Eiropas Komisija > ETST > Juridiskās profesijas > Īrija

Pēdējo reizi atjaunots: 21-06-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Juridiskās profesijas - Īrija

 

SATURS

1. Tiesneši 1.
2. Ģenerālprokurors un Valsts prokuratūras direktors 2.
3. Tiesas darbinieki 3.
4. Šerifs 4.
5. Advokāti zemāko instanču tiesās (solisitori) 5.
6. Advokāti augstāko instanču tiesās (baristeri) 6.
7. Notāri 7.

 

1. Tiesneši

Tiesnešu iecelšanas konsultatīvā padome ievāc ziņas un informē valdību par to personu, kuras paredzēts iecelt darbā tiesu birojos, piemērotību. Tiesnešus ieceļ prezidents pēc valdības ieteikuma. Tiesu vara ir neatkarīga un pakļaujas tikai konstitūcijai un likumam. Saskaņā ar konstitūciju, tiesnešu skaitu laiku pa laikam nosaka tiesību akti.

Augstākā tiesa sastāv no galvenā tiesneša, kurš vada tiesu, un septiņiem parastajiem tiesnešiem sauktiem par ‘Augstākās tiesas tiesnešiem’. Augstās tiesas priekšsēdētājs saskaņā ar amata pienākumiem ir arī Augstākās tiesas loceklis. Augstā tiesa sastāv no Augstās tiesas priekšsēdētāja, kas ir atbildīgs par kopīgo Augstās tiesas darba organizēšanu, un no parastajiem tiesnešiem sauktiem par ‘Augstās tiesas tiesnešiem’. Reģionālās tiesas galvenais tiesnesis un priekšsēdētājs saskaņā ar amata pienākumiem arī ir Augstās tiesas locekļi. Augstās tiesas tiesnešu skaitu laiku pa laikam nosaka likumdošanas akti. Patlaban ir jābūt ne vairāk kā 28 tiesnešiem (plus viens papildus tiesnesis gadījumiem, kad Likumu reformas komisijas priekšsēdētājs ir Augstās tiesas tiesnesis). Reģionālā tiesa sastāv no reģionālās tiesas priekšsēdētāja un parastajiem tiesnešiem sauktiem par ‘reģionālās tiesas tiesnešiem’. Apgabaltiesas priekšsēdētājs saskaņā ar amata pienākumiem ir arī reģionālās tiesas loceklis. Apgabaltiesa sastāv no apgabaltiesas priekšsēdētāja un parastajiem tiesnešiem sauktiem par ‘apgabaltiesas tiesnešiem’. Konstitūcija nosaka, ka valdība nevar samazināt tiesnešu algas, kamēr viņi ieņem amatu. Tiesnešu algas nosaka tiesību akti, kurus laiku pa laikam pārskata. Pašreiz spēkā esošais tiesību akts ir 2001. gada Likums par ministrijām, parlamentu un tiesu birojiem, un (vispārīgi noteikumi) Oireachtas biedriem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Par tiesnešiem ieceļ kvalificētus solisitorus vai baristerus ar vairākus gadus ilgu praktisku (nevis pētniecisku) pieredzi. Attiecībā uz apgabaltiesu 1961. gada Likuma par tiesām (papildu noteikumi) 29(2). pants nosaka, ka persona, kas pastāvīgi praktizē kā augstāko instanču tiesu advokāts (baristrs) vai zemāko instanču tiesu advokāts (solisitors) ne mazāk kā desmit gadus, ir kvalificēta iecelšanai par apgabaltiesas tiesnesi. 1995. gada Likuma par tiesu ierēdņiem 30. pants nosaka, ka 10 gadus pastāvīgi praktizējis zemāko instanču tiesu advokāts (solisitors) vai augstāko instanču tiesu advokāts (baristrs) ir kvalificēts iecelšanai par reģionālās tiesas tiesnesi. 2002. gada Likums par tiesām un tiesu ierēdņiem nosaka, ka persona, kas ne mazāk kā 12 gadus ir pastāvīgi praktizējusi kā augstāko instanču tiesu advokāts (baristrs) vai zemāko instanču tiesu advokāts (solisitors), ir kvalificēts iecelšanai par Augstās vai augstākās tiesas tiesnesi. Kā minēts iepriekš, tiesneši ir neatkarīgi tajā, ka viņi ir pakļauti tikai Konstitūcijai un likumam, un, stājoties amatā, saskaņā ar Konstitūcijas 34.5.1. pantu, sniedz sekojošu solījumu:

 “Visvarenajam Dievam klātesot, es svinīgi un patiesi solu un paziņoju, ka es pienācīgi un uzticīgi, izmantojot visas manas zināšanas un pilnvaras, pildīšu galvenā tiesneša (vai citu) amatu bez bailēm vai labvēlības, pieķeršanās vai nelabvēlības ne pret vienu cilvēku, un ka es darbošos saskaņā ar Konstitūciju un likumiem. Mans Dievs lai vada un spēcina mani.”

Saskaņā ar konstitūciju, Augstās un Augstākās tiesas tiesnešus var atcelt no amata tikai par konstatētu sliktu uzvedību vai nespēju veikt savus pienākumus un saskaņā ar lēmumiem, kuri ir izgājuši caur Oireachtas (Īrijas parlamenta) abām palātām. 1924. gada Likums par justīcijas tiesām un 1946. gada Likums par justīcijas tiesu (apgabaltiesu) nosaka līdzīgus noteikumus reģionālo tiesu un apgabaltiesu tiesnešiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Ģenerālprokurors un Valsts prokuratūras direktors

Saskaņā ar Konstitūcijas 30. panta noteikumiem, ģenerālatornejs ir “valdības padomnieks tiesību un juridiskajos jautājumos”. Ģenerālprokurors ieceļ prezidents pēc Taoiseach (Īrijas premjerminstra) ieteikuma un viņam ir jāatstāj amats, kad to dara Taoiseach. Ģenerālprokurors parasti ir praktizējošs augstāko instanču tiesu advokāts (baristrs) un vecākais advokāts. Nav noteikumu, kas pieprasītu, lai ģenerālatornejs pārtrauc savu privātpraksi, bet pēdējos gados tā notiek.

Kā valdības juridiskais padomnieks, ģenerālprokurors rūpīgi pārbauda visus likumu projektus, kurus valdība ir paredzējusi iesniegt abu Oireachtas (parlamenta palātu) izskatīšanai, lai tie tiktu pasludināti par likumiem. Ģenerālprokurors arī konsultē valdību par starptautiskiem jautājumiem, piemēram, starptautisku līgumu ratificēšanu. Vēl viens ģenerālprokurora pienākums ir pārstāvēt sabiedrību, aizstāvot sabiedrības tiesības. Tas tiek darīts, uzsākot tiesvedību vai iebilstot pret to. Lai gan viņu ieceļ Taoiseach, ģenerālprokurors nav atkarīgs no valdības. Konstitūcijas vārdiem runājot, ģenerālprokurors vienmēr ir galvenais aizstāvis, ja tiek apdraudēta tiesību aktu atbilstība Konstitūcijai.

Pirms 1976. gada lietas par visiem nopietnajiem kriminālnoziegumiem tiesā tika ierosinātas ģenerālprokurora vārdā. Konstitūcija paredz, ka šo funkciju var izpildīt cita persona, kurai ar likumu ir atļauts darboties šajā jomā. Tāpēc saskaņā ar 1974. gada Likuma par apsūdzību noziegumos, kas stājās spēkā 1976. gadā, 2. nodaļas noteikumiem tika radīts Valsts apsūdzības direktora birojs – lai radītu no politiskajām saistībām neatkarīgu amatpersonu, kas veiktu šos pienākumus. Direktoru ieceļ valdība, bet viņš ir ierēdnis, tādējādi direktors, pretēji ģenerālatornejam, neatkāpjas no amata, līdz ar valdības krišanu. Tas nodrošina nepārtrauktību noziegumu apsūdzības īstenošanā. 1974. gada likums nosaka arī to, ka Valsts prokuratūras direktoram ir jābūt neatkarīgam, veicot savus pienākumus. Direktoru no amata var atcelt valdība, bet tas var notikt tikai pēc tam, kad komisija, kas sastāv no galvenā tiesneša, Augstās tiesas tiesneša un ģenerālatorneja, ir iesniegusi ziņojumu par viņa veselības stāvokli vai uzvedību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Valsts prokuratūras direktors (VPD) tādējādi izlemj, vai persona ir jāapsūdz nopietna kriminālnozieguma izdarīšanā un kādai ir jābūt apsūdzībai. Visas apsūdzības tiek izvirzītas VDP vārdā, bet apsūdzības vairumā mazāk nopietnos noziegumos var izvirzīt Gardaí (Īrijas policija), nenosūtot lietu VDP. Šajos gadījumos VDP ir tiesības konsultēt Gardaí par to, kā virzīt lietu. Lai gan VDP ir pārņēmis ģenerālatorneja tiesības attiecībā uz psūdzību izvirzīšanu lietās, ģenerālatornejs tās saglabā lietās, kurām ir starptautisks raksturs, piemēram, noziedznieka izdošanas gadījumā.

3. Tiesas darbinieki

Tiesas darbinieki ir atbildīgi par tiesu vispārīgo darbību. Pašreizējās tiesas tika izveidotas saskaņā ar 1961. gada Likumu par tiesām (izveidošana un Konstitūcija), atbilstoši Konstitūcijas 34. panta noteikumiem. Konstitūcija ieskicē tiesu struktūru, ietverot pēdējās apelācijas instanci (Augstāko tiesu) un pirmās instances tiesas, kuras ietver Augsto tiesu ar pilnīgu kompetenci krimināl- un civillietās, un tiesas ar ierobežotu jurisdikciju (reģionālo tiesu un apgabaltiesu), kuras tiek izveidotas uz reģionāla pamata. Tiesas ierēdņus nodarbina Tiesu dienests. Tā ir neatkarīga korporācija, kura uzsāka savu darbību 1999. gada novembrī, un to izveidoja valdība saskaņā ar 1998. gada Likumu par Tiesu dienestu. Šo institūciju izveidot ieteica Tiesu komisijas darba grupa un tās izveidošana parāda nepabeigto darbu kopš valsts nodibināšanas, jo nebija izstrādāti noteikumi, lai tiesu sistēmai vai tiesām radītu neatkarīgu administratīvo struktūru. 

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesu dienestam ir pieci uzdevumi:

  • pārzināt tiesas
  • sniegt atbalsta pakalpojumus tiesnešiem
  • sniegt informāciju par tiesu sistēmu sabiedrībai
  • nodrošināt, pārvaldīt un uzturēt tiesas ēkas
  • sniegt atvieglojumu tiesu izmantotājiem

Tiesas dienests ir pakļauts tieslietu, vienlīdzības un likumu reformēšanas ministram un ar ministra starpniecību – valdībai. Tas ir pakļauts arī valsts uzskaites komitejai, kas darbojas pie Oireachtas (Īrijas parlamenta) un veic iztērētās naudas un naudas ziņā izdevīgo uzkrājumu uzskaiti. Izpilddirektors ir grāmatvedības ierēdnis un pēc pieprasījuma atskaitās minētajai komitejai. Tiesu dienests atskaitās sabiedrībai, publicējot ikgadējo pārskata ziņojumu. Tiesu dienesta valde sastāv no vadītāja un 16 locekļiem, kuru uzdevumos ietilpst politikas izsvēršana un noteikšana, kā arī pārraudzība par to, kā izpilddirektors īsteno šo politiku. Izpilddirektora pienākumi ir noteikti 1998. gada Likumā par Tiesu dienestu no viņa tiek prasīta "galvenokārt dienesta darbinieku, administrācijas un darbības pārvaldīšana un kontrole, ieskaitot apgabala reģistratora pienākumu pildīšanu tiktāl, cik šie pienākumi attiecas uz dienesta darbību, un citu pienākumu veikšana, kurus var noteikt tiesību akti vai valde”.

Lielāko daļu no Tiesu dienesta finansējuma piešķir valsts, taču nelieli ienākumi tiek iegūti no samaksas par tiesas dokumentiem. Pašreiz dienestā strādā apmēram 1000 darbinieku. Tiesu dienesta valde ieceļ šādu skaitu cilvēku par darbiniekiem, nosaka darbinieku kategorijas, un katra kategorijas darbinieku skaitu apstiprina tieslietu, vienlīdzības un likumu reformēšanas ministrs ar finanšu ministra piekrišanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Darbinieku struktūras pārvalde ir sekojoša: izpilddirektors, direktors darbam ar Augstāko un Augsto tiesu, direktors darbam ar reģionālajām un apgabaltiesām un četri atbalsta direktori, kuri atbild par cilvēku resursiem, finansēm, īpašumiem & ēkām un korporatīvajiem dienestiem. Augstākās tiesas biroji sastāv no Augstākās tiesas biroja un Krimināllietu apelācijas tiesas biroja. Augstās tiesas biroji sastāv no Galvenā biroja, Justīcijas tiesu grāmatvedības biroja, Tiesas nozīmētās aizbildniecības biroja, Galvenā advokāta nepilngadīgo un aizbildniecības lietās biroja, Taksatora biroja, Mantojuma lietu biroja, Ekspertu biroja un Oficiālā bankrota aģenta biroja. Valstī ir 26 reģionāli tiesu biroji, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar civiltiesībām, krimināltiesībam, ģimenes tiesībām un tiesas zvērināto darbu. Katrā apgabalā ir apgabala reģistrators, kurš pārzin biroja darbu. Valstī ir 44 apgabaltiesu biroji, kuri nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar civiltiesībām, krimināltiesībām un ģimenes tiesībām, kā arī ar lietām, kurās ir neliels prasības apmērs.

4. Šerifs

Katrā apgabalā Īrijā ir šerifs, kas ir ierēdnis un viņa atbildībā ir izņemt un pārdot preces, lai nomaksātu parādu pēc tam, kad ir saņemts tiesas spriedums. Šerifus ieceļ amatā saskaņā ar 1945. gada Likumu par tiesu ierēdņiem un šī likuma 12(5). pants nosaka ierobežojumus, ka šo amatu var ieņemt tikai personas, kuras ir augstāko vai zemāko instanču tiesu advokāti (baristri vai solisitori), kuri ir praktizējuši piecus gadus vai ne mazāk kā piecus gadus ir strādājuši par vadošu ierēdni vai galveno asistentu pie šerifa vietnieka vai šerifa. Likuma 12(6)(g). pants paredz, ka katra šerifa, uz kuru attiecas likuma iepriekšminētā panta noteikumi, darba nosacījumus laiku pa laikam nosaka finanšu ministrs pēc konsultēšanās ar tieslietu ministru.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Citas metodes, kas tiek izmantotas, lai savāktu parādus tiesu spriedumu sagatavošanas gaitā, ir rīkojums par maksāšanu pa daļām, kad tiesnesis lemj par iknedēļas vai ikmēneša maksājumiem, ko parādnieks var veikt pēc savu materiālo līdzekļu novērtēšanas, rīkojums par aizlieguma uzlikšanu kontam, kad nauda, kuru parādniekam ir parādā kāda trešā puse, tiek novirzīta, lai nokārtotu parādu, pārvaldniecība, kad, lai nokārtotu parādu, parādnieka preces tiek pārdotas, spriedums par ķīlu, kas ir reģistrēta attiecībā uz parādnieka īpašumu un aizliedz darījumus ar šo īpašumu līdz attiecīgais parāds tiek nokārtots (kreditors var arī spert nākamo soli, pārdodot īpašumu, lai segtu parādu), tiesas izdarīta uzņēmumu ar ierobežotu atbildību likvidēšana un parādnieka bankrota pasludināšana.

5. Advokāti zemāko instanču tiesās (solisitori)

Īrijas Juristu biedrība pārbauda to studentu izglītību, kuri vēlas kļūt par advokātiem zemāko instanču tiesās, un tai ir disciplināra vara pār kvalificētiem advokātiem zemāko instanču tiesās. Lai kļūtu par advokātu zemāko instanču tiesās, trīs gadus ir jānostrādā par mācekli un jāpabeidz apmācību kursus, kurus organizē Īrijas Juristu biedrība. Lai persona tiktu uzņemta apmācību kursos, tai ir jābūt ieguvušai universitātes grādu vai tā ekvivalentu, vai arī tai jābūt advokātam augstāko instanču tiesās vai tā ekvivalentam – tā ir pazīstama kā iepriekšējās izskatīšanas prasība. Ja persona atbilst šīm prasībām, tai jānokārto Juristu biedrības gala eksāmens, kas ir sadalīts daļās, kuras pazīstamas kā FE-1, FE-2 un FE-3. FE-1 eksāmena daļa sastāv no astoņām pamattēmām: uzņēmumu tiesības, konstitucionālās tiesības, līgumu tiesības, krimināltiesības un tiesības uz taisnīgumu, Eiropas Kopienu tiesības, nekustamā īpašuma tiesības un cilvēktiesības. Pēdējās daļas ir profesionāli orientēti kursi. FE-2 ir pazīstams kā profesionālais kurss un sastāv no 14 intensīvu lekciju nedēļām, kuras beidzas ar eksāmenu, un 18 mēnešus ilgu praksi darba vietā kā daļu no studenta apmācības. FE-3 kurss vai augstākā līmeņa kurss sastāv no septiņām intensīvu lekciju nedēļām, kuras beidzas ar eksāmenu. Ja šī apmācības daļa ir pabeigta un ir nodemonstrētas īru valodas zināšanas, personai ir tiesības tikt uzņemtai zemāko instanču tiesu advokātu reģistrā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ikviens kvalificēts advokāts zemāko instanču tiesās ir pakļauts Juristu biedrības disciplīnai. Saskaņā ar 1954. līdz 1994. gadu Likumiem par zemāko instanču tiesu advokātiem, Juristu biedrības disciplinārajam tribunālam ir tiesības izmeklēt paziņojumus par amatpārkāpumiem, piemēram, naudas nelikumīgu piesavināšanos, un lieta var tikt nodota Augstās tiesas priekšsēdētājam. Priekšsēdētājam ir tiesības uz laiku aizliegt zemāko instanču tiesu advokātam praktizēt, kā arī atcelt aizliegumu. Disciplinārajam tribunālam ir tiesības pieprasīt atmaksāt naudu klientam, ja tas atrod, ka zemāko instanču tiesu advokāts ir prasījis pārāk augstu samaksu. 

2003. gada likumdošanas akts Nr. 732, Eiropas Kopienas 2003. gada Regula (par advokātu darbību), nosaka, ka dalībvalsts advokātam, kurš vēlas turpināt profesionālo darbību kā augstāko vai zemāko instanču tiesu advokāts, ir jāvēršas Advokātu padomē vai Juristu biedrībā pēc atļaujas to darīt. Pieteikumu izskata un, ja to akceptē, tad izsniedz reģistrācijas apliecību. Apelācijas sūdzība par Advokātu padomes vai Juristu biedrības atteikumu ir sniedzama Augstajā tiesā.

6. Advokāti augstāko instanču tiesās (baristeri)

Godājamā karaļa augstāko instanču tiesu advokātu sagatavošanas skolu apvienība piedāvā juristu maģistrantūras līmeņa mācības, kuru beidzot tie, kuri vēlas praktizēt advokāta (kāds ir kopīgais profesijas nosaukums) profesijā, var iegūt augstāko instanču tiesu advokāta grādu. Karaļa augstāko instanču tiesu advokātu sagatavošanas skola darbojas kā brīvprātīga sabiedrība Godājamās Karaļa augstāko instanču tiesu advokātu sagatavošanas skolu apvienības pārvaldnieku, kas ir tiesu un vecāko augstāko instanču tiesu advokātu locekļi, padotībā. Uzņemšana kvalifikācijas kursos notiek, Karaļa augstāko instanču tiesu advokātu skolas diploma juridiskajās studijās ieguvējiem vai jurista diploma ieguvējiem kārtojot iestājeksāmenu. Kursa ilgums, lai iegūtu diplomu juridiskajās studijās, bija un paliek divi gadi, bet augstāko instanču tiesu advokāta diploma iegūšanas kurss, kurš ilga divus gadus, kopš 2004. gada oktobra ir pārveidots par intensīvāku viena gada kursu. Bez tam, lai pabeigtu iepriekšminētos apmācību kursus, Karaļa augstāko instanču tiesu advokātu skolas studentiem ir jāparāda savas īru valodas zināšanas un katram divu mācību gadu laikā jāapmeklē desmit oficiālas vakariņas. Sekmīgi pabeidzot kvalifikācijas kursu, galvenais tiesnesis uzaicina studentus uz advokatūru un uzaicinātie augstāko instanču tiesu advokāti pēc svinīgas cermonijas tiek iekļauti advokatūras biedru sarakstā. Tomēr ir vēl kādas prasības, pirms viņi var uzsākt apmaksātu advokāta darbu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Augstāko instanču tiesu addvokātiem, lai tie varētu praktizēt, ir jābūt Juridiskās bibliotēkas biedriem. Juridiskā bibliotēka par gada maksu piedāvā vietu, lai strādātu ar juridiskajiem tekstiem, kā arī pieeju tiem un citiem materiāliem. Pirms kļūt par Juridiskās bibliotēkas biedru, augstāko instanču tiesu advokātam ir jāizvēlas skolotājs – praktizējošs augstāko instanču tiesu advokāts ar vismaz piecu gadu pieredzi. Kamēr viņš ir skolotāja uzraudzībā, kas parasti ilgst gadu, nesen kvalificētais augstāko instanču tiesu advokāts darbojas kā māceklis. Skolotājs ievada mācekli praktiskajā augstāko instanču tiesu advokāta darbā un parasti lūdz māceklim piedalīties uzstāšanās tiesā sagatavošanā, prasības izpētē un pavadīt viņu uz tiesu.

Īrijas advokatūras ģenerālpadome, kas nav ar likumu noteikta institūcija, pārrauga augstāko instanču tiesu advokātu darbu. Padomi ievēl katru gadu no advokatūras biedriem un tā izdod Profesionālās uzvedības kodeksu, kuru laiku pa laikam papildina advokatūras biedri. Šis uzvedības kodekss nosaka, kas tiek prasīts no augstāko instanču tiesu advokātiem.

Ziņojumus par uzvedības kodeksa pārkāpumiem izmeklē advokatūras padomes Profesionālās prakses komiteja, kurā ir iekļautas personas, kuras nav advokatūras biedri. Komitejai ir tiesības uzlikt sodus un izteikt brīdinājumus, kā arī uz laiku atstādināt biedru no Juridiskās bibliotēkas vai izslēgt pavisam. Apelācijas sūdzības par tās lēmumiem var iesniegtas Apelāciju padomē, kuras sastāvā ir reģionālās tiesas tiesnesis un arī nespeciālists.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tradicionāli augstāko instanču tiesu advokātiem tiek lūgts saņemt instrukcijas no zemāko instanču tiesu advokātiem, un tieša pieeja augstāko instanču tiesu advokātiem ir aizliegta. Šo praksi izskatīja Godīgas tirdzniecības komisija, kura savā 1990. gada ziņojumā minēja, ka tiešas pieejas strikts aizliegums ir ierobežojoša prakse un tas ir jāsvītro no uzvedības kodeksa. Komisija pieļāva, ka dažos gadījumos ir vēlama zemāko instanču tiesu advokāta iesaistīšana. Komisija ieteica, ka nevajadzētu pastāvēt ar likumu noteiktiem vai citiem noteikumiem, kas pieprasa zemāko instanču tiesu advokāta fizisku klātbūtni tiesā, lai sniegtu instrukcijas augstāko instanču tiesu advokātam. Šīs rekomendācijas nav pilnībā izpildītas, bet tika izdarīti vairāki papildinājumi uzvedības kodeksā, lai pieļauj tiešu piekļuvi no noteiktu apstiprinātu profesionālu institūciju puses. 

Augstāko instanču tiesu advokāti ir vai nu jaunākie vai vecākie advokāti. Advokatūras biedriem pastāv tradīcija vairākus gadus praktizēt kā jaunākajam advokātam pirms izlemt, vai kļūt par vecāko advokātu. Iecelšana nenotiek automātiski un daži jaunākie advokāti izvēlas nekad nepieteikties uz šo titulu. Parasti lielāko daļu augstāko instanču tiesu advokātus uzskata par tādiem, kuri var kļūt par vecākajiem advokātiem pēc 15 praktizēšanas gadiem. Tie, kuri vēlas kļūt par vecākajiem advokātiem, iesniedz pieteikumu apstiprināšanai ģenerāladvokātam, bet pašu iecelšanu veic valdība pēc ģenerāladvokāta ieteikuma, kurš sadarbojas arī ar galveno tiesnesi, Augstās tiesas priekšsēdētāju un Advokātu padomes priekšsēdētāju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Parasti jaunākais advokāts sagatavo aizstāvības runas un vada dažas īsas lietas, parasti zemākajās tiesās, bet ne tikai. Vecāko advokātu pienākumos ietilpst rūpīga jaunākā advokāta sagatavoto aizstāvības runu pārbaude un sarežģītāku lietu vadīšana Augstajā un Augstākajā tiesā.

7. Notāri

Valsts notārus ieceļ galvenais tiesnesis, kas strādā brīvi pieejamā tiesā. Ir jāiesniedz pieteikums ar lūgumu ar lūgumu, kur uzrādīta lūguma iesniedzēja dzīvesvieta un nodarbošanās, valsts notāru skaits apgabalā, iedzīvotāju skaits apgabalā un apstākļi, kas parāda nepieciešamību pēc valsts notāra un/vai kā vakance ir izveidojusies. Lūgumam ir jābūt apstiprinātam ar lūguma iesniedzēja rakstveida liecību, kurā ietverts sertifikāts, kas apstiprina piemērotību amatam un ko parasti ir parakstījuši seši zemāko instanču tiesu advokāti un seši vadītāji no vietējām uzņēmējdarbības aprindām. Lūgums ir iesniedzams galvenajam tiesnesim ar paziņojumu par lūgumu, kas ir iesniedzams caur Augstākās tiesas biroju, Īrijas valsts notāru reģistram, Juristu biedrības sekretāram un visiem valsts notāriem, kuri praktizē pieteicēja apgabalos un blakusesošajos apgabalos.

Vispārējā prakse ir tāda, ka par valsts notāriem ieceļ tikai zemāko instanču tiesu advokātus. Ja persona, kas nav zemāko instanču tiesu advokāts, piesakās būt par valsts notāru, Juristu biedrība pieprasa, lai lūguma iesniedzējs apstiprina galvenajam tiesnesim, ka viņš neuzņemsies nekādu notāra vai jurista darbu, kuru parasti izpilda zemāko instanču tiesu advokāts. Visiem lūgumu iesniedzējiem, lai viņus ieceltu par valsts notāriem, ir vispirms jānokārto eksāmens, kuru organizē Īrijas Valsts notāru fakultāte.

Piezīme:

Jautājumi par pašreizējo ģenerāladvokāta, Valsts prokuratūras direktora, tiesu ierēdņu un šerifu atalgojumu var tikt

  • uzdoti ar e-vēstules (e-mailed) starpniecību vai
  • sūtīti pa pastu uz adresi
    Human Resources,
    Department of Finance,
    Merrion Street,
    Dublin 2.

Augstāko instanču tiesu advokāti ir pašnodarbinātās personas un viņu atalgojums ir ļoti dažāds.
Zemāko instanču tiesu advokāti var būt pašnodarbinātās personas ar savu praksi vai darba ņēmēji, un viņu atalgojums tāpat ir ļoti dažāds.
Notāri ņem maksu par notarizēto dokumentu. Tiesību akti neparedz iekasējamās maksas apmēru, bet notāri parasti ņem maksu, ņemot vērā laiku, ceļa izdevumus un apjomu, kuru profesionālis varētu saņemt par pakalpojumu.

« Juridiskās profesijas - Vispārīgas ziņas | Īrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 21-06-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste