Eiropas Komisija > ETST > Tiesiskā kārtība > Malta

Pēdējo reizi atjaunots: 06-07-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Tiesiskā kārtība - Malta

 

SATURS

Konstitūcija Konstitūcija
Primārā likumdošana Primārā likumdošana
Pakārtotā / sekundārā likumdošana Pakārtotā / sekundārā likumdošana
Eiropas Cilvēktiesību konvencija Eiropas Cilvēktiesību konvencija
Eiropas Kopienas tiesību akti Eiropas Kopienas tiesību akti
Anglijas vispārīgās tiesības Anglijas vispārīgās tiesības
Paražu tiesības Paražu tiesības

 

Maltas juridisko kārtību pamatā neatkarīgi no Kopienas tiesībām regulē Parlamenta akti (Primārā likumdošana), sekundārā vai pakārtotā likumdošana, un dažos gadījumos tiek izmantota atsauce uz Anglijas vispārīgajām tiesībām un paražām. Priekšrocību kārtība ir iepriekšminētā. Maltā nav tiesnešu likumu: tiesa skaidro tiesību aktus tā, kā tie ir ietverti dažādos dekrētos. Tomēr tas nenozīmē, ka tiesu precedenti nav autoritatīvi. Patiesībā tiesneši parasti nenovēršas no labi atrisinātas lietas, kas izriet no tiesu prakses, ja vien tas nav nopietns iemesls. Zemākas instances tiesu praksē ir ievērot principu, ko Augstāka tiesa par tiesību punktiem ir noteikusi.

Konstitūcija

Maltā ir rakstiska Konstitūcija. Tā paredz aizstāvēt pilsoņu pamata cilvēktiesības un nodalīt izpildvaru, tiesu varu un likumdošanu. Maltā, kas ir liberāla parlamentāras demokrātijas valsts, notiek regulāras vēlēšanas, pamatojoties uz vispārējām vēlēšanu tiesībām. Prezidents ir valsts galva, kamēr izpildvara pieder Ministru prezidentam un Ministru kabinetam. Pārstāvju palātu veido 65 pārstāvji un to ievēl ik pēc 5 gadiem.

Maltas Konstitūciju uzskata par augstāko valsts likumu. Konstitūcijas augstākā vara nozīmē to, ka ikvienam tiesību aktam ir jāsaskan ar Konstitūciju. Tiesas ir pilnvarotas iepazīties ar Parlamenta akta atbilstību konstitūcijai. Akts, ko tiesa ir pasludinājusi par antikonstitucionālu, nav spēkā visā tā apjomā.

Primārā likumdošana

Primārā likumdošana parasti ir ietverta tiesību aktu nodaļās. Šobrīd Maltā ir 476 tiesību aktu nodaļas. Galvenie tiesību akti, proti, civilie, komerciālie, kriminālie un procedūras tiesību akti ir pieejami sistematizētā veidā.

Lai likumprojekts kļūtu par Parlamenta aktu, ir pieņemta Vestminsteras sistēma, bet tā pieprasa Pārstāvju palātas un Maltas prezidenta piekrišanu. Parlamenta procedūra ir šāda: likumprojektu parasti kā balto grāmatu iesniedz Pārstāvju palātā, iespējams pēc apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm. Pārstāvju palāta apspriež likumprojekta principus otrajā lasījumā. Ierosinātā likumprojekta detalizētāka analīze notiek Komisiju posmā, ieskaitot vajadzīgo grozījumu ieviešanu likumprojektā. Tad likumprojektu un tā grozījumus nodod Pārstāvju palātai trešajam lasījumam.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja vien likumprojektā nav noteikts citādi, Parlamenta akts stājas spēkā tā pasludināšanas dienā, t.i., dienā, kad likumprojekts saņem Prezidenta piekrišanu un tiek publicēts. Tomēr aktā var noteikt spēkā stāšanās dienu, t.i., sākuma dienu. Akts var stāties spēkā pilnībā attiecīgajā dienā, vai dažādi panti var stāties spēkā dažādās noteiktajās dienās.

Parlamenta akti tiek rakstīti maltiešu un angļu valodā, tomēr, ja ir pretrunas šo divu tekstu vidū, un ja vien aktā nav noteikts citādi, pārsvars ir tekstam maltiešu valodā.

Pakārtotā / sekundārā likumdošana

Parlaments drīkst deleģēt pilnvaras ieviest noteikumus Ministriem vai pakārtotām tiesību aktu izstrādāšanas iestādēm. Tās varētu būt valdības nodaļas vai citas valsts iestādes. Tādējādi Parlamenta aktu var sastādīt tā, lai tas ietvertu galvenos aspektus par to, kas tiek reglamentēts, pilnvarojot ministru ieviest vajadzīgo informāciju likumu, noteikumu un rīkojumu formā, kas izdoti saskaņā ar vecāku akta pilnvarām. No otras puses, iestādes pamatā ir pilnvarotas ar vecāku akta palīdzību izdot blakus likumus, parasti rīkojumu vai aizliegumu veidā.

Eiropas Cilvēktiesību konvencija

Pamatojoties uz 1987. gada XIV aktu, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju ietvēra Maltas tiesību aktos. Neviens Maltas tiesību akts nevar nesaskanēt ar Konvencijā noteiktajām tiesībām un brīvībām. Pārskatīšanas pilnvaras pieder tiesām.

Eiropas Kopienas tiesību akti

Eiropas Savienības akts vai 2003. gada V akts citu jautājumu vidū paredz Maltas iestāšanos Eiropas Savienībā. No 2004. gada 1. maija Pievienošanās līgums un visi akti, kas pieņemti Eiropas Savienībā, Maltai kļuva saistoši un ir iekļauti valsts likumdošanā. Jebkāds savs tiesību akts, kas ir nesavienojams ar Maltas saistībām Līguma ietvaros, ir spēkā neesošs visā tā pilnībā.

Anglijas vispārīgās tiesības

Vēl viens Maltas likumdošanas avots ir Anglijas vispārīgās tiesības. Tās ir labi izveidotas ar tiesu prakses palīdzību, un kad Maltas valsts likumdošanā ir zināmas izlaistas jomas, tiek izdarīta atsauce uz Anglijas vispārīgajām tiesībām.

Paražu tiesības

Paražu tiesības ir vēl viens likumdošanas avots. Paražas attiecas uz likumu, kas ir pastāvējis daudzus gadus tādā apmērā, ka ir ieguvis likuma spēku. Paražai parasti ir šādas īpašības:

  • tas ir nerakstīts likums, t.i., to neregulē likumdošana;
  • ir skaidrs, ka tā nepārprotami nosaka paražas principu vai likumu;
  • ir noteikts tās pielietojums katrā atsevišķā gadījumā ar to, ka tā var droši parādīt tiesības, ko paraža dod; un
  • tā ir turpinājusies bez pārtraukuma gadiem. Paražu, kurai ir šādas īpašības, Maltas tiesas var atzīt un izpildīt, ja tajās nonāk šāds gadījums. Likuma joma, kur paražu tiesības var pielietot, ir komerctiesības.

Cita informācija

  • Tieslietas un vietējā valdība English

« Tiesiskā kārtība - Vispārīgas ziņas | Malta - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 06-07-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste