Eiropas Komisija > ETST > Juridiskās profesijas > Spānija

Pēdējo reizi atjaunots: 17-08-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Juridiskās profesijas - Spānija

 

SATURS

1. Ko Spānijā nozīmē jēdziens „juridiskā profesija”? 1.
2. Kādas prasības juridisko profesiju pārstāvjiem jāizpilda, lai viņi varētu strādāt attiecīgajā profesijā? 2.
3. Kādas ir galvenās jomas, kurās darbojas juridisko profesiju pārstāvji? 3.
4. Kādas ir galvenās juridiskās profesijas Spānijā? 4.
5. Vai ir vēl kādas citas juridiskās profesijas? 5.
6. Kas spriež tiesu? 6.
7. Kādas ir prokurora funkcijas? 7.
8. Kādas ir tiesu sekretāru funkcijas? 8.
9. Kā var kļūt par tiesu sekretāru? 9.
10. Kurš ir atbildīgs par tiesu sekretāru darba kontroli un uzraudzību? 10.
11. Vai ir noteikta maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar tiesvedības veikšanu? 11.
12. Kādas ir notāru funkcijas? 12.
13. Kā var kļūt par notāru? 13.
14. Kurš ir atbildīgs par notāru darba kontroli un uzraudzību? 14.
15. Kā tiek apmaksāti notāru pakalpojumi? 15.
16. Kādas ir uzņēmumu un nekustamā īpašuma reģistratoru funkcijas? 16.
17. Kurš ir atbildīgs par reģistratoru darba kontroli un uzraudzību? 17.
18. Kā tiek apmaksāts īpašuma reģistratoru darbs? 18.
19. Kādas ir advokātu funkcijas? 19.
20. Kā var kļūt par advokātu? 20.
21. Kādi tiesību akti Spānijā pieņemti, lai nodrošinātu citu valstu advokātu brīvu darbību Spānijā un viņu kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu? 21.
22. Kurš ir atbildīgs par advokātu darba kontroli un uzraudzību? 22.
23. Kā tiek apmaksāti advokātu pakalpojumi? 23.
24. Kādas ir tiesu advokātu funkcijas tiesās? 24.
25. Kā var kļūt par tiesu advokātu? 25.
26. Kurš ir atbildīgs par tiesu advokātu darba kontroli un uzraudzību? 26.
27. Kā tiek apmaksāti tiesu advokātu pakalpojumi? 27.

 

1. Ko Spānijā nozīmē jēdziens „juridiskā profesija”?

Juridiskā profesija ir profesija, kuras pārstāvji ir iesaistīti tiesību aktu pieņemšanā un to īstenošanā, tādēļ viņiem nepieciešama īpaša apmācība. Praktizējošam juristam jābūt atbilstošai kvalifikācijai, kas apliecina viņa speciālās juridiskās zināšanas.

2. Kādas prasības juridisko profesiju pārstāvjiem jāizpilda, lai viņi varētu strādāt attiecīgajā profesijā?

Visiem praktizējošiem juristiem jābūt augstākajai izglītībai (parasti tiesību zinātnēs), kas apliecina viņu zināšanas tiesību jomā. Tāpat viņiem jābūt kādas profesionālas juristu apvienības biedriem, kas nodrošina, ka praktizējošie juristi pienācīgi veic savu darbu, pārstāvot gan visas sabiedrības, gan atsevišķu tās locekļu intereses.

Kopumā katrai juridiskajai profesijai ir monopols uz savu darbības veidu, lai gan dažas no šīm darbībām var veikt arī citu juridisko profesiju pārstāvji, kas ieguvuši atbilstošu kvalifikāciju.

3. Kādas ir galvenās jomas, kurās darbojas juridisko profesiju pārstāvji?

Juridisko profesiju pārstāvji darbojas divās galvenajās jomās: strīdu novēršana un risināšana.

Galvenās profesijas strīdu novēršanas jomā ir tās, kas nodrošina tiesisko paļāvību, sniedzot konsultāciju, dokumentācijas un reģistrācijas pakalpojumus.

Galvenās profesijas strīdu risināšanas jomā ir tās, kas saistītas ar tiesvedību. Dažu šo profesiju (kas parasti ir brīvās profesijas) pārstāvji konsultē un pārstāv tiesvedībā iesaistītās puses, turpretī citas profesijas, kas pārstāv tiesu sistēmu un veido daļu no valsts pārvaldes, nodrošina tiesvedības procesu un pieņem lēmumus strīdīgajos jautājumos.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Kādas ir galvenās juridiskās profesijas Spānijā?

Strīdu novēršanas jomā strādā šādu juridisko profesiju pārstāvji:

  • advokāti (abogados), kas sniedz juridiskās konsultācijas,
  • notāri, kas sagatavo dokumentus un apliecinājumus un sniedz konsultācijas,
  • nekustamā īpašuma un uzņēmumu reģistratori, kas uztur publiski pieejamus reģistrus, kuros reģistrēti nozīmīgi juridiski akti, kas var ietekmēt trešās personas, pārbauda, vai reģistrā iesniegtie dokumenti atbilst juridiskajām prasībām, un sniedz konsultācijas personām, kuras vēlas veikt ierakstus reģistrā.

Strīdu risināšanas jomā strādā šādu juridisko profesiju pārstāvji:

  • advokāti, kas palīdz pusēm sagatavoties tiesvedībai vai nokārtot domstarpības, izmantojot pastāvošās alternatīvās strīdu risināšanas iespējas,
  • tiesu advokāti (procuradores), kas pārstāv puses tiesā,
  • tiesu sekretāri (Secretarios Judiciales), kas ir atbildīgi par tiesvedības dokumentēšanu un īstenošanu,
  • tiesneši (Jueces un Magistradosmagistrados ir augstāko instanču tiesu tiesneši), kas pieņem lēmumus attiecīgajos strīdos.

5. Vai ir vēl kādas citas juridiskās profesijas?

Papildus jau iepriekš minētajām juridiskajām profesijām ir vēl citas profesijas, kas nodarbojas ar juridiskiem jautājumiem un kuru pārstāvjiem līdz ar to jābūt speciālām zināšanām (ne obligāti juridiskajam grādam) konkrētajā tiesību jomā, kā arī jābūt kādas profesionālas apvienības biedram.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šajā kategorijā ietilpst konkrētu diplomu īpašnieki, piem., „graduados sociales” (konsultanti darba un sociālās nodrošināšanas jomā, kuri kārto šos jautājumus uzņēmumu, atsevišķu personu u. c. uzdevumā). Šādu diplomu īpašnieki, kuri pieder pie attiecīgās profesionālās apvienības, var pārstāvēt puses tiesvedībās, kurās tiek izskatīti jautājumi saistībā ar darba tiesībām.

6. Kas spriež tiesu?

Tiesiskums izriet no tautas, un monarha vārdā to nodrošina tiesneši, kas pārstāv tiesu varu. Tikai tiesneši var spriest tiesu, proti, tikai tiesneši var pasludināt spriedumus un nodrošināt to izpildi. Tiesneši ir neatkarīgi no citām valsts varām un pakļauti tikai konstitūcijai un likumam.

Tiesneši ir valsts amatpersonas. Ir trīs tiesnešu kategorijas: Jueces, Magistrados (augstāko instanču tiesu tiesneši) un Magistrados del Tribunal Supremo (Augstākās tiesas tiesneši). Juez kandidātiem ļoti sīvā konkurencē jānokārto konkursa eksāmens un divus gadus jāstudē tiesvedība koledžā Escuela Judicial de Barcelona. Paaugstināšana par magistrado notiek atbilstoši darba stāžam, lai gan iespējams nokārtot eksāmenu arī kādā speciālā tiesību jomā (administratīvajās, darba vai komerctiesībās). Bez tam viena ceturtā daļa no tiesnešu vietām ir rezervēta juristiem ar vismaz 10 gadu darba pieredzi, no kuriem vienai trešdaļai jābūt tiesu sekretāriem. Lielāko daļu Augstākās tiesas magistrado amatu, kuriem attiecīgos tiesnešus iesaka Consejo General del Poder Judicial (Tieslietu ģenerālpadome), aizņem magistrados ar vismaz 15 gadu darba pieredzi (ieskaitot 10 gadus magistrado amatā), lai gan viena piektā daļa no tiem ir rezervēta juristiem ar atzītu reputāciju, kuriem ir vismaz 15 gadu darba pieredze (skatīt informācijas lapu „Tieslietu organizācija”).

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Kādas ir prokurora funkcijas?

Prokurori (fiscales) ir valsts amatpersonas. Lai kļūtu par fiscal, jāiegūst tiesību zinātņu maģistra vai doktora grāds un jānokārto konkursa eksāmens. Prokurori strādā Fiscalía General del Estado (Valsts ģenerālprokuratūrā) un augstāko tiesu instanču prokuratūrās.

Prokuroru funkcijas ir šādas.

  1. Prokurori nodrošina efektīvu tiesisko funkciju izpildi saskaņā ar likumu un noteiktajos termiņos, veicot nepieciešamās darbības, iesniedzot apelācijas un īstenojot citus pasākumus.
  2. Prokurori veic viņiem likumā noteiktās funkcijas tiesnešu un tiesu neatkarības aizstāvības jomā.
  3. Prokurori nodrošina konstitucionālo institūciju nolēmumu un pamattiesību un brīvību ievērošanu, izmantojot jebkādus to aizstāvībai nepieciešamos pasākumus.
  4. Prokurori ir atbildīgi par krimināllietu un civillietu ierosināšanu kriminālpārkāpumu rezultātā un, ja nepieciešams, uzstājas kā oponenti citu prokuroru ierosinātajās lietās.
  5. Prokurori uzstājas kriminālprocesos, pieprasot tiesai veikt nepieciešamos preventīvos pasākumus un īstenot nepieciešamās faktu noskaidrošanas procedūras.
  6. Prokurori piedalās tiesvedībās, kurās tiek izskatītas lietas saistībā ar civiltiesisko statusu, un jebkādās citās likumā noteiktās procedūrās, aizstāvot tiesiskumu un valsts vai sabiedrības intereses.
  7. Prokurori piedalās likumā noteiktajos civilprocesos, kuros tiek skartas sabiedrības intereses vai nepilngadīgo, invalīdu vai trūcīgo iedzīvotāju intereses, kamēr nav nodrošināts normāls pārstāvniecības mehānisms.
  8. Prokurori nodrošina jurisdikcijas godprātību un tiesu un tribunālu kompetenci, izvirzot jautājumus par jurisdikciju kolīzijām, vai, ja nepieciešams, iesaistās citu prokuroru ierosinātās lietās par jurisdikciju kolīzijām.
  9. Prokurori nodrošina valsts un sabiedrības intereses ietekmējošo tiesu spriedumu ievērošanu.
  10. Prokurori nodrošina noziedzīgos nodarījumos cietušo personu aizsardzību tiesvedības laikā, veicot pasākumus, kas nodrošina tām efektīvu palīdzību un atbalstu.
  11. Prokurori iesaistās aizstāvības procesā.
  12. Prokurori iesniedz apelācijas, lai aizstāvētu konstitucionālās tiesības, un saskaņā ar likumu uzstājas lietās, kas tiek izskatītas Konstitucionālajā tiesā, aizstāvot tiesiskuma principus.
  13. Prokurori veic funkcijas, kas tiem noteiktas attiecīgajos ar nepilngadīgo personu kriminālatbildību saistītajos tiesību aktos, ievērojot nepilngadīgo intereses.
  14. Likumā noteiktajos gadījumos prokurori piedalās Revīzijas tiesai nodoto lietu izskatīšanā, kā arī nodrošina administratīvo un ar darba tiesībām saistīto tiesvedību likumību gadījumos, kad likums paredz viņu piedalīšanos šajos procesos.
  15. Prokurori nodrošina, lai nepieciešamības gadījumā starptautiskajās tiesās tiktu nodrošināta aizstāvība saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un līgumiem.
  16. Prokurori veic jebkādas citas tiem likumos noteiktās funkcijas.

8. Kādas ir tiesu sekretāru funkcijas?

Tiesu sekretāri (secretarios judiciales) palīdz tiesnešiem pildīt to funkcijas. Viņi nodrošina tiesvedības lietvedību, dokumentē visus tiesvedības posmus (liecinieku nopratināšanu tiesā, lietas izskatīšanu utt.) un informē tiesnesi par visiem iesniegtajiem dokumentiem un dažādu procedūru termiņiem. Sekretārs uzrauga tiesu un tribunālu darbinieku darbu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

9. Kā var kļūt par tiesu sekretāru?

Tiesu sekretāriem jābūt augstākajai juridiskajai izglītībai un konkursa kārtībā jānokārto eksāmens pēc apmācības kursa koledžā Centro de Estudios Judiciales. Lai nodrošinātu tiesu sekretāru pilnīgu neatkarību, uz viņiem attiecas praktiski tādi paši amatu nesavienojamības nosacījumi un aizliegumi kā uz tiesnešiem.

10. Kurš ir atbildīgs par tiesu sekretāru darba kontroli un uzraudzību?

Tiesu sekretāri ir pakļauti Tieslietu ministrijai un ikvienas augstākās instances tiesas valsts sekretāriem.

11. Vai ir noteikta maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar tiesvedības veikšanu?

Par šiem valsts pakalpojumiem netiek prasīta nekāda maksa; izņēmums ir juridiskās personas, kuru apgrozījums pārsniedz zināmu līmeni un no kurām tiek prasīta maksa.

Tomēr tiesvedībā iesaistītās puses sedz advokātu, tiesu advokātu un citu tiesvedībā iesaistīto speciālistu darba samaksu, izņemot, ja viņi var pierādīt, ka viņiem nav nepieciešamo līdzekļu (skatīt 2001. gada 28. maija Padomes lēmuma 15. punkta c) apakšpunktu).

12. Kādas ir notāru funkcijas?

Notāri ir juristi, kuru galvenais uzdevums ir apliecināt dokumentu autentiskumu privātos juridiskos darījumos. Notāri palīdz arī pareizi sagatavot šos dokumentus un oficiāli tos noformēt un parakstīt. Notariāta likumā notārs definēts kā valsts amatpersona, kas pilnvarota apliecināt līgumus un citus ārpustiesas dokumentus saskaņā ar likumu. Notāriem ir divējāds pienākums: personu konsultēšana par labākajiem veidiem, kā sasniegt savus mērķus, un viņu klātbūtnē notikušu faktu un veiktu darbību vai darījumu apliecināšana, kas atspoguļoti viņu sagatavotajos dokumentos. Šim apliecinājumam ir tiesisks spēks. Personām ir tiesības brīvi izvēlēties notāru, izņemot atsevišķos gadījumos, kad saskaņā ar likumu attiecīgās funkcijas veic konkrēts notārs. Notāri apliecina dokumentus viņiem piekrītošos rajonos, izņemot, ja tiek saņemta īpaša atļauja to darīt kādā citā rajonā. Notāru juridiskā izglītība un praktiskā pieredze ļauj viņiem nodrošināt saviem klientiem tiesisko paļāvību. Viņu izglītība un pieredze garantē notariālo dokumentu precizitāti, kas ir izpildāmi un uzskatāmi par neapgāžamiem pierādījumiem. Viena no notāru vissvarīgākajām funkcijām ir dokumentu sagatavošana iesniegšanai īpašuma vai uzņēmumu reģistrācijai Nekustamā īpašuma vai Komercreģistrā. Dokumenti, kurus notārs var apliecināt, ir ļoti dažādi, un tos var iedalīt 12 kategorijās: akti, kas attiecas uz civilo statusu; testamenti; laulību līgumi; vispārēji līgumi; mantinieku paziņojumi un pieteikumi; partnerību un komercsabiedrību izveide, pārveide un likvidācija; aizdevumi un vienkāršo, nodrošināto un hipotekāro parādsaistību atzīšana; atbrīvošana no saistībām un pienākumu pildīšanas; visa veida pilnvaras; vekseļu protesti; beztestamenta mantinieku paziņojumi un juridiskie dokumenti kopumā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Notāru lietvedība ir īpaši svarīga. Notāru apliecināto dokumentu oriģinālus vai reģistrus notāri glabā 25 gadus pēc attiecīgo dokumentu sagatavošanas. Šie dokumenti pēc tam tiek nosūtīti uz attiecīgā rajona arhīvu, ko arī uztur notāri. Pēc 100 gadiem šie dokumenti tiek nosūtīti uz Izglītības un kultūras ministrijas Provinces vēstures arhīvu. Notariālie konsulārie dokumenti glabājas Galvenajā valsts arhīvā Madridē.

13. Kā var kļūt par notāru?

Saskaņā ar 1944. gada 2. jūnija Notariāta noteikumiem, lai kļūtu par notāru, jāiztur atklāts konkurss. Notāram jābūt Spānijas pilsonim, sasniegušam likumā noteikto vecumu un ar maģistra vai doktora grādu tiesību zinātnēs.

14. Kurš ir atbildīgs par notāru darba kontroli un uzraudzību?

Notāru profesijas organizācija, notāru funkcijas un viņu sniegtie pakalpojumi noteikti 1962. gada 28. maija Notariāta pamatlikumā un Notariāta noteikumos (1944. gada 2. jūnija dekrēts), kas apstiprina un ievieš notariāta organizāciju un sistēmu. Bez tam ir arī papildu nosacījumi, piemēram, 1989. gada 17. novembra Karaliskais dekrēts 1426/1989, kas nosaka notāru maksas skalu. Notāri ir tieši pakļauti Tieslietu ministrijai un Reģistru un notāru pakalpojumu ģenerāldirektorātam.

Šis ģenerāldirektorāts pārvalda, pārbauda un uzrauga notāru birojus un risina jebkādas problēmas vai jautājumus, kas rodas saistībā ar notariāta tiesību aktu piemērošanu un īstenošanu, notāru iecelšanu, notariālo sistēmu un profesijas pārvaldību. Tas izskata un pieņem lēmumus arī par valdības sūdzībām par notāru darbu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Notāri pieder pie profesionālām apvienībām (Colegios Notariales), kas atbalsta viņus to funkciju veikšanā un uzrauga viņu darbību. Katrai no šīm apvienībām ir pilnvaras attiecīgajā reģionā. Spānijā ir 6 šādas apvienības, kas atrodas Albasetē, Palma de Maljorkā, Barselonā, Bilbao, Burgosā, Kaseresā, Lakoruņā, Granadā, Laspalmasā, Oviedo, Pamplonā, Seviļā, Valensijā, Vaļadolidā un Saragosā. Katrs reģions savukārt ir sadalīts rajonos, kuriem ir piesaistīts zināms notāru skaits, kas atšķiras atkarībā no attiecīgā rajona.

Colegios Notariales darbu vada un koordinē Ģenerālpadome (Consejo General del Notariado), kas ir pakļauta Tieslietu ministrijai.

Spānijas notāri ir Unión Internacional del Notariado Latino Deutsch - English - español - français - italiano locekļi. Tā ir apvienība, kurā apvienoti praktiski visi Eiropas valstu (Vācijas, Francijas, Itālijas utt.) notāri, ieskaitot arī Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstu (Krievijas, Lietuvas, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas) notārus. Notāri, kas vēl nav šīs apvienības locekļi, ir uzsākuši iestāšanās procedūru.

Lapas augšmalaLapas augšmala

15. Kā tiek apmaksāti notāru pakalpojumi?

Spānijā iedzīvotāji var brīvi izvēlēties notāru, izņemot atsevišķus likumā noteiktus gadījumus, piemēram, mantinieku paziņojumu gadījumus.

Maksu par notāru pakalpojumiem, kas ir vienāda visiem notāriem, ir noteikusi valdība ar 1989. gada 17. novembra Karalisko dekrētu 1426/1989. Šīs maksas ir obligāti piemērojamas, proti, ne notāri, ne viņu apvienības nevar tās mainīt, un notāriem tās stingri jāpiemēro visām savām profesionālajām darbībām.

Iepriekšējas konsultācijas ir bezmaksas. Notāriem bez maksas jāsniedz objektīvs padoms jebkādā privāto tiesību, civiltiesību vai komerctiesību jautājumā, saistībā ar kuru viņiem lūgta konsultācija, ieskaitot nodokļu jautājumus, pat ja attiecīgais dokuments pēc tam netiek sagatavots.

Atsevišķiem dokumentiem noteiktā maksa var tikt samazināta. Piemēram, 25% atlaide tiek piemērota kredītu nodrošinājumiem (kopējā garantētā atbildība hipotekārajā kreditēšanā) un 50% atlaide – aktiem un līgumiem, kas ir saistoši valstij, autonomajiem apgabaliem, provinču vai vietējām pašvaldībām vai to iestādēm, kā arī aktiem un līgumiem, kas attiecas uz oficiāli aizsargātajiem mājokļiem. Citos gadījumos, piemēram, balsošanas pilnvaru gadījumos, notāru pakalpojumi ir bezmaksas.

Minētajai atlīdzībai tiek piemērots 16% PVN (Kanāriju salās 4,5% vispārējais netiešais nodoklis), izņemot vekseļu protestus, lielāko daļu aizdevumu un atsevišķus pārdošanas līgumus (piem., akciju pārdošanas līgumus, ja akciju pārdevējs ir PVN maksātājs), par kuriem nodoklis netiek aprēķināts.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Valdības noteiktā notariālo rajonu sistēma nozīmē, ka, lai kur jūs dzīvotu, jūsu dzīves vietas tuvumā vienmēr būs notārs.

16. Kādas ir uzņēmumu un nekustamā īpašuma reģistratoru funkcijas?

Lai kļūtu par reģistratoru, jābūt augstākajai juridiskajai izglītībai un jānokārto konkursa eksāmens.

Reģistratori veic šādas funkcijas:

klasificē reģistrācijai iesniegtos dokumentus reģistros, par kuriem viņi ir atbildīgi;

sniedz iedzīvotājiem konsultācijas jautājumos, kas attiecas uz reģistriem (juridisku dokumentu vai līgumu reģistrēšana, reģistrācijas nozīme u. c.);

nodrošina sabiedrībai piekļuvi reģistros iekļautajiem datiem, pārbaudot, ja nepieciešams, vai personām, kuras lūgušas šādu piekļuvi, ir leģitīmas intereses, un pienācīgi aizsargājot konfidenciālu informāciju.

Nekustamā īpašuma reģistrs, Komercreģistrs un Kustamā īpašuma reģistrs nodrošina substantīvas vai tiesiskas attiecības apliecinošu dokumentu glabāšanu, līdz ar to novēršot konfliktus un mazinot juridiskās izmaksas. Reģistru informāciju aizsargā tiesas, un valsts ir noteikusi to satura patiesuma prezumpciju. Tas nozīmē, ka reģistrētajām tiesībām un faktiem ir zināmas procesuālas un substantīvas priekšrocības.

Nekustamā īpašuma reģistrā tiek reģistrēti nozīmīgi dokumenti, kas saistīti ar lauku vai pilsētas īpašumiem. Veicot attiecīgā īpašuma reģistrēšanu Nekustamā īpašuma reģistrā, reģistrators reģistrē arī īpašumtiesības uz šo īpašumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Dokumenti, kas attiecas uz uzņēmumiem un privātpersonām vai aktīviem (piemēram, kopfondiem vai pensiju fondiem), kuri ir saistīti ar komercdarbību, tiek reģistrēti Komercreģistrā. Pārējie reģistratora pienākumi ietver komersantu uzskaites žurnālu apstiprināšanu, komersantu finanšu pārskatu glabāšanu un to pieejamības nodrošināšanu plašākai sabiedrībai un dažos gadījumos ekspertu un revidentu norīkošanu.

Īpašumtiesības uz kuģiem, lidmašīnām, ražošanas iekārtām un citu kustamo īpašumu un to apgrūtinājumi, kā arī vispārējie kustamā īpašuma nomas nosacījumi tiek reģistrēti Kustamā īpašuma reģistrā.

Vairākos autonomajos apgabalos reģistratori par reģistrējamajiem dokumentiem arī uzliek un iekasē nodokļus (mantojuma nodokli, zīmognodevu utt.).

17. Kurš ir atbildīgs par reģistratoru darba kontroli un uzraudzību?

Nekustamā īpašuma, uzņēmumu un kustamā īpašuma reģistratori ir valsts amatpersonas, kas pakļauti Tieslietu ministrijai ar Reģistratoru un notāru pakalpojumu ģenerāldirektorāta starpniecību, kas ir atbildīgs par reģistratoru darba pārbaudi un kontroli.

Reģistratori ir arī Spānijas Nacionālās reģistratoru apvienības locekļi, kurai valsts ir uzticējusi zināmas pārraudzības funkcijas.

18. Kā tiek apmaksāts īpašuma reģistratoru darbs?

Maksu par reģistratoru pakalpojumiem nosaka valsts, un to maksā tie sabiedrības locekļi, kuri ir vēlējušies saņemt attiecīgos pakalpojumus. Reģistratoru pakalpojumi tiek pilnībā apmaksāti no šīm maksām, un reģistratoru algas tiek segtas no līdzekļiem, kas paliek pēc to darbinieku algu izmaksām un citiem izdevumiem un ieguldījumiem, kas nepieciešami pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

19. Kādas ir advokātu funkcijas?

Saskaņā ar Tiesu iekārtas pamatlikuma 436. pantu un ar 2001. gada 22. jūnija Karalisko dekrētu 658/2001 apstiprinātā Advokatūras likuma 8. pantu advokāti (abogados) veic šādas funkcijas.

  1. Konsultē un aizstāv puses:
    • visa veida tiesvedībās (civillietās, krimināllietās, administratīvajās lietās, ar darba un militārajām tiesībām saistītās lietās);
    • pret administratīvajām institūcijām, apvienībām, korporācijām un visu veidu valsts iestādēm;
    • pret jebkādiem privātiem uzņēmumiem vai privātpersonām, ja tas nepieciešams to funkciju izpildē.
  2. Sniedz konsultācijas juridiskos jautājumos.
  3. Pārstāv klientus, ja vien tas saskaņā ar likumu nav jādara citu profesiju pārstāvjiem.

20. Kā var kļūt par advokātu?

Lai kļūtu par abogado Spānijā, jāievēro šādas prasības.

  • Jābūt Spānijas pilsonim vai kādas citas ES dalībvalsts pilsonim, vai tādas valsts pilsonim, kas ir parakstījusi 1992. gada līgumu par Eiropas Ekonomikas zonas izveidi.
  • Jābūt pilngadīgam, un nekādu iemeslu dēļ attiecīgā persona nedrīkst būt diskvalificēta, proti, nekādu iemeslu dēļ attiecīgajai personai nedrīkst būt liegts strādāt par advokātu.
  • Jābūt Spānijā iegūtam grādam tiesību zinātnēs vai ekvivalentam citas valsts grādam, kas ir oficiāli apstiprināts.
  • Jābūt tā rajona Colegio de Abogados (Advokātu kolēģijas) loceklim, kurā reģistrēta viena vai galvenā prakses vieta, lai varētu strādāt par advokātu jebkurā Spānijas vietā.

21. Kādi tiesību akti Spānijā pieņemti, lai nodrošinātu citu valstu advokātu brīvu darbību Spānijā un viņu kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu?

Saskaņā ar Advokatūras likumu citu valstu advokāti var sniegt profesionālos pakalpojumus Spānijā saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kuros izšķir divas atšķirīgas grupas:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • ES dalībvalstu pilsoņi un – saskaņā ar 1992. gada 2. maijā Porto noslēgto Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, kuru Spānija ratificēja 1993. gada 26. novembrī, – EEZ valstu pilsoņi. Saskaņā ar personu un pakalpojumu brīvas kustības principu dalībvalstīs, šobrīd pastāv vairākas alternatīvas:
    • tiesības nodarboties ar advokāta praksi nenoteiktu laiku, ja attiecīgā kvalifikācija iegūta izcelsmes valstī, ar iespēju kļūt par Spānijā sertificētu advokātu pēc trīs gadu efektīva un regulāra advokāta darba español;
    • izcelsmes valstī iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšana, kas ļauj nodarboties ar advokāta praksi ar tādiem pašiem nosacījumiem kā advokātiem, kas savu kvalifikāciju ieguvuši Spānijā español;
    • profesionālu pakalpojumu sniegšana atsevišķos gadījumos, izmantojot izcelsmes valstī gūto kvalifikāciju español;
    • turklāt personas, kurām nav attiecīgās kvalifikācijas, lai praktizētu savā izcelsmes valstī, bet kurām ir ārvalstīs iegūta kvalifikācija, kas nepieciešama, lai strādātu par advokātu, var lūgt, lai šī kvalifikācija tiktu atzīta Spānijā, un pēc tam iestāties Spānijas Advokātu kolēģijā español.
  • Personas, kuras nav ES vai EEZ valstu pilsoņi:
    • lai kļūtu par Spānijas Advokātu kolēģijas locekli, vispirms šīm personām jāpanāk, lai viņu kvalifikācija tiktu oficiāli atzīta, un tad jālūdz dispensa legal de nacionalidad (piemērot izņēmumu attiecībā uz pilsonības prasībām).

22. Kurš ir atbildīgs par advokātu darba kontroli un uzraudzību?

Advokāti ir neatkarīgi brīvas profesijas pārstāvji, kuri sniedz pakalpojumus sabiedrībai. Viņi nav amatpersonas un praktizē, ievērojot brīvas un godīgas konkurences principus (Advokatūras likuma 1. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Advokātiem jāievēro:

  • likumi un tiesību akti;
  • profesionālās ētikas un uzvedības principi.

Par to, lai advokāti pienācīgi pildītu savas funkcijas, ir atbildīgas šādas institūcijas:

  • valsts līmenī – Advokātu ģenerālpadome;
  • katrā autonomajā apgabalā – attiecīgā apgabala Advokātu kolēģijas padome;
  • katrā provincē – provinces vai rajona Advokātu kolēģija.

23. Kā tiek apmaksāti advokātu pakalpojumi?

Par advokātu pakalpojumiem tiek prasīta zināma atlīdzība, un šī atlīdzība var tikt maksāta gan kā noteikta summa, gan periodisku maksājumu veidā, gan arī kā maksa par stundu. Atlīdzība ar nosacījumu ir aizliegta, proti, advokāti pirms tiesvedības beigām nedrīkst slēgt ar saviem klientiem līgumu, saskaņā ar kuru klients apņemtos samaksāt advokātam zināmu procentu no labuma, kas klientam piekristu pēc tiesvedības beigām, vienalga, vai šis labums būtu naudas summa vai kāds cita veida labums, aktīvs vai vērtība.

Par sniegto pakalpojumu maksu klients un advokāts var brīvi vienoties ar nosacījumu, ka netiek pārkāpti profesionālās ētikas principi vai godīgas konkurences noteikumi. Ja advokāts un klients nespēj vienoties par maksu, par to lemj tiesnesis, kuram attiecīgais jautājums nodots izskatīšanai.

Ja vien netiek panākta kāda cita vienošanās vai ja klientam ir jāsedz attiecīgās izmaksas, maksa tiek noteikta, pamatojoties uz attiecīgās provinces Advokātu kolēģijas noteiktajām maksām, kas tiek piemērotas saskaņā ar kolēģijas noteikumiem, praksi un vispārējiem principiem (Advokatūras likuma 44. pants).

Klienti, kuriem nav nepieciešamo līdzekļu, lai samaksātu par advokātu un tiesu advokātu pakalpojumiem, var lūgt bezmaksas juridisko palīdzību (skatīt informācijas lapu „Juridiskā palīdzība”).

24. Kādas ir tiesu advokātu funkcijas tiesās?

Tiesu advokāti (procuradores) pārstāv pušu tiesības un intereses tiesas procesos, pamatojoties uz šajā nolūkā piešķirto pilnvaru, un nodrošina, ka komunikācija starp tiesām un iesaistītajām pusēm tiek pienācīgi apstiprināta.

25. Kā var kļūt par tiesu advokātu?

Lai kļūtu par tiesu advokātu, jābūt Spānijas pilsonim, pilngadīgam, jābūt iegūtai augstākajai juridiskajai izglītībai un procurador nosaukumam, ko Tieslietu ministrija piešķir tiem kandidātiem, kuri izpildījuši visas prasības.

Lai strādātu par procurador, jāreģistrējas Colegio de Procuradores, jāiemaksā drošības nauda un jādod zvērests vai solījums tiesai.

26. Kurš ir atbildīgs par tiesu advokātu darba kontroli un uzraudzību?

Par tiesu izpildītāju pienākumu pienācīgu izpildi ir atbildīga Colegios de Procuradores pārvaldes institūcija.

27. Kā tiek apmaksāti tiesu advokātu pakalpojumi?

Maksu par tiesu advokātu pakalpojumiem nosaka Tieslietu ministrija.

Cita informācija

  • PROKURORI English - español
  • TIESU SEKRETĀRI español
  • ADVOKĀTI español
  • TIESU ADVOKĀTI español
  • NOTĀRI español

« Juridiskās profesijas - Vispārīgas ziņas | Spānija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 17-08-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste