Tiesiskā kārtība - Slovākija

SATURS 1. Juridiskie instrumenti jeb tiesību avoti  2. Citi tiesību avoti  3. Tiesību avotu hierarhija (normatīvu hierarhija)  4. Kā Slovākijā stājas spēkā starptautiskie dokumenti?  5. Iestādes, kas ir tiesīgas pieņemt juridiskos noteikumus (ar likumu noteiktās iestādes)  6. Likumdošanas process  6.1. Likumprojekta ierosināšana  6.2. Likumprojekta apspriešana  6.3. Balsojums par likumprojektu  6.4. Parakstīšana  6.5. Izsludināšana  7. Kā stājas spēkā valsts juridiskie dokumenti?  8. Kā Slovākijā tiek risinātas pretrunas atšķirīgu tiesību avotu vidū?

 

1. Juridiskie instrumenti jeb tiesību avoti

Terminu „tiesību avoti” izmanto trijās nozīmēs:

1. Tiesību avoti materiālajā nozīmē – materiālie tiesību avoti;
2. Tiesību avoti gnozeoloģiskā nozīmē– tiesību zināšanu avoti;
3. Tiesību avoti formālā nozīmē – formāli tiesību avoti.

Pamatojoties uz to, kā juridiskie standarti radās un saistošo formu, kādā tie ir izteikti, tradicionāli tiek izšķirti četri tiesību avotu veidi.

1. Tiesību paražas.
2. Precedenti (tiesu prakse).
3. Normatīvie juridiskie tiesību akti.
4. Normatīvie līgumi:
• pie tam vispārējie juridiskie principi un veselais saprāts;
• arī mūslaiku grāmatas, juridiskā literatūra un ekspertu ziņojumi.

Starptautiskie nolīgumi ir valsts tiesību avots, ja likumīgi ietverti Slovākijas Republikas tiesību sistēmā.

2. Citi tiesību avoti

Precedentu tiesības – juridiskā paraža

1. tā ir vēsturiski visvecākais, sākotnējais tiesību avots;
2. tā veido it kā pāreju uz regulējumu, kam pamatā likums, no sākotnējām paražām un izmantošanas, un sabiedrības sociālās pašregulācijas;
3. paraža ir uzvedības noteikums, kas, atkārtoti izmantojot ilgākā laikā, ir iesakņojies cilvēku domāšanā un uzvedībā, un sabiedrība un valsts to ir vispārēji pieņēmusi;
4. lai paražu atzītu par juridiski saistošu, tai ir jāatbilst zināmiem kritērijiem, proti:
1. laika faktoram;
2. vispārīgumam;
3. noteiktībai.

Slovākijas tiesiskajā sistēmā juridiskās paražas ir spēkā esoši tiesību avoti tikai tad, ja uz tām likumā ir skaidra atsauce (Civilkodekss attiecas uz blakus paražām), bet tādējādi tās nekļūst par oficiālu tiesību avotu. Tās iegūst likuma spēku no likuma, kas uz tām attiecas.

Lapas augšmala

Attiecībā uz tiesu praksi Slovākijā tiesu spriedumi nav vispārēji juridiski saistoši. Tie nav tiesību avots. Tomēr pieņemot spriedumus, tiesas ievēro Slovākijas Augstākās tiesas lēmumus. Augstākās tiesas lēmumi tomēr ir tiesību avoti tikai de facto nevis de iure.

3. Tiesību avotu hierarhija (normatīvu hierarhija)

Viens no Slovākijas tiesiskās sistēmas pamatprincipiem ir normatīvu hierarhija. No likumības viedokļa ir svarīgi izprast to pareizo vietu tiesiskajā praksē un ieviešanā. Tomēr normatīvu hierarhija nav vienkārši tiešas loģiskas prioritātes vai pakārtotības jautājums. Hierarhija attiecas uz visu likumīgās varas jautājumu un arī ietver kategorisku pavēli, ka juridisku noteikumu var noteikt tikai kādā likumā pilnvarotā iestāde minētā likuma un savas likumdošanas jurisdikcijas ietvaros.

Juridiskie noteikumi tiek klasificēti kā dokumenti ar “juridisku spēku”. Juridiskais spēks attiecas uz juridisko noteikumu kopumu, sakarā ar ko viens noteikums ir pakļauts otram (t.i. noteikumam ar lielāku juridisko spēku) vai viens noteikums ir atvasināts no noteikuma ar lielāku juridisko spēku. Situācijā ar juridiskajiem noteikumiem ar atšķirīgu juridisko spēku vājāks noteikums nedrīkst būt pretrunā ar stiprāku, turpretim stiprāks noteikums vājāko var ignorēt.

Attiecībā uz juridiskā spēka līmeni juridiskie noteikumi hierarhiski var būt iedalīti šādi:

A. Primārā likumdošana (tiesību akti)

1. Konstitucionālie tiesību akti (vienmēr primāri).
2. Likumi (primāri vai atvasināti no konstitucionālajiem aktiem).

B. Sekundārā likumdošana (zemākā līmenī nekā likums)

Lapas augšmala

1. Valdības noteikumi – vienmēr sekundāri.
2. Atsevišķu valdības iestāžu juridiskie noteikumi – vienmēr sekundāri.
3. Pašvaldību un vietējo iestāžu (biroju) noteikumi – primāri vai sekundāri.
4. Juridiskie noteikumi, ko ārpus kārtas izdevušas citas nevis valdības iestādes – vienmēr sekundāri.

Juridisko noteikumu sistēmā, ja attiecīgajam likumam ir prioritāte, tas pamatā nozīmē, ka visiem citiem juridiskajiem noteikumiem ir jāizriet no šī likuma, ir jābūt ar to savienojamam un nevis pretrunā. Tas nozīmē, ka praksē situācijā, kur juridiskais noteikums, kas hierarhijā atrodas zemāk, ir pretrunā ar augstāku noteikumu, ir jārīkojas saskaņā ar augstāku noteikumu.

4. Kā Slovākijā stājas spēkā starptautiskie dokumenti?

Vispārējā pārņemšanas sistēmā ir prasība, lai attiecīgajā valsts tiesību akta avotā (parasti konstitūcijā vai likumā) ir noteikums ar atsauci uz starptautisko tiesību aktu.

Īpašā pārņemšanas sistēmā ir prasība pieņemt divus vai vairākus juridiskos dokumentus. Pirmais parasti ir parlamenta balsojums, sakarā ar ko Slovākijas Republikas Valsts padome apstiprina starptautiskos politiskos nolīgumus, starptautiskos vispārēja rakstura ekonomiskos nolīgumus un starptautiskos nolīgumus, kas pieprasa izdot likumu, lai tie stātos spēkā. Otrkārt, starptautiskos nolīgumus ratificē prezidents, kad tos ir pieņēmis parlaments. Ja nolīguma īstenošana nepieprasa likuma izdošanu, pielietotā kārtība ir valdības vai atsevišķu tās ministru apstiprinājums nevis ratifikācija. Trešais solis ir ratificētā vai apstiprinātā starptautiskā nolīguma izsludināšana Slovākijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Zbierka zákonov Slovenskej republiky “.

Lapas augšmala

Noteikumi ir vispāratzīti saistoši normatīvie juridiskie dokumenti.

• tie ir prioritāri pār valsts tiesību aktiem un neprasa pārņemšanu valsts tiesību aktos;
• tie stājas spēkā dienā, kas tajos ir paredzēta, vai
• ja šāda diena noteikta nav, tie stājas spēkā 20 dienas pēc to publicēšanas;
• tie ir saistoši no dienas, kad tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Direktīvas ir saistošas tikai attiecībā uz rezultātiem, kas no tām izriet.

Lēmumi ir atsevišķi juridiskie dokumenti, kas ir saistoši tikai tām pusēm, kurām tie ir adresēti; tie stājas spēkā dienā, kas tajos ir noteikta, vai, ja šāda diena nav noteikta, 20. dienā pēc to publicēšanas.

Ieteikumi un atzinumi nav juridiski saistoši.

5. Iestādes, kas ir tiesīgas pieņemt juridiskos noteikumus (ar likumu noteiktās iestādes)

Slovākijas Republikas Valsts padome – konstitūcija, konstitucionālie akti, likumi, citi starptautiskie nolīgumi nevis likumi, starptautiskie nolīgumi ar likuma spēku

Slovākijas Republikas valdība – valdības noteikumi

Ministrijas un citas centrālās valdības iestādes – dekrēti, deklarācijas un pasākumi

Pašvaldības un pilsētu domes – vispārēji saistoši noteikumi

Slovākijas Republikas pilsoņi (balsstiesīgie) – referenduma rezultāti ar konstitucionāla akta spēku, referenduma rezultāti ar likuma spēku

Pašvaldības vai pilsētu iedzīvotāji – vietējā referenduma rezultāti ar vispārēji saistoša noteikuma spēku

Lapas augšmala

Pašvaldību un pilsētu domes un vietējās pašvaldības iestādes – vispārēji saistoši noteikumi.

6. Likumdošanas process

Likumdošanas procesa posmi

1. Likumprojekta iesniegšana – likumprojekta ierosināšana
2. Likumprojekta apspriešana
3. Balsojums (lēmums par likumprojektu)
4. Pieņemtā likumprojekta parakstīšana
5. Normatīvā juridiskā dokumenta izsludināšana (publicēšana)

6.1. Likumprojekta ierosināšana

Saskaņā ar Likuma Nr. 460/1992 (Slovākijas Konstitūcijas) 87. nodaļas 1. punktu likumprojektus var iesniegt:

1. Slovākijas Republikas Valsts padomes komisijas
2. Parlamenta deputāti
3. Slovākijas Republikas valdība

Iesniegtie likumprojekti ir izklāstīti rindkopās ar paskaidrojuma rakstu.

6.2. Likumprojekta apspriešana

Saskaņā ar Slovākijas Republikas Valsts padomes procedūras noteikumiem (Likums Nr. 350/1996) likumprojekti tiek skatīti trijos lasījumos.

Pirmajā lasījumā notiek vispārējas debates par ierosinātā likuma būtību vai tā sauktā “filozofija”. Šajā posmā nedrīkst iesniegt ne grozījumus, ne pielikumus.

Otrajā lasījumā likumprojektu apspriež Valsts padomes komisijas, kurām tas ir jāizskata. Ikvienam likumprojektam ir jānonāk Konstitucionālajā komisijā, īpaši attiecībā uz tā savienojamību ar Slovākijas Konstitūciju, konstitucionālajiem aktiem, starptautiskajiem nolīgumiem, kas ir saistoši Slovākijas Republikā, likumiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem. Otrajā lasījumā drīkst iesniegt grozījumus un pielikumus, un par tiem balso, kad ir beigušās komisiju apspriedes. Tāpēc dažādās nostājas ir jāapkopo pirms likumprojektu izskatīšanas Valsts padomē; tas ir Koordinācijas komitejas pienākums, kura pēc tam ar īpašu rezolūciju apstiprina komisiju kopīgo ziņojumu. Ziņojums kalpo par pamatu Valsts padomes debatēm un balsojumam par otro likumprojekta lasījumu.

Lapas augšmala

Trešais lasījums attiecas uz tiem likumprojekta noteikumiem, par kuriem grozījumus vai pielikumus apstiprināja otrajā lasījumā. Trešajā lasījumā parlamenta deputāti var ierosināt tikai tādus grozījumus kā likumdošanas projekta kļūdu un gramatikas un drukas kļūdu labojumus. Grozījumi un pielikumi, kas ir domāti citu kļūdu labošanai, ir jāierosina vismaz 30 parlamenta deputātiem. Pēc to apspriešanas par likumprojektu balso kopumā.

6.3. Balsojums par likumprojektu

• Konstitūciju par pieņemt vai grozīt un atsevišķus pantus atcelt tikai tad, ja to pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, kas nozīmē trīs piektdaļas no visiem valsts padomes deputātiem.
• Lai pieņemtu tiesību aktu, par to ir jābalso vismaz pusei no klātesošajiem deputātiem.
• Valsts padomei ir kvorums, ja balsojumā piedalās vismaz puse no tās deputātiem.

6.4. Parakstīšana

• Pieņemto likumprojektu paraksta:
1. Slovākijas Republikas prezidents;
2. Valsts padomes priekšsēdētājs;
3. Ministru prezidents.
• Šis procedūras posms nozīmē satura, procedūras pareizības un pieņemtā likumprojekta galīgā varianta pārbaudi. Ar parakstīšanu šie visaugstākās dienesta pakāpes konstitucionālie ierēdņi apstiprina likumu tā redakcijā.
• Prezidentam ir tiesības izmantot tā saukto atlikšanas veto un atteikties parakstīt un pieņemt likumu, pamatojoties uz kļūdainu saturu. Kopā ar komentāriem viņš pieņemto dokumentu nosūta atpakaļ Valsts padomei otrreizējai apspriešanai. Atpakaļ nosūtīto likumprojektu izskata otrajā un trešajā lasījumā, jo tas attiecas tikai uz prezidenta komentāriem. Šajā posmā Valsts padome prezidenta komentārus drīkst ņemt vērā, lai arī tas nav jādara. Valsts padome drīkst noraidīt atlikšanas veto, balsojot vēlreiz; tādā gadījumā dokuments ir jāizsludina, lai gan prezidentam tas jāparaksta nav.

6.5. Izsludināšana

• ir galīgais likumdošanas procesa posms;
• valsts mērogā piemērojamie juridiskie noteikumi oficiāli tiek publicēti Slovākijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Zbierka zákonov”; to publicēšana ir Slovākijas Tieslietu ministrijas pienākums.

7. Kā stājas spēkā valsts juridiskie dokumenti?

Valsts mērogā piemērojamie juridiskie noteikumi oficiāli tiek publicēti Slovākijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Zbierka zákonov”; to publicēšana ir Slovākijas Republikas Tieslietu ministrijas pienākums. Normatīvie juridiskie dokumenti stājas spēkā publicēšanas dienā.

Lapas augšmala

Ņemot vērā to ierobežoto teritoriālo pielietojumu, vietējie juridiskie noteikumi tiek pielikti pie oficiālā paziņojumu dēļa noteiktā periodā, kas parasti ir 15 dienas.

8. Kā Slovākijā tiek risinātas pretrunas atšķirīgu tiesību avotu vidū?

• Normatīvais dokuments ar zemāku juridisko spēku nedrīkst būt pretrunā ar normatīvo dokumentu, kam ir augstāks juridiskais spēks.
• Normatīvo dokumentu drīkst atsaukt vai grozīt tikai ar vienāda vai augstāka juridiskā spēka normatīvo dokumentu.

Ja ir pretrunas starp juridiskajiem noteikumiem ar vienādu spēku, juridiskā prakse ir piemērot principu, ka jaunāks noteikums atceļ vai groza vecāku noteikumu, un principu, ka īpašs noteikums atceļ vai groza vispārēju noteikumu.

Slovākijas Republikas Konstitucionālā tiesa uzrauga un nosaka, vai ir savienojami šādi dokumenti:

1. tiesību akti ar Konstitūciju un konstitucionālajiem aktiem;
2. valdības noteikumi, vispārēji saistoši juridiskie ministriju un citu valdības iestāžu noteikumi ar Konstitūciju, konstitucionālajiem aktiem un tiesību aktiem;
3. vispāratzīti saistošie vietējo iestāžu noteikumi ar Konstitūciju un tiesību aktiem;
4. vispāratzīti saistoši vietējo valsts administrācijas iestāžu noteikumi ar Konstitūciju, tiesību aktiem un citiem vispārēji saistošiem juridiskajiem noteikumiem;
5. vispāratzīti saistoši juridiskie noteikumi ar starptautiskajiem nolīgumiem, kas izsludināti veidā, ko nosaka tiesību aktu izsludināšanas noteikumi.

Ja Konstitucionālā tiesa nosaka, ka juridiskie noteikumi nav savienojami, noteikumi vai to attiecīgās daļas vai nosacījumi vairāk nav saistoši. Ja iestādēm, kas izdeva noteikumus, neizdodas tos saskaņot ar attiecīgiem augstāka juridiska spēka dokumentiem noteiktajā laikā no lēmuma izdošanas dienas, noteikumi vai to attiecīgās daļas vai tajos esošie nosacījumi zaudē spēku.

« Tiesiskā kārtība - Vispārīgas ziņas | Slovākija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 29-08-2006