Eiropas Komisija > ETST > Juridiskās profesijas > Čehija

Pēdējo reizi atjaunots: 23-08-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Juridiskās profesijas - Čehija

 

SATURS

1. TIESNEŠI 1.
2. ADVOKĀTI 2.
3. TIESU IZPILDĪTĀJI 3.
4. NOTĀRI 4.
5. PROKURORI 5.

 

1. TIESNEŠI

Juridiskais statuss

Tiesnesis ir valsts amatpersona ‑ valsts darbinieks, kas īsteno tiesu varu. Tiesneša galvenie uzdevumi ir izskatīt juridiskus strīdus un pieņemt lēmumu civilprocesa, administratīvā procesa un kriminālprocesa kontekstā, kā arī pieņemt spriedumus citās tiesā izskatītās lietās.

Par tiesnesi Čehijā var kļūt persona, kas atbilst šādiem nosacījumiem: Čehijas pilsonība, rīcībspēja, laba reputācija, augstākā izglītība, personiskā pieredze un morālās īpašības, kas garantē, ka tiesnesis pienācīgi pildīs savas funkcijas, nokārtots tiesneša eksāmens un Republikas prezidentam dots tiesneša zvērests.

Iecelšanas procedūra un atrašanās amatā

Ja ir izpildīti visi nepieciešamie nosacījumi, valsts prezidents ieceļ tiesnesi, kurš stājas amatā, dodot zvērestu.

Lai kļūtu par tiesnesi, nākamajam tiesnesim trīs gadus jāstažējas tiesā kā tiesneša palīgam. Stažēšanās beigās tiesneša palīgs kārto tiesneša kvalifikācijas eksāmenu.

Tiesneša iecelšanai nav nekādu termiņu; tomēr tiesneši var apturēt savu darbību, ja tieslietu ministrs uz laiku atbrīvo tos no pienākumu pildīšanas. Tiesneša amata pilnvaras beidzas tā gada beigās, kurā tiesnesim paliek 70 gadu, pēc tiesneša nāves vai ja tiesnesis oficiāli pasludināts par mirušu, kā arī ja tiek pieņemts lēmums par tiesneša nepiemērotību amatam, vai tiesnesim pašam atkāpjoties no pienākumu pildīšanas.

Tiesu neatkarība

Tiesneši ienākumu gūšanas nolūkā nedrīkst ieņemt citus algotus amatus (izņemot tiesas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amatu); papildu ienākumus tiesneši var gūt tikai no sava personiskā īpašuma pārvaldīšanas, kā arī zinātniskās, pasniedzēja, literārās, publicistiskās un mākslinieciskās darbības vai darbības ministrijas vai valdības konsultatīvajās institūcijās vai parlamentārajās institūcijās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Atlīdzība

Tiesnešu materiālo nodrošinātību nosaka likums.

Tiesnešu tiesības un pienākumi, ieņemot šo amatu

Tiesnešu pamattiesības un pienākums, veicot savas funkcijas, ir saglabāt neatkarību un savus lēmumus pieņemt tikai un vienīgi saskaņā ar likumu, kas viņiem godprātīgi jāinterpretē atbilstoši savām labākajām zināšanām; tiesneši nedrīkst pieļaut nekāda veida ietekmi; viņus nedrīkst ietekmēt, piemēram, politiskās partijas, sabiedriskā doma vai plašsaziņas līdzekļi. Aizliegts pārkāpt vai apdraudēt tiesnešu neatkarību un objektivitāti.

Tiesnešiem jāpieņem spriedumi pieņemamos termiņos bez kavēšanās un jānodrošina tiesvedības pusēm un to pārstāvjiem iespēja īstenot savas tiesības. Tomēr viņi nedrīkst ar tiesvedībā iesaistītajām pusēm un to pārstāvjiem apspriest tiesā iesniegtās lietas saturu vai procesuālos jautājumus, kas varētu ietekmēt lietu.

Pēc tiesneša pilnvaru izbeigšanās tiesnešiem jāsaglabā visu to faktu konfidencialitāte, kas viņiem kļuvuši zināmi laikā, kad viņi ieņēmuši tiesneša amatu; no šīm konfidencialitātes ievērošanas saistībām viņus var atbrīvot tikai izņēmuma gadījumos.

Atbildība par tiesneša funkciju veikšanu

Par jebkādiem zaudējumiem, kas radušies tiesneša nelikumīga sprieduma vai lēmuma par aizbildniecības piešķiršanu dēļ, vai zaudējumiem, kas radušies nepareizas administratīvās procedūras dēļ, atbild valsts; valsts var izvirzīt regresa prasību pret tiesnesi par minēto zaudējumu segšanu tikai tādā gadījumā, ja tiesnesis atzīts par vainīgu disciplinārlietā vai krimināllietā. Tiesneši ir atbildīgi par savu profesionalitāti, veicot tiesneša pienākumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesnešu kategorijas un specializācija

Līdztekus ar spriedumu pieņemšanu saistītajam darbam tiesneši var tikt iecelti arī par tiesu priekšsēdētājiem vai priekšsēdētāja vietniekiem. Viņus šajā amatā ieceļ Republikas prezidents (Augstākās tiesas un Augstākās administratīvās tiesas gadījumā) vai tieslietu ministrs (augstās tiesas, apgabaltiesas un rajona tiesas gadījumā). Viens no šo valsts amatpersonu uzdevumiem ir tiesu administrēšana.

Tiesnešus var iecelt arī par Augstākās tiesas departamenta vai Augstākās administratīvās tiesas departamenta priekšsēdētājiem vai tiesu kolēģijas priekšsēdētājiem.

Rajona tiesu, apgabaltiesu un augsto tiesu iekšējās organizācijas pamatā ir tiesu departamenti, kas specializējušies atsevišķās krimināltiesību, civiltiesību un administratīvo tiesību jomās saistībā ar atsevišķu lietu izskatīšanu.

Profesionālās apvienības

Tiesneši Čehijā var iestāties Čehijas Republikas Tiesnešu biedrībā [Soudcovská unie ČR], kas ir brīvprātīga profesionāla apvienība; tās kopsapulce ir pieņēmusi tiesnešu uzvedības ētikas principus, kas uzskatāmi par tiesnešu darbā ievērojamiem morāles principiem.

2. ADVOKĀTI

Juridiskais statuss

Advokāti ir tieslietu speciālisti, kas ir kompetenti sniegt juridiskos pakalpojumus, tostarp (bez ierobežojumiem) klientu pārstāvību tiesās un citās institūcijās, aizstāvēt apsūdzētos krimināllietās, sniegt juridiskas konsultācijas, sagatavot juridiskus dokumentus, veikt tiesisko analīzi un nodrošināt cita veida juridisku palīdzību par maksu. Advokāti ir pašnodarbinātās personas, kuru uzņēmējdarbība ir advokātu prakse un kuru darbību regulē valsts.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Lai strādātu par advokātu, jāizpilda šādi nosacījumi: reģistrācija publiski pieejamā Čehijas Advokātu kolēģijas [Česká advokátní komora] reģistrā, atbilstība rīcībspējas kritērijiem, augstākā juridiskā izglītība, vismaz trīs gadu iepriekšēja juridiska darba pieredze, strādājot par advokāta palīgu kādā advokātu birojā, laba reputācija, nokārtots advokāta eksāmens un Čehijas Advokātu kolēģijas priekšsēdētājam dots zvērests.

Iecelšanas procedūra un atrašanās amatā

Persona kļūst par advokātu pēc reģistrēšanās advokātu reģistrā.

Sagatavošanās šai profesijai notiek juridiskās prakses veidā, kā advokāta palīgam stažējoties kādā advokātu birojā.

Reģistrācijai advokātu reģistrā nav noteikti nekādi laika ierobežojumi; tomēr advokāta pilnvaras var tikt apturētas saskaņā ar likumu vai, pamatojoties uz Čehijas Advokātu kolēģijas lēmumu.

Pilnvaras nodarboties ar advokātu praksi beidzas, tiklīdz advokāta vārds tiek dzēsts no advokātu reģistra, kas tiek darīts saskaņā ar likumu. Galvenie iemesli advokāta vārda dzēšanai no advokātu reģistra ir advokāta nāve, advokāta pasludināšana par mirušu, rīcībspējas zaudēšana vai ierobežošana, disciplinārsoda piemērošana, saskaņā ar kuru advokāts tiek izslēgts no advokātu reģistra, advokāta pasludināšana par bankrotējušu vai advokāta paša lūgums svītrot viņa vārdu no advokātu reģistra. Arī Čehijas Advokātu kolēģija var pieņemt lēmumu par kāda advokāta vārda svītrošanu no advokātu reģistra.

Amatu nesavienojamība

Lapas augšmalaLapas augšmala

Likums nosaka, ka advokāti nedrīkst būt citās darba vai līdzīgās attiecībās, kamēr vien viņi nodarbojas ar advokāta praksi (izņēmums ir pasniedzēja darbs universitātē), un viņi nedrīkst veikt nekādas citas darbības, kas nav savienojamas ar advokāta praksi.

Atlīdzība

Parasti advokāti sniedz juridiskos pakalpojumus, saņemot par to atlīdzību no saviem klientiem; advokātiem ir tiesības prasīt pamatotu avansu par savu darbu. Metode, kas tiek izmantota, lai noteiktu advokāta atlīdzību par viņa sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem, kā arī naudas izmaksu kompensāciju un atlīdzību par patērēto laiku, ir izklāstīta vispārsaistošos noteikumos. Advokāta atlīdzību par juridisko pakalpojumu sniegšanu galvenokārt nosaka advokāta un klienta noslēgtais līgums (līguma maksa); gadījumos, kad nav noteikta līguma maksa, atlīdzību aprēķina saskaņā ar ārpuslīguma maksas tarifiem. Ja advokātu juridiskas palīdzības sniegšanai ir norīkojusi valsts, advokāta atlīdzību par viņa darbu sedz valsts.

Praktizējošo advokātu tiesības un pienākumi

Sniedzot juridiskos pakalpojumus, advokātiem jāievēro attiecīgie likumi un noteikumi un šo likumu un noteikumu robežās – savu klientu norādījumi, kuru tiesības un pamatotās intereses viņiem jāaizstāv, izmantojot visus līdzekļus, kādus tie uzskata par lietderīgiem. Advokātiem klientu norādījumi nav saistoši, ja šie norādījumi pārkāpj likumu vai profesionālos standartus; advokātiem par to attiecīgi jāinformē savi klienti.

Neatkarīgi no specializācijas advokātiem jāsniedz juridiskā palīdzība visos jautājumos; tomēr viņiem ir tiesības atteikties no juridisku pakalpojumu sniegšanas, izņemot gadījumus, kad viņus šo juridisko pakalpojumu sniegšanai norīkojusi vai iecēlusi Advokātu kolēģija. Advokātiem jāatsakās no juridisku pakalpojumu sniegšanas, ja attiecīgajā lietā vai kādā citā ar to saistītā lietā viņi jau ir snieguši juridiskos pakalpojumus kādam citam klientam ar atšķirīgām interesēm. Konkrētos apstākļos advokāti var izbeigt līgumu par juridisko pakalpojumu sniegšanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Advokātiem jāsaglabā visu to faktu konfidencialitāte, kurus tie uzzinājuši saistībā ar juridisko pakalpojumu sniegšanu; no šā pienākuma viņus var atbrīvot tikai konkrētais klients vai klienta juridiskais pēctecis, citādi šīs saistības paliek spēkā pat pēc tam, kad advokāts izslēgts no advokātu reģistra. Šīs saistības var tikt pārkāptas likumā noteiktajos gadījumos, lai aizkavētu nozieguma izdarīšanu.

Advokātiem tāpat jādokumentē sniegtie juridiskie pakalpojumi un attiecīgā dokumentācija jāsaglabā.

Profesionālā atbildība

Advokāts ir atbildīgs klientam par zaudējumiem, kas tam radušies advokāta, viņa darbinieka vai pārstāvja darbības rezultātā, sniedzot juridiskos pakalpojumus. Advokātam obligāti jāapdrošina ar advokāta profesionālo darbību saistītais iespējamais zaudējuma risks.

Advokāti ir atbildīgi arī par disciplināriem pārkāpumiem (nopietniem vai atkārtotiem savu pienākumu nepildīšanas gadījumiem).

Speciālie tiesību akti, kas nodrošina advokātu pakalpojumu brīvu sniegšanu ES

Advokatūras likums nosaka, ka fiziskām personām, kas ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas līguma dalībvalsts pilsoņi un kas šajā valstī (proti, mītnes valstī) ieguvušas tiesības sniegt juridiskus pakalpojumus, ir tiesības nodarboties ar advokāta praksi Čehijā kā „Eiropas advokātam”, lietojot savā mītnes valstī iegūto profesionālo nosaukumu, kas rakstiski apliecināts attiecīgās valsts valodā. Eiropas advokātam ir tiesības sniegt juridiskus pakalpojumus, ieskaitot klientu pārstāvību tiesās un citās institūcijās, t.sk. krimināllietās apsūdzēto aizstāvību, pat tajos gadījumos, kad atsevišķi tiesību akti nosaka, ka tiesvedībā iesaistīto pusi jāpārstāv advokát [Čehijas advokāta nosaukums] vai ka tiesvedībā iesaistītas puses pārstāvis drīkst būt tikai advokát.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Eiropas advokāts var praktizēt Čehijā īslaicīgi vai pa laikam kā Eiropas viesadvokāts vai kā pastāvīgs Eiropas advokāts, kas reģistrēts Čehijas Advokātu kolēģijas Eiropas advokātu reģistrā. Eiropas advokātiem jāpilda vietējo advokātu pienākumi un saistības, kas noteiktas attiecīgās valsts tiesību aktos.

Profesionālās apvienības

Čehijas Advokātu kolēģija, kas atrodas Prāgā un kurai ir sava nodaļa Brno, ir autonoma profesionāla organizācija, kurā var iestāties jebkurš advokāts; tai ir savas institūcijas, un tā izdod advokātiem saistošus profesionālās darbības noteikumus, kas tiek publicēti Čehijas Advokātu kolēģijas žurnālā.

Šo noteikumu starpā minami Čehijas Republikas Profesionālās ētikas noteikumi un Advokātu konkurences noteikumi.

3. TIESU IZPILDĪTĀJI

Juridiskais statuss

Tiesu izpildītāji ir pašnodarbinātas personas, kuras valsts pilnvaro tiesu izpildītāju pienākumu veikšanai; viņu darbs ir nodrošināt tiesu izpildrakstu izpildi par labu personām, kuras pilnvarojušas tiesu izpildītāju veikt šo pienākumu. Papildus tam viņi var, piemēram, sniegt juridisko palīdzību, sagatavot dokumentus (jo īpaši izpildes ziņojumus), pieņemt glabāšanā naudu, instrumentus un citu kustamo mantu, kā arī oficiāli nodot juridiskus dokumentus.

Čehijā tiesu izpildītāji ir valsts amatpersonas, un to darbība tiek uzskatīta par tiesu darbību. Par tiesu izpildītājiem var kļūt personas, kas ir Čehijas pilsoņi, ir rīcībspējīgas, kam ir augstākā juridiskā izglītība, laba reputācija un vismaz trīs gadu pieredze ar tiesas lēmumu izpildi saistītā darbā, un kas ir nokārtojušas tiesu izpildītāja eksāmenu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Iecelšanas procedūra un atrašanās amatā

Pēc zvēresta nodošanas tiesu izpildītājus amatā ieceļ tieslietu ministrs publiska konkursa kārtībā. Iecelšanas dienā viņi kļūst par Tiesu izpildītāju kolēģijas [Exekutorská komora] locekļiem. Lai kļūtu par tiesu izpildītāju, attiecīgajai personai jāiegūst nepieciešamā pieredze kā tiesu izpildītāja palīgam (strādājot kāda tiesu izpildītāja vadībā); personas, kas sasniegušas augstāko sagatavošanās līmeni, ir tiesu izpildītāju kandidāti, kuriem jābūt vismaz trīs gadu pieredzei ar tiesas lēmumu izpildi saistītā darbā un jānokārto tiesu izpildītāja eksāmens, pirms tos var reģistrēt tiesu izpildītāju reģistrā.

Tiesu izpildītāju atrašanās amatā nav ierobežota laika ziņā; tomēr tieslietu ministrs var apturēt tiesu izpildītāja pilnvaras. Ja tiesu izpildītāja pilnvaras ir apturētas, viņš nedrīkst veikt tiesu nolēmumu izpildi, un viņam tiek norīkots aizvietotājs; aizvietotājs tiek iecelts arī tad, ja tiesu izpildītājs nevar veikt tiesu nolēmumu izpildi kādu citu iemeslu dēļ (piemēram, slimības vai atvaļinājuma laikā).

Tiesu izpildītāja amata pilnvaras beidzas, kad viņš pārstāj būt par Tiesu izpildītāju kolēģijas locekli; tas var notikt tiesu izpildītāja nāves gadījumā, gadījumā, kad tiesu izpildītājs izsludināts par mirušu, ja tiesu izpildītājs aizgājis pensijā saskaņā ar likumu, zaudējis Čehijas pilsonību vai kļuvis pilnībā vai daļēji rīcībnespējīgs.

Amatu nesavienojamība

Tiesu izpildītāja amata pienākumi nav savienojami ne ar kādām citām darbībām, kuru rezultātā tiek gūti ienākumi, izņemot tiesu izpildītāja personīgā īpašuma pārvaldīšanu. Tomēr tiesu izpildītāji var gūt ienākumus no zinātniskas darbības, publikācijām, pasniedzēja darba, tulkojumiem, ekspertīzes vai mākslinieciskas darbības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Atlīdzība

Tiesu izpildītāji veic tiesu nolēmumu izpildi un citas darbības par samaksu, kurā ietilpst galvenokārt maksa par tiesu izpildītāja darbu, naudas izdevumu kompensācija, tiesas nolēmuma izpildei patērētā laika kompensācija un atlīdzība par dokumentu nodošanu. Maksu par tiesu izpildītāja darbu var noteikt līgumā, kas noslēgts starp tiesu izpildītāju un pilnvaroto personu; ja šāda līguma nav, samaksas apmēru nosaka saskaņā ar vispārsaistošiem tiesību aktiem. Tiesu izpildītājam ir tiesības pieprasīt no pilnvarotās personas pamatota apmēra avansu ar nolēmuma izpildi saistīto darbību izmaksu segšanai.

Tiesu izpildītāju tiesības un pienākumi

Tiesu izpildītāji savu pienākumu izpildē ir neatkarīgi; viņi pakļaujas tikai Čehijas Republikas konstitūcijai, likumiem, citiem tiesību aktiem un tiesas spriedumiem, kas pieņemti tiesvedībās par nolēmumu izpildi un izpildlietās. Tiesu izpildītājs var atteikties izpildīt tiesas nolēmumu, ja šā nolēmuma izpilde būtu likuma vai citu tiesību aktu pārkāpums vai ja persona, kas uzticējusi tiesu izpildītājam šā uzdevuma veikšanu, nav samaksājusi avansu nolēmuma izpildes izmaksu segšanai.

Tiesu izpildītājiem jāsaglabā visu to faktu konfidencialitāte, kurus tie uzzinājuši saistībā ar tiesu nolēmumu izpildi vai citām veiktajām darbībām. Izņēmuma gadījumos no šā pienākuma tiesu izpildītājus var atbrīvot tikai Tiesu izpildītāju kolēģijas institūcija.

Saskaņā ar likumu tiesu izpildītājiem jāpilda arī virkne pienākumu, kas saistīti ar viņu darbības dokumentēšanu un šādu dokumentu uzglabāšanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Uzraudzība

Par tiesu nolēmumu izpildes un tiesu izpildītāju darbības valsts uzraudzību ir atbildīga Tieslietu ministrija. Tiesu izpildītāju kolēģija uzrauga tiesu izpildītāju darbību un tiesu izpildītāju stāšanos un atrašanos amatā.

Atbildība

Tiesu izpildītāji ir atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies viņu vai viņu darbinieku veikto ar tiesu nolēmumu izpildi saistīto darbību rezultātā. Tiesu izpildītājiem ir jābūt apdrošinātiem pret zaudējumiem.

Pret tiesu izpildītājiem un tiesu izpildītāju kandidātiem var tikt ierosinātas arī disciplinārlietas par viņu likumā noteikto saistību neizpildi vai nopietniem vai atkārtotiem tiesu izpildītāju profesijas prestižam nodarītiem kaitējumiem.

Profesionālās apvienības

Tiesu izpildītāju profesionālā apvienība ir Čehijas Republikas Tiesu izpildītāju kolēģija [Exekutorská komora ČR] ‑ autonoma organizācija, kas dibināta saskaņā ar likumu un kas apvieno visus tiesu izpildītājus. Tā ir juridiska persona, kam ir savas institūcijas un kas gūst ieņēmumus.

Tiesu izpildītāju kolēģija ir izstrādājusi un apstiprinājusi Tiesu izpildītāju Ētikas kodeksu.

4. NOTĀRI

Juridiskais statuss

Notārs ir fiziska persona, kam ir tiesības ieņemt notāra amatu. Notārs sagatavo notariālus aktus un citus dokumentus attiecībā uz juridiskām darbībām, apliecina tiesiski nozīmīgus faktus un paziņojumus un pieņem glabāšanā dokumentus un naudu; saistībā ar saviem profesionālajiem pienākumiem notāri var sniegt arī juridiskas konsultācijas, pārstāvēt klientu tiesvedībās, kuru ietvaros lēmumus pieņem administratīvas institūcijas, vai mantojuma lietās, pārvaldīt īpašumu vai darboties kā klienta aizbildnis klienta bankrota gadījumā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Par notāru var kļūt persona, kas ir Čehijas pilsonis, ir rīcībspējīga, kurai ir laba reputācija, augstākā juridiskā izglītība, vismaz piecu gadu darba pieredze, veicot ar notāra darbu saistītus pienākumus, un kura ir nokārtojusi notāra eksāmenu.

Iecelšanas procedūra un atrašanās amatā

Notārus brīvajās notāra vietās publiska konkursa kārtībā ieceļ tieslietu ministrs pēc Notāru kolēģijas ieteikuma. Notārs ieņem šo amatu, sākot ar brīdi, kad tas reģistrēts Čehijas Republikas Notāru kolēģijas [Notářská komora ČR] notāru reģistrā.

Nākamie notāri gatavojas savai profesijai, apgūstot notāra darba pieredzi kāda notāra vadībā. Nākamajā sagatavošanās posmā viņi jau ir notāru kandidātu statusā, kuriem jābūt vismaz trīs gadu pieredzei un nokārtotam notāra eksāmenam.

Pēc iecelšanas amatā notāram nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz laiku, kurā viņš šo amatu ieņem, lai gan viņa pilnvaras var tikt apturētas. Notāra pilnvaras beidzas, viņam sasniedzot 70 gadu vecumu, viņa nāves gadījumā vai ja notārs oficiāli pasludināts par mirušu, ja viņš tiek atstādināts no amata, zaudējis Čehijas pilsonību, kļuvis rīcībnespējīgs vai ja ieceltais notārs atsakās dot zvērestu, vai ja viņa veselības stāvoklis liedz viņam pienācīgi pildīt notāra pienākumus.

Amatu nesavienojamība

Notāra amats nav savienojams ne ar kādām citām darbībām, kuru rezultātā tiek gūti ienākumi, izņemot notāra personīgā īpašuma pārvaldīšanu. Tomēr tiesu izpildītāji var gūt ienākumus no zinātniskas darbības, publikācijām, pasniedzēja darba, tulkojumiem, ekspertīzes vai mākslinieciskas darbības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Atlīdzība

Notariāta noteikumi nosaka, ka notārs veic savu darbību par samaksu, ko galvenokārt veido maksa par sniegtajiem pakalpojumiem, kompensācija par patērēto laiku un naudas izdevumu kompensācija. Izmaksas sedz persona, kas lūgusi veikt notariālas darbības; notāriem ir tiesības pieprasīt pamatota apmēra avansu izdevumu segšanai. Sīkāka informācija par maksu par notāru pakalpojumiem sniegta atsevišķos noteikumos.

Notāru tiesības un pienākumi

Notāriem ir tiesības veikt notariālas darbības; viņiem jāievēro likumi un citi juridiski saistoši noteikumi, un, sniedzot juridiskos pakalpojumus, viņiem jāievēro arī klienta norādījumi. Notāriem ir tiesības atteikties veikt notariālas darbības tikai tādā gadījumā, ja šādas darbības pārkāptu vispārsaistošus noteikumus, ja notārs vai notāra radinieks ir attiecīgajā lietā iesaistītā puse, ja notārs jau ir sniedzis juridisko palīdzību kādai citai attiecīgajā lietā iesaistītai personai ar pretējām interesēm vai ja klients bez pamatota iemesla atsakās samaksāt avansu par notāra pakalpojumiem. Notāri var izbeigt līgumu ar klientu vai pārtraukt sniegt juridisko palīdzību, ja zudusi savstarpējā uzticība starp notāru un klientu.

Notāriem jāsaglabā visu to jautājumu konfidencialitāte, kurus tie uzzinājuši saistībā ar savu pienākumu izpildi un kas varētu ietekmēt klienta vai juridisko palīdzību lūgušās personas pamatotās intereses. No šīm saistībām notārus var atbrīvot tikai tās personas, kuras skar šīs darbības.

Notāriem jāpilda arī virkne pienākumu, kas saistīti ar viņu darbības dokumentēšanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Atbildība

Notāri ir atbildīgi pieteikumu iesniedzējiem, klientiem vai citām personām par zaudējumiem, kas šīm personām radušies notariālo darbību veikšanas dēļ, kā arī atbildīgi saviem darbiniekiem par jebkādiem zaudējumiem, kas tiem radušies, veicot savus darba pienākumus. Notāru civiltiesiskajai atbildībai jābūt apdrošinātai.

Pret notāriem var tikt ierosināta arī disciplinārlieta.

Par valsts uzraudzību pār notāru darbību ir atbildīga Tieslietu ministrija, Čehijas Republikas Notāru kolēģija un notāru kolēģijas.

Profesionālās apvienības

Notāru kolēģijas saskaņā ar likumu tiek izveidotas katras apgabaltiesas rajonā un Prāgas Municipālās tiesas rajonā, un tās apvieno visus attiecīgajā rajonā strādājošos notārus. Notāru kolēģijas ir juridiskas personas, kam ir savas institūcijas un kas gūst ieņēmumus.

Čehijas Republikas Notāru kolēģija [Notářská komora ČR] ir autonoma profesionāla apvienība, kuru veido notāru kolēģijas. Tā ir juridiska persona, kurai ir savi ienākumi un institūcijas, un viens no šīs apvienības uzdevumiem ir testamentu reģistra uzturēšana un administrēšana; tas ir privāts elektronisks saraksts, kuru veido testamenti, norādījumi par izslēgšanu no mantojuma un iepriekš minēto aktu atsaukumi, dokumenti par testamenta izpildītāju iecelšanu un atsaukšanu mantojuma lietās utt. Čehijas Republikas Notāru kolēģija uztur arī ķīlu reģistru.

5. PROKURORI

Juridiskais statuss

Prokurori ir valsts amatpersonas, kuru uzdevums ir pārstāvēt valsti, aizstāvot sabiedrības intereses, jo īpaši izvirzot apsūdzības kriminālprocesos, uzraugot tiesību normu ievērošanu apcietinājuma vai ieslodzījuma vietās, profilakses darbu, veicot noziedzības novēršanas pasākumus un sniedzot palīdzību personām, kas cietušas noziedzīgu nodarījumu dēļ.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Par prokuroru var kļūt persona, kas ir Čehijas pilsonis, rīcībspējīga, kurai ir laba reputācija, augstākā juridiskā izglītība un tādas morālās īpašības, kas garantē, ka prokurors pienācīgi pildīs savus uzdevumus.

Iecelšanas procedūra un atrašanās amatā

Prokuroru pēc profesionālās kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas ieceļ tieslietu ministrs; iecelšanas dienā prokuroram jābūt vismaz 25 gadus vecam un jādod sava piekrišana šai iecelšanai prokurora amatā un norīkošanai darbā attiecīgajā prokuratūrā. Pēc tam ieceltie prokurori dod zvērestu tieslietu ministram.

Prokurori gatavojas savam amatam, gūstot trīs gadu pieredzi, strādājot prokuratūrā kāda prokurora vadībā.

Prokurorus ieceļ uz neierobežotu laiku; tomēr ar tieslietu ministra lēmumu viņus uz laiku var atbrīvot no amata pienākumu pildīšanas. Prokurora pilnvaras beidzas, viņam sasniedzot 70 gadu vecumu, viņa nāves gadījumā vai ja prokurors oficiāli pasludināts par mirušu, ja viņš pilnībā vai daļēji zaudējis rīcībspēju, ja ieceltais prokurors atsakās dot zvērestu, zaudējis Čehijas pilsonību, ja viņš ieņem amatu, kas nav savienojams ar prokurora statusu, ja prokurors atzīts par vainīgu nozieguma izdarīšanā, ja tiek atzīts, ka prokurors nav kompetents, lai ieņemtu šo amatu, vai ja viņa veselības stāvoklis ilgstoši liedz viņam pienācīgi pildīt savus pienākumus. Prokurorus var atbrīvot no amata arī disciplinārlietas izskatīšanas rezultātā, vai arī viņi paši var atkāpties no amata.

Amatu nesavienojamība

Izņemot gadījumus, kas paredzēti likumā, prokurori nedrīkst darboties kā šķīrējtiesneši vai vidutāji strīdu risināšanā, pārstāvēt iesaistītās puses tiesvedībās vai darboties kā prasītāja vai kādas citas puses pārstāvji tiesvedībās vai administratīvos procesos. Turklāt, izņemot prokurora, virsprokurora vai virsprokurora vietnieka amatu vai pagaidu darba pienākumu veikšanu ministrijā vai Tieslietu akadēmijā, prokurori nedrīkst ieņemt nekādus citus amatus vai veikt citas darbības, par ko tiek maksāta atlīdzība. Tomēr prokurori var gūt ienākumus no tiem piederošo īpašumu pārvaldīšanas un zinātniskas darbības, pasniedzēja darba, literāras darbības, publikācijām un mākslinieciskas darbības, kā arī no darbības valdības vai ministrijas konsultatīvajās padomēs vai parlamentārajās struktūrās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Atlīdzība

Prokuroru atlīdzību nosaka tiesību akti; prokuroru atlīdzība tiek segta no valsts budžeta.

Prokuroru tiesības un pienākumi

Pildot savus uzdevumus, prokuroriem jāievēro augstākstāvošu amatpersonu norādījumi, izņemot situācijas, kad šādi norādījumi konkrētajā gadījumā būtu pretrunā ar likumu.

Saskaņā ar likumu prokuroriem jāpilda savi uzdevumi ar lielu atbildības sajūtu, profesionāli, godprātīgi, objektīvi un taisnīgi, bez nepamatotas kavēšanās; viņi nedrīkst pieļaut nekādu ārēju iejaukšanos vai jebkādu citu ietekmi no ārpuses, kā rezultātā varētu tikt pārkāptas kādas no iepriekš minētajām saistībām.

Likums arī nosaka, ka prokuroriem jāsaglabā visas tās informācijas konfidencialitāte, kuru tie uzzinājuši, veicot savus darba pienākumus; no šā konfidencialitātes pienākuma viņus var atbrīvot tikai ģenerālprokurors, ja viņa rīcībā tam ir neatspēkojams pamatojums; ģenerālprokuroru no šā konfidencialitātes pienākuma var atbrīvot tikai tieslietu ministrs.

Prokuroru kategorijas un specializācija

Prokuroru amatu hierarhijas struktūra nosaka šādu virsprokuroru hierarhiju, proti, ģenerālprokurors un augstais prokurors, apgabala prokurors, municipālais prokurors un rajona prokurors.

Prokuroru specializāciju nosaka ģenerālprokurora rīkojumi; galvenokārt prokurori specializējas krimināllietās un ar kriminālnoziegumiem nesaistītās lietās.

Profesionālās apvienības

Čehijas Republikas Prokuroru asociācija [Unie státních zástupců ČR] ir brīvprātīga profesionāla organizācija, kuras mērķis ir nodrošināt palīdzību prokuroriem to uzdevumu veikšanā un veicināt tiesiskumu lēmumu pieņemšanā, nepieļaujot nekāda veida ietekmi. Asociācija veicina arī prokuroru un prokuroru kandidātu izglītību un pārstāv prokuroru intereses.

Prokuroru profesionālās ētikas kodekss ir prokuroru profesionālās darbības nolikums.

Prokuroru darbības uzraudzība

Prokuroru darbības uzraudzīšana ir daļa no procesa, kura mērķis ir nodrošināt vadības un kontroles attiecības starp dažāda līmeņa prokuratūrām un atsevišķas prokuratūras ietvaros prokuroru darba izpildē.

Prokuratūras administrēšanas mērķis ir nodrošināt apstākļus, lai prokuratūra varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus, īpaši personāla, organizatoriskā, ekonomiskā, finansiālā un izglītības ziņā, un uzraudzīt prokuratūrai uzticēto pienākumu pienācīgu izpildi. Galvenā prokurorus uzraugošā institūcija ir Tieslietu ministrija; pārējās institūcijas ir virsprokurori un to vietnieki. Virsprokurori ir atbildīgi Tieslietu ministrijai par savu prokuratūru administrēšanu.

Profesionālā atbildība

Atsevišķi tiesību akti nosaka, ka par zaudējumiem, kas radušies prokurora nelikumīgu lēmumu vai nepareizas procedūras piemērošanas dēļ, ir atbildīga valsts.

Prokurori ir atbildīgi arī par disciplināriem pārkāpumiem.

« Juridiskās profesijas - Vispārīgas ziņas | Čehija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 23-08-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste