Eiropas Komisija > ETST > Juridiskās profesijas > Zviedrija

Pēdējo reizi atjaunots: 29-08-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Juridiskās profesijas - Zviedrija

 

SATURS

1. Tiesneši 1.
2. Advokāti 2.
3. Prokurori 3.
4. Tiesu izpildītāji 4.

 

Profesiju apraksts

1. Tiesneši

Vairums tiesnešu (domare) strādā vienā vai divās parastajās tiesu struktūrās. No vienas puses pastāv parastās tiesas (allmänna domstolar), kuras sastāv no liela skaita apgabaltiesu (tingsrättar), sešām apelācijas tiesām (hovrättar) un Augstākās tiesas (Högsta domstolen), un no otras puses – parastās administratīvās tiesas (allmänna förvaltningsdomstolar), kas sastāv no liela skaita apgabalu administratīvajām tiesām (länsrättar), četrām administratīvajām apelācijas tiesām (kammarrättar) un Augstākās administratīvās tiesas (Regeringsrätten). Apgabaltiesās un apgabalu administratīvajās tiesās tiesnesi, kas nav tiesas vai tiesas nodaļas priekšsēdētājs, sauc par rådman, hovrättsråd ir parastajās apelācijas tiesās un kammarrättsråd - administratīvajās apelācijas tiesās. Tiesnesi, kas vada nodaļu, sauc par chefsrådman apgabaltiesās vai apgabalu administratīvajās tiesās, hovrättslagman - parastajās apelācijas tiesās un kammarrättslagman administratīvajās apelācijas tiesās. Tiesas priekšsēdētāju sauc par lagman apgabaltiesās un apgabalu administratīvajās tiesās, par president parastajās apelācijas tiesās un administratīvajās apelācijas tiesās. Augstākās tiesas tiesnešus sauc par justitieråd. Tiesnesim ir jābūt Zviedrijas pilsonim. Tiesnesim ir jābūt ieguvušam vienu no Zviedrijas bakalaura grādiem tiesību zinātnēs (jurist kandidatexamen) vai tiesību zinātņu maģistra grādam (juristexamen). Noteiktos apstākļos par ekvivalentu šiem grādiem uzskata apmācību tiesību zinātnēs citā Skandināvijas valstī. Persona, kas ir bankrotējusi, vai kuras darījumi ir administratora pārvaldībā (förvaltarskap), nevar kļūt par tiesnesi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesnešus ieceļ valdība iesnieguma kārtībā. Šī kārtība neattiecas uz augstākajiem tiesu birojiem. Tiesnešus galvenokārt ieceļ amatā, ņemot vērā viņu spējas un piemērotību profesijai. Šīs izvēles izdarīšanā valdībai palīdz īpaša tiesnešu iecelšanas komisija. Komisijas galvenais uzdevums ir sniegt ieteikumus valdībai, kad tā īsteno iecelšanu.

Tiesnešus nodarbina valsts un viņi ir valsts ierēdņi. Viņus var atlaist no darba tikai tad, ja viņu darbība parāda, ka viņi nav šim amatam piemēroti, būtiski vai atkārtoti nolaidīgi izturoties pret saviem pienākumiem vai pieļaujot krimināla rakstura pārkāpumu, vai arī tad, kad viņi sasniedz pensijas vecumu. Konstitūcija tiesnešiem garantē neatkarību savu pienākumu pildīšanā.

Zviedrijā tiesnešu kandidāti parasti saņem ar profesiju saistītu specifisku apmācību. Tiesnešus galvenokārt izvēlas no personām, kuras ir pabeigušas tiesnešu apmācības kursu. Šādas apmācības iziešana oficiāli netiek pieprasīta. Ikviens, kam ir juridiska izglītība var pieteikties uz tiesneša amatu. Taču parasti priekšroku dod kandidātiem, kuri ir izgājuši tiesnešu apmācību.

Lai tiktu pielaists pie apmācības, topošajam praktikantam ir jābūt ieguvušam kā bakalaura grādam tiesību zinātnēs, tā arī tiesas ierēdņa kvalifikāciju (notarie), viņam divus gadus ir jābūt strādājušam par ierēdni apgabaltiesā vai apgabala administratīvajā tiesā. Persona, kas ir pieņemta tiesnešu apmācības programmā, tiek nodarbināta kā ierēdnis, kuram ir jāatskaitās (hovrättsfiskal vai kammarrättsfiskal) parastajā vai administratīvajā apelācijas tiesā, uz sešus mēnešus ilgu pārbaudes laiku. Ja viņa darbība pārbaudes periodā tiek novērtēta atzinīgi, praktikants tiek nodarbināts kā ierēdnis uz pastāvīgu laiku ar pienākumu atskaitīties apelācijas tiesai. Pavadījis vismaz divus gadus šajā amatā praktikants strādā par tiesneša asistentu (tingsfiskal vai länrättsfiskal) apgabaltiesā vai apgabala administratīvajā tiesā vēl divus gadus. Šie tiesnešu asistenti ir tiesas tiesneši un nodarbojas ar to pašu, ar ko pastāvīgie tiesneši.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Apmācības beigu posmā tiesneša asistents atgriežas parastajā vai administratīvajā apelācijas tiesā, lai strādātu par tiesnesi vismaz gadu. Kad šis periods ir veiksmīgi pabeigts, viņu nozīmē par parastās vai administratīvās apelācijas tiesas asociēto tiesnesi (assessor) un apmācība beidzas.

Asociētais tiesnesis, kurš vēlas tikt iecelts par pastāvīgo tiesnesi, parasti vairākus gadus pēc apmācības pabeigšanas strādā citā - nevis tiesneša amatā, lai iegūtu daudzveidīgu pieredzi un uzlabotu savu spēju sacensties par pastāvīgā tiesneša amatu.

Likuma normas par individuālo un valsts noslēpumu tiesu sistēmā pieprasa, lai tiesneši izskatītu viņiem iesniegtās lietas, neņemot vērā nesaistītus apsvērumus. Noteikumi attiecībā uz tiesnešiem nosaka vairākus pamatprincipus par veidu, kā tiesnešiem ir jāuzvedas pašiem, veicot savus ikdienas pienākumus, un atspoguļo dažādas prasības, kas tiek uzstādītas tiesnesim, piemēram, objektivitāte, taisnīgums un spēja pret ikvienu izturēties vienādi. Tajos ir ietverti arī īpaši noteikumi par tiesnešu atstādināšanu no noteiktām lietām.

Parasti tiesneši parastajās tiesās un parastajās administratīvajās tiesās nespecializējas un izskata visas lietas, kas tiek iesniegtas tiesā.

Kā minēts iepriekš, Zviedrijas pilsonība ir viena no prasībām, lai kļūtu par tiesnesi Zviedrijā. Ārvalstu pilsoņi uz šo amatu pieteikties nevar.

2. Advokāti

Visiem advokātiem (advokater) Zviedrijā ir privātprakses; valsts advokātu biroji (allmänna advokatbyråer), kas pastāvēja agrāk, tika likvidēti. Pretēji daudzām ārvalstu tiesu sistēmām, Zviedrijā privātpersonām ir atļauts uzstāties kā aizstāvjiem savās lietās tiesā. Pusei nav obligāti jābūt pārstāvētai vai jāalgo advokāts. Personai, kas pārstāv vai konsultē pusi tiesvedības laikā, nav jābūt advokātam. Personai, kura vēlas pārstāvēt kādu citu personu tiesā, ir jāatbilst noteiktām prasībām, bet tajās neietilpst prasība par to, ka tai ir jābūt ieguvušai profesionālo advokāta titulu: tie drīzāk attiecas uz tādām lietām, kā dzīvesvieta, valodas prasme un piemērotība. Taču advokāti savā ziņā ir priviliģēti. Ar dažiem izņēmumiem, piemēram, tikai advokāti var darboties kā tiesas nozīmēti advokāti aizstāvībai. Ikviens, kurš atbilst prasībām par tiesisku pārstāvi, var darboties kā atbildētāja nozīmēts advokāts. Pretēji nostājai daudzās citās valstīs, parasti nav atšķirības kvalitātes ziņā starp advokātu, ko nozīmējis atbildētājs, un tiesas nozīmēto advokātu, jo lielākajā vairumā gadījumu abu veidu advokāti patiešām ir advokāti. “Advokāts” (advokat) Zviedrijā ir persona, kura ir Zviedrijas Advokātu biedrības biedrs (Sveriges advokatsamfund). Biedriem ir jāatbilst noteiktām formālām prasībām un tiem ir nepieciešama kompetence, pieredze un kvalifikācija.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Personai, kura vēlas kļūt par advokātu, citiem vārdiem runājot – tikt uzņemtai advokatūrā, ir jābūt:

  • Zviedrijas, ES, EEK vai Šveices iedzīvotājam;
  • ieguvušam bakalaura vai maģistra grādu tiesību zinātnēs;
  • pēc sava grāda tiesību zinātnēs iegūšanas piecus gadus nostrādājušam par advokātu, no kuriem vismaz trīs gadus viņam ir jābūt strādājušam par advokāta asistentu advokātu birojā vai strādājušam paša biedra kandidāta advokāta praksē;
  • nokārtojušam advokāta eksāmenus; un
  • ar labu raksturu un visos aspektos advokāta profesijai piemērotam (topošais biedrs nedrīkst būt tiesnesis, prokurors vai cits valsts ierēdnis) un finansiāli stabilam (persona, kas ir bankrotējusi, vai kuras darījumus pārvalda administrators, netiek uzņemta).

Prasības par kompetenci ir paredzētas, lai nodrošinātu to, ka topošajiem advokātiem, ir nepieciešamās zināšanas un visas šīs profesijas pārstāvim vēlamās īpašības : advokāta tituls ir garantija kvalitātei. Ikvienam, kurš kā pilntiesīgs advokāts nepiedienīgi savam amatam pieļauj pārkāpumu, ir jāsaņem sods.

Ikviens var nodibināt juridisku biroju. Nav nepieciešama nekāda speciāla apmācība vai pieredze, lai sauktu sevi par juriskonsultu (jurist), un lai sniegtu profesionālas juridiskas konsultācijas.

Vienīgais ar likumu noteiktais aizliegums strādāt par juriskonsultu ir aizliegums, kas var tikt piemērots personām, kuras ir izdarījušas nopietnu kriminālnoziegumu juridisku konsultāciju sniegšanas laikā. Katrai šādai personai var aizliegt sniegt juridiskas konsultācijas uz ne mazāk kā 10 gadus ilgu laika periodu. Persona, kas sniedz juridiskas konsultācijas un to veic ļoti nevērīgi, dod iespēju komisijai, kura izskata kriminālo noziegumu, sodīt viņu ar naudassodu vai, lielākais, divu gadu cietumsodu. Bet advokāta gadījumā, t.i., ja advokāts ir Advokātu biedrības biedrs, lietu pret nolaidīgo advokātu var ierosināt tikai pēc konsultēšanās ar Biedrību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Advokātu darbu galvenokārt regulē likums (Likuma par tiesas kārtību 8. nodaļa). Tiesību akti regulē noteikumus uzņemšanai Advokātu biedrībā, reģistrāciju, to, kā ir jāveic darbs, kopīgas īpašumtiesības uzņēmumos, uzraudzību, utt. Papildus tiesību aktiem labu praksi regulē arī Advokātu biedrības harta (stadgar) un tās izdotās vadlīnijas. Advokātu biedrības Hartu izstrādā tās valdība, kas nozīmē, ka Biedrība ir privāta institūcija ar publisko tiesību īpašībām nevis valsts iestāde. Hartai ir valdības rīkojuma (förordning) statuss.

Viens no būtiskiem noteikumiem, kas attiecas uz advokātu praksi, ir neatkarība. Noteikumi, kas prasa neatkarību, ir paredzēti galvenokārt, lai aizsargātu sabiedrības intereses iegūt juridisko profesiju, kura visstriktāk ir pakļauta profesionālā noslēpuma glabāšanai un kuras pārstāvis var sniegt juridisku konsultāciju un palīdzību, neskatoties uz nesaistītiem apsvērumiem, ņemot vērā tikai klienta intereses. Pastāv daudzi noteikumi, kas regulē uzvedības ētiku; advokāti ir pakļauti disciplinārai uzraudzībai, lai uzturētu noteiktās augstās ētikas prasības. Noteikumi advokātiem, kuri strādā savā profesijā – jo īpaši noteikumi par organizāciju, kvalifikāciju, profesionālo ētiku, kontroli un atbildību – nodrošina viņu neatkarību, godīgumu un pieredzi, ko ir tiesīgi prasīt juridisko pakalpojumu patērētāji un kas ir nepieciešami apstākļi saprātīgai tiesas spriešanai.

Vairums advokātu specializējas vai nu tiesībās, kas saistīta ar privātpersonām – ģimenes tiesības, krimināltiesības, utt. – vai arī komerctiesībās. Aizstāvības advokāti bieži specializējas noteiktos noziedzīgu nodarījumu veidos, t.i., finanšu noziegumos, narkotiku lietās, noziegumos pret sievietēm vai noziegumos, kurus izdarījuši pusaudži. Daži advokāti specializējas cilvēktiesībās. Viņi bieži pārstāv puses, kuras iesniedz prasības Eiropas tiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tā kā nav nepieciešamības tikt pārstāvētam vai algot advokātu, izmantot juridisko pārstāvi nekad nav obligāti.

Advokātu darbības un advokātu sagatavošanas noteikumi ir īpaši noteikti Direktīvā 77/249/EEK (Directive 77/249/EEC) lai sekmējot iespēju advokātiem brīvi sniegt savus pakalpojumus (“Advokātu direktīva”) un Direkītīvā 98/5/EK (Directive 98/5/EC), atvieglojot advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu citā dalībvalstī nekā tajā, kur ir iegūta kvalifikācija (“Sagatavošanas direktīva”).

Kā mēs redzējām, personai, kura vēlas kļūt par advokātu, vai, citiem vārdiem runājot, tikt uzņemtai Advokātu biedrībā, ir jābūt Zviedrijas, ES, EEK vai Šveices iedzīvotājai, viņai ir jābūt ieguvušai Zviedrijas bakalaura vai maģistra grādu tiesību zinātnēs; viņai ir jānoliek advokātu eksāmeni un viņai ir jābūt labam raksturam un visos aspektos piemērotai advokāta profesijai. Persona, kas ir izgājusi apmācību, kura tiek prasīta, lai kļūtu par advokātu ES vai EEZ valstī vai Šveicē, un kura nokārto eksāmenu Zviedrijā, lai parādītu, ka viņai ir pietiekošas zināšanas par Zviedrijas tiesu sistēmu, tiks uzskatīta par atbilstošu Zviedrijas apmācības un Zviedrijas advokātu eksāmenu prasībām, un ja viņa ir atrasta par piemērotu visos citos aspektos, viņu var uzņemt par Advokātu biedrības biedru un viņa var praktizēt ar Zviedrijas advokāta (advokat) titulu. Tas pats attiecas uz personu, kura ir reģistrēta advokatūrā un kura ir pēc tam efektīvi un regulāri strādājusi par advokātu Zviedrijā, darbojoties galvenokārt ar Zviedrijas tiesību aktiem, vai kura citādā veidā ir ieguvusi pietiekamas zināšanas un pieredzi, lai tiktu uzņemta par biedru.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Zviedrijā nepastāv speciālas prasības, kas noteiktu kādai jābūt profesionālajai kvalifikācijai personām, kuras vēlas turpināt advokāta darbību ar savas izcelsmes valsts profesionālo titulu.

Kopumā ārvalstu advokātiem, kas vēlas veikt savu darbību Zviedrijā, neformējot savu prakses vietu Zviedrijā, nav šķēršļu veikt savu darbību. Taču izņēmums ir tad, ja darbība ietver kādas puses pārstāvēšanu Zviedrijas tiesā. Tas ir tādēļ, ka pastāv noteiktas prasības par piemērotību, ieskaitot labu raksturu un zināšanām par Zviedrijas tiesu sistēmu, dzīvesvietu Zviedrijā, EEZ vai Šveicē, kurām personai jāatbilst, lai tā varētu pārstāvēt kādu lietas pusi vai darboties kā atbildētāja nozīmēts advokāts. Advokātiem, kas vēlas reģistrēt savu darbību Zviedrijā, jāreģistrējas advokātu biedrībā, tādējādi nokļūstot tās pārraudzībā. Veicot savu darbību Zviedrijā, uz advokātiem, kuri ir atzīti citā ES vai EEZ dalībvalstī vai Šveicē, attiecas tie paši noteikumi, kas attiecas uz Zviedrijas advokātiem.

Advokātam nav jāreģistrē sava darbība Zviedrijā, lai turpinātu advokāta darbu Zviedrijā. Bet advokātiem, kuri ir atzīti citā ES valstī un kuri vēlas pastāvīgi praktizēt Zviedrijā, t.i., iekārtoties uz dzīvi Zviedrijā, izmantojot savas izcelsmes valsts profesionālo titulu, ir jāreģistrējas Zviedrijas advokātu biedrībā. Tas viņus pakļauj asociācijas pārraudzībai.

Lai praktizētu Zviedrijā, netiek prasīta Zviedrijas pilsonība. Ārvalsts advokāts var strādāt Zviedrijā, izmantojot savas izcelsmes valsts profesionālo titulu, bet, lai pastāvīgi strādātu savā profesijā, viņam ir jāreģistrējas. Kopš 2002. gada 1. jūlija nepastāv prasība būt pilsonim, lai tiktu uzņemts Zviedrijas Advokātu biedrībā, tas nozīmē, ka pēc trīs gadu efektīva un regulāra darba, galvenokārt ar Zviedrijas tiesību aktiem, ārvalstnieks tiks uzskatīts par tādu, kas atbilst Zviedrijas Advokātu asociācijas biedru apmācības un praktiskās pieredzes prasībām, un ja arī savādāk viņš tiks uzskatīts par piemērotu, tad var tikt uzņemts asociācijā un pēc tam praktizēt ar Zviedrijas titulu advokat.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ārvalstu advokātu birojiem nav nepieciešama nekāda iepriekšēja atļauja, lai iekārtotos Zviedrijā.

Juridiskām praksēm netiek prasīta nekāda īpaša tiesiskā forma. Tiek izmantoti dažādi partnerības veidi. Partnerībai arī nav jābūt biroja formā.

Personai, kas vēl nav praktizējošs advokāts un kas vēlas, lai ārvalstīs iegūtais grāds tiktu atzīts Zviedrijā, lai, piemēram, strādātu par advokāta asistentu advokātu birojā, ir jānokārto īpašs zināšanas apliecinošs tests, ja viņas izietais apmācības kurss, lai iegūtu attiecīgo grādu, garuma un satura ziņā ievērojami atšķiras no Zviedrijas apmācības kursa.

Ja advokāti strādā kopā, tikai viens advokāts var būt kopīpašnieks vai partneris, ja vien Advokātu biedrības valde neizdod atļauju (skatīt Likuma par tiesu kārtību 8. daļas 4. nodaļas 2. apakšnodaļu un Zviedrijas Advokātu biedrības vadlīniju par labu praksi 3. nodaļas 4. apakšnodaļu). Privātpersona nedrīkst nodarbināt advokātu savādāk ka tikai par advokātu, ja vien asociācijas valde nav devusi atļauju (Likuma par tiesu kārtību 8. daļas 2. nodaļas 6. apakšnodaļa). Tas nozīmē, ka attiecībā uz kopīpašumu vai partnerību pastāv prasība par atrašanos ES, EEZ vai Šveicē. Nav noteikumu par pilsonību, taču tas ir tāpēc, ka apstiprināšanai par advokātu vairs nepastāv prasība par pilsonību.

No šiem noteikumiem izriet, ka advokāts nevar veidot kopīgu uzņēmējdarbību ar citu profesiju personām, piemēram, grāmatvežiem. Aizliegumu attiecībā uz daudzdisciplīnu partnerattiecībām izskatīja un apstiprināja Eiropas Justīcijas tiesā Nova lietā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Prokurori

Prokuroriem ir ļoti nozīmīga loma tiesu sistēmā un krimināllietu izskatīšanā. Prokurors vada noziegumu izmeklēšanu, izlemj, vai ir jāuzsāk tiesvedība, un uzstājas kā prasītājs tiesā. Pamatā prokuroram ir tik pat neatkarīgs statuss kā tiesnesim, un tieši prokurors ir tas, kurš izlemj, piemēram, uzsākt tiesvedību vai nē.

Prokuroram ir jābūt Zviedrijas pilsonim. Lai personu ieceltu par prokuroru, tai ir jābūt ieguvušai Zviedrijas tiesību zinātņu bakalaura vai maģistra grādu un nostrādājušai par ierēdni divus gadus apgabaltiesā vai apgabala administratīvajā tiesā. Noteiktos apstākļos par ekvivalentu šiem grādiem tiek uzskatīta apmācība tiesību zinātnēs citā Skandināvijas valstī.

Valsts prokurori tiek iecelti pēc ģenerālprokurora lēmuma.

Prokurori tiek sadalīti pa apgabaliem, kur viņi ir apgabala prokurori (kammaråklagare). Apgabala prokuroru vadītājs tiek saukts par galveno prokuroru (chefsåklagare). Vecākais prokurors (överåklagare) parasti vada valsts prokuroru institūciju, kas veidojas no vairākiem apgabaliem. Valsts augstākais prokurors ir ģenerālprokurors (Riksåklagaren).

Visiem valsts prokuroriem ir tiesības ierosināt lietas apgabaltiesā un apelācijas tiesā. Bet tikai ģenerālprokurors var ierosināt lietas Augstākajā tiesā.

Zviedrijā prokuroru kandidāti parasti saņem ar profesiju saistītu specifisku apmācību. Prokurorus galvenokārt izvēlas no personām, kuras ir izgājušas prokuroru apmācību. Šādas apmācības iziešana oficiāli netiek prasīta. Ikviens, kuram ir juridiska izglītība un kurš ir nostrādājis nepieciešamo laiku kā tiesas ierēdnis, var pieteikties uz prokurora vietu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Lai viņu uzņemtu apmācības programmā, mācekļa kandidātam ir jābūt ieguvušam bakalaura vai maģistra grādu tiesību zinātnēs un viņam ir jābūt strādājušam par tiesas ierēdni. Personu, kuru pieņem programmā, nodarbina prokurora mācekļa statusā (åklagaraspirant). Māceklis tiek iesaistīts prokuroru komandā un viņu uzraudzībā izpilda vienkāršus pienākumus. Pēc deviņiem vai divpadsmit mēnešiem māceklis kārto eksāmenu, lai noteiktu, vai viņš var tikt nodarbināts pastāvīgā darbā kā prokurora asistents (assistentåklagare). Pēc divu gadu darba asistenta amatā, topošais prokurors kārto citu eksāmenu, kas ļauj to iecelt par apgabala prokuroru. Pastāv speciāla apmācība prokuroriem, kuri vēlas specializēties noteiktos noziegumu veidos, piemēram, noziegumos, kuri saistīti ar narkotikām, apkārtējo vidi vai finansēm.

Prokurors vada iepriekšējo izmeklēšanu, izlemjot, kā izmeklēšanai ir jānotiek, kas ir jāizmeklē, kādi piespiedu līdzekļi ir jāpiemēro, utt. Ir svarīgi, ka prokuroram ir jāpilda savi pienākumi neatkarīgi un tā, lai lieta tiktu izmeklēta kārtīgi un juridiski pareizā veidā. Prokuroram iepriekšējā izmeklēšana ir jāveic objektīvi - ir jāņem vērā arī apstākļi, kuri var būt aizdomās turamā labā. Pastāv noteikumi, kas ļauj aizdomās turamajam iepazīties ar izmeklēšanas lietu. Ģenerālprokurors ir izdevis vairākas vadlīnijas, kas attiecas uz dažādu veidu krimināla rakstura nodarījumu izmeklēšanu. Ir arī īpaši noteikumi par prokuroru atstādināšanu no noteiktām lietām.

Valsts prokuratūras sistēmas ietvaros ir prokurori, kuri specializējas noteiktās jomās, piemēram, noziegumi, kas saistīti ar apkārtējo vidi, finansiāla rakstura noziegumi vai noziegumi, kas saistīti ar narkotikām. Lielākais vairums prokuroru strādā parastās prokuratūrās. Taču speciālisti finansiāla rakstura noziegumos strādā īpašā institūcijā – Finansiālo noziegumu pārvaldē, kur viņi darbojas kopā ar speciālo policiju un ekonomistiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kā minēts iepriekš, Zviedrijas pilsonība ir viena no prasībām, lai kļūtu par prokuroru Zviedrijā. Ārvalstu pilsoņi uz šo amatu pieteikties nevar.

4. Tiesu izpildītāji

Tiesu izpildītājs (kronofogde) ir valsts nodarbināts valsts ierēdnis, kurš strādā tiesu spriedumu izpildes birojā (kronofogdemyndighet). Tiesu izpildītājs nodarbojas ar tādām lietām kā spriedumu izpildīšana un nesamaksātas privātas vai valsts prasības (skatīt informācijas lapu par “Spriedumu izpidi”). Bez tam, tiesu izpildītājs regulāri pārstāv valsti tiesvedībās, kuras skar bankrotus, kompromisa lēmumus vai parāda struktūras pārskatīšanu.

Persona, kura vada nodaļu vai citu struktūrvienību tiesu spriedumu izpildes birojā, kā likums, ir tiesu izpildītājs. Bet nav prasības par to, ka tiesu spriedumu izpildes biroja vadītājam ir jābūt tiesu izpildītājam.

Pastāv īpaša apmācība tiesu izpildītājiem. Lai viņš tiktu uzņemts apmācībā, mācekļa kandidātam ir jābūt Zviedrijas pilsonim, viņam ir jābūt ieguvušam bakalaura vai maģistra grādam tiesību zinātnēs un viņam ir jābūt tiesas ierēdņa kvalifikācijai. Noteiktas praktiskās pieredzes veidus var aizstāt ar ierēdņa amata ieņemšanu tiesā, un, lai bez tā iztiktu, var tikt izsniegta atļauja.

Pieņemto personu nodarbina tiesu izpildītāja mācekļa statusā (kronofogdeaspirant). Apmācība ilgst apmēram 40 nedēļas, tās laikā praktiskais darbs mijas ar akadēmiskām studijām. Pēc tam māceklis kārto eksāmenu, kas vainagojas ar iecelšanu par tiesu izpildītāju.

Noteikumi, kas attiecas uz tiesu izpildītāju atstādināšanu no noteiktām lietām, ir līdzīgi tiem noteikumiem, kuri attiecas uz tiesnešiem.

Tiesu izpildītāja darbs parasti netiek specializēts. Taču pastāv iespēja tiesu izpildītājiem specializēties, piemēram, īpašumu tirdzniecības vai bankrota uzraudzības jomā.

Kā minēts iepriekš, Zviedrijas pilsonība ir viena no prasībām, lai kļūtu par tiesu izpildītāju Zviedrijā. Ārvalstu pilsoņi uz šo amatu pieteikties nevar.

« Juridiskās profesijas - Vispārīgas ziņas | Zviedrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 29-08-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste