Eiropas Komisija > ETST > Juridiskās profesijas > Polija

Pēdējo reizi atjaunots: 03-03-2008
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Juridiskās profesijas - Polija

 

SATURS

1. TIESNEŠI 1.
2. PROKURORI 2.
3. TIESU IZPILDĪTĀJI 3.
4. NOTĀRI 4.
5. ADVOKĀTI 5.
6. JURISKONSULTI 6.

 

1. TIESNEŠI

Tiesneši ir atsevišķa grupa juridisko profesiju vidū; līdz ar īpašo nepieciešamo kvalifikācijas līmeni galvenā atšķirība ir viņu neatkarība.

Tiesnešu neatkarības princips ir noteikts Polijas Konstitūcijas 178.panta 1. punktā, kas paredz, ka savu pienākumu pildīšanā tiesneši ir neatkarīgi, un uz viņiem attiecas tikai Konstitūcija un tiesību akti. Tas nozīmē, ka tiesneši nav atkarīgi ne no strīdā iesaistītajām pusēm, ne no valsts iestādēm. Tomēr, no otras puses, tiesnešiem ir pienākums būt objektīviem, un uz viņiem attiecas Konstitūcijas noteikumi un tiesību akti, kas ir jāievēro, un uz kā pamata viņiem ir jāveic savi uzdevumi.

Tiesnešus uz neierobežotu termiņu ieceļ Republikas prezidents pēc Valsts tiesu padomes pieprasījuma.

Lai personu ieceltu par rajona tiesas tiesnesi (viszemākais amats tiesu hierarhijā), ir jāizpilda šādas prasības: personai ir jābūt pilntiesīgam Polijas pilsonim ar civilām un pilsoņa tiesībām, ar nevainojamu raksturu, pabeigušai augstākā līmeņa tiesību studijas Polijā un ieguvušai humanitāro zinātņu maģistra grādu, vai ārzemēs iegūtai izglītībai, ko atzīst Polija; ar tādu veselības stāvokli, kas ir savienojams ar tiesneša pienākumu pildīšanu; sasniegušai vismaz 30 gadu vecumu, personai jābūt nokārtojušai valsts prokurora vai tiesneša eksāmenu, strādājušai par tiesneša vai valsts prokurora palīgu vismaz trīs gadus vai par tiesas amatpersonu piecus gadus. Prasības par jurista un tiesneša kvalifikāciju neattiecas uz personām, kuras ir strādājušas par tiesnešu palīgiem vai tiesas amatpersonām vismaz sešus gadus un nokārtojušas tiesneša eksāmenu. Prasības par jurista kvalifikāciju, tiesneša kvalifikāciju un piecu gadu darba pieredzi neattiecas uz profesoriem un pasniedzējiem, kas strādā zinātniskajās iestādēs. Turklāt rajona tiesas tiesneša amatā var iecelt personu, kas ir strādājusi par advokātu, juriskonsultu vai notāru vismaz trīs gadus. Attiecībā uz tiesneša iecelšanu augstākas instances tiesās (apgabaltiesā, apelācijas tiesā) iepriekš minētos kritērijus papildina prasība par noteiktu darba pieredzes tiesu iekārtā vai citās juridiskajās profesijās laikposmu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesneša kandidāts vispirms ir jāapstiprina attiecīgās tiesas tiesnešu pašpārvaldes struktūrai, t.i., kopsapulcei aizklātā balsošanā. Tad Tieslietu ministrs, kas drīkst izteikt savu viedokli, ar kandidātu iepazīstina Valsts tiesas padomi. Uz šāda pamata Valsts tiesas padome aizklātā balsošanā pieņem lēmumu virzīt kandidātu apstiprināšanai Valsts prezidentam, kas ieceļ rajona, apgabala un apelācijas tiesu tiesnešus. Lai tiesnesi paaugstinātu darbā uz augstākas instances tiesu, ir vajadzīga tāda pati atzīšanas procedūra un iecelšana no jauna.

Tiesnešu neatkarību garantē tas, ka tiesnesi nevar atcelt. Tiesnesi drīkst atsaukt, atcelt vai pārcelt uz citu tiesu vai citā amatā pret viņa gribu tikai saskaņā ar tiesas (tai skaitā disciplinārās tiesas) lēmumu un tikai Likumā (Konstitūcijas 180. pantā) minētajos gadījumos.

Tiesnešus ieceļ uz neierobežotu termiņu (Konstitūcijas 179. pants). Tas nozīmē, ka, tiesnešiem sasniedzot pensijas vecumu (pašreiz 65 gadus), viņi kļūst par pensionētiem tiesnešiem, saglabājot atsevišķas tiesības un saistības. Tomēr Valsts tiesas padome drīkst pēc tiesneša pieprasījuma ļaut viņam vai viņai turpināt pildīt savus pienākumus līdz 70 gadu vecumam.

Tiesnesi nevar bez iepriekšējas tiesību aktā minētās tiesas piekrišanas saukt pie kriminālatbildības vai aizturēt (tiesneša imunitāte). Tiesnesi nedrīkst aizturēt vai arestēt, ja vien viņš vai viņa nav pieķerts nozieguma izdarīšanas brīdī, un viņa/viņas aizturēšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu atbilstīgu tiesvedības gaitu (Konstitūcijas 181. pants). Tiesneši par jebkādu tiesneša pienākumu pārkāpumu vai jebkādiem sīkiem noziedzīgiem nodarījumiem ir atbildīgi tikai disciplināro tiesu priekšā, ko veido tiesneši un ko ieceļ tiesnešu pašpārvaldes orgāni.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesnesis nedrīkst būt nevienas politiskās partijas vai arodbiedrības biedrs vai veikt sabiedrisko darbību, kas nav savienojama ar tiesu un tiesnešu neatkarības principu (Konstitūcijas 178. panta 3. punkts). Turklāt tiesnesis bez kompetentu iestāžu piekrišanas nedrīkst pieņemt nevienu citu apmaksātu darbu.

Tiesnešus uzrauga tiesnešu pašpārvaldes padome. Tiesnešu pašpārvaldes padomi veido apgabaltiesu tiesnešu kopsapulce un apelācijas tiesas tiesnešu kopsapulce.

Tiesu administratīvo darbu uzrauga Tieslietu ministrs.

Noteikumi par tiesnešu statusu un tiesnešu neatkarības garantiju ir izklāstīti Polijas Konstitūcijā un 2001. gada 27. jūlija Vispārējā tiesu likumā.

2. PROKURORI

Valsts prokuratūras galvenais uzdevums ir uzraudzīt tiesiskumu un kārtību un uzturēt apsūdzību noziedzīgu nodarījumu gadījumā, tai skaitā veikt vai uzraudzīt krimināllietas sagatavošanu un būt par valsts apsūdzētāju tiesās, veicot pārbaudes par jautājumiem saistībā ar noziedzīgo nodarījumu, apkarot un novērst noziedzīgus nodarījumus un sadarboties ar citām iestādēm noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanā.

Turklāt civillietās saskaņā ar Polijas Civilprocesa kodeksa 7. pantu prokurors drīkst pieprasīt sākt tiesvedību jebkurā lietā vai piedalīties jebkurā vēl nepabeigtā tiesvedībā, ja viņš uzskata, ka tas ir vajadzīgs likuma un kārtības, pilsoņu tiesību vai valsts interešu aizsardzībai. Lietās, kas neattiecas uz īpašumu saistībā ar ģimenes tiesībām, prokurors drīkst sākt tiesvedību tikai likumā minētajos gadījumos.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Īpaši ģimenes tiesību lietās prokurors drīkst sākt tiesvedību, ja attiecīgā persona nezināšanas vai citu pamatotu iemeslu dēļ nespēj iesniegt savas prasības vai atturas no šādu prasību iesniegšanas, kaitējot sabiedrības interesēm. Prokurora līdzdalība jo īpaši ir ieteicama gadījumos par laulību esamības vai neesamības anulēšanu vai pierādīšanu, paternitātes vai maternitātes noliegšanu, bērna atzīšanas anulēšanu un absolūtu bērna atzīšanas spēkā neesamības pierādīšanu, lēmumu par bērna nodošanu adopcijā ārzemniekiem vai Polijas pilsoņiem, kas dzīvo ārzemēs, lēmumu par adopcijas anulēšanu vai personas atbrīvošanu, uz ko attiecas vecāku atbildība vai aizbildnība.

Administratīvās lietās prokuratūras uzdevums ir iesniegt tiesā apelāciju par jebkādiem nelikumīgiem administratīvajiem lēmumiem un piedalīties tiesvedībā tiesā par šādu lēmumu likumību.

Prokuratūrā strādā ģenerālprokurors un prokuratūras kopīgo un militāro organizatorisko vienību prokurori, kas ģenerālprokuroram sniedz ziņojumus, kā arī prokurori no Valsts piemiņas institūta – Komisija apsūdzībām pret noziegumiem pret Polijas tautu. Ģenerālprokurors ir augstākā prokuratūras amatpersona. Ģenerālprokurora biroju pārrauga Tieslietu ministrs. Prokuratūras kopīgo organizatorisko vienību prokurori ir Valsts prokuratūras un apelācijas, apgabala un rajona prokuratūru prokurori.

Prokuratūrai ir hierarhiska struktūra. Tas nozīmē, ka, lai gan prokurors ir neatkarīgs tiesību aktos nosaukto pienākumu pildīšanā, viņam ir jāievēro augstākstāvošā prokurora rīkojumi, pamatnostādnes un instrukcijas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Prokurorus no prokuratūras kopīgajām organizatoriskajām vienībām ieceļ ģenerālprokurors.

Lai personu ieceltu par prokuroru, ir jāizpilda šādas prasības: jābūt pilntiesīgam Polijas pilsonim ar civilām un pilsoņa tiesībām, ar nevainojamu reputāciju, pabeigušai augstākā līmeņa tiesību studijas Polijā un ieguvušai humanitāro zinātņu maģistra grādu, vai ārzemēs iegūtai izglītībai, ko atzīst Polija; ar tādu veselības stāvokli, kas ir savienojams ar prokurora pienākumu pildīšanu, sasniegušai vismaz 26 gadu vecumu, personai jābūt nokārtojušai valsts prokurora vai tiesneša eksāmenu, strādājušai par tiesneša vai valsts prokurora palīgu vismaz vienu gadu vai dienējušai prokuratūras militārajās organizatoriskajās vienībās tādu laiku, kas ir minēts profesionālo karavīru militārā dienesta noteikumos.

Bez eksāmena kārtošanas un specializētās apmācības par prokuroru var iecelt arī turpmāk minētās personas: profesorus un tiesību zinātņu pasniedzējus Polijas universitātēs, Polijas zinātņu akadēmijā un zinātniskajās iestādēs, tiesnešus, militāros tiesnešus, advokātus, juriskonsultus un padomniekus no Valsts kases ģenerālprokuratūras, kuri ir nostrādājuši savā profesijā vai ieņēmuši amatu vismaz trīs gadus, kā arī notārus pēc eksāmena nokārtošanas, bet specializētās apmācības.

Prokurorus ieceļ uz neierobežotu termiņu, kas nozīmē to, ka, sasniedzot pensijas vecumu, viņi kļūst par pensionētiem prokuroriem, saglabājot dažas tiesības un saistības.

Prokuroru var pārcelt citā amatā tikai ar viņa piekrišanu. Par jebkādu profesionālu amatpārkāpumu, tai skaitā jebkādu acīmredzamu un uzkrītošu tiesību akta noteikumu un prokuratūras goda pārkāpumu, prokurors ir atbildīgs disciplinārā kārtā tiesā, ko veido prokurori.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Valsts prokuroriem tādā pašā veidā kā tiesnešiem ir paredzēta imunitāte. Tas nozīmē, ka valsts prokuroru nedrīkst saukt pie kriminālatbildības bez kompetentās disciplinārtiesas piekrišanas vai aizturēt bez hierarhijā augstākas amatpersonas piekrišanas. Iepriekš minēto nepiemēro, ja valsts prokuroru pieķer nozieguma izdarīšanas brīdī.

Savu pilnvaru laikā prokurors nedrīkst būt nevienas politiskās partijas biedrs vai piedalīties jebkādā politiskā darbībā.

Prokurors nedrīkst uzņemties nevienu papildu darbu, izņemot mācīšanu, mācību un pētniecības vai zinātniskus amatus, vai uzsākt jebkādu citu nodarbošanos vai peļņas gūšanu, kas varētu traucēt viņa profesionālajai darbībai un apšaubīt viņa objektivitāti vai kaitēt prokuratūras godam, tai skaitā jebkādu darījumu veikšanu vai amatu jebkādās uzņēmējsabiedrībās.

Prokuroru statuss un viņu tiesības, un saistības ir izklāstītas 1985. gada 20. jūnija Likumā par prokuratūru.

3. TIESU IZPILDĪTĀJI

Tiesu izpildītājs ir valsts amatpersona, kas ir saistīta ar rajona tiesu. Tiesu izpildītājs pilda parādu piedziņas pienākumu civillietās un citus viņam uzticētos pienākumus, ievērojot atsevišķu tiesību aktu noteikumus (piemēram, sastāda inventāra sarakstu polski un pēc tiesas polski vai prokurora polski pieprasījuma sagatavo ziņojumu par lietas apstākļiem pirms tiesvedības sākšanas tiesā vai pirms lēmuma pieņemšanas). Turklāt tiesu izpildītājam ir tiesības nodot tiesu pavēstes, paziņojumus, iebildumus un sūdzības, un citus dokumentus, kuru saņemšana ir jāapstiprina un piegāde jāveic noteiktā datumā; veikt oficiālu uzraudzību brīvprātīgās valsts izsolēs, apstiprinot viszemāko vai visaugstāko piedāvājumu. Par pienākumiem, kas saistīti ar parādu piedziņu, un citiem tiesību aktos uzskaitītajiem pienākumiem tiesu izpildītājs nosaka atlīdzību par izpildi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesu izpildītājiem ir savi biroji, un viņi veic savus pienākumus noteiktā teritorijā ar noteikumu, ka kreditoram ir tiesības izvēlēties jebkuru tiesu izpildītāju apelācijas tiesas jurisdikcijas robežās. Tiesu izpildītāja teritorijā ietilpst rajona tiesas jurisdikcija, daļa no minētās teritorijas vai vairāku rajona tiesu jurisdikcijas teritorija. Katru gadu Tieslietu ministrs paziņo tiesu izpildītāju biroju reģistrētās adreses un teritoriju sarakstu.

Savu pienākumu pildīšanas laikā tiesu izpildītājam ir saistoši tikai tiesību akti un tiesu lēmumi. Tiesu izpildītāja darbību formālās atbilstības uzraudzību veic tā rajona tiesas priekšsēdētājs, kurā strādā tiesu izpildītājs. Tiesu izpildītāju darbību un tiesu izpildītāju pašpārvaldes struktūras darbību vispārējo uzraudzību veic Tieslietu ministrs.

Tiesu izpildītājs var būt ikviena persona, kas ir pilntiesīgs Polijas pilsonis ar civilām un pilsoņa tiesībām; ar nevainojamu reputāciju; ir pabeigusi augstākā līmeņa studijas tiesību vai administratīvajā jomā; ieguvusi tiesu izpildītāja kvalifikāciju; nokārtojusi tiesu izpildītāja eksāmenu un sasniegusi vismaz 25 gadu vecumu. Tiesneši, prokurori, advokāti, juriskonsulti, notāri un personas, kas ir ieguvuši tiesneša, prokurora, advokāta, juriskonsulta vai notāra kvalifikāciju, un personas, kam ir doktora grāds tiesību zinātnē, ir atbrīvotas no prasības attiecībā uz specializēto apmācību un nokārtot eksāmenu.

Tiesu izpildītāji ieceļ savas pašpārvaldes struktūras, ko veido Valsts tiesu izpildītāju konference, Valsts tiesu izpildītāju padome, tiesu izpildītāju kopsapulces no tiesu izpildītāju palātām un tiesu izpildītāju palātas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesu izpildītāju pienākumi un tiesu izpildītāju pašpārvaldes struktūras ir noteiktas 1977. gada 29. augusta Likumā par tiesu izpildītājiem un parādu piedziņas procedūru.

4. NOTĀRI

Notariāts ir iestāde, kas uzrauga juridisko darījumu drošību un atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem. Notariātā strādā notārs, t.i., valsts iecelta uzticības persona, lai veiktu tādus darījumus, kas pusēm ir jānoslēdz vai ko tās vēlas noslēgt notariālā veidā.

Notāra galvenie pienākumi ir notariālo aktu un protokolu sastādīšana, dokumentu apliecināšana un legalizēšana, protestu sagatavošana par parādzīmēm un čekiem, prasību saņemšana par mantojuma pieņemšanu vai atteikšanos no tā un dažādu depozītu pieņemšana. Savu pilnvaru ietvaros notārs rīkojas kā valsts uzticības persona, kura bauda valsts amatpersonām piešķirto aizsardzību. Notāra sastādītajiem notariālajiem aktiem saskaņā ar tiesību aktu ir oficiālu dokumentu spēks.

Pašreiz Polijā ir neatkarīga notariāta pašpārvaldes iestāde un privāti notāru biroji. Notāru pašpārvaldes struktūra ir obligāta organizācija, kas nozīmē to, ka dalība pašpārvaldes iestādē ir izpildāms nosacījums, lai praktizētu notāra profesijā. Notāru pašpārvaldes struktūrā ietilpst notāru palātas un Valsts notāru padome.

Notārus ieceļ un atbrīvo Tieslietu ministrs, ja ir saņemts kompetentas notāru palātas atzinums. Notārs var būt ikviena persona, kura ir pilntiesīgs Polijas pilsonis ar civilām un pilsoņa tiesībām; ar nevainojamu raksturu; ir pabeigusi augstākā līmeņa tiesību studijas Polijā un ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu, vai ir ārzemēs ieguvusi izglītību, ko atzīst Polija, ir ieguvusi notāra kvalifikāciju; nokārtojusi notāra eksāmenu, strādājusi par notāra palīgu vismaz 3 gadus un ir sasniegusi vismaz 26 gadu vecumu. Par notāriem var iecelt arī juridisko zinātņu profesorus un pasniedzējus, tiesnešus, prokurorus, advokātus un juriskonsultus, kas ir nostrādājuši savā profesijā vismaz 3 gadus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Notariāta struktūra un notāru uzdevumi ir izklāstīti 1991. gada 14. februāra Likumā par notariātu.

5. ADVOKĀTI

Advokatūra ir izveidota, lai sniegtu juridisko palīdzību, sadarbotos pilsoņu tiesību un brīvību aizsardzībā un tiesību aktu izstrādē un piemērošanā. Advokāta profesija nozīmē juridiskās palīdzības sniegšanu, īpaši juridisku konsultāciju sniegšanu, juridisku atzinumu sagatavošanu, juridisku dokumentu izstrādi un pārstāvību tiesās un oficiālās iestādēs. Šādu juridisko palīdzību sniedz personām, uzņēmējsabiedrībām un organizatoriskām vienībām.

Advokatūra ir organizēta kā profesionāla pašpārvaldes iestāde. Valsts profesionālo advokātu asociāciju veido 24 advokātu palātas. Palātās ietilpst advokāti un advokātu palīgi, kuru biroji atrodas attiecīgas palātas teritorijā. Advokāta profesijā var strādāt tikai tās personas, kas ir reģistrētas advokātu reģistrā reģionālajā advokātu padomē advokātu palātās, kurās atrodas advokāta birojs. Reģistrēšanās reģistrā ir obligāta. Advokātu valsts pašpārvaldes iestāde ir Augstākā advokātu padome.

Ikvienu personu, kuras raksturs ir nevainojams un kuras līdzšinējā uzvedība apliecina, ka viņa pildīs advokāta pienākumus atbilstīgā veidā, kura ir pilntiesīga un juridiski rīcībspējīga, ir pabeigusi augstākā līmeņa tiesību studijas Polijas Republikā un ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu, vai ir ārzemēs ieguvusi izglītību, ko atzīst Polijas Republikā, kas ir ieguvusi advokāta kvalifikāciju Polijas Republikā un nokārtojusi advokāta eksāmenu, var reģistrēt advokatūrā. Pēdējie divi kritēriji netiek piemēroti tiesību zinātņu profesoriem un pasniedzējiem, personām, kas ir ieguvušas tiesneša, prokurora, juriskonsulta vai notāra kvalifikāciju, vai personām, kas vismaz trīs gadus ir bijušas Valsts kases ģenerālprokuratūras padomnieki. Turpmāk minētās personas arī drīkst kārtot advokāta eksāmenu bez advokāta kvalifikācijas iegūšanas: tiesību zinātņu pasniedzēji un personas, kas ir strādājušas par tiesas amatpersonu vai tiesneša palīgu vismaz 5 gadus ne ilgāk kā 8 gadu laikā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Advokatūras struktūra un uzdevumi ir izklāstīti 1982. gada 26. maija Likumā par advokatūru.

Ja Polijas Republikā juridisko palīdzību sniedz ārzemju advokāti, to regulē 2002. gada 5. jūlija likums.

6. JURISKONSULTI

Juriskonsulta profesija nozīmē juridiskās palīdzības sniegšanu, īpaši juridisku konsultāciju sniegšanu, juridisku atzinumu sagatavošanu, juridisku dokumentu izstrādi un pārstāvību tiesās un oficiālās iestādēs.

Juriskonsulti drīkst sniegt juridisku palīdzību uzņēmējsabiedrībām, organizācijām un citām personām, kas nav uzņēmumi, bet nevar būt par aizstāvi kriminālprocesā un tiesvedībā par noziedzīgiem finanšu nodarījumiem.

Juriskonsultiem ir tiesības praktizēt savā profesijā kā ārštata darbiniekiem un apvienot šo darbu ar citiem nodarbinātības veidiem, piemēram, ar darbu uz darba līguma pamata.

Juriskonsulti ir apvienojušies profesionālā pašpārvaldes iestādē. Juriskonsultu pašpārvaldes iestāde ir neatkarīga savu uzdevumu veikšanā, un uz to attiecas tikai tiesību aktu nosacījumi.

Pašpārvaldes organizatoriskās vienības ar juridiskas personas statusu ir reģionālās juriskonsultu palātas un Valsts juriskonsultu padome. Pašpārvaldes iestādes uzraudzību veic Tieslietu ministrs.

Tiesības praktizēt juriskonsulta profesijā sākas no reģistrēšanās brīža juriskonsultu reģistrā un pēc zvēresta nodošanas.

Ikvienu personu, kas ir pabeigusi augstākā līmeņa tiesību studijas Polijas Republikā un ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu, vai kura ir pilntiesīga un juridiski rīcībspējīga, kuras raksturs ir nevainojams un līdzšinējā uzvedība apliecina, ka viņa strādās juriskonsulta profesijā atbilstīgā veidā, kas ir ieguvusi juriskonsulta kvalifikāciju Polijas Republikā un nokārtojusi juriskonsulta eksāmenu, var reģistrēt juriskonsultu reģistrā. Prasību iegūt juriskonsulta kvalifikāciju un nokārtot juriskonsulta eksāmenu neizvirza tiesību zinātņu profesoriem un pasniedzējiem, personām, kas ir nokārtojušas tiesneša, prokurora, juriskonsulta vai notāra eksāmenu, vai personām, kas vismaz trīs gadus ir bijušas Valsts kases ģenerālprokuratūras padomnieki. Turpmāk minētās personas arī drīkst kārtot juriskonsulta eksāmenu bez juriskonsulta kvalifikācijas iegūšanas: tiesību zinātņu pasniedzēji un personas, kas ir strādājušas par tiesas amatpersonu vai tiesneša palīgu vismaz 5 gadus ne ilgāk kā 8 gadu laikā.

Juriskonsultu struktūra un uzdevumi ir izklāstīti 1982. gada 6. jūlija likumā par juriskonsultiem.

Ja Polijas Republikā juridisko palīdzību sniedz ārzemju advokāti, to regulē 2002. gada 5. jūlija likums.

Cita informācija

Polijas Republikas Konstitūcija

http://www.sejm.gov.pl/prawo/konst/konst.htm Deutsch - English - français - polski

Augstākā advokātu padome

http://www.adwokatura.pl English - polski

Tiesas un tribunāli - valsts paziņojumu biļetens

http://www.bip.gov.pl/index.asp?fid=4590 polski

Valsts juriskonsultu palātas

http://www.radca.prawny.lex.pl polski

Valsts notāru padome

http://www.krn.org.pl polski

Notāru palāta Varšavā

http://www.notariusze.pl English - français - polski

Tiesu izpildītāju pašpārvaldes orgāns

http://www.komornik.pl English - polski

Apelāciju prokuratūra Varšavā

http://www.pa.waw.pl polski

« Juridiskās profesijas - Vispārīgas ziņas | Polija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 03-03-2008

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste