietu ministriju parūpēties par to, lai citā valstī pieņemtais spriedums vai lēmums, vai apstiprināts līgums par pabalstu tiek izpildīts Somijā un lai, piedzenot piešķirto pabalstu, tiek samaksāts pabalsta likumīgā saņēmēja norādītajā bankas kontā vai viņam tiek atsūtīts čeks par naudas pārskaitījumu.

« Uzturlīdzekļu prasības - Vispārīgas ziņas | Somija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 15-03-2007

 

SATURS

1. Ko jēdzieni „pabalsti” un „pabalstu saistības” nozīmē pēc Somijas likuma? Kas ir tās personas, kurām jāmaksā pabalsti citai personai, un kādos gadījumos? 1.
2. Līdz kādam vecumam bērns var saņemt pabalstu? 2.
3. Kādos gadījumos piemēro Somijas likumu? 3.
4. Ja Somijas likumu nevar piemērot, tad kādu likumu Somijas tiesas piemēro? 4.
Ja gan pabalsta prasītājs, gan maksātājs ir Somijā: Ja gan pabalsta prasītājs, gan maksātājs ir Somijā:
5. Vai prasītājam jāgriežas noteiktā organizācijā, varas orgānos (centrālajos vai vietējos) vai tiesā, lai saņemtu pabalstu? 5.
5.A. Kā var saņemt pabalstu no šīm organizācijām vai varas iestādēm (centrālajām vai vietējām), un kāda procedūra jāpiemēro? 5.A.
6. Vai pabalstu var saņemt radinieks, kaimiņš, kā arī mazgadīga bērna vārdā? 6.
7. Ja prasītājs domā oficiāli iesniegt lietu tiesā, tad kā var zināt, kura tiesa ir kompetenta šajā jautājumā? 7.
8. Vai prasītājam jāgriežas pie kāda starpnieka (advokāta, noteiktas organizācijas vai varas orgāna - centrālā vai vietējā), ar kura palīdzību lietu var oficiāli ierosināt tiesā? Ja nē, kāda procedūra viņam jāievēro? 8.
9. Vai tiesas process ir maksas? Ja ir, cik tas izmaksā? Ja prasītāja līdzekļi ir nepietiekami, vai viņš var iegūt tiesas palīdzību procesa izdevumu segšanai? 9.
10. Kāda tipa pabalstus tiesa var atzīt? Ja jautājums ir par noteiktā laikā samaksājamiem pabalstiem, kā tiek skaitīts laiks? Vai pēc tiesas sprieduma var pārskatīt iztikas līdzekļu vai ģimenes stāvokļa izmaiņas? 10.
11. Ja var, kam pabalstus maksā? 11.
12. Ja pabalsta maksātājs maksājumus neveic brīvprātīgi, kādus līdzekļus var lietot, lai viņu piespiestu maksāt? 12.
13. Vai eksistē kārtība vai varas iestāde (centrālā vai vietējā), kas var man palīdzēt pabalstus piedzīt? 13.
14. Vai tie var maksāt pabalstus pilnībā vai daļēji pabalstu maksātāja vietā? 14.
Ja prasītājs ir Somijā, bet maksātāja dzīvesvieta ir citā zemē: Ja prasītājs ir Somijā, bet maksātāja dzīvesvieta ir citā zemē:
15. Vai prasītājs var iegūt palīdzību no somu organizācijām vai varas iestādēm? 15.
16. Ja var, tad pie kādām organizācijām vai varas iestādēm (centrālajām vai vietējām) jāgriežas? 16.
17. Kādu palīdzību organizācijas vai varas iestādes (centrālās vai vietējās) var piedāvāt? 17.
18. Vai prasītājs var tieši griezties pie kādām somu organizācijām vai varas iestādēm (centrālajām vai vietējām)? 18.
19. Ja var, kādās institūcijās un kādā veidā pie tām griezties? 19.
20. Kādu palīdzību organizācijas vai varas iestādes (centrālās vai vietējās) var piedāvāt? 20.
 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste