Eiropas Komisija > ETST > Juridiskās profesijas > Austrija

Pēdējo reizi atjaunots: 09-08-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Juridiskās profesijas - Austrija

 

SATURS

1. Tiesneši 1.
2. Prokurori: 2.
3. Tiesas kalpotāji ar noteiktām izlemšanas tiesībām: 3.
4. Advokāti: 4.
5. Notāri: 5.

 

1. Tiesneši

Tiesneša izglītības iegūšana:

Pēc tam, kad pabeigtas tiesību zinātņu studijas, tiesas prakses absolvēšanai tiesnešu sagatavošanas dienesta ietvaros seko praktiskā apmācība ārpusuniversitātes iestādēs. Katru gadu pēc tam, kad tiek izskatīti uz Pavalsts Augstākās tiesas priekšsēdētāja publiski izsludinātajām, plānotajām vakancēm pretendējošo personu iesniegumi (vērtēšanas centrā, kur izvēlēti tiesnešu pārstāvji veic psiholoģiskās atbilstības pārbaudi un izsaka savu viedokli), Tieslietu ministrs izvēlas apmēram 60 tiesneša amata kandidātus. Tiesnešu sagatavošanas dienests (kopā ar tiesas praksi) principā ilgst četrus gadus un tiek absolvēts apgabaltiesās, pavalstu zemākās instances tiesās, prokuratūrās, brīvības atņemšanas iestādēs un advokātu vai notāru praksēs. Daļu dienesta apmācības var iziet arī Pavalsts Augstākajā tiesā, Augstākajā Tiesu palātā vai Tieslietu ministrijā. Tiesnešu sagatavošanas dienests noslēdzas ar tiesneša amata eksāmenu.

Tiesnešu apstiprināšana amatā:

Tiesneša amata eksāmena nokārtošanai seko pretendēšana uz vakantajām plānveida tiesnešu vietām (Pavalsts Augstākās tiesas priekšsēdētājs publiski izsludina pieteikšanos uz plānotajām tiesnešu vakancēm). Kad beidzies pieteikšanās termiņš uz visām plānveida vakancēm, kas paredzētas pavalstu apgabaltiesās un zemākās instances tiesās, attiecīgās pavalsts zemākās instances tiesas personāla senāts un augstākstāvošās Pavalsts Augstākās tiesas personāla senāts iesniedz iecelšanas priekšlikumus (norādot vismaz trīs personas; ja tiek piedāvāta vairāk nekā viena vakance, jānorāda vismaz divreiz vairāk personas nekā ieceļamo tiesnešu skaits).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesnešus ieceļ federālais prezidents. Sakarā ar to, ka šīs tiesības ir deleģētas federālajam tieslietu ministram, vairumu tiesnešu plānveida vakantajos amatos ieceļ viņš. Par tiesnešiem var tikt iecelti tikai Austrijas pilsoņi.

Tiesnešu statuss:

Sabiedriski tiesiskās dienesta attiecības (federālās iestādes kalpotāji). Tiesnešu neatkarību (atbrīvojumu no izpildvaras iejaukšanās, Federālās konstitūcijas (B-VG) 87. pants) garantē nosacījums par neatcelšanu no amata un neaizstāšanu (Federālās konstitūcijas 88. pants): izņemot aiziešanu pastāvīgā pensijā pēc likumā noteiktās vecuma robežas sasniegšanas, tiesnešus var atcelt no amata un piespiedu kārtā pārcelt citā amatā vai aizsūtīt pensijā tikai likumā noteiktajos gadījumos un veidos un uz formāla tiesas atzinuma pamata.

Konstitucionālajās tiesībās noteiktais īpašais statuss tiesnešiem tiek piešķirts tikai tiesneša amata pilnvaru izpildes ietvaros (visu likumā un amata pienākumu sadales ietvaros noteikto tiesas darbību nodrošināšanā, izņemot tieslietu pārvaldes lietas, kas saskaņā ar likumu neietilpst senātu vai komisiju kompetencē).

Juridiskā atbildība:

  • Disciplinārā tiesa: Tiesnešiem, kas apzināti izdarījuši profesionālo un amata pienākumu pārkāpumus, jāatbild disciplinārajai tiesai, kas ir izveidota pie Pavalsts Augstākās tiesas vai Augstākās tiesas palātas un sastāv tikai no tiesnešiem.
  • Krimināllietu tiesa: Ja apzinātam profesionālo pienākumu pārkāpumam piemīt arī kriminālpārkāpuma sastāvs (piemēram, dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā), tiesnesim jāatbild krimināllietu tiesai.
  • Civillietu tiesa: Puses, kas cietušas zaudējumus prettiesiskas un apzinātas tiesneša rīcības rezultātā, par to var celt prasību tikai pret valsti. Ļaunprātīgas rīcības un rupjas nolaidības gadījumā valsts var celt regresa prasību pret tiesnesi.

2. Prokurori:

Vispārīga informācija:

Prokuroriem ir jāpilda likumā noteiktie prokuratūru uzdevumi – galvenokārt valstiskās intereses krimināltiesību īstenošanas jomā. Prokuroru iejaukšanās civiltiesiskajā jomā paredzēta tikai laulības anulēšanas un personu izcelsmes noteikšanas procesos (un arī tikai ļoti ierobežotā apmērā).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pie katras no kopumā 17 krimināllietās kompetentajām pirmās instances tiesu palātām ir viena prokuratūra, bet pie Pavalsts Augstākās tiesas – pavalsts virsprokuratūra un Augstākās tiesu palātas – ģenerālprokuratūra. Pavalstu virsprokuratūras un ģenerālprokuratūra ir pakļautas federālajam tieslietu ministram. Ģenerālprokuratūrai nav rīkojumu tiesības attiecībā pret pavalstu virsprokuratūrām un atsevišķām prokuratūrām.

Pirmās instances tiesu prokuratūru pienākumos ietilpst arī apsūdzības pārstāvība attiecīgā tiesu apgabala apgabaltiesās. Šo uzdevumu pilda tā saucamie "apgabala pārstāvji", kuri darbojas prokuroru vadībā un uzraudzībā.

Prokuratūru rīkojumiem jābūt noformētiem rakstiski un pamatotiem. Ja tas nav iespējams tādēļ, ka aizkavēšanās ir saistīta ar eventuālu risku, mutiski dotie rīkojumi pēc iespējas drīz jāapstiprina rakstiski.

Ja prokurors uzskata viņam doto rīkojumu par prettiesisku, viņam par to jāziņo augstākstāvošajam prokuroram. Šādā gadījumā, kā arī vienmēr, kad prokurors pieprasa rakstisku rīkojumu, augstākstāvošajai personai jādod vai jāatkārto rīkojums rakstiski, citādi tas tiks uzskatīts par atsauktu.

Apstiprināšana prokurora amatā:

Prokurora amatā var tikt ieceltas tikai personas, kuras atbilst tiesnešu iecelšanai izvirzītajām prasībām un kurām ir vismaz vienu gadu ilga prakse tiesas tiesneša vai prokurora amatā. Vēl viens priekšnoteikums apstiprināšanai amatā ir Austrijas valsts pilsonība.

Pieteikšanās uz plānveida prokuroru vakancēm – tāpat kā uz plānveida tiesnešu vakancēm – jāizsludina publiski. No četrām personām sastāvošai personāla komisijai, kuras locekļi arī atbilst prokurora iecelšanai izvirzītajām prasībām, jāpārbauda saņemtie kandidātu pieteikumi un jāizvirza (nesaistoši) ierosinājumi par pretendentu atlasi. Personāla komisijām jābūt izveidotām pie pavalstu virsprokuratūrām, pie ģenerālprokuratūras un pie Federālās Tieslietu ministrijas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesīgs apstiprināt pretendentus prokurora amatā ir federālais prezidents, taču – tāpat kā tiesnešu gadījumā – vairumam plānveida prokuroru vakanču šīs tiesības ir deleģētas federālajam tieslietu ministram.

Juridiskā atbildība:

  • Prokurori, kas apzināti izdarījuši savu profesionālo un amata pienākumu pārkāpumus, atbild pie Federālās Tieslietu ministrijas izveidotai disciplinārajai komisijai. Disciplinārā komisija pieņem lēmumus kā no trim personām sastāvošs senāts, kura vienam loceklim ir jābūt prokuroram. Ja runa nav par izņēmuma gadījumiem, otrās instances kompetence ir pie Federālās valsts kancelejas izveidotai augstākajai disciplinārajai komisijai, kas arī lemj kā trīs personu senāts. Vienam senāta loceklim ir jābūt tieslietu resora pārstāvim. Disciplināro komisiju kompetences robežas sodu uzlikšanas jomā sniedzas līdz dienesta attiecību uzteikšanai.
  • Krimināltiesiskā un civiltiesiskā atbildība prokuroriem tiek regulēta tāpat kā tiesnešiem.

3. Tiesas kalpotāji ar noteiktām izlemšanas tiesībām:

Vispārīga informācija:

  • Tiesas kalpotāji ar noteiktām izlemšanas tiesībām Austrijā veido neaizstājamu tiesu darbības pīlāru. Patlaban vairāk kā trīs ceturtdaļas no visiem tiesu lēmumiem valstī pieņem kopskaitā 700 tiesas kalpotāji ar noteiktām izlemšanas tiesībām.
  • Tiesas kalpotāji ar noteiktām izlemšanas tiesībām ir īpaši apmācīti tiesu ierēdņi, kuriem saskaņā ar Federālo konstitūciju (B-VG 87. panta a) punkts) un Likumu par tiesas kalpotājiem bez tiesnešu pilnvarām (RPfG) ir uzticēts veikt precīzi aprakstītas darbības pirmās instances tiesu piekritībā ietilpstošās civillietās. Šo funkciju izpildē tiesas kalpotāji ir pakļauti tikai augstākstāvošajam tienesim, un viņiem ir saistoši tikai šī tiesneša rīkojumi, kas praksē tiek doti ārkārtīgi reti.

Tiesas kalpotāju ar noteiktām izlemšanas tiesībām darbības jomas:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • Tiesas kalpotāji ar noteiktām izlemšanas tiesībām tiek izmantoti sekojošās darba jomās:
    • civillietās, izpildu un maksātnespējas lietās („parādu noregulēšanas procedūrās“);
    • bezstrīda lietās;
    • zemesgrāmatu un kuģu reģistru lietās;
    • uzņēmumu reģistru lietās.
  • Katrā no augšminētajām darba jomām ir nepieciešama speciāla izglītība un atsevišķa iecelšana par tiesas kalpotāju ar noteiktām izlemšanas tiesībām attiecīgajā darba jomā.
  • Īpašs nosacījums attiecas uz tā saucamajām "vienkāršotajām parādu noregulēšanas procedūrām" (skat. Austrijas instrukcijas „Paātrinātie un vienkāršotie procesi“). Šādu vienkāršoto lietu izskatīšana ietilpst jebkura tiesas kalpotāja kompetencē, ja viņš ir absolvējis noteiktu jautājumu izlemšanai pilnvaroto tiesas kalpotāju apmācību pēc 1985. gada 31. decembra. Tiesas kalpotāji ar noteiktām izlemšanas tiesībām, kuri ir ieguvuši izglītību saskaņā ar agrāk piemērotajiem nosacījumiem, var pretendēt uz kompetences paplašināšanu, iekļaujot vienkāršotās parādu noregulēšanas procedūras, pēc tam, kad ir absolvējuši trīs mēnešus ilgus papildu apmācības kursus.

Kompetenču nodalīšana starp tiesnesi un tiesas kalpotāju ar noteiktām izlemšanas tiesībām:

  • Tiesas kalpotāja ar ierobežotām izlemšanas tiesībām kompetencē neietilpst visas augšminētajās darba jomās veicamās darbības un pieņemamie lēmumi. Viņu kompetencē iekļautās darbības ir precīzi uzskaitītas Likumā par tiesas kalpotājiem bez tiesnešu pilnvarām (RPfG), turklāt kompetenču diapazons atsevišķās darba jomās ir atšķirīgs.
  • Piemēram, zemesgrāmatu lietās tiesnesim vairs netiek piešķirti gandrīz nekādi uzdevumi; tādēļ šī darba joma praktiski ir uzskatāma par ekskluzīvu domēnu, kurā darbojas tikai tiesas kalpotāju ar ierobežotām izlemšanas tiesībām.
  • Arī vairumu izpildu lietu atrisina tiesas kalpotāji ar ierobežotām izlemšanas tiesībām; tiesnešu kompetencē ietilpst tikai īpaši sarežģītas lietas (piemēram, uz nekustamo īpašumu vērsta izpilde vai jau minētās parādu noregulēšanas procedūras, ja aktīvi pārsniedz 50 000 eiro).
  • Arī bezstrīda mantojuma un aprūpes lietās, vienkāršotās parādu noregulēšanas procedūrās un, visbeidzot, arī uzņēmumu reģistra lietās tiesas kalpotājiem ar ierobežotām izlemšanas tiesībām ir piešķirtas ļoti plašas kompetences robežas. Piemēram, viņi izskata mantojuma lietas, kurās mantojamā īpašuma summa nepārsniedz 100 000 eiro, kā arī aprūpes lietas, kurās aprūpējamās personas īpašuma vērtība nav lielāka par 100 000 eiro.

    Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesu ierēdņa ar ierobežotām izlemšanas tiesībām karjeras attīstība un izglītība:

  • Priekšnoteikums, lai veidotu karjeru kā tiesu ierēdnis ar ierobežotām izlemšanas tiesībām, ir gatavības eksāmenu nokārtošana augstskolā (respektīvi, "matura"). Šo eksāmenu var aizstāt ar tā saucamo "ierēdņu paaugstināšanas eksāmenu", ja attiecīgais Austrijas pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas astoņus gadus ir strādājis valsts amatā.
  • Lai varētu iziet apmācību kā tiesu ierēdnis ar ierobežotām izlemšanas tiesībām, pretendentam jābūt vismaz divus gadus strādājušam tiesas kancelejā un jānokārto tiesas kancelejas darbiniekiem paredzētais eksāmens, kā arī specializētais dienesta eksāmens. Tikai pēc tam Pavalsts Augstākās tiesas priekšsēdētājs atļauj tiesas ierēdnim mācīties par tiesas kalpotāju ar ierobežotām izlemšanas tiesībām.
  • Par tiesas kalpotāju ar ierobežotām izlemšanas tiesībām jāmācās trīs gadus, un apmācībā ietilpst:
    • nodarbināšana vienā vai vairākās tiesās, sagatavojot izlemšanai lietas izvēlētajā darba jomā,
    • piedalīšanās pamata apmācības kursā un praktiskās apmācības kursā izvēlētajā darba jomā, kā arī
    • divās daļās sadalīta gatavības eksāmena nokātošana.
  • Pēc sekmīgi nokārtota gatavības eksāmena Federālais tieslietu ministrs izsniedz kandidātam diplomu.
  • Jāievēro atšķirība starp šo diplomu un tiesas kalpotāja ar ierobežotām izlemšanas tiesībām apliecību, kas tiek izsniegta tikai pēc trīs gadus ilgās izglītības pabeigšanas un dod tiesības strādāt kā tiesas kalpotājam ar ierobežotām izlemšanas tiesībām. Tiesas kalpotāja ar ierobežotām izlemšanas tiesībām apliecība piešķir principiālas tiesības veikt tiesvedības darbības konkrētajā jomā visā federālās valsts teritorijā.
  • Pēc tam Pavalsts Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir jāizlemj, kādā tiesā un – eventuāli –kādā laika periodā attiecīgais ierēdnis ir nodarbināms kā tiesas kalpotājs ar ierobežotām izlemšanas tiesībām. Konkrētās tiesas līmenī tiesas priekšsēdētājs piekomandē tiesas kalpotāju ar ierobežotām izlemšanas tiesībām noteikta tiesneša vadītai tiesas nodaļai vai – nepieciešamība gadījumā – vairākās nodaļām. Tiesas nodaļas ietvaros pienākumu sadalīšanu veic attiecīgais tienesis.

4. Advokāti:

Vispārīga informācija:

  • Advokātu uzdevums un tiesības ir pārstāvēt puses visās tiesas un ārpustiesas, publiskās un privātās lietās, visās Austrijas Republikas tiesās un iestādēs.
  • Advokāta pienākumu veikšanai Austrijā nav nepieciešama oficiāla iecelšana amatā; tomēr profesionālo pienākumu pildīšanai tiek piemērotas zemāk izklāstītās prasības.

Profesionālo pienākumu pildīšanas priekšnoteikumi:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • Personām, kas vēlas strādāt advokāta profesijā, jāiziet vismaz deviņus mēnešus ilga jurista prakse tiesā (tiesas prakse) un trīs gadus ilga advokāta kandidāta prakse pie kāda Austrijas advokāta. Ar dokumentiem jāapliecina kopumā piecus gadus ilga prakse jurista profesijā un jānokārto advokāta eksāmens.
  • Advokāta eksāmenu var kārtot pēc trīs gadus ilgas praktiskās darba, kas vismaz deviņus mēnešus veikts tiesā un vismaz divus gadus – pie kāda praktizējoša advokāta. Vēl viens priekšnoteikums eksāmena sekmīgai nokātošanai bez tam ir arī līdzdalība obligātajos advokātu apmācības pasākumos, ko pretendentiem uz advokāta amatu organizē Advokātu palāta.
  • Personas, kuras atbilst minētajām prasībām, var pieteikties uz iekļaušanu tās Advokātu palātas sarakstā, kuras teritorijā tās vēlas reģistrēt savu biroju.
  • Pie zināmiem nosacījumiem arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Līguma par Eiropas Ekonomikas Zonu valstu advokāti Austrijas Republikā var:
    • īslaicīgi darboties kā advokāti,
    • pēc atbilstības eksāmena nokārtošanas iesniegt lūgumu par iekļaušanu attiecīgās advokātu palātas sarakstā vai
    • bez iepriekšējas atbilstības eksāmena kārtošanas, izmantojot izcelsmes valsts profesionālo apzīmējumu, nekavējoties izvietot prakses vietu Austrijā un pēc trīs gadus ilgas "efektīvas un regulāras" profesionālās darbības veikšanas Austrijā pilnībā integrēties Austrijas advokatūrā.
  • Pie noteiktiem nosacījumiem atsevišķas, precīzi norobežotas advokāta darbības Austrijas Republikā uz laiku var veikt arī GATS dalībvalstu advokātu kameru locekļi.

    Lapas augšmalaLapas augšmala

Juridiskā atbildība:

  • Disciplinārā atbildība
    • Advokāti, kuri pieļāvuši amata pienākumu vai ētikas pārkāpumus, atbild vietējās Advokātu palātas ievēlētai disciplinārajai padomei. Disciplinārās padomes kompetence soda uzlikšanas jomā sniedzas līdz svītrošanai no advokātu saraksta.
    • Otrajā instancē no trim personām sastāvoša senāta formā lēmumus pieņem Augstākā advokātu un advokātu kandidātu apelācijas un disciplinārā komisija, kas sastāv no diviem Augstākās tiesu palātas tienešiem un diviem advokātiem.
  • Bez tam advokātiem, protams, var iestāties arī kriminālā un civiltiesiskā atbildība.

5. Notāri:

Vispārīga informācija:

  • Uz privāttiesībām balstīto juridisko attiecību noregulēšanai iedzīvotāju rīcībā ir notārs kā neatkarīga un bezpartejiska profilaktiskā tiesiskuma institūcija. Galvenais notāra uzdevums ir līdzdalība tiesiskajos procesos un iedzīvotāju juridiskā apkalpošana. Notārs apliecina publiskus dokumentus, nodrošina trešo personu īpašuma saglabāšanu, sastāda privātus dokumentus un pārstāv puses – galvenokārt bezstrīda jautājumos. Bez tam, notārs tiesas uzdevumā darbojas dažādos procesos, izņemot strīdus jautājumus. Sevišķi bieži viņš kā tā saucamais tiesas komisārs tiek pieaicināts mantojuma procesos. Notāra pienākums ir nodrošināt, lai mirušas personas īpašums tiktu saglabāts un nodots pilntiesīgajiem mantiniekiem. Šim darbam ir nepieciešamas īpašas zināšanas mantojuma tiesību un bezstrīda procedūru jomā, kā rezultātā iedzīvotāji pastāvīgi uzaicina notārus piedalīties testamentu sastādīšanā, kā arī izmanto viņu konsultācijas un pārstāvību mantojuma lietās kopumā.
  • Notāra amats ir publisks, taču viņam nav ierēdņa statusa. Viņš uzņemas ar biroja darbību saistīto ekonomisko risku, taču nenodarbojas ar komercdarbību. Viņa profesija līdzinās brīvajai profesijai, taču tiesas komisāra funkcijas viņš pilda kā tiesu institūcija.
  • Notāru skaitu un prakses vietu izvietojumu ar rīkojuma starpniecību nosaka federālais tieslietu ministrs. Patlaban Austrijā ir 460 notāru vietas.

Notāra izglītība:

  • Ceļš līdz iecelšanai par notāru ir ilgs. Tiesību zinātņu studiju absolventiem, kas interesējas par notāra profesiju, jāatrod notārs, kas viņus pieņem darbā par kalpotājiem un piesaka iekļaušanai notāra amata kandidātu sarakstā. Iekļaušana kompetentās notariāta palātas kandidātu sarakstā ir pieļaujama tikai tad, ja pretendents ir izgājis deviņus mēnešus ilgu tiesu praksi kā tiesas praktikants un brīdī, kad pirmoreiz tiek iekļauts notāra amata kandidātu sarakstā, nav sasniedzis 35 gadu vecumu. Citos gadījumos iekļaušanu sarakstā var atteikt tikai svarīgu iemeslu dēļ, piemēram, ja pastāv nenokārtotas īpašuma attiecības.
  • Pēc kļūšanas par notāra amata kandidātu cita veida darbība nav atļauta. Papildu nodarbošanās gadījumā obligāti jāsaņem atļauja.
  • Notariāta eksāmens jākārto divās daļās. Pirmo daļu drīkst kārtot ne agrāk kā 18 mēnešus pēc kandidāta statusa iegūšanas un ne vēlāk kā piektā kandidēšanas gada beigās, bet otro daļu – ne agrāk kā pēc vēl vienu gadu ilgas praktiskas darbības notāra kandidāta statusā un ne vēlāk kā līdz desmitā kandidēšanas gada beigām. Lai iegūtu atļauju piedalīties notariāta eksāmenā, notāra amata kandidātam jāapmeklē notariāta palātas rīkotie, obligātie apmācības pasākumi.

Apstiprināšana notāra amatā:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • Pieteikšanās uz vakantajām notāru vietām, kas ir atbrīvojušās vai izveidotas no jauna, iepriekš jāizsludina publiski. Likums (Notariāta nolikuma 6. pants) bez tam pieprasa, lai pretendenti uz notāra amatu būtu
    • Austrijas valsts pilsoņi,
    • sekmīgi pabeiguši tiesību zinātņu vai tiesību un sabiedrisko zinātņu studijas un saņēmuši atbilstošu diplomu,
    • nokārtojuši notariāta eksāmenu un
    • septiņus gadus strādājuši jurista profesijā, no tiem vismaz trīs gadus – kā notāra amata kandidāti pēc notariāta eksāmena nokārtošanas.
  • Taču šie pamatnosacījumi vēl nodod tiesības tikt ieceltam notāra amatā. Kandidēšanas procedūras ietvaros pretendentus novērtē un atlasa vietējā notariāta palāta un pēc tam – kompetentās pirmās instances tiesu palātas un Pavalsts augstākās tiesas personāla senāti, kā noteicošo novērtējuma kritēriju piemērojot praktiskās pieredzes ilgumu. Notariāta palāta un divi personāla senāti katrs ierosina Federālajam tieslietu ministram trīs kandidatūras. Ministram šie ierosinājumi nav saistoši, tomēr praksē viņš parasti ieceļ amatā kādu no atlasītajiem kandidātiem.
  • Patlaban kandidāti, kas pirmoreiz tiek apstiprināti notāra amatā, ir caurmērā 41 gadu veci. Notāra pienākumus viņi var pildīt līdz tā kalendārā gada 31. janvārim, kurā viņi sasniedz 70 gadu vecumu. Pārcelšana citā notāra amatā pēc 64 gadu vecuma sasniegšanas vairs netiek pieļauta, tāpat kā pārcelšana citā amatā nav pieļaujama arī tad, ja pretendents savā pēdējā notāra amatā nav nostrādājis vismaz sešus gadus. Netiek pieļauta arī notāra pārcelšana citā notāra amatā uz iestāžu rīkojuma pamata.

    Lapas augšmalaLapas augšmala

Notariāta uzraudzība; juridiskā atbildība:

  • Sakarā ar oficiālu dokumentu sastādīšanas un tiesas komisāra funkcijām notāri ir pakļauti īpašai kontrolei. Notariāta uzraudzība ietilpst federālā tieslietu ministra, tieslietu pārvaldes un tieši notariāta palātu pienākumos.
  • Uz notāriem attiecas vienotas disciplinārās tiesības.
    • Disciplināros pārkāpumus pirmajā instancē izskata Pavalsts Augstākā tiesa, kas darbojas kā notāru disciplinārā tiesa, un otrajā instancē Augstākā tiesu palāta, kas darbojas kā notāru disciplinārā tiesa, un lēmumus pieņemošo senātu sastāvā vienmēr ir jābūt arī notāriem.
    • Disciplinārās tiesas uzlikto sodu diapazons sniedzas līdz atcelšanai no amata.
    • Vienkāršus noteiktās kārtības pārkāpumus izskata notariāta palāta un apelācijas instancē – Austrijas notariāta palātas pastāvīgā komisija.
  • Bez tam, bez disciplinārās atbildības notāriem, protams, var iestāties arī kriminālā un civiltiesiskā atbildība.
    • Ja notārs darbojas kā tiesas komisārs, viņš krimināltiesību izpratnē ir uzskatāms par ierēdni un tādēļ ir atbildīgs par tā saucamajiem amata noziegumiem, sevišķi, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu.
    • Viņa civiltiesiskā atbildība tiek regulēta dažādi: Darbodamies tiesas komisāra statusā, notārs ir pakļauts tādiem pašiem atbildības nosacījumiem kā tiesnesis un prokurors. Tas nozīmē, ka puses nevar vērsties tieši pret viņu, bet prasība par zaudējumu kompensāciju ir jāvērš pret valsti. Apzinātas rīcības vai rupjas nolaidības gadījumā valsts var izvirzīt regresa prasību. Taču ārpus tiesas komisāra darbības notārs civiltiesiski atbild tieši pusēm.

« Juridiskās profesijas - Vispārīgas ziņas | Austrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 09-08-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste