Eiropas Komisija > ETST > Juridiskās profesijas > Nīderlande

Pēdējo reizi atjaunots: 28-02-2008
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Juridiskās profesijas - Nīderlande

 

SATURS

1. Tiesnesis 1.
2. Tiesas sekretārs 2.
3. Valsts prokurors 3.
4. Advokāts 4.
5. Notārs civiltiesībās (notaris5.
6. Tiesu izpildītājs (gerechtsdeurwaarder6.

 

1. Tiesnesis

Tiesneša uzdevums ir pieņemt objektīvu lēmumu juridiskajos strīdos, t.i., arī lietās, kurās viena puse ir valdība. Lai garantētu objektivitāti attiecībā uz valdību, ir izveidota īpaša atlases un iecelšanas sistēma, un tiesnešu juridiskais statuss atšķiras no citu valdības amatpersonu statusa.

Personai, kas vēlas kļūt par tiesnesi, ir jābūt vismaz septiņu gadu darba pieredzei. Šādu pieredzi var iegūt, piedaloties iekšējās tiesu sistēmas mācību programmās vai iegūstot juridisko pieredzi citur. Tiesu sistēma nodrošinās nepieciešamo apmācību.

Tiesnešus ieceļ Karaliene Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Tiesneša amatā var iecelt tikai Nīderlandes valstspiederīgos. Turklāt kandidātiem ir jābūt grādam tiesību zinātnēs, kas iegūts kādā no Nīderlandes universitātēm.

Personas var izvirzīt iecelšanai tiesu sistēmā tikai tad, ja to ir ieteikusi valsts atlases komiteja, kuras sastāvā ir dažādu tiesu un valsts prokuratūras locekļi un personas, kas aktīvi piedalās sabiedrības dzīvē. Tiesnesis tiks iecelts tiesneša pienākumu veikšanai kādā noteiktā tiesā. Šāda iecelšana ir iespējama, ja attiecīgā tiesa nākamo tiesnesi ir izvirzījusi. Šo nosacījumu dēļ iecelšanas sistēma ir maksimāli objektīva. Tiesnesis ir valdības amatpersona ar īpašu statusu. Pēc sākotnējās iecelšanas tiesnesim nav jāpiekrīt iecelšanai citā tiesā.

Tiesneši var turpināt strādāt līdz 70 gadu vecumam. Ja viņi ir jaunāki, viņus pret viņu gribu no amata var atcelt tikai Nīderlandes augstākā tiesa - Augstākā Padome (Hoge Raad der Nederlanden) pēc šīs tiesas ģenerālprokurora (procureur-general) priekšlikuma. Šī sistēma paredz atbilstīgu aizsardzību pret politisko ietekmi uz iecelšanu amatā un atcelšanu no tā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Nīderlandes Konstitūcija paredz, ka tiesu varai ir jāpieņem lēmumi strīdos, un tajā ir noteikumi par tiesu iekārtas pārstāvju juridisko statusu.

Pienācīgi ievērojot spēkā esošos tiesību aktus, tiesneši var brīvi izskatīt lietas; viņi arī lielā mērā nosaka praktisko tiesvedības gaitu, piemēram, atsevišķu tiesas procesu ilgumu. Ja tiesvedības pusei ir šaubas par tiesneša objektivitāti tiesas procesa laikā, likums paredz iespējas izteikt iebildumus pret šo attiecīgo tiesnesi, kas lietu izskata.

Dažreiz viena tiesas procesa puse ir neapmierināta ar tiesneša darbu. Tas var attiekties uz lēmumu, ko pieņēma tiesa, un uz tiesneša darbību. Ja neapmierina spriedums, pusei, kas par to sūdzas, parasti ir izvēles iespēja iesniegt apelāciju. Sūdzības par tiesneša darbību var iesniegt tajā tiesas padomē, kurā attiecīgajam tiesnesim ir darba vieta. Ikvienai tiesai ir sūdzību izskatīšanas procedūra, kas paredz noteikumus, kā rīkoties sūdzību gadījumā.

Tiesnešu darbību reglamentē normatīvie akti. Šo normatīvo aktu mērķis ir garantēt to, ka tiesneši savu darbu veic objektīvi.

Tiesneši strādā rajonu tiesās (rechtbanken). Rajonu tiesām ir četras nodaļas: Civillietu nodaļa, krimināllietu nodaļa, administratīvo lietu nodaļa un iecirkņa tiesu nodaļa. Tiesnešus, kas strādā pēdējā minētajā nodaļā, sauc par kantonrechter, pārējos sauc par rechter. Tiesnešus, kas strādā apelācijas tiesās un Augstākajā Padomē, sauc par raadsheer.

Tiesnešiem parasti ir jāizskata lietas tikai vienā jomā, pēc tam viņi pievēršas citai jomai. Viņiem ir jābūt ekspertiem vismaz divās jomās. Šis noteikums ir paredzēts, lai novērstu to, ka tiesneši pārāk ilgi un plaši pievēršas vienai īpašai zināšanu jomai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kantonrechters izskata lietas vienpersoniski. Rajonu tiesu tiesneši parasti izskata lietas vienpersoniski, bet dažos gadījumos tās ir jāizskata trim tiesnešiem. Tiesneši apelācijas tiesās izskata lietas trīs tiesnešu sastāvā, ja vien šādu lietu nevar izskatīt viens tiesnesis. Šādam gadījumam noteikumi ir paredzēti likumā. Augstākā Padome izskata lietas piecu tiesnešu sastāvā.

2. Tiesas sekretārs

Tiesnešiem vienmēr palīdz tiesas sekretārs (griffier). Daļa tiesas sekretāru atbild par lietu dokumentāciju. Citi, kuriem ir labāka juridiskā izglītība, palīdz tiesnesim sagatavoties lietas izskatīšanai, sastāda uzklausīšanas oficiālo ziņojumu un sastāda lēmumus pēc tiesneša norādījumiem.

Praktiskāku informāciju par tiesu iekārtu var atrast tīmekļa vietnē www.rechtspraak.nl English - Nederlands. Šī ir oficiālā tiesu sistēmas tīmekļa vietne. Vietnē ir norādīta informācija par to, kurp jānosūta korespondence, tiesas fiziskā adrese, e-pasta adrese, darba laiks, ceļa apraksts, sūdzību izskatīšanas procedūra, utt.

3. Valsts prokurors

Valsts prokurora (Officier van Justitie) galvenais uzdevums ir ierosināt krimināllietas pret personām. Tomēr valsts prokurors arī var piedalīties civillietās, piemēram, par sūdzībām sakarā ar aizbildnības noteikšanu, personas piespiedu ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā, vai par iesniegumiem, lai veiktu grozījumus oficiālos dokumentos par dzimšanas, laulību un miršanas reģistrāciju. Valsts prokurors strādā valsts prokuratūrā. Atbildīgais ir Tieslietu ministrs. Valsts apsūdzības dienests (Openbaar Ministerie vai OM) sastāv no valsts prokuratūras (parket-generaal), kas ir valsts padome, un tiesu prokuratūrām (parket), kurās strādā valsts prokurori. Apelācijas tiesās un Augstākajā Tiesā valsts prokurorus sauc par Advocaat-Generaal. Augstākās Tiesas valsts prokuratūra ir neatkarīga un tās vadītāju sauc par Procureur-Generaal.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Skatīt arī www.om.nl Nederlands (tikai holandiešu valodā).

4. Advokāts

Advokāta uzdevums ir garantēt, lai viņa klientu tiesiskajam statusam netiek nodarīts kaitējums. Tādēļ advokāti sniedz juridiskus atzinumus un pārstāv savus klientus juridiskos strīdos un tiesā.

Advokātu pienākums ir ievērot konfidencialitāti attiecībā uz saviem klientiem, un viņi var pieprasīt tiesības uz informācijas neizpaušanu. Citiem vārdiem: advokāti nedrīkst tiesai izpaust informāciju, kas iegūta no klientiem. Advokāti pamatā strādā rajonā, kurā viņi ir reģistrēti, bet viņi ir pilnvaroti strādāt ikvienā rajona tiesā un apelācijas tiesā.

Personām, kuru civillietas izskata iecirkņa tiesa (kantonrechter), advokāta pakalpojumi nav jāizmanto. Visās citās civillietās (rajona tiesā, apelācijas tiesā vai Augstākajā Padomē) vajadzīga advokāt pārstāvība. To sauc par obligāto likumīgo pārstāvību (verplichte procesvertegenwoordiging).

Personas, kurām ir nelieli ienākumi, saņem juridisko palīdzību (skatīt faktu lapu par juridisko palīdzību). Viņām tiks nozīmēts advokāts. Tas nozīmē, ka advokāta honorāru maksās valdība. Persona, kas vēlas vērsties tiesā, veic tikai iemaksu, kuras apmērs ir atkarīgs no personas ienākumiem un citiem īpašumiem.

Ikvienu, kas ir ieguvis grādu tiesību zinātnēs kādā Nīderlandes universitātē, drīkst uzņemt advokatūrā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pirmajos trijos gados pēc uzņemšanas advokatūrā advokātu pienākums ir praktizēties likuma piemērošanā kā māceklim cita advokāta uzraudzībā. Tas nozīmē, ka nevar kļūt par advokātu, ja neatrodas cits advokāts, kas ir gatavs apmācīt. Advokāti no citām ES valstīm drīkst pieteikties uz iekļaušanu Nīderlandes advokatūrā, ja viņi atbilst attiecīgo Eiropas direktīvu prasībām. Advokāti no citas dalībvalsts, kuri reizēm sniedz savus pakalpojumus citā dalībvalstī, drīkst to darīt ar noteikumu, ka viņi strādā kopā ar vietējo advokātu.

Advokāts veic neatkarīgu profesionālo darbību (vrije beroepsbeoefenaar).

Noteikumi, kas reglamentē šo profesiju, kompetenci, iecelšanu un atcelšanu, ir paredzēti Nīderlandes Advokatūras likumā (Advocatenwet) un vairākos dekrētos un iekšējās kārtības noteikumos, tostarp 1998. gada Noteikumos par grāmatvedību (Boekhoudverordening 1998), Noteikumos par finanšu iemaksām (Verordening op de financiële bijdrage) un Noteikumos par profesionālajiem pakalpojumiem (Verordening op de praktijkuitoefening).

Saskaņā ar likumu ikviens advokāts, kas praktizē Nīderlandē, ir Nīderlandes Advokātu asociācijas (Nederlandse Orde van Advocaten vai NOvA) biedrs. Tā pret advokātiem var ierosināt disciplinārlietu.

Šīs profesionālās organizācijas uzdevumi saskaņā ar likumu ir garantēt to pakalpojumu kvalitāti, ko sniedz tās biedri. Tie ietver:

  • plašu mācību programmu advokatūras biedriem;
  • noteikumu un citu saistošu priekšrakstu sastādīšanu advokātiem;
  • disciplinārlietas;
  • informāciju un pakalpojumus biedriem;
  • ieteikumus valdībai par politikas plāniem un likumprojektiem.

Paralēli dalībai Nīderlandes Advokātu asociācijā daudzi advokāti ir arī profesionālas asociācijas biedri, kas specializējas atsevišķā juridiskajā jomā. Šie advokāti specializējas īpašā tiesību jomā, piemēram, ģimenes tiesībās, sociālās apdrošināšanas tiesībās, darba tiesībās, krimināltiesībās vai īres tiesībās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šie eksperti parasti apvienojas asociācijā, ko var atrast tīmekļa vietnē www.advocatenorde.nl/advocaten/adressen_en_ledenlijst.asp Nederlands.

Vairāk informācijas par šo juridisko profesiju var atrast www.advocatenorde.nl English - Nederlands.

Ja jūs dzīvojat ārzemēs un ir grūti atrast advokātu Nīderlandē, jūs varat sazināties ar Juridiskās palīdzības padomi (Raad voor rechtsbijstand) Hāgā. Sīkāku informāciju var atrast juridiskās palīdzības faktu lapā 6. punktā.

5. Notārs civiltiesībās (notaris)

Notāra uzdevums ir sastādīt apliecinošus dokumentus, ko sauc par aktiem (akten), uz kuru pareizību pilsoņi un tiesu prakse var paļauties. Notārs pārliecinās, ka šajos aktos ir precīzi atainoti attiecīgie fakti un pareizi atspoguļotas starp pusēm noslēgtās vienošanās. Saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem dokumentiem, ko sastāda notārs, ir īpašs pierādījumu spēks.

Notāri īpaši strādā ģimenes tiesību, uzņēmumu tiesību un (nekustamā) īpašuma tiesību jomā. Likumā ir paredzēts, ka daudzus dokumentus, lai tiem būtu likumīgs spēks, var sagatavot tikai notārs: dibinot juridiskas personas, piemēram, asociācijas, fondus, privātas un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību un grozot to dibināšanas līgumu/statūtus, nododot tiesības uz reģistrētu īpašumu, piemēram, nekustamo īpašumu un reģistrētiem kuģiem, sastādot testamentus un pirmslaulību un pēclaulību līgumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Notārs ir atbildīgs par sastādīto dokumentu oriģinālu saglabāšanu, lai vēlāk būtu iespējams ar tiem iepazīties. Pusēm notārs izsniedz apstiprinātas kopijas. Labs piemērs ir pēdējās gribas apliecinājums un testaments. Pēc personas nāves notārs nodos oriģināla kopiju mirušās personas mantiniekiem. Notārs drīkst veikt arī dažus uzdevumus īpašuma lietu sakārtošanā.

Notārs ir amatpersona, tādēļ viņam ir pilnvaras sastādīt oficiāli atzītus aktus (authentieke akten). Šādiem aktiem ir lielāks pierādījumu spēks nekā privātajiem aktiem. Lai gan Nīderlandē praktizējoši notāri ir amatpersonas, viņi var brīvi noteikt amata atlīdzību. Viņi ir finansiāli atbildīgi par savu darbību un ir vairāk vai mazāk neatkarīgi. Saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem un pamatojoties uz tiem, ir noteikumi, kas ļauj notāram pildīt savu pienākumus neatkarīgi, un objektīvi un pienācīgi rūpēties par ieinteresēto personu interešu nodrošināšanu.

Notārus ieceļ Karaliene Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Par notāru var iecelt tikai Nīderlandes pilsoņus. Turklāt pastāv prasība, ka kandidātiem ir grāds notariāta zinībās, kas iegūts Nīderlandes universitātē, vai arī viņi ir pabeiguši studijas, ko atzīst par līdzvērtīgām saskaņā ar ieviestajām ES direktīvām. Pirms personu ieceļ par notāru, tai pie Nīderlandē praktizējoša notāra vismaz sešus gadus ir jāstažējas notariāta tiesībās kā jaunākajam notāram. Pirmo trīs stažēšanās gadu laikā jaunākajam notāram ir jāmācās profesionālās izglītības kursos. Iesniegumam par iecelšanu, ko iesniedz Tieslietu ministram, pievieno darbības plānu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Noteikumi saistībā ar amatu, kompetenci, iecelšanu amatā un atlaišanu no tā ir paredzēti Notariāta likumā (Wet op het notarisambt vai Wna) un dažādos dekrētos un noteikumos, piemēram, Dekrētā par profesionālajām prasībām, ko izvirza jaunākajam notāram civiltiesībās (Besluit beroepsvereisten kandidaat-notaris), Noteikumos par profesionālās darbības un ētikas normām (Verordening beroeps- en gedragsregels) un Noteikumos par starpdisciplīnu sadarbību (Verordening interdisciplinaire samenwerking).

No vienas puses, notāram ir jāveic pienākumi, kas viņam ir noteikti ar likumu, kā arī darbības pušu uzdevumā, tomēr, no otras puses, viņam ir arī jāatsakās sniegt pakalpojumus, ja tie nav savienojami ar likumu vai sabiedrisko kārtību, vai ja to rezultātā būtu jāveic darbības, kuru mērķis vai sekas ir acīmredzami nelikumīgas, vai ja pastāv citi pamatoti iemesli atteikumam.

Pienākums sniegt pakalpojumus netraucē notāriem specializēties īpašā jomā. Ir vairākas notāru un jaunāko notāru asociācijas, kam ir īpašas zināšanas vienā vai vairākās notariāta darbības jomās: Notariāta likuma ekspertu asociācija attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem (Vereniging voor Agrarisch Specialisten in het Notariaat vai VASN), Īpašuma plānotāju asociācija (Vereniging van Estate Planners vai VEP), Starpnieku civiltiesībās asociācija (Vereniging van Mediators in het Notariaat vai VMSN) un Notāru asociācija IT civiltiesību jomā (Vereniging voor Notariaat en Informatietechnologie vai VNI).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ievērojot likumu, ikviens notārs un jaunākais notārs, kas praktizē Nīderlandē, ir biedrs Notāru profesionālā organizācijā (Koninklijke Notariële Beroepsorganisatie vai KNB), kas ir saskaņā ar likumu izveidota sabiedriska iestāde. Šīs organizācijas galvenais mērķis ir sekmēt atbilstīgu amata pienākumu pildīšanu. Turklāt organizācija piedāvā plašu iespēju un pakalpojumu klāstu saviem biedriem.

Ar likumu noteiktie organizācijas pienākumi ir šādi:

  • sastādīt noteikumus un saistošus priekšrakstus;
  • sekmēt atbilstīgu amata pienākumu pildīšanu;
  • veicināt profesionālo zināšanu apguvi;
  • aizsargāt amata godu un prestižu.

Notāri un jaunākie notāri ievēro ar likumu disciplināros noteikumus, ko uzrauga Disciplinārās padomes (darbojas ģeogrāfiskajās teritorijās, kas atbilst tiesu rajoniem), katrā ir pieci locekļi, priekšsēdētājs ir rajona tiesas priekšsēdētājs. Pret šo disciplināro padomju pieņemtajiem lēmumiem var iesniegt apelāciju Amsterdamas apelācijas tiesā.

Vairāk informācijas par notāru praksi var atrast vietnē: www.notaris.nl Nederlands.

6. Tiesu izpildītājs (gerechtsdeurwaarder)

Nīderlandē tiesu izpildītājiem ir uzticēti oficiāli pienākumi, ko nevar uzticēt citām personām. Viņu pienākumi jo īpaši ir šādi:

nodot pavēstes un citus dokumentus, sākt juridiskas darbības vai dot norādījumus tiesas procesos;

Lapas augšmalaLapas augšmala

nodot tiesas rīkojumus, paziņojumus, protestus un citus izpildrakstus;

veikt izlikšanu, apķīlāšanu, īpašuma pārdošanu ar tiesas rīkojumu, piespiedu kārtā likt pildīt saistības, kas paredzētas tiesas rīkojumā vai tiesību nodrošināšanai;

oficiālā uzraudzīt brīvprātīgu kustamā īpašuma pārdošanu valsts izsolē.

Ievērojot likumu, šie uzdevumi, ciktāl tie attiecas uz civillikumu, ir jāpilda tiesas izpildītājiem.

Tiesas izpildītāju ieceļ Karaliene un viņš nesaņem atlīdzību kā valsts amatpersona. Viņi ir finansiāli atbildīgi par savu darbību. Paralēli oficiālajiem pienākumiem tiesu izpildītāji ir pilnvaroti veikt citas darbības ar noteikumu, ka tas nekaitē vai netraucē pareizai un neatkarīgai amata pienākumu veikšanai vai reputācijai. Tiesu izpildītājiem, kas praktizē Nīderlandē, ir piešķirtas pilnvaras rīkoties kā pārstāvim ad litem iecirkņa tiesā, rīkoties kā saņēmējam vai administratoram, sastādīt inventāra sarakstu un novērtējumu, iekasēt naudu, kas domāta trešām personām, un sastādīt oficiālus ziņojumus, apliecinot konkrētus faktus.

Oficiālās tiesu izpildītāja atlīdzības likmes, kas ir jāmaksā parādniekam, ir noteiktas Dekrētā par tiesu izpildītāju honorāriem (Besluit tarieven ambtshandelingen gerechtsdeurwaarders). Tiesu izpildītājs nosaka atlīdzības apmēru, kas jāmaksā klientam, un to nosaka, savstarpēji apspriežoties ar klientu. Tas arī attiecas uz uzdevumiem, ko tiesu izpildītājs saņem no ārzemēm.

Noteikumi par amatu, kompetenci, iecelšanu amatā un atlaišanu no tā ir paredzēti Likumā par tiesu izpildītājiem (Gerechtsdeurwaarderswet) un dažādos dekrētos un noteikumos, piemēram, Dekrētā par tiesu izpildītāju izglītošanu un stažēšanos (Besluit opleiding en stage gerechtsdeurwaarder), Dekrētā par darbības plānu (Besluit ondernemingsplan), Noteikumos par grāmatvedību (Administratieverordening) un Noteikumos par profesionālās darbības un ētikas normām (Verordening beroeps- en gedragsregels).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ievērojot likumu, ikviens Nīderlandē praktizējošs tiesu izpildītājs un jaunākais tiesu izpildītājs ir biedrs Tiesu izpildītāju profesionālā organizācijā (Koninklijke Beroepsorganisatie van Gerechtsdeurwaarders vai KBvG). Šīs organizācijas galvenais uzdevums ir veicināt savu biedru atbilstīgu amata pienākumu pildīšanu un to, ka šiem biedriem ir vajadzīgās īpašās zināšanas un viņi tās pareizi izmanto. Šajā jomās tā drīkst noteikt pienākumus vai noteikumus saviem biedriem. Disciplinārā padome lemj par disciplināriem pasākumus; pret tās lēmumiem apelāciju var iesniegt Amsterdamas apelācijas tiesā.

Ja jums ir jāalgo tiesu izpildītājs, vislabāk ir izvēlēties vienu tajā rajonā, kurā jāveic darbs. Šajā tīmekļa vietnē Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā (http://ec.europa.eu/justice_home/judicialatlascivil) ir uzskaitītas visu tiesu izpildītāju adreses visās Eiropas valstīs zem virsraksta „dokumentu nodošana” un pēc tam zem virsraksta „tiesu izpildītāji”.

Papildu informāciju un adreses var atrast Tiesu izpildītāju profesionālās organizācijas tīmekļa vietnē: www.kbvg.nl Deutsch - English - français - Nederlands.

« Juridiskās profesijas - Vispārīgas ziņas | Nīderlande - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 28-02-2008

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste