Eiropas Komisija > ETST > Tiesiskā kārtība > Lietuva

Pēdējo reizi atjaunots: 27-04-2009
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Tiesiskā kārtība - Lietuva

 

SATURS

1. Tiesību avoti vai tiesību akti, ar kuriem nosaka tiesību normas 1.
2. Citi tiesību avoti 2.
3. Tiesību avotu hierarhija 3.
4. Starptautisko saistību īstenošana Lietuvā 4.
5. Dažādas iestādes, kuras tiesīgas pieņemt tiesību normas 5.
6. Tiesību normu pieņemšanas process 6.
7. Valsts tiesību normu spēkā stāšanās process 7.
8. Pretrunu, kas, iespējams, rodas starp dažādām tiesību normām, novēršanas līdzekļi 8.

 

1. Tiesību avoti vai tiesību akti, ar kuriem nosaka tiesību normas

Tiesību avoti ir oficiāli līdzekļi, ar kuru palīdzību nosaka un konsolidē tiesību normas.

Tiesību akts - valsts kompetento iestāžu pieņemts oficiāls rakstisks dokuments, saskaņā ar kuru tiek konsolidētas un izskaidrotas tiesību normas vai kurā precizēts tiesību normu piemērošanas pamatojums katrā atsevišķā gadījumā. Turpmāk norādīti dažādi tiesību akti, kas sagrupēti atbilstoši tajos norādītās juridiskās informācijas saturam.

  1. Reglamentējošie tiesību akti - valsts iestāžu lēmumi, kas noformēti rakstiski un ar kuriem pieņem, groza vai atceļ vispārēja satura noteikumus; tie piemērojami attiecībā uz jebkuru fizisko vai juridisko personu un tos apstiprinājusi valsts. Reglamentējošos tiesību aktus iedala divās grupās:
    • likumi - tiesību akti ar vislielāko juridisko spēku, kurus pieņēmis Lietuvas Republikas parlaments (Seimas) vai kuri pieņemti valsts referendumā un kuros noteiktas vispārējās tiesību normas ar mērķi regulēt galvenās attiecības starp cilvēkiem, un kuriem ir vislielākais juridiskais spēks. Likumu uzskata par tiesību pamatavotu;
    • sekundārie tiesību akti - reglamentējošie tiesību akti, kas pieņemti, pamatojoties uz likumiem, un ar kuru palīdzību tiek nodrošināta likumu ieviešana un īstenošana. Sekundārie tiesību akti nedrīkst būt pretrunā ar likumu. Var būt šādi sekundārie tiesību akti:
      • Seimas (Lietuvas parlaments) rezolūcijas;
      • valdības rezolūcijas,
      • ministriju norādījumi un rīkojumi,
      • pašvaldību un administratīvo iestāžu rezolūcijas un lēmumi,
      • citi.
  2. Paskaidrojošie tiesību akti ir akti, kas pieņemti, lai uzskatāmi parādītu spēkā esošo tiesību normu jēgu un būtību. Tos pieņem iestādes, kas atbildīgas par attiecīgo tiesību normu interpretēšanu.
  3. Atsevišķi izpildes tiesību akti ir akti, ar kuru palīdzību tiek ieviesti likumdošanā paredzētie noteikumi. Atsevišķajiem aktiem ir juridisks spēks līdzīgi kā reglamentējošajiem tiesību aktiem, taču tiem nav piešķirts tiesību avotu statuss, jo tie nenosaka kopējos vispārēja satura piemērojamos noteikumus, un tajos iekļautie noteikumi attiecas uz noteiktām personām noteiktos gadījumos, un tie ir piemērojami tikai vienreiz, proti, tie ir spēkā tikai tik ilgi, kamēr pastāv sociālie apstākļi, uz kuriem tie attiecas (rīkojums par iecelšanu amatā, brīdinājums, lēmums par pensijas piešķiršanu utt.).

2. Citi tiesību avoti

Papildus reglamentējošajiem tiesību aktiem par primārajiem tiesību avotiem uzskata arī turpmāk uzskaitītos aktus:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • vispārējie tiesību principi (godprātības, tiesiskuma, personiskās atbildības un samērīguma principi), kurus uzskata par Lietuvas tiesību sistēmas neatņemamu sastāvdaļu un izmanto par pamatu gan ar likumu noteikto tiesību aktu interpretēšanai, gan, lai novērstu likumdošanas normu nepilnības. Turklāt saskaņā ar Lietuvas Konstitūcijas 135. panta 1. punktu vispāratzīti starptautisko tiesību principi arī veido daļu no Lietuvas tiesību sistēmas, tāpēc Lietuvas tiesu pienākums ir piemērot un ievērot šos principus;
  • tiesību konvencijas - valsts apstiprinātas uzvedības normas, kas publiskajā sfērā ieviestas to atkārtotas un ilgstošas piemērošanas rezultātā. Lietuvas Civilkodekss nosaka, ka šādas konvencijas ir tiešs tiesību avots. Konvenciju drīkst piemērot, ja likums vai līgums tieši nosaka, ka tā jāpiemēro, vai ja pastāv reglamentējošu tiesisko normu nepilnības. Tādu konvenciju, kas ir pretrunā ar vispārējiem tiesību principiem vai obligātajām tiesību normām, nepiemēro.

Par atvasinātajiem tiesību avotiem uzskata šādus aktus:

  • tiesību precedents - tiesas spriedums noteiktā lietā, kuru tās pašas vai zemākas instances tiesa, izskatot līdzīgu lietu, izmanto kā paraugu. Lietuvas tiesību sistēmā precedentus lielākoties izmanto konsultatīviem mērķiem;
  • tiesību doktrīna.

3. Tiesību avotu hierarhija

Normatīvo aktu hierarhija ir pakāpju sistēma, kas sastāv no subordinācijas līmeņiem. Tā norāda normatīvo aktu priekšmeta vietu, nozīmīgumu un prioritāti atkarībā no iestādes, kas pieņem tiesību aktus, lomas, nozīmīguma, konstitucionālajām pilnvarām un kompetences. Šīs hierarhijas pamatā ir juridiskā spēka diferencēšana: zemāka līmeņa tiesību akts nedrīkst būt pretrunā ar augstāka līmeņa tiesību aktu. Lietuvas tiesību sistēmā noteikta šāda normatīvo aktu hierarhija:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • Konstitūcija - tiesību akts, kam ir vislielākais juridiskais spēks un kas nosaka likumu izstrādāšanas un piemērošanas pamatu, nosaka sabiedrisko kārtību, attiecības starp valsts iestādēm un sabiedrību un organizatoriskos principus politikas vadīšanai. Neviens likums vai cits tiesību akts nedrīkst būt pretrunā ar Konstitūciju;
  • konstitucionālie akti - akti, kas regulē noteiktas būtiskas tiesiskās attiecības; tie tiek pieņemti saskaņā ar īpašu kārtību, un tie ir Konstitūcijas sastāvdaļa;
  • Seimas ratificētie starptautiskie nolīgumi - starptautiski nolīgumi, kuri noslēgti Lietuvas Republikas vārdā un kas nav pretrunā ar Lietuvas Konstitūciju, un kurus ratificē Seimas;
  • kodificētie akti (kodeksi) - tie ir saistīti, tiesiski būtiski akti, kas ir savstarpēji saskaņoti, pamatojoties uz vienotu jēdzienu, kas noteikts pēc to reglamentējoši summējošās augstās pakāpes, nodrošinot noteiktu sociālo attiecību jomu visaptverošu regulēšanu (piemēram, Civilkodekss, Civilprocesa kodekss, Kriminālkodekss, Darba kodekss utt.);
  • vienkāršie likumi - likumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Konstitūciju, konstitucionālajiem aktiem un ratificētajiem starptautiskajiem nolīgumiem, ņemot vērā reglamentējošās prasības valsts līmenī;
  • sekundārie tiesību akti (skatīt jautājumu Nr. 1).

4. Starptautisko saistību īstenošana Lietuvā

Saskaņā ar Lietuvas Konstitūciju spēkā ir tikai publicētie likumi. Tāpēc Lietuvas līgumus, kas stājušies spēkā, jāievieš Lietuvā. Ja starptautiskā nolīguma, kas stājies spēkā, normas netiek ievērotas un/vai ieviestas, to nedrīkst pamatot ar neatbilstību iekšējām (valsts) likumdošanas normām. Saskaņā ar Lietuvas Konstitūciju Lietuvas Seimas ratificētie starptautiskie nolīgumi ir Lietuvas tiesību sistēmas sastāvdaļa, tāpēc tāpat kā daudzās citās kontinentālās Eiropas valstīs Lietuvā ratificēti starptautiskie nolīgumi var būt tieši piemērojami.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Saskaņā ar likumu „Par Lietuvas Republikas starptautiskajiem nolīgumiem” un atsevišķiem citiem valsts tiesību aktiem, ja Lietuvas valsts tiesību akti ir pretrunā ar ratificētajiem starptautiskajiem nolīgumiem, par primāriem uzskatāmi ratificētie starptautiskie nolīgumi. Tādēļ, ja atsevišķus nosacījumus vienlīdzīgi regulē gan starptautisko daudzpusējo vai divpusējo nolīgumu normas, gan iekšējo (valsts) tiesību aktu normas, jāpiemēro starptautisko nolīgumu normas. Taču, ja atsevišķu jautājumu regulē gan divpusējs, gan daudzpusējs nolīgums, par primāru uzskatāms divpusējais nolīgums. Jāatzīmē, ka tad, ja atsevišķu jautājumu regulē divpusējā līguma, kas noslēgts starp Lietuvas Republiku un ES dalībvalstīm, normas un Eiropas Savienības tiesību aktu normas, par primārām uzskatāmas ES tiesību aktu normas.

Starptautiskās konvencijas, kuras parakstījusi Lietuva, Lietuvas tiesām jāinterpretē un jāpiemēro ārvalstu judikatūras kontekstā.

Eiropas Savienības tiesību akti

Tā kā regulas ir spēkā tieši un ir tieši piemērojamas, nav jāpieņem speciāli tiesību akti vai citi tiesību akti, lai nodrošinātu to ieviešanu.

Tā kā direktīvas nav tieši piemērojamas dalībvalstīs, tās nosaka pienākumus tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai sasniegtu attiecīgajā direktīvā norādītos rezultātus, tāpēc valsts iestādes pēc sava ieskata izvēlas līdzekļus un pasākumus, kas nepieciešami to īstenošanai.

5. Dažādas iestādes, kuras tiesīgas pieņemt tiesību normas

Seimas ir vienīgā iestāde, kas tiesīga pieņemt likumus. Visiem pārējiem tiesību aktiem, ko pieņēmušas valsts iestādes, jāatbilst Lietuvas Konstitūcijas un citu likumu prasībām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Citus reglamentējošos tiesību aktus drīkst pieņemt:

  1. Seimas (rezolūcijas).
  2. Prezidents (dekrēti).
  3. Valdība (rezolūcijas).
  4. Ministrijas un citas valdības institūcijas (rīkojumi).
  5. Vadošās apgabalu amatpersonas (rīkojumi).
  6. Pašvaldības (lēmumi, rīkojumi).

6. Tiesību normu pieņemšanas process

Starptautiskie nolīgumi

Seimas ratificē Lietuvas starptautiskos nolīgumus ar likumu palīdzību. Lietuvas prezidents pēc savas iniciatīvas vai attiecīga valdības priekšlikuma izvirza starptautiskos nolīgumus ratifikācijai, ko veic Seimas.

Lietuvas starptautiskos nolīgumus, kuri nav jāratificē saskaņā ar Lietuvas Konstitūciju, likumu „Par Lietuvas Republikas starptautiskajiem nolīgumiem” vai attiecīgo nolīgumu, apstiprina ar Lietuvas valdības lēmumu. Ministrija, kas atbildīga par attiecīgā starptautiskā nolīguma ieviešanu, sadarbojas ar Ārlietu ministriju, lai nolīgumu izvirzītu apstiprināšanai Lietuvas valdībā.

Likumi

Likumu izdošanas procedūra sastāv no šādiem posmiem:

  1. Iniciatīvas par likuma izdošanu īstenošana.
  2. Likumprojekta reģistrācija un izskatīšana parlamentārajās komitejās.
  3. Likumprojekta izskatīšana parlamentārajā sēdē.
  4. Likuma pieņemšana.
  5. Likuma parakstīšana un izsludināšana.

Seimas locekļi, prezidents un valdība ir tiesīgi ierosināt likumu pieņemšanu parlamentā. Seimas pienākums ir izskatīt ikvienu to priekšlikumu par likumu pieņemšanu, ko parlamentam iesnieguši 50 000 balsstiesīgo vēlētāju. Priekšlikumus par grozījumu vai papildinājumu veikšanu Lietuvas Konstitūcijā izskatīšanai parlamentā jāizvirza grupai, kurā ir ne mazāk kā ceturtdaļa Seimas locekļu vai ne mazāk kā 300 000 balsstiesīgo vēlētāju. Likumprojektus publicē laikrakstos Seimo kronika un Valstybės žinios.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Seimas sesiju laikā apspriež attiecīgā likumprojekta lietderīgumu, koncepciju, pamatnoteikumus un principus, un tiek iesniegti visi grozījumi un papildinājumi, kas vadošajā komitejā saņemti no personām, kas ir tiesīgas ierosināt likuma izdošanu, kopā ar visiem grozījumiem likumprojektos, ko apstiprinājusi komiteja, kā ierosinājis prezidents, valdība un Seimas locekļi.

Likumu uzskata par pieņemtu, ja Seimas locekļu, kas piedalās sesijā, vairākums ir nobalsojuši par likuma pieņemšanu. Lietuvas Republikas konstitucionālie likumi ir pieņemti, ja vairāk kā puse no visiem Seimas locekļiem ir nobalsojuši par likuma pieņemšanu, un tos var grozīt, ja par grozījumu veikšanu ir nobalsojuši ne mazāk kā trīs piektdaļas no visiem Seimas locekļiem.

Pēc tam, kad prezidents ir saņēmis Seimas pieņemto likumu, viņš to desmit dienu laikā paraksta un oficiāli izsludina vai atdod atpakaļ parlamentam, norādot pamatotu iemeslu likuma vēlreizējai izskatīšanai. Ja prezidents neparaksta vai neatdod atpakaļ Seimas pieņemto likumu noteiktajā termiņā, likums stājas spēkā, kad to parakstījis un oficiāli izsludinājis Seimas priekšsēdētājs. Likumu, kas atkārtoti izskatīts parlamentā, uzskata par pieņemtu, ja ir veikti visi prezidenta ierosinātie grozījumi un papildinājumi vai - likuma gadījumā - ja vairāk nekā puse no visiem Seimas locekļiem ir nobalsojuši „par”, vai - konstitucionāla likuma gadījumā - ja „par” ir nobalsojuši ne mazāk kā trīs piektdaļas no visiem Seimas locekļiem.

Par grozījumiem Konstitūcijā, kas izriet no citiem Konstitūcijas pantiem, parlamentā jādebatē un jābalso divās balsojuma kārtās. Starp abām balsojuma kārtām jābūt vismaz trīs mēnešus ilgam pārtraukumam. Likumprojektu par grozījumu veikšanu Konstitūcijā uzskata par pieņemtu parlamentā, ja katrā balsojuma kārtā vismaz divas trešdaļas no visiem Seimas locekļiem ir nobalsojuši par grozījumu veikšanu. Jebkurus grozījumus Konstitūcijā, kas netika pieņemti, iesniegt parlamentam atkārtotai apspriešanai var ne ātrāk kā pēc gada.

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Valsts tiesību normu spēkā stāšanās process

Konstitūcijas 7. pants nosaka, ka spēkā ir tikai tie likumi, kas ir publicēti. Likumus un citus tiesību aktus oficiāli izsludina, tos publicējot laikrakstā Valstybės žinios.

Lietuvas Republikas likumi stājas spēkā pēc tam, kad tos parakstījis un laikrakstā Valstybės žinios izsludinājis prezidents, ja vien attiecīgajā likumā nav norādīts vēlāks spēkā stāšanās datums.

Likums, kas pieņemts referendumā un ar kuru groza Konstitūciju, stājas spēkā ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc referenduma, ar kuru likums pieņemts.

Seimas pieņemtie tiesību akti, izņemot likumus, prezidenta dekrētus, valdības rezolūcijas, ministriju vai valdības rīkojumus, citus reglamentējošos tiesību aktus, kurus izdevuši valsts iestāžu un koleģiālo institūciju vadītāji, stājas spēkā nākošajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā Valstybės žinios, izņemot gadījumus, kad attiecīgais tiesību akts precizē citas spēkā stāšanās procedūras.

Reglamentējošie tiesību akti, ko pieņēmušas vietējo iestāžu reprezentatīvās un izpildinstitūcijas, stājas spēkā nākošajā dienā pēc to publicēšanas vietējā laikrakstā vai pēc oficiālā paziņojuma par to pieņemšanu publicēšanas vietējā laikrakstā un visa teksta publicēšanas vietējās iestādes attiecīgajā tīmekļa vietnē, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā tiesību aktā noteikts vēlāks spēkā stāšanās datums.

8. Pretrunu, kas, iespējams, rodas starp dažādām tiesību normām, novēršanas līdzekļi

Ja ratificētais Lietuvas starptautiskais nolīgums, kas stājies spēkā, paredz noteikumus, kas ir pretrunā ar Lietuvas likumos paredzētajiem noteikumiem vai citiem tiesību aktiem, kas bija spēkā nolīguma noslēgšanas dienā vai kas stājās spēkā pēc nolīguma stāšanās spēkā, tiek piemēroti Lietuvas starptautiskā nolīguma noteikumi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ikviens likums vai cits tiesību akts nav spēkā, ja tas ir pretrunā ar Konstitūciju.

Konstitucionālā tiesa lemj, vai Seimas pieņemtie likumi vai citi tiesību akti ir pretrunā ar Konstitūciju, un vai prezidenta vai valdības izdotie tiesību akti ir pretrunā ar Konstitūciju vai likumiem. Lietuvas likumi vai citi Seimas, prezidenta vai valdības pieņemtie tiesību akti vairs netiek piemēroti no dienas, kad tiek oficiāli publicēts Konstitucionālās tiesas nolēmums par to, ka attiecīgais akts ir pretrunā ar Lietuvas Konstitūciju. Konstitucionālās tiesas nolēmumi jautājumos, kas saskaņā ar Konstitūciju ir šīs tiesas kompetencē, ir galīgi un tos nevar pārsūdzēt.

Konstitucionālā tiesa arī izsaka savu viedokli par to, vai attiecīgais Lietuvas starptautiskais nolīgums ir pretrunā ar Konstitūciju. Galīgo nolēmumu pieņem Seimas, pamatojoties uz Konstitucionālās tiesas atzinumu par starptautisko nolīgumu.

Ja Konstitucionālās tiesas kompetencē nav kontrolēt reglamentējošo tiesību aktu atbilstību Konstitūcijai vai likumiem un tiesa nolemj, ka šie reglamentējošie tiesību akti vai to daļa ir pretrunā ar likumu vai valdības tiesību aktu, tiesas pienākums nav ņemt vērā šo tiesību aktu, pieņemot nolēmumu. Vispārējās jurisdikcijas tiesas ir tiesīgas pārtraukt tiesvedību un pieņemt lēmumus par lietu nodošanu administratīvajām tiesām, pieprasot apstiprinājumu, vai attiecīgais tiesību akts vai tā daļa atbilst likumam vai valdības tiesību aktam. Reglamentējošo tiesību aktu (vai tā daļu) uzskata par atceltu un to parasti vairs nepiemēro no dienas, kad oficiāli tiek izsludināts administratīvās tiesas spēkā esošs lēmums, ar kuru tiesību akts (vai tā daļa) atzīts par nelikumīgu.

« Tiesiskā kārtība - Vispārīgas ziņas | Lietuva - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 27-04-2009

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste