Eiropas Komisija > ETST > Tiesiskā kārtība > Latvija

Pēdējo reizi atjaunots: 18-04-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Tiesiskā kārtība - Latvija

 

SATURS

1. Tiesību avotu hierarhija 1.
2. Tiesību instrumenti vai “tiesību avoti”, kas nosaka starptautisko tiesību, Eiropas Savienības tiesību, konstitūcijas, likumu, u.c. tiesību aktu vietu tiesību sistēmā 2.
3. Citi tiesību avoti (vispārējie tiesību principi, ieraduma tiesības, tiesu prakse) un to nozīme 3.
3.1. Vispārējie tiesību principi 3.1.
3.2. Ieraduma tiesības 3.2.
3.3. Tiesu prakse 3.3.
4. Iestādes, kuras ir tiesīgas pieņemt tiesību normas, un to kompetence 4.
5. Tiesību normu izstrādāšanas process 5.
6. Noteikumi par nacionālo normu spēkā stāšanos 6.
7. Noteikumi, kas nosaka spēkā stāšanos tiem noteikumiem, kas ietverti pārnacionālos instrumentos 7.
8. Kādā veidā Latvijā tiek atrisināti iespējamie dažādu tiesību normu un tiesību avotu kolīzijas, pretrunas 8.

 

1. Tiesību avotu hierarhija

Latvijā pastāv šāda Latvijas normatīvo aktu hierarhija:

  1. Satversme;
  2. Likumi, Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku;
  3. Ministru kabineta noteikumi;
  4. Pašvaldību saistošie noteikumi.

2. Tiesību instrumenti vai “tiesību avoti”, kas nosaka starptautisko tiesību, Eiropas Savienības tiesību, konstitūcijas, likumu, u.c. tiesību aktu vietu tiesību sistēmā

Administratīvā procesa likuma 15.panta trešā daļa nosaka, ka starptautisko tiesību normas neatkarīgi no to avota piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā. Ja konstatē pretrunu starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiska spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautisko tiesību normu.

Tāpat kā citu normatīvo aktu, arī starptautisko līgumu juridiskais spēks ir atkarīgs no tā, kāda institūcija un kādā kārtībā tiem ir pievienojusies vai tos apstiprinājusi. Respektīvi, Saeimas ratificētajiem starptautiskajiem līgumiem formāli ir tāds pats juridiskais spēks kā likumiem, Ministru kabineta apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem - tāds pats spēks kā Ministru kabineta noteikumiem.

Taču saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 13.pantu, ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumdošanas aktos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi. Arī no Satversmes tiesas likuma 16.panta devītā punkta izriet, ka, no vienas puses, tiek prasīta starptautisko līgumu atbilstība Satversmei, bet, no otras - starptautisko līgumu prioritāte pār citām nacionālo tiesību, tajā skaitā likumu normām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 15.panta ceturto punktu Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā. Piemērojot Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas, iestāde un tiesa ņem vērā Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru. Pēc pievienošanās Eiropas Savienībai Latvijas Republikā ir tieši vai netieši piemērojamas ne tikai regulas, bet arī citi Eiropas Savienības tiesību avoti: ES pamatlīgumi, Kopienas noslēgtie līgumi ar trešajām valstīm, direktīvas, ES institūciju lēmumi, rekomendācijas, viedokļi, 2.pīlāra (Kopējā ārpolitika un drošības politika) un 3.pīlāra (Sadarbība tieslietās un iekšlietās) sadarbības instrumenti, Eiropas valstu vispārējie tiesību principi un, visbeidzot, Eiropas Kopienu Tiesas praksē nostiprinātie tiesību principi.

3. Citi tiesību avoti (vispārējie tiesību principi, ieraduma tiesības, tiesu prakse) un to nozīme

3.1. Vispārējie tiesību principi

Uz vispārīgo tiesību principu kā tiesību avotu piemērošanu norāda Latvijas Republikas Civillikuma 5.pants, Latvijas Civilprocesa likuma 11.panta trešā daļa. Administratīvā procesa likuma 15.panta piektā daļa paredz vispārējo tiesību principu piemērošanu, ja attiecīgo jautājumu neregulē ārējais normatīvais akts, kā arī lai interpretētu normatīvos aktus.

Turklāt Administratīvā procesa likuma 4.pantā likumdevējs jo īpaši norāda uz šādiem administratīvā procesa principiem un to nozīmi:

  1. Personas tiesību ievērošanas princips;
  2. Vienlīdzības princips;
  3. Tiesiskuma princips;
  4. Tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips;
  5. Patvaļas aizlieguma princips;
  6. Tiesiskās paļāvības princips;
  7. Likuma atrunas princips;
  8. Demokrātiskas iekārtas princips;
  9. Samērīguma princips;
  10. Likuma prioritātes princips.

Likumā “Par tiesu varu” ir ietverti tādi vispārējie tiesību principi kā personu vienlīdzība likuma priekšā, tiesu un tiesas piesēdētāju neaizskaramība; pušu līdztiesība, nevainīguma prezumpcija u.c.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3.2. Ieraduma tiesības

Atbilstoši Civillikuma 2.pantam ieradumu tiesības nevar ne atcelt, ne grozīt likumu un tās piemērojamas likumā noteiktos gadījumos. Papildus tiek piemērotas starptautiskās ieraduma tiesības, ko paredz Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām.

3.3. Tiesu prakse

Tiesu prakse ir nozīmīgs tiesību avots, lai veidotu vienotu normatīvo aktu piemērošanu, tādējādi nodrošinot tiesisko noteiktību. Tiesu prakse ir palīgavots, ko izmanto kā interpretācijas līdzekli.

4. Iestādes, kuras ir tiesīgas pieņemt tiesību normas, un to kompetence

Satversmes 64.pantā ir paredzēts, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai un tautai (tautas nobalsošana). Saskaņā ar Satversmes 81.pantu arī Ministru kabinets var izdot noteikumus ar likuma spēku. Tādējādi primārās likumdošanas tiesības pieder Saeimai un tautai. Šīs tiesības var tikt tālāk deleģētas Ministru kabinetam un pašvaldībām. Saskaņā ar „Ministru kabineta iekārtas likumu” Ministru kabinets izdot normatīvus aktus - noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvaro un ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts. Pašvaldību saistošos noteikumus izdod pašvaldības saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām”. Tāpat Satversme ir paredzējusi, ka Saeima var deleģēt likumdošanas tiesības arī starptautiskām institūcijām.

Saeimas likumdošanas pilnvaras ir piesaistītas Latvijas teritorijai, bet pašvaldību likumdošanas tiesības ir piesaistītas konkrēto pašvaldību teritorijai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5. Tiesību normu izstrādāšanas process

Likumprojektus Saeimai var iesniegt:

  • Valsts prezidents,
  • Ministru kabinets,
  • Saeimas komisijas,
  • Ne mazāk kā pieci deputāti,
  • Viena desmitā daļa vēlētāju.
  1. Pirmais lasījums - izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, pēc atbildīgās komisijas ziņojuma atklājamas debates par likumprojekta principiem. Pēc debašu izbeigšanas Saeima lemj par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Ja likumprojekts nav pieņemts pirmajā lasījumā, tas uzskatāms par noraidītu un to var atkārtoti iesniegt izskatīšanai šajā sesijā tikai tad, ja likumprojektu parakstījis vismaz 51 deputāts vai arī tajā izdarīti grozījumi.
    Likumprojekti, kas pēc atbildīgās komisijas vai desmit deputātu priekšlikuma ar Saeimas lēmumu atzīti par steidzamiem, apspriežami tikai divos lasījumos. Divos lasījumos pieņem:
    • likumprojektus, kas atzīti par steidzamiem;
    • valsts budžeta projektu un grozījumus valsts budžetā;
    • likumprojektus, kas paredz starptautisko līgumu apstiprināšanu.
  2. Otrais lasījums - likumprojektu otrajam lasījumam sagatavo atbildīgā komisija, dodot atzinumus par iesniegtajiem priekšlikumiem. Priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā vai Saeimas lēmuma projektā var iesniegt:
    • Valsts prezidents;
    • Saeimas komisija;
    • Frakcija, politiskais bloks;
    • Deputāts;
    • Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, valsts ministrs;
    • Ministra pilnvarojumā ministrijas parlamentārais sekretārs;
    • Saeimas juridiskais dienests, ja šie priekšlikumi attiecas uz likumdošanas tehniku un kodifikāciju.
    Par pieņemtu uzskatāms tas priekšlikums, kurš saņēmis klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. Pēc visu priekšlikumu izskatīšanas notiek balsošana par likumprojektu kopumā ar pieņemtajiem priekšlikumiem. Ja Saeima likumprojektu otrajā lasījumā nepieņem, to nodod atpakaļ atbildīgajai komisijai un tas var tikt no jauna iesniegts izskatīšanai otrajā lasījumā. Ja Saeima šādā veidā pieņēmusi likumprojektu, tas nododams atpakaļ atbildīgajai komisijai sagatavošanai trešajam lasījumam.
  3. Trešais lasījums - izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, apspriežami un balsojami tikai tie panti, par kuriem pēc otrā lasījuma iesniegti priekšlikumi. Pēc visu priekšlikumu izskatīšanas balsošana notiek par likumprojektu kopumā ar pieņemtajiem priekšlikumiem. Ja Saeima likumprojektu trešajā lasījumā nepieņem, to nodod atpakaļ atbildīgajai komisijai un tas var tikt no jauna iesniegts izskatīšanai trešajā lasījumā.
  4. Likuma otrreizēja caurlūkošana - ja Valsts prezidents Satversmes 71.panta kārtībā ir prasījis likuma otrreizēju caurlūkošanu, Saeima nodod Valsts prezidenta motivētos iebildumus atbildīgajai komisijai. Atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā, un izskatāmi tikai Valsts prezidenta iebildumi un priekšlikumi.
    Likumprojekts uzskatāms par pieņemtu un līdz ar to kļūst par likumu, ja tas apspriests trijos lasījumos vai attiecīgi divos lasījumos un, balsojot par to kopumā, ieguvis klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.
    Saeimas pieņemtos likumus izsludina Valsts prezidents.

6. Noteikumi par nacionālo normu spēkā stāšanos

  1. Likums - saskaņā ar likumu „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” likums stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc tā izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš. Likuma spēkā stāšanās termiņu sāk skaitīt ar nākamo dienu pēc tā publicēšanas.
  2. Ministru kabineta noteikumi - saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu Ministru kabineta instrukcijas un ieteikumi publicējami tādā pašā kārtībā kā likumi. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts cits termiņš.
  3. Pašvaldību saistošie noteikumi - saskaņā ar likumu par Pašvaldībām pašvaldību noteikumi, nolikumi un instrukcijas stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Pašvaldību lēmumi, kas attiecas uz atsevišķām fiziskajām vai juridiskajām personām, stājas spēkā ar to parakstīšanas brīdi. Republikas pilsētu domju izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas publicējami oficiālā laikrakstā un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas. Rajona pilsētu domju, novadu domju un pagastu padomju izdotie saistošie noteikumi ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to pieņemšanas izliekami redzamā vietā vietējās pašvaldības domes ēkā vai pie tās un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izlikšanas.

7. Noteikumi, kas nosaka spēkā stāšanos tiem noteikumiem, kas ietverti pārnacionālos instrumentos

Starptautiskie līgumi tiek apstiprināti ar Saeimas pieņemtu likumu. Saeimas pieņemtos likumus izsludina Valsts prezidents. Visi starptautiskie līgumi un to tulkojumi latviešu valodā tiek publicēti oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un Ministru kabineta “Ziņotājs”. Likums stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc tā izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš. Likuma spēkā stāšanās termiņu sāk skaitīt ar nākamo dienu pēc tā publicēšanas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. Kādā veidā Latvijā tiek atrisināti iespējamie dažādu tiesību normu un tiesību avotu kolīzijas, pretrunas

  1. Tiesību normu (principu) kolīzija ir jānovērš vai nu pārinterpretējot (un tādējādi saskaņojot) šīs normas (principus), vai arī nosakot prioritātes kārtību starp tām;
  2. Ja konstatē pretrunu starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks;
  3. Ja konstatē pretrunu starp starptautisku tiesību normu un nacionālo tiesību normu, jāpiemēro starptautiskā tiesību norma;
  4. Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma;
  5. Ja agrāka tiesību norma nav savienojama ar vēlāku tiesību normu, jāpiemēro vēlākā norma;
  6. Ja vēlāka vispārējā tiesību norma nav savienojama ar agrāku, bet speciālo tiesību normu, jāpiemēro agrākā, speciālā tiesību norma.

Atbilstoši Administratīvā procesa likumam izlemjot, kurai no vienāda juridiska spēka tiesību normām dodama priekšroka, jāņem vērā arī to objektīvais nozīmīgums kopējā kontekstā, ko veido šīs tiesību normas, un priekšroka dodama tai tiesību normai, kura regulē demokrātiskai sabiedrībai un valsts iekārtai būtiski svarīgu jautājumu.

Turklāt iestādei, kurai jāpiemēro tiesību norma, bet kurai ir pamatotas šaubas par tiesību normas atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai, šī norma ir jāpiemēro, bet par savām šaubām jāziņo augstākai iestādei un Tieslietu ministrijai. Iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka jautājums nav noregulēts ar likumu.

« Tiesiskā kārtība - Vispārīgas ziņas | Latvija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 18-04-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste