Eiropas Komisija > ETST > Tiesiskā kārtība > Zviedrija

Pēdējo reizi atjaunots: 29-08-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Tiesiskā kārtība - Zviedrija

 

SATURS

Tiesību avoti Tiesību avoti
Tiesību avotu hierarhija Tiesību avotu hierarhija
Starptautiskie nolīgumi Starptautiskie nolīgumi
Likumdošanas process Likumdošanas process
Stāšanās spēkā Stāšanās spēkā
Konflikti, piemērojot tiesību aktus Konflikti, piemērojot tiesību aktus

 

Tiesību avoti

Zviedrijā tiesību avoti galvenokārt sastāv no likumdošanas aktiem, tiesu prakses un ierosināto tiesību aktu sagatavošanas darbiem.

Visnozīmīgākie tiesību avoti ir likumdošanas akti. Tie ir drukāti un izsludināti likumdošanas aktu krājumos. Likumdošanas akti tiek iedalīti tiesību aktos, rīkojumos un regulās. Tiesību aktus pieņem parlaments, rīkojumus – valdība, bet regulas izdod varas iestādes.

Tiesu lēmumiem, tiesu praksei ir nozīmīga loma tiesību aktu piemērošanā. Tas jo īpaši ir piemērojams lēmumiem no augstākām instancēm, Augstākās tiesas un Augstākās Administratīvās tiesas.

Sagatavošanās darbi ierosinātiem tiesību aktiem, t. i., teksti, kas ir izveidoti saistībā ar likumdošanas procesu, arī tiek izmantoti tiesību aktu piemērošanā.

Var teikt, ka doktrīnas, komerciālas paražas, līguma noteikumi un vispārīgas paražas, ir papildu tiesību avoti.

Tiesību avotu hierarhija

Visnozīmīgākie likumi ir konstitucionālie likumi. Zviedrijai ir četri konstitucionālie likumi: konstitūcijas akts, pēctecības akts, preses brīvības akts un runas brīvības akts. Tos var mainīt tikai ar īpašu procedūru (plašāk par to turpmāk tekstā!). Tad seko citi tiesību akti, rīkojumi un regulas jau minētajā kārtībā.

Sagatavošanās darbs un tiesu prakse ir papildu tiesību avoti. Sagatavošanās darbi palīdz piemērot tiesību aktus. Valdības likumprojektu sagatavošanas darbam ir liela nozīme. Tāpat arī tiesu praksei ir liela nozīme tiesību aktu piemērošanā. Vislielākā nozīme ir pēdējiem sagatavošanās darbiem. Ja tiesību akti ir veci vai arī, ja tiesību aktu jomā ir notikušas daudzas pārmaiņas, tiesu prakses nozīme palielinās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Starptautiskie nolīgumi

Starptautiskajiem nolīgumiem ir jābūt iekļautiem Zviedrijas tiesību aktos, lai tiesas un citas iestādes, piemērojot tiesību aktus, tos varētu piemērot. Nolīgumu var iekļaut vai nu to iestrādājot Zviedrijas konstitucionālajā tekstā, vai izmantojot kā atsevišķu tiesību aktu, kas nosaka, ka nolīgums ir piemērojams Zviedrijā.

Tomēr ES tiesību akti ir gaidāmi no šī principa, tā kā Zviedrija ir pārsūtījusi daļu savu regulatīvo iespēju uz ES. Tāpēc ES tiesību akti tiek piemēroti konkrētā apmērā tieši Zviedrijā bez jebkāda veida starpposma tiesību aktiem. Lūdzu, skatīt plašāku informāciju par to sadaļā Tiesiskā kārtība ES.

Likumdošanas process

Tikai parlaments var pieņemt tiesību aktus. Vairums tiesību aktu tiek izveidoti pēc valdības priekšlikumiem. Arī parlamenta locekļi un parlamentārās komitejas var iesniegt likumprojektus. Tāpat arī politiskās partijas, interešu grupas, asociācijas un individuālas personas var uzņemties iniciatīvu un pieteikt likumdošanas grozījumus.

Pirms valdības likumprojekta izveides, jautājums ir jāizpēta. To var veikt komiteja vai var tikt izstrādāta anketa, vai paša ministru kabineta sekretariāta civildienesta ierēdņi pēta šo jautājumu. Parasti likumprojekts tiek iesniegts vairākām saistītām varas iestādēm un asociācijām un tad tām tiek sniegta iespēja izteikt komentārus par priekšlikumu. Beidzoties komentāru iesniegšanas laika posmam, ministru kabineta sekretariātā apsver likumprojektu. Vairums likumprojektu tiek iesniegti Likumdošanas padomei – iestādei, kuru galvenokārt veido Augstākās tiesas un Zviedrijas Augstākās Administratīvās tiesas tiesneši. Likumdošanas padome pārbauda likumprojektu no juridiski tehniskā skatu punktu. Likumdošanas padome komentāri tiek nodoti ministru kabineta sekretariātā, kas atkal izskata likumprojektu. Šī kārtība beidzas valdības likumprojektā, kas tiek iesniegts parlamentam. Parlamentā tas tiek iesniegts komitejai, kas pārbauda priekšlikumu. Tad parlaments pieņem lēmumu, vai tiesību akts ir apstiprināms, vai ne. Protams, ka parlaments var mainīt iesniegto priekšlikumu. Kad parlaments ir pieņēmis lēmumu, valdība izdod un izsludina jauno tiesību aktu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Dažos gadījumos valdība var izdot regulas ar rīkojumu palīdzību. No vienas puses valdībai ir neatkarīga jurisdikcija saistībā ar regulu izdošanu, bet no otras puses parlaments var pilnvarot valdību izdot regulas noteiktās jomās. Valdības neatkarīgajā regulatīvajā jaudā iekļaujas regulas, kas ir saistītas ar aktu izpildi, un regulas, kuras parlaments nav izdevis saskaņā ar konstitucionālām tiesībām, tomēr tajā nav regulu, kas uzliek saistības individuālām personām. Regulas ar noteiktu saturu iekļaujas tikai parlamenta jurisdikcijā un nevar tikt deleģētas.

Grozot konstitucionālās tiesības, parlamentam ir jāpieņem identiski lēmumi divas reizes un parlamenta vēlēšanām ir jānotiek starp šiem abiem lēmumiem. Turklāt galvenais noteikums ir tāds, ka no brīža, kad jautājums parlamentā tika izvirzīts pirmo reizi, un vēlēšanām ir jāpaiet vismaz deviņiem mēnešiem.

Stāšanās spēkā

Parasti tiesību aktā ir norādīts tā stāšanās spēkā brīdis. Tomēr reizēm stāšanos spēkā nosaka atsevišķs, t. s. izsludināšanas akts vai valdību pilnvaro akts, kas nosaka spēkā stāšanās dienu un vēlāk to īsteno, izmantojot atsevišķu rīkojumu.

Ar rīkojumiem saistīta procedūra nav tik plaša un sarežģīta. Pēc izmeklēšanas valdība pati var izlemt par rīkojumu. Tā stāšanās spēkā datums ir atrodams pašā rīkojumā. Tāpēc nav nepieciešams īpašs izsludināšanas lēmums.

Konflikti, piemērojot tiesību aktus

Ja, piemērojot tiesību aktus, rodas konflikts, lai izlemtu, kuram noteikumam ir prioritāte, tiek izmantoti vispārēji interpretācijas principi.

  • ”Lex superior” nozīmē, ka likumam ar augstāku vietu hierarhijas līmenī ir priekšroka.
  • ”Lex specialis” nozīmē, ka visspecializētākajam likumam ir priekšroka.
  • ”Lex posterior” nozīmē, ka vecāks likums zaudē savas pozīcijas jaunākā priekšā.

Pastāv arī noteikumu testēšanas iespēja, kuru regulē konstitucionālās tiesības. Ja tiesa vai cita oficiāla iestāde konstatē, ka valdības vai parlamenta regula ir konfliktā ar konstitucionālā tiesību akta vai augstāka likuma noteikumiem, regula nevar tikt piemērota, ja trūkums ir acīmredzams (Konstitūcijas akta 14. iedaļas 11. nodaļa).

Zviedrijā nav konstitucionālās tiesas.

« Tiesiskā kārtība - Vispārīgas ziņas | Zviedrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 29-08-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste