Eiropas Komisija > ETST > Tiesiskā kārtība > Slovēnija

Pēdējo reizi atjaunots: 16-08-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Tiesiskā kārtība - Slovēnija

  • Slovēnijā ir šādi likumdošanas avoti: Konstitūcija, zakoni (Likumi), ratificēti un publicēti starptautiskie līgumi, ES lēmumi un regulas, ieviešanas likumdošana (uredbe (dekrēti), pravilniki (noteikumi), odloki (rīkojumi) un sklepi (lēmumi)) un vietējo pašvaldību pieņemtie vispārīgie dokumenti. Slovēnijas Konstitūcijas 8. pants nosaka, ka Likumiem un citiem dokumentiem ir jāatbilst vispārēji piemērojamiem starptautisko tiesību aktu principiem un līgumiem, kas Slovēnijai ir saistoši. Saskaņā ar 153. pantu atsevišķiem valsts varas iestāžu, vietējo pašvaldību un valsts pilnvaroto likumiem un darbībām ir jābalstās uz Likumu vai dokumentu, kas ir pieņemts, ievērojot Likumu.

Sekundārie likumdošanas avoti ir tiesu prakse, īpaši Konsitucionālās tiesas, Augstākās tiesas un augstāku tiesu lēmumi, un izmantošana un paražas.

  • Visaugstākais likumdošanas avots ir Konstitūcija, kam pēc hierarhijas seko Likumi, tad ieviešanas likumdošana un vietējo pašvaldību dokumenti. Konstitūciju un Likumus saskaņā ar likumdošanas procedūru pieņem Državni zbor (Nacionālā Asambleja). Ieviešanas likumdošanu – dekrētus, noteikumus, rīkojumus un lēmumus – pieņem valdība vai atsevišķas ministrijas par savu noteikto darbības jomu.

Konstitūciju groza ar īpašu procedūru, kas noteikta Konstitūcijas IX daļā. Priekšlikumu izdarīt grozījumus var ierosināt divdesmit dalībnieki no kopējā Nacionālās Asamblejas deviņdesmit dalībnieku skaita, valdība vai vismaz trīsdesmit tūkstoši vēlētāju. Par priekšlikumu lemj Nacionālā Asambleja ar divu trešdaļu klātesošo parlamenta locekļu balsu vairākumu. Tomēr faktiskie grozījumi tiek pieņemti tikai tad, ja par labu grozījumiem balso divas trešdaļas visu parlamenta locekļu. Konstitūcijas 87. pants paredz, ka pilsoņu un citu personu tiesības un pienākumus Nacionālā Asambleja var noteikt tikai ar Likumu. Likumus var ierosināt valdība, jebkurš parlamenta loceklis vai vismaz pieci tūkstoši vēlētāju.

Likumus vispārēji pieņem Nacionālā Asambleja trijos posmos. Nacionālā Asambleja pieņem lēmumu ar klātesošo parlamenta locekļu balsu vairākumu izņemot tad, ja Konstitūcija, Likums vai Nacionālās Asamblejas procedūras likumi nenosaka citādi. Likumus, ko pieņem Nacionālā Asambleja, pasludina Republikas prezidents un tad publicē oficiālajā laikrakstā “Uradni list” pirms tie stājas spēkā. Valsts juridiskie dokumenti ir jāpublicē oficiālajā laikrakstā, bet vietējo pašvaldību dokumenti tiek publicēti attiecīgās pašvaldības oficiālā laikrakstā.

Starptautiskie līgumi, kuri attiecas uz Slovēniju, stājas spēkā pēc tam, kad tos saskaņā ar īpašu procedūru ir ratificējusi Nacionālā Asambleja. Valdība ierosina likumprojektu par ratifikāciju, kas tiek pieņemts pēc tam, ja vairākums parlamenta locekļu par to nobalso, izņemot, ja Konstitūcija vai Likums paredz citādi.

Ieviešanas likumdošanu pieņem valdība – vai atsevišķi ministri savā darbības jomā -, pamatojoties uz Likumu, un to publicē oficiālajā laikrakstā.

ES regulas un lēmumi, ko pieņem ES institūcijas, ir tieši piemērojamas Slovēnijā. Tie nav jāratificē vai jāpublicē oficiālajā laikrakstā, lai tie būtu spēkā.

Jautājumus, kas skar vietējās pašvaldības, risina ievēlētas iestādes, kas pārstāv šīs pašvaldības (pašvaldību padomes), kas pieņem vispārējus dokumentus, kuriem ir jāatbilst Konstitūcijai un Likumiem.

  • Konstitucionālā tiesa ir atbildīga par jebkādas neatbilstības novēršanu starp Likumu un Konstitūciju, starp Likumu vai citu dokumentu un ratificētiem starptautiskajiem līgumiem vai vispārējiem starptautisko tiesību aktu principiem, starp ieviešanas likumdošanu un Konstitūciju vai Likumiem, vai starp vietējās pašvaldības dokumentu un Konstitūciju vai Likumiem. Pretrunas starp tās pašas hierarhijas pakāpes juridisko dokumentu nosacījumiem vai starp tā paša dokumenta nosacījumiem tiek risinātas katrā lietā atsevišķi, piemērojot noteikumus par likumdošanas skaidrojumu.

« Tiesiskā kārtība - Vispārīgas ziņas | Slovēnija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 16-08-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste