Eiropas Komisija > ETST > Juridiskās profesijas > Slovēnija

Pēdējo reizi atjaunots: 30-11-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Juridiskās profesijas - Slovēnija

 

SATURS

Tiesneši Tiesneši
Tiesneša palīgs Tiesneša palīgs
Valsts prokurors Valsts prokurors
Ģenerālprokurors Ģenerālprokurors
Advokāts Advokāts
Notariāts Notariāts

 

Jurists ar universitātes diplomu Slovēnijas Republikā drīkst strādāt vairākās profesijās, tai skaitā par tiesnesi, jurista palīgu, prokuroru, ģenerālprokuroru, advokātu un notāru, un šo profesiju pārstāvji piedalās tiesvedībā.

Tiesneši

Tiesnešu statusu regulē Slovēnijas Republikas Konstitūcijas 125. – 134. pants un Likums par tiesu iekārtu. Tiesnešus ievēl Nacionālā Asambleja pēc Tiesu padomes priekšlikuma. Tiesneša darbs ir pastāvīgs. Vecuma prasības un citi ievēlēšanas nosacījumi ir noteikti likumā. Persona drīkst pieteikties uz tiesneša amatu, ja viņai ir Slovēnijas pilsonība un viņa labi pārvalda slovēņu valodu, viņai ir profesionālās prasmes un laba vispārējā veselība, viņa ir sasniegusi vismaz 30 gadu vecumu; ir ieguvusi universitātes diplomu jurista specialitātē Slovēnijas universitātē vai ārzemēs augstskolā ieguvusi atzītu grādu tiesību zinātnēs, ir nokārtojusi valsts eksāmenu tiesību zinātnēs un tai ir piemērots raksturs darbam tiesu sistēmā. Tiesnešu atalgojum ir noteikts Likumā par tiesu iekārtu uz tāda paša pamata kā Nacionālās Asamblejas locekļiem. Tiesnešiem ir valsts amatpersonas statuss, bet savu pienākumu pildīšanas laikā viņiem saistoša ir Konstitūcija un tiesību akti. Darbs tiesu sistēmā nav savienojams ar darbu citās valsts iestādēs, vietējās pašvaldības iestādēs un politisko partiju struktūrās un citiem darbiem un darbībām, kā paredzēts likumā. Tiesnešiem nav oficiālas akadēmiskas specializācijas. Tiesību joma, kurā tiesnesis galvenokārt strādā, ir noteikta attiecīgās tiesas iekšējā struktūrā, kurā dažādu veidu strīdu atrisināšanai ir vairākas juridiskās nodaļas, kurās tiesneši strādā saskaņā ar ikgadējo darba programmu. Tiesu padome lemj par paaugstināšanu augstākā amatā tiesā un atalgojuma paaugstinājumu. Šī iestāde arī iesaka Nacionālajai Asamblejai atlaist tiesnesi no darba, ja savu pienākumu pildīšanas laikā viņš pārkāpj Konstitūciju vai nopietni pārkāpj likumu, vai ja viņš tīši izdara kriminālpārkāpumu, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli. Tiesnešu paaugstināšanas līmeņi darbā tiesu iekārtā ir noteikti Slovēnijas tiesu struktūrā. Tiesneši var būt vietējie tiesneši, iecirkņa tiesneši, augstie tiesneši vai augstākie tiesneši. Tiesneši iesaistās Juristu biedrībā, kas ir iekļauta Starptautiskajā juristu asociācijā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesneša palīgs

Tiesneša palīgs ir tiesas darbinieks, kam ir valsts amatpersonas statuss. Viņa pienākumi ir izklāstīti Likumā par tiesām un tiesu noteikumos un izvērstāk atsevišķu tiesību jomu procedūras noteikumos. Tiesneša palīga (diplomēta jurista, kas ir nokārtojis valsts eksāmenu tiesību zinātnēs) galvenais pienākums ir palīdzēt tiesnesim. Tiesnešu palīgi tādējādi sagatavo lietas izskatīšanu, iztaujā puses, pieņem iesniegumus protokoliem un sastāda lēmumus par izpildi, zemes reģistru, bezstrīda tiesvedību un atliktiem tiesas procesiem. Tiesnešu palīgi saņem likumā noteikto algu, un viņus ieceļ attiecīgajā Civildienesta likumā noteiktajā oficiālajā amatā.

Valsts prokurors

Saskaņā ar Konstitūcijas 135. pantu valsts prokurori pieņem sūdzības un uzrāda apsūdzību krimināllietās un viņiem ir citas likumā paredzētās pilnvaras. Valsts prokuratūras struktūra un pilnvaras ir noteiktas Likumā par valsts prokuratūru. Attiecībā uz tiesībām, kas saistītas ar valsts amatpersonas statusu Slovēnijā, valsts prokuroram ir tāds pats statuss kā tiesnesim, izņemot gadījumus, ja Likumā par valsts prokuratūru ir noteikts citādi. Valsts prokurora alga ir saistīta ar Nacionālās Asamblejas locekļu algām. Valsts prokurors ir amatpersona, kas veic savus pienākumus valsts prokuratūrā. Valsts prokuroru ieceļ Slovēnijas valdība, rīkojoties pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma. Ministrs ierosina izskatīt kandidatūru pēc valsts prokuratūras padomes atzinuma saņemšanas. Nosacījumi, kas kandidātiem ir jāizpilda, piesakoties uz valsts prokurora amatu, ir saistīti ar nosacījumiem par iecelšanu darbā tiesu sistēmā. Valsts prokurora specializācija ir atkarīga no atsevišķas prokuratūras iekšējās struktūras. Valsts prokurors pilda savus pienākumus saskaņā ar Konstitūciju un tiesību aktiem. Darbs valsts prokuratūrā nav savienojams ar darbu citās valsts iestādēs, vietējās pašvaldības iestādēs un politisko partiju struktūrās un citiem darbiem un darbībām, kā paredzēts likumā. Valsts prokuratūrā ietilpst rajona prokuratūras, augstās valsts prokuratūras un augstākās valsts prokuratūras; šie līmeņi kalpo par pamatu valsts prokuroru paaugstināšanas sistēmai. Valsts prokuroriem arī ir palīgi, kas pēc statusa un iecelšanas nosacījumiem ir pielīdzināmi vietējiem tiesnešiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ģenerālprokurors

Ģenerālprokurora loma ir definēta Likumā par ģenerālprokuratūru. Valsts ģenerālprokuratūra tiesā pārstāv valsti, tās iestādes un oficiālās aģentūras, ko veido juridiskas personas, un pilda citus pienākumus saskaņā ar likumu. Valsts ģenerālprokuratūrā strādā ģenerālprokurors, prokurori un prokuroru palīgi. Prokurorus un prokuroru palīgus ieceļ Slovēnijas valdība, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas priekšlikumu un pēc konsultēšanās ar ģenerālprokuroru. Pilnvaru laiks ir astoņi gadi ar iespēju ieņemt šo amatu vēl vienu termiņu. Iecelšanas nosacījumi prokurora amatā ir tādi paši kā tiesnešiem, papildu prasība ir praktiskā pieredze. Ģenerālprokurors pilda savus pienākumus saskaņā ar Konstitūciju un tiesību aktiem. Viņam ir jāpārstāv valsts ex officio. Ģenerālprokurora alga ir saistīta ar Valsts Asamblejas locekļu algām. Nosacījumi par tiesneša pienākumu nesavienojamību mutatis mutandis attiecas uz ģenerālprokurora pienākumiem.

Advokāts

Konstitūcijas 137. pants nosaka, ka advokāta pakalpojumi ir neatkarīgi pakalpojumi tieslietu sistēmas ietvaros un tos reglamentē likums. Likums par advokātiem nosaka, ka savu pienākumu pildīšanas laikā advokāts sniedz juridiskas konsultācijas, pārstāv un aizstāv puses tiesās un citās valsts iestādēs, sastāda dokumentus un pārstāv puses to juridiskajās attiecībās. Tikai advokāts drīkst pārstāvēt pusi tiesā pret samaksu, ja vien likums neparedz citādi. Advokātam ir jāizpilda šādi nosacījumi:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. viņam/viņai ir jābūt Slovēnijas pilsonim,
  2. viņam/viņai ir jābūt profesionālām prasmēm un labai vispārējai veselībai,
  3. viņš/viņa ir ieguvis/vusi universitātes diplomu jurista specialitātē Slovēnijas universitātē vai ārzemēs augstskolā ieguvis/vusi atzītu grādu tiesību zinātnēs,
  4. viņš/viņa ir nokārtojis/jusi valsts eksāmenu tiesību zinātnēs,
  5. viņam/viņai ir četru gadu praktiskā pieredze kā diplomētam juristam, no tiem vismaz viens gads ir nostrādāts pie advokāta,
  6. viņš/viņa ļoti labi jāpārvalda slovēņu valoda,
  7. viņu uzskata par uzticamu advokāta pienākumu pildīšanai,
  8. viņam/viņai ir atbilstīgs aprīkojums un telpas, kas nepieciešamas advokāta pienākumu pildīšanai.

Ārvalsts advokāts, kas ir ieguvis tiesības strādāt par advokātu savā valstī, Slovēnijas Republikā atbilstīgi likumā paredzētajiem nosacījumiem drīkst sniegt šādus pakalpojumus:

  • advokāta pakalpojumus,
  • strādāt par advokātu atbilstoši izscelsmes valsts specialitātei,
  • strādāt par advokātu atbilstoši Slovēnijā pieņemtai specialitātei „advokāts”.

Tiek pieņemts, ka viņa izcelsmes valsts ir valsts, kurā advokātam ir tiesības strādāt par advokātu atbilstoši specialitātei, kas iegūta saskaņā ar minētās valsts likumiem.

Šī likuma dēļ advokāti no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir tiesīgi strādāt atbilstoši specialitātei, kas iegūta saskaņā ar minētās valsts likumiem.

Advokāta darbs nav savienojams ar:

  1. citu darbu, izņemot zinātnes, mācību, mākslas vai reklāmas jomā;
  2. apmaksātu darbu valsts iestādē;
  3. notāra pakalpojumu sniegšanu;
  4. vadītāja pienākumu pildīšanu uzņēmumā;
  5. citu darbu, kas ir pretrunā ar advokāta darba cienījamo stāvokli un neatkarību.

Advokāts nedrīkst reklamēt savu darbību. Viņš drīkst strādāt neatkarīgi vai advokāta praksē. Tiesības strādāt par advokātu iegūst, kad viņš ir iekļauts advokātu sarakstā, ko sagatavo Advokātu asociācija. Advokāti, kas īpašā apmācībā iegūst vajadzīgo zināšanu līmeni vai jomu specializācijai, ievērojot noteiktus apstākļus var pieteikties advokātu asociācijā, lai tiktu atzīts specializēta advokāta statuss. Advokātu asociācija ir galvenā advokātu organizācija un tai ir savas tiesības un statūti. Advokātiem no citām valstīm ir jānokārto eksāmens par Slovēnijas tieslietu sistēmu un noteikumiem, pirms viņus var iekļaut advokātu reģistrā. Dekrētā par pārbaudes eksāmenu ārvalstu juristiem ir noteiktas izvērstākas prasības un kārtība eksāmenu kārtošanai. Samaksu par advokāta pakalpojumiem reglamentē advokātu pakalpojumu cenrādis, ko izdod advokātu asociācija ar Tieslietu ministra piekrišanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Notariāts

Konstitūcijas 137. panta 2. punkts nosaka, ka notariāts ir publisks pakalpojums, ko reglamentē likums. Likums par notariātu paredz, ka: saskaņā ar šī likuma noteikumiem notāri kā personas, kas bauda sabiedrības uzticību, sastāda publiskus dokumentus par juridiskiem darījumiem, nodomu paziņojumiem un faktiem, no kuriem izriet tiesības; viņi pieņem glabāšanā dokumentus, naudu un vērtspapīrus, lai nodotu tos trešām personām vai valsts iestādēm; pēc tiesu norādījumiem viņi veic uzdevumus, ko tiem var deleģēt saskaņā ar likumu. Lai personu ieceltu par notāru, ir jāizpilda šādi nosacījumi:

  1. viņam/viņai ir jābūt Slovēnijas pilsonim,
  2. viņam/viņai ir jābūt profesionālām prasmēm un labai vispārējai veselībai,
  3. viņš/viņa ir ieguvis/vusi universitātes diplomu jurista specialitātē Slovēnijas universitātē vai ārzemēs augstskolā ieguvusi atzītu grādu tiesību zinātnēs,
  4. viņš/viņa ir nokārtojis/jusi valsts eksāmenu tiesību zinātnēs,
  5. viņam/viņai ir piecu gadu praktiskā pieredze kā diplomētam juristam, no tiem vismaz viens gads ir nostrādāts tiesā, par advokātu vai prokuroru,
  6. viņu uzskata par uzticamu notāra pienākumu pildīšanai,
  7. viņš/viņa labi pārvalda slovēņu valodu,
  8. viņam/viņai ir atbilstīgs aprīkojums un telpas, kas nepieciešamas notāra pienākumu veikšanai,
  9. viņš/viņa ir vecumā līdz 64 gadiem.

Neskatoties uz iepriekšējās nodaļas 1. punktu, ārvalsts pilsoņus, kas atbilst pārējām prasībām, kas izklāstītas minētajā punktā, arī var iecelt par notāriem, ievērojot tiesisko un faktisko savstarpību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Notāra pienākumi nav savienojami ar advokāta pienākumiem vai kādu citu apmaksātu darbu vai darbību.

Notārs nav pilnvarots veikt uzdevumus, kas nav savienojami ar cienījamo stāvokli un godīgumu, kas ir nepieciešami notāra pienākumu pildīšanai vai kas mazinātu pārliecību par notāra objektivitāti vai viņa sastādīto dokumentu ticamību.

Notāru ieceļ vakantā amatā tieslietu ministrs. Pirms notāra iecelšanas vajadzīgs Slovēnijas notāru palātas atzinums par izvirzītajiem kandidātiem. Notāru skaits ir ierobežots un to nosaka, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas ierobežojumiem. Parasti ierobežojums ir viens notārs katrā vietējās tiesas teritorijā vai, ja iedzīvotāju blīvums vai ekonomiskā darbība ir lielāka, viens notārs uz 20 000 iedzīvotājiem. Pirms uzņemties pienākumus, notārs dod zvērestu atbildīgās augstākās tiesas priekšsēdētājam. Saskaņā ar likumu par pārkāpumu notāru atlaidīs Tieslietu ministrs. Notāru kamera ir galvenā notāru organizācija.

Slovēnijā saistības vai prasības par specializēta advokāta pārstāvību ir izklāstītas atsevišķi procedūras noteikumos. Pamatā vietējā tiesā puses drīkst pārstāvēt arī persona, kas nav advokāts, vai persona, kas nav kārtojusi valsts eksāmenu tiesību zinātnēs. Tomēr iecirkņa tiesā vai augstākas instances tiesā pārstāvība ir atļauta tikai advokātam vai citai personai, kas ir nokārtojusi valsts eksāmenu un to var pierādīt tiesai. Īpašu kārtību piemēro krimināllietās, kur Kriminālprocesa likums nosaka apstākļus pušu pārstāvībai ar tāda advokāta starpniecību, kas rīkojas ex officio.

« Juridiskās profesijas - Vispārīgas ziņas | Slovēnija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 30-11-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste