Eiropas Komisija > ETST > Juridiskās profesijas > Latvija

Pēdējo reizi atjaunots: 18-04-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Juridiskās profesijas - Latvija

 

SATURS

1. Tiesneši 1.
2. Prokurori 2.
3. Tiesas darbinieki 3.
4. Zvērināti tiesu izpildītāji 4.
5. Zvērināti notāri 5.
6. Zvērināti advokāti 6.

 

1. Tiesneši

Tiesnesis ir valsts amatpersona. Tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību. Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša atskaiti vai paskaidrojumus par to, kā izskatīta konkrētā lieta, iejaukties tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts. Tiesnesis ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā ir neaizskarams. Tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām vai citām politiskajām organizācijām.

2. Prokurori

Prokurori ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas, kuras piedalās lietu izskatīšanā tiesā un veic citus pienākumus saskaņā ar likumu. Prokuratūras iestādēs ir paredzēti šādi amati: ģenerālprokurors, virsprokurors, virsprokurora vietnieks, kā arī visu pakāpju prokuratūras iestāžu prokurors. Prokuroriem tiek piešķirtas amata pakāpes atbilstoši ieņemamam amatam un profesionālajām zināšanām, kvalifikācijai un darba pieredzei.

Katrs prokurors, izskatot konkrētas lietas, savus lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību. Prokurors savā darbībā ir neatkarīgs no citu valsts varu un pārvaldi realizējošu institūciju vai amatpersonu ietekmes un pakļaujas tikai likumam.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Tiesas darbinieki

Tiesas priekšsēdētāja palīgs nodrošina tiesu darba organizēšanu. Amata pildīšanai ir vēlama augstākā juridiskā izglītība.

Tiesneša palīgs pieņem apmeklētājus, viņu iesniegumus, veic pasākumus sakarā ar lietu sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pilda citus tiesneša dotus uzdevumus. Amata pildīšanai ir vēlama augstākā juridiskā izglītība.

Tiesas konsultants vispārina un analizē tiesu praksi un statistiku, kā arī veic citu metodisko darbu. Amata pildīšanai ir vēlama augstākā juridiskā izglītība.

Kancelejas pārzinis vada un organizē tiesas kancelejas darbu. Amata pildīšanai ir vēlama augstākā juridiskā izglītība.

Tiesas sēžu sekretārs piedalās tiesas sēdē visos gadījumos, kad saskaņā ar likumu jāraksta tiesas sēdes protokols. Amata pildīšanai ir nepieciešama vidējā vai vidējā speciālā (juridiskā) izglītība.

Tiesas ziņnesis nogādā adresātiem tiesas pavēstes, apsūdzības rakstus un citus dokumentus. Amata pildīšanai ir vēlama vidējā izglītība.

Tiesas tulks likumā noteiktajos gadījumos piedalās tiesas sēdēs, kā arī tulko tiesas dokumentus. Amata pildīšanai ir vēlama augstākā izglītība.

Tiesas administrators gādā par tiesas materiālo nodrošināšanu, piemērotu telpu iekārtošanu un kārtību tiesā.

4. Zvērināti tiesu izpildītāji

Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kā arī citas likumos noteiktās darbības. Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Viņi ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Zvērināti tiesu izpildītāji piekopj brīvo profesiju. Viņi praktizē tieši un personiski. Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tā mērķis nav peļņas gūšana. Savā profesionālajā darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir finansiāli patstāvīgi.

Kompetence

Zvērināti tiesu izpildītāji šajā likumā noteiktajā kārtībā par savu darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.

Zvērināta tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, ko viņš izvirza un dod, pildot amata pienākumus, ir saistoši visām personām valsts teritorijā. Zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums veikt amata darbības, lai izpildītu šādus tiesas un citu institūciju vai amatpersonu nolēmumus:

  1. par piedziņu;
  2. par prasības nodrošinājumu;
  3. par telpu atbrīvošanu (izlikšanu);
  4. par ievešanu valdījumā;
  5. par noteiktu priekšmetu izņemšanu parādniekam un nodošanu piedzinējam, kā arī citu izpildu dokumentā noteiktu darbību veikšanu;
  6. par saistību piespiedu izpildi;
  7. par izsoles rīkošanu nekustamā īpašuma labprātīgai pārdošanai izsolē tiesas ceļā;
  8. par mantas konfiskāciju.
Atalgojums

Par katru amata darbību, ko veic zvērināts tiesu izpildītājs, kā arī par sniegto juridisko palīdzību viņam ir tiesības neatkarīgi no valsts nodevas ņemt atlīdzību. Vienošanās par amata darbību atlīdzības apmēru, kas atšķiras no takses, ir aizliegta.

5. Zvērināti notāri

Zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda viņiem likumā noteiktos pienākumus. Amata darbībā zvērināti notāri pielīdzināti valsts amatpersonām. Zvērināts notārs amata darbībā pakļauts vienīgi likumam un pilda savus pienākumus kā neatkarīgs, neitrāls fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātājs.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Zvērināti notāri piekopj brīvo profesiju. Zvērinātu notāru profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana. Savā profesionālajā darbībā zvērināti notāri ir finansiāli patstāvīgi.

Kompetence

Zvērinātam notāram piekrīt:

  1. taisīt notariālos aktus;
  2. taisīt apliecinājumus;
  3. pieņemt glabājumā naudu, vērtspapīrus un dokumentus;
  4. vest mantojuma lietas;
  5. sastādīt mantas dalīšanas projektus likumā paredzētajos gadījumos;
  6. veikt citas likumos paredzētās darbības.

Zvērinātam notāram ir atļauts:

  1. gādāt par tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatās;
  2. gādāt no valsts, pašvaldības un privātām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātām personām atļaujas, apliecības un citus dokumentus, kas vajadzīgi notariāli taisāmo un apliecināmo aktu noslēgšanai vai nostiprināšanai;
  3. sastādīt aktu, līgumu un citu ar zvērināta notāra darbību saistītu dokumentu projektus, kā arī izgatavot norakstus un tulkojumus;
  4. sniegt citu juridisko palīdzību.
Tiesības

Par katru amata darbību, ko izpilda zvērināti notāri, viņiem ir tiesība neatkarīgi no valsts nodevām ņemt atlīdzību.

6. Zvērināti advokāti

Advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Latvijā par advokātiem var būt:

  1. zvērināti advokāti;
  2. zvērinātu advokātu palīgi;
  3. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri ieguvuši advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk - Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti).

Ārvalstu advokāti, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu advokātus, Latvijā var praktizēt saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem par juridisko palīdzību.

Advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas lietu vešanai jebkurā Latvijas Republikas tiesā un pirmstiesas izmeklēšanas iestādē pēc pušu, apsūdzēto un citu lietas dalībnieku (klientu) izvēles un viņu uzdevumā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos tiesu priekšsēdētāju, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vadītāju un Latvijas zvērinātu advokātu padomes uzdevumā. Advokāti likumā noteiktajā kārtībā sniedz arī citu juridisko palīdzību.

Advokāta profesionālā darbība

Savā profesionālajā darbībā advokāti ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam. Zvērināti advokāti piekopj brīvo profesiju. Viņi praktizē tieši un personiski. Zvērinātu advokātu profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana. Savā profesionālajā darbībā zvērināti advokāti ir finansiāli patstāvīgi.

Nosacījumi, kas jāievēro Eiropas Savienības advokātiem pirms praktizēšanas uzsākšanas Latvijā

Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts iesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei apliecību (sertifikātu), kas apliecina viņa reģistrāciju savas mītnes valsts (Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā advokāts ieguvis tiesības izmantot advokāta profesionālo nosaukumu, pirms tika uzsākta darbība Latvijā) kompetentajā institūcijā, Latvijas Zvērinātu advokātu padome reģistrē Eiropas Savienības dalībvalsts advokātu atsevišķā reģistrā. Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts, kas praktizē ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, tiesas procesos krimināllietās ir tiesīgs piedalīties tikai kopā ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātu.

Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts apliecina valsts valodas prasmi un zināšanas Latvijas tiesībās un Latvijas Zvērinātu advokātu padome atzīst Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta profesionālo kvalifikāciju par atbilstošu pastāvīgai darbībai, viņam ir tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību un pienākumi kā Latvijas zvērinātam advokātam. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts Latvijā vismaz trīs gadus nepārtraukti ir veicis profesionālo darbību ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu un ja viņš Latvijas Zvērinātu advokātu padomei apliecina nepieciešamās zināšanas un iegūto praksi Latvijas tiesību jomā, viņam izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību.

Kompetence

Zvērināti advokāti ved civillietas un administratīvās lietas un pārstāv cietušos, civilprasītājus un civilatbildētājus krimināllietās, kā arī sniedz juridisko palīdzību jebkurai personai kriminālprocesā vai nu klientu uzdevumā, vai tiesas priekšsēdētāja uzdevumā, vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomes uzdevumā pēc klientu lūguma.

Atalgojums

Zvērināti advokāti attiecībā uz atlīdzības apmēru par lietas vešanu rakstveidā vienojas ar klientu, bet, ja šādas vienošanās nav, atlīdzību nosaka pēc takses.

Cita informācija

« Juridiskās profesijas - Vispārīgas ziņas | Latvija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 18-04-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste