Eiropas Komisija > ETST > Tiesiskā kārtība > Polija

Pēdējo reizi atjaunots: 03-03-2008
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Tiesiskā kārtība - Polija

Polijas Konstitūcijā paredzēta atšķirība starp vispārīgi saistošiem tiesību aktiem un iekšējiem tiesību aktiem.

Vispārīgi saistoši tiesību akti ir saistoši visām personām valstī, ar tiem reglamentē pilsoņu un citu personu (piemēram, juridisko personu, uzņēmēju, apvienību organizāciju utt.) juridisko stāvokli un nosaka viņu tiesības un pienākumus.

Iekšējie tiesību akti attiecas vienīgi uz personu juridisko stāvokli tās iestādes organizatoriskajā struktūrā, kura izdot šos aktus.

Konstitūcijas III nodaļā (87.-94. pantā) uzskaitīti vispārīgi saistošu tiesību aktu avoti. Tie ir:

  • Konstitūcija,
  • statūti,
  • ratificēti starptautiski nolīgumi,
  • noteikumi un
  • vietējie tiesību akti (ar nosacījumu, ka tie ir saistoši tikai tās iestādes jurisdikcijā, kura tos izdod, un tiesību aktos noteikto pilnvaru robežās).

Papildus iepriekšminētajam Konstitūcijas 234. pantā paredzēti šādi vispārīgi saistoši tiesību akti - Republikas prezidenta izdoti noteikumi ar statūtu spēku polski - vienīgi gadījumos, kas stingri noteikti Konstitūcijā (piemēram, kara stāvokļa laikā vai kad Sejm nevar sanākt uz sēdi).

Vispārīgi saistošu tiesību aktu papildu avots ir starptautisko organizāciju tiesību akti, ja starptautiskajā nolīgumā, ar kuru izveido šīs organizācijas, ir paredzēts, ka to izveidotie tiesību akti ir spēkā saskaņā ar valsts iekšējiem likumiem (Konstitūcijas 91. panta 3. punkts). Šis pants attiecas uz Kopienas sekundārajiem tiesību aktiem.

Likumu, noteikumu un vietējo tiesību aktu pilna teksta publicēšana ir atkarīga no to pilnīgas atveidošanas vienā no Polijas oficiālajiem izdevumiem (Konstitūcijas 88. pants). Pašlaik ir trīs tādi izdevumi: Polijas Republikas Tiesību aktu vēstnesis, Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis (Polijas pārraugs) un Polijas Republikas Oficiālais Vēstnesis (Polijas pārraugs B). Vispārīgi saistošus tiesību aktus publicē Tiesību aktu vēstnesī.

Polijas Konstitūcija (no 1997. gada 2. aprīļa) ir svarīgākais vispārīgi saistošo tiesību aktu avots Polijā. Konstitūcija ir likums, t.i., vispārīgi saistošs tiesību akts. To pieņem un groza atšķirīgi no parastiem likumiem (Konstitūcijas 235. pants). Konstitūciju uzskata par pamatlikumu, ņemot vērā tās īpašo saturu, formu un juridisko spēku. Tā reglamentē Polijas politisko, sociālo un ekonomisko sistēmu un nosaka Polijas pilsoņu pamattiesības un brīvības. Konstitūcija ieņem augstāko vietu Polijas tiesību avotu hierarhijā. Tā norāda citus tiesību avotus, to darbības jomu un to autonomo vai izpildu raksturu. Visiem citiem normatīviem aktiem ir jābūt saderīgiem ar Konstitūciju. Konstitucionālā tiesa apstiprina citu normatīvo aktu saderību ar Konstitūciju un arī pakārtotu normatīvo aktu saderību ar augstāka ranga tiesību aktiem. Turklāt saskaņā ar Konstitūcijas 79. pantu jebkura persona, kuras konstitucionālās tiesības vai brīvības ir pārkāptas, ir tiesīga iesniegt sūdzību Konstitucionālajā tiesā par tā likuma vai cita normatīvā akta saderību ar Konstitūciju, pamatojoties uz kuru tiesa vai valsts iestāde ir izdevusi galīgo spriedumu par šīs personas konstitucionālajām tiesībām, brīvībām vai pienākumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Starptautiskus nolīgumus ratificē Republikas prezidents. Tomēr, ja starptautisks nolīgums attiecas uz tādiem pamatjautājumiem kā miers, politiski vai militāri pasākumi, pilsoņu brīvības, tiesības un pienākumi, dalība starptautiskās organizācijās, valsts būtiskas finanšu saistības un jautājumi, kurus reglamentē likums vai attiecībā uz kuriem Konstitūcija pieprasa likumdošanu, ratifikācija ir atkarīga no iepriekšējas vienošanās, ko iekļauj šajā likumā (Konstitūcijas 89. pants). Pēc tam, kad ratificētais starptautiskais nolīgums ir publicēts Tiesību aktu vēstnesī, tas kļūst par valsts tiesību aktu kopuma daļu un ir tieši piemērojams, izņemot gadījumus, kad piemērošanai ir nepieciešama likuma pasludināšana. Turklāt starptautisks nolīgums, kas ratificēts ar iepriekšēju piekrišanu, kas iekļauta likumā, dominē pār likumu, ja tas nav saderīgs ar nolīgumu. Arī starptautiskas organizācijas pieņemtus tiesību aktus piemēro tieši, un tie ir noteicošie kolīziju gadījumā, ja tas ir paredzēts nolīgumā, ar ko izveido šo organizāciju un kuru Polija ir ratificējusi (Konstitūcijas 91. pants).

Konstitūcijas 91. pants nosaka Kopienas tiesību aktu vietu iekšzemes tiesiskajā kārtībā. ES primārie tiesību akti starptautisku nolīgumu veidā ir iekšzemes tiesiskās kārtības daļa, tie ir tieši piemērojami un dominē pār likumiem. ES sekundārie tiesību akti ir tieši piemērojami un ir noteicošie kolīziju gadījumā.

Likumi ir pakļauti Konstitūcijai un starptautiskiem nolīgumiem polski, kas ratificēti ar iepriekšēju piekrišanu, kas iekļauta likumā, bet ir ar lielāku spēku nekā noteikumi polski. Likumu var pieņemt par jebkuru tematu, bet svarīgākos jautājumus var reglamentēt tikai likums (piemēram, Budžeta likums polski, tiesību akti, kas nosaka pilsoņu juridisko statusu, noteikumi, kas reglamentē pašvaldības polski sistēmas un to mandātu). Valsts iestāžu pieņemtus normatīvus aktus var izdot tikai, pamatojoties uz likumā iekļautu pilnvarojumu attiecībā uz tā īstenošanu. Konstitūcija polski dažreiz pieprasa attiecīgā likuma pieņemšanu, aprakstot tajā paredzētos risinājumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Likumdošanas procedūru reglamentē Konstitūcija (118.-124. pants) un parlamenta (Sejm) un senāta reglaments.

Tiesības ierosināt tiesību aktus ir Ministru kabinetam polski, grupai, kurā ir vismaz 15 parlamenta locekļi, senātam polski, Republikas prezidentam polski, kā arī grupai, kurā ir vismaz 100 000 pilsoņu. Likumprojektus iesniedz Sejm, kur tos izskata trijos lasījumos. Šā procesa laikā Sejm izskata likumprojektu un nosūta to attiecīgajām parlamentārajām komisijām grozījumu izdarīšanai. Tad likumprojekts atgriežas Sejm, kas balso par grozījumiem un par likumprojektu kopumā. Sejm apstiprina likumprojektu ar vienkāršu balsu vairākumu, ja ir klāt vismaz puse no likumā noteiktā locekļu skaita. Kad Sejm ir pieņēmis likumprojektu, to nosūta senātam, kurš viena mēneša laikā to pieņem bez grozījumiem, groza vai noraida to kopumā. Ja senāts groza vai noraida likumprojektu, Sejm tas ir jāpārskata. Tādā gadījumā, lai neņemtu vērā senāta ieteikumu, Sejm ir nepieciešams absolūtais balsu vairākums, ja ir klāt vismaz puse no likumā noteiktā locekļu skaita. Ja parlaments pabeidz likumdošanas procesu, likumprojektu nosūta prezidentam, kuram tas jāparaksta trīs nedēļu laikā un jādod rīkojums to publicēt Tiesību aktu vēstnesī. Pirms likumprojekta parakstīšanas prezidents var nodot to Konstitucionālajai tiesai, lai tā izskatītu likumprojekta saderību ar Konstitūciju. Ja Konstitucionālā tiesa atzīst likumprojektu par saderīgu ar Konstitūciju, prezidents nedrīkst atteikties to parakstīt. Prezidentam ir arī iespēja nenodot likumprojektu Konstitucionālajai tiesai, bet atdot to atpakaļ Sejm turpmākai izskatīšanai („prezidenta veto”). Tomēr Sejm var noraidīt prezidenta veto ar 3/5 balsu vairākumu, ja ir klāt vismaz puse no likumā noteiktā locekļu skaita. Ja Sejm atkal pieņem likumprojektu, prezidentam vienas nedēļas laikā tas jāparaksta un jādod rīkojums to publicēt.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Noteikumus izdod Konstitūcijā norādītās iestādes, pamatojoties uz likumā iekļautu sīki izstrādātu pilnvarojumu tā īstenošanai. Pilnvarojumā norāda iestādi, kura ir pilnvarota izdot noteikumus, reglamentējamo jautājumu darbības jomu un norādījumus par likuma saturu (Konstitūcijas 92. pants). Konstitūcijā izdot noteikumus ir pilnvarotas šādas iestādes: prezidents polski, Ministru kabinets polski, Ministru kabineta priekšsēdētājs polski, par valsts pārvaldi atbildīgais ministrs polski, Kabineta ieceltais komitejas priekšsēdētājs un Nacionālā Radio un televīzijas padome polski. Iestāde polski, kas izraudzīta izdot noteikumus, nedrīkst nodot šo pilnvarojumu citai iestādei. Noteikumu nolūks ir īstenot likumu, un tādēļ tie nedrīkst būt nesaderīgi ar likumu vai pārsniegt deleģēto pilnvaru apmēru.

Tiesa var veikt noteikumu pārbaudi. Tādējādi tos var apstrīdēt Konstitucionālā tiesa, kā arī vispārējā tiesa vai administratīvā tiesa. Ja tiesa īpašā procesa kopumā nolemj, ka noteikumi vai to normas pārkāpj augstāka līmeņa tiesību aktus (t.i., likumu), tā var atturēties no to piemērošanas attiecīgajā lietā un uzskatīt tos par spēkā neesošiem.

Iekšējie tiesību akti (piemēram, rīkojumi) ir iekšēji pēc rakstura un ir saistoši tikai organizatoriskajām vienībām, kas ir pakļautas iestādei, kura izdod šos aktus (Konstitūcijas 93. pants). Iekšējo tiesību aktu piemēri ir Ministru kabineta lēmumi un prezidenta un ministru izdoti rīkojumi. Rīkojumus var izdot tikai uz likuma pamata. Tie nevar būt pamatā lēmumam par pilsoņiem, juridiskām personām vai citām personām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vietējos tiesību aktus izdod pašvaldības iestādes (piemēram, pašvaldības rezolūcijas) un centrālās valsts pārvaldes iestādes, pamatojoties uz likumā noteikto pilnvarojumu un tā darbības jomā (piemēram, provinču īstenošanas noteikumi un rīkojumi (Konstitūcijas 94. pants). Šie akti ir saistoši tikai to iestāžu jurisdikcijā, kuras tos izdod, bet, ņemot vērā to vispārsaistošo raksturu, tie var būt adresēti visām personām un noteikt to tiesības un pienākumus.

Precedenta tiesības nav tiesību avots Polijā. Saskaņā ar Konstitūcijas 178. panta 1. punktu tiesneši Polijā ir pakļauti tikai Konstitūcijai, likumiem un starptautiskiem nolīgumiem, kas ratificēti ar iepriekšēju piekrišanu, kas iekļauta likumā. Tas nozīmē, ka tiesām ir saistošs pienākums piemērot Konstitūciju, likumus un iepriekšminētos starptautiskos nolīgumus. Tiesas nedrīkst atteikties piemērot šos normatīvos aktus, par pamatu minot to, ka tie nav konstitucionāli. Tomēr saskaņā ar Konstitūcijas 193. pantu tās var uzdot juridisku jautājumu Konstitucionālajai tiesai par attiecīgā normatīvā akta saderību ar Konstitūciju, ratificētiem starptautiskiem nolīgumiem vai likumiem, ja tiesā lemjamas lietas iznākums ir atkarīgs no atbildes uz šo juridisko jautājumu. Tomēr no likumiem izrietoši akti, piemēram, noteikumi, tiesnešiem nav saistoši, un, izskatot attiecīgo lietu, viņi var patstāvīgi noteikt, vai šie akti ir saderīgi ar likumiem un Konstitūciju. Ja akts tiek atzīts par nesaderīgu, tiesa var atteikties to piemērot, un, pieņemot nolēmumu, neņemt to vērā.

Tomēr precedenta tiesībām un jo īpaši Augstākās tiesas precedenta tiesībām ir svarīga loma tiesu veiktās statūtu interpretācijās.

Noderīgas saites:

Polijas Konstitūcija:

http://www.sejm.gov.pl/prawo/konst/polski/kon1.htm Deutsch - English - français - polski

Sejm:

http://www.sejm.gov.pl English - polski

Senāts:

http://www.senat.gov.pl English - polski

Likumdošanas process:

http://www.sejm.gov.pl/prace/prace.html English - polski

Konstitucionālā tiesa:

http://www.trybunal.gov.pl/index2.htm English - polski

« Tiesiskā kārtība - Vispārīgas ziņas | Polija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 03-03-2008

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste