Eiropas Komisija > ETST > Tiesiskā kārtība > Īrija

Pēdējo reizi atjaunots: 05-10-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Tiesiskā kārtība - Īrija

 

SATURS

1. Juridiskie instrumenti/tiesību avoti 1.
1.1. Valsts tiesību avoti 1.1.
1.2. Kopienas tiesību akti 1.2.
1.3. Starptautiskie avoti 1.3.
2. Citi tiesību aktu avoti 2.
3. Tiesību avotu hierarhija 3.
4. Pārvalstisko instrumentu stāšanās spēkā 4.
5. Iestādes, kuras ir tiesīgas pieņemt tiesību normas 5.
6. Tiesību normu pieņemšanas process 6.
7. Valsts tiesību normu stāšanās spēkā 7.
8. Pretrunu starp dažādām tiesību normām novēršana 8.

 

1. Juridiskie instrumenti/tiesību avoti

1.1. Valsts tiesību avoti

Īrijas konstitūcija (vai īru valodā Bunreacht na hÉireann) ir valsts pamatlikums. Tā nosaka valsts iestādes un institūcijas un paredz varas dalījumu izpildvarā, likumdevēja varā un tiesu varā. Tā arī garantē pamattiesības, ko tiesas ņem vērā, tās rūpīgi skaidrojot un paplašinot.

Primāro likumdošanu veic Oireachtas (Parlaments), kuru veido Īrijas Prezidents, Seanad Éireann (augšpalāta) un Dáil Éireann (apakšpalāta). Primāros tiesību aktus iedala: tiesību aktos, ar ko groza Konstitūciju, un tie stājas spēkā pēc iedzīvotāju referendumā gūta atbalsta; valsts vispārējos tiesību aktos ar vispārēju piemērojumu un privātajos tiesību aktos, kas ir vērsti uz atsevišķas personas vai personu grupas uzvedību.

Sekundārā likumdošana ir mehānisms, ar kura palīdzību Parlaments (Oireachtas) var deleģēt likumdevēja pilnvaras valdības ministriem vai noteiktai iestādei. Primārajos tiesību aktos ir skaidri jānosaka pilnvaras deleģētai likumdošanai, un šo pilnvaru izmantošanu reglamentē stingri nosacījumi – ieviešamie principi un politika ir skaidri un nepārprotami jānosaka pamata tiesību aktā un iestādei tie ir rūpīgi jāievēro, izstrādājot sekundāros tiesību aktus.

Normatīvie akti ir visizplatītākie sekundārie tiesību akti, bet tie var arī būt regulas, rīkojumi, likumi, shēmas vai noteikumi. 

Pamatojoties uz Konstitūcijas 50. pantu, joprojām ir spēkā tiesību akti, kuri līdz 1922. gadam tika pieņemti attiecībā uz Īriju (piemēram, Apvienotās Karalistes parlamenta akti), un Īrijas Brīvvalsts pieņemtie pasākumi (1922. – 1937.gads), kas nav pretrunā ar Konstitūciju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Īrijas tiesību sistēma ir anglosakšu tiesību sistēma, un tas nozīmē, ka tiesību aktu svarīgs avots ir precedentu tiesības. Saskaņā ar precedentu doktrīnu vai stare decisis tiesai ir jāievēro iepriekšējo lietu lēmumi, jo īpaši augstāku tiesu lēmumi. Tomēr tā ir politika un nevis saistoša negrozāma likuma norma. Šis tiesību normu kopums sastāv no noteikumiem, vispārējiem principiem, izveides kanoniem un ētikas principiem.

1.2. Kopienas tiesību akti

Tā kā Īrija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Kopienas tiesību akti ir valsts tiesību sistēmas svarīga daļa. Dalība Kopienā paredz saistības, ka Konstitūcija un citi valsts tiesību akti ir pakļauti Kopienas tiesību aktiem jomās, kurās Kopienai ir kompetence. Lai ļautu valstij iestāties Eiropas Savienībā un izvairīties no pretrunām starp Konstitūcijas un Kopienas tiesību aktu normām, bija vajadzīgi Konstitūcijas grozījumi.

1.3. Starptautiskie avoti

Īrija ir parakstījusi daudzus starptautiskus nolīgumus un līgumus, un ir daudzu starptautisku organizāciju dalībniece. Konstitūcija paredz, ka Īrija pieņem vispāratzītos starptautisko tiesību aktu principus, kas regulē attiecības starp valstīm.

Īrijā ir divpalātu parlaments un, lai tiesību akti valstī būtu oficiāli juridiski saistoši,, parlamentam (Oireachtas) ir jāiekļauj starptautiskie nolīgumi vietējos tiesību aktos.

Īrija ir parakstījusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju 1953. gadā un kopš tā brīža pilsoņi var atsaukties uz tās noteikumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ņemot vērā valsts starptautiskās juridiskās saistības. Konvencijas normas ir ieguvušas juridisko spēku valstī ar 2003. gada Eiropas Cilvēktiesību konvencijas akta palīdzību, tādējādi uz šīm normām personas var atsaukties arī Īrijas tiesās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Citi tiesību aktu avoti

Ja nav oficiālu tiesību normu, tiesa, pieņemot lēmumu, var atsaukties uz zinātnisku rakstu. Lai gan nav vienprātības par to, vai dabiskās tiesības vispār ir jāpiemēro un vai to ietekme pēdējo gadu laikā varētu būt mazinājusies, tiesas tomēr pamatojas uz dabisko tiesību aktiem un dabiskām tiesībām, skaidrojot Konstitūciju un uzskaitot konstitucionālās tiesības.

Saskaņā ar anglosakšu tiesībām stare decisis doktrīna nodala lēmuma saistošo daļu - ratio decidendi, kas ir jāievēro, un obiter dictum, sprieduma apgalvojuma nesaistošo daļu. Tomēr obiter dictum tiesā ir ievērojama ietekme tāpat kā tiesu lēmumiem citās jurisdikcijās un starptautiskajās tiesās.

3. Tiesību avotu hierarhija

Konstitūcija ir Īrijas tiesību sistēmas galvenā sastāvdaļa. Tiesību aktus, valdības un administratīvos lēmumus un praksi var pārskatīt, lai tie atbilstu Konstitūcijai.

Tomēr Konstitūcija paredz, ka tā atzīs jebkādus aktus vai pasākumus, ko atzīst par nepieciešamiem dalība Eiropas Savienībā vai Eiropas Kopienā. Tādējādi Kopienas tiesību aktiem ir priekšroka attiecībā pret visiem valsts likumiem, tostarp Konstitūciju. Tā kā Kopienas tiesību akti paredz, ka Kopienas tiesību aktu ieviešanas metodes nosaka valsts procedūras prasības, instrumentiem, ar ko ievieš ES/EK tiesību aktus, ir jāsaskan ar Konstitūcijas procedūras prasībām.

2003. gada akts par Eiropas Cilvēktiesību konvenciju ļauj personām atsaukties uz konvencijas normām Īrijas tiesās. Konvencija ir ietverta konstitūcijas apakšnodaļā, un Konstitūcija saglabā prioritāti. Akts tomēr prasa, lai tiesas skaidro un piemēro valsts normas pēc iespējas saskaņā ar konvencijas priekšrakstiem. Ja vietējā likumdošana nesaskan ar konvenciju, jāpieņem deklarācija par nesavienojamību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesas ir noteikušas, ka saskaņā ar 29.3. pantu starptautisko paražu normu principi ir pašmāju likumdošanas daļa, bet tikai tādā apmērā, lai tie nebūtu pretrunā ar Konstitūciju, tiesību aktiem vai vispārējām tiesībām. Starptautiskos nolīgumus var ratificēt tikai tad, ja tie saskan ar Konstitūciju, pretējā gadījumā ir nepieciešams referendums.

Tiesību aktu var aizstāt vai grozīt ar nākamo tiesību aktu, sekundāros tiesību aktus var aizstāt ar primāriem tiesību aktiem, tāpat arī deleģēšanas pilnvaras izstrādāt sekundāros tiesību aktus, bet sekundārie tiesību akti nevar ignorēt primāros tiesību aktus. Tiesas var noraidīt likumu, pamatojoties uz to, ka tas nav spēkā saskaņā ar Konstitūcijas normām (pēc 1937. gada pieņemtie tiesību akti) vai ka tas neatbilst Konstitūcijai (līdz 1937. gadam pieņemtie tiesību akti).

Tiesu lēmumus var aizstāt tiesību akti vai konstitucionālie akti un turpmākie lēmumi, kurus pieņēmušas tā paša vai augstāka līmeņa tiesas.

4. Pārvalstisko instrumentu stāšanās spēkā

Kā jau minēts iepriekš, Konstitūcija tās sākotnējā projektā nebija savienojama ar Eiropas Kopienas līgumiem. Piemēram, tā paredzēja, ka parlaments (Oireachtas) bija vienīgais valsts likumdevējs. Šī iemesla dēļ konstitūcijā ierakstīja noteikumu, ka tā atzīst par spēkā esošu jebkādu tiesību aktu, likumu vai pasākumu, ko atzīst par nepieciešamu Eiropas Savienība vai Eiropas Kopiena. Tomēr ir noteikts, ka, mainoties apjomam un mērķiem, piemēram, jauna līguma dēļ, šo jautājumu izlemj iedzīvotāju referendumā un pozitīva balsojuma gadījumā tiks ierakstīts noteikums, ka valsts šādu līgumu drīkst ratificēt .

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja Eiropas tiesību akti pieprasa valstij transponēt kādu tiesību aktu, to ievieš ar primāro tiesību aktu vai parasti ar normatīvu instrumentu, ko izstrādājusi valdība vai valdības ministrs.

Saskaņā ar Konstitūciju starptautiskie līgumi kļūs par valsts tiesību aktu daļu, ja tā nosaka parlaments (Oireachtas). Parasti par to tiek pieņemts akts, piemēram, 2003. gada akts par Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, ar kuru konvenciju iekļāva valsts tiesību aktos, tādējādi personas var atsaukties uz tās normām valsts tiesās.

5. Iestādes, kuras ir tiesīgas pieņemt tiesību normas

Konstitūciju drīkst grozīt tikai tad, ja iedzīvotāji tā ir nolēmuši referendumā.

Konstitūcija paredz, ka parlamentam (Oireachtas), ko veido apakšpalāta (Dáil) un augšpalāta (Seanad,), un priekšsēdētājs, „vienīgajam ir ekskluzīvas pilnvaras izdot likumus valsts vārdā”. Lai ierosinātie tiesību akti stātos spēkā, to projekti ir jāparaksta priekšsēdētājam, un, ja priekšsēdētājs šaubās par ierosināto tiesību aktu atbilstību Konstitūcijai, viņš drīkst tos nosūtīt Augstākajai tiesai izskatīšanai.

Kā minēts iepriekš, parlaments (Oireachtas) drīkst deleģēt pilnvaras izstrādāt tiesību aktus valdības ministram vai citai iestādei, un šīs pilnvaras stingri ierobežo deleģēšanas dokuments. ES direktīvas parasti ievieš ar normatīvu dokumentu, ko izstrādājis ministrs. Pilnvaras izstrādāt tiesību aktus drīkst deleģēt vairākām iestādēm, piemēram, valdības ministriem, valsts iestādēm, iestādēm ar valsts pārvaldes daļējām funkcijām, regulatoriem, ekspertu organizācijām un pašvaldības iestādēm.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Saskaņā ar Konstitūciju valdība ir atbildīga par ārējo attiecību uzturēšanu un drīkst parakstīt starptautiskus līgumus un iestāties starptautiskās organizācijās, ievērojot Konstitūcijas prasības.

Saskaņā ar anglosakšu tiesību sistēmu precedentu tiesības ir saistošas.

6. Tiesību normu pieņemšanas process

Konstitūcija

Veicot grozījumus Konstitūcijā, saskaņā ar 46. pantu vispirms likumprojekts ir jāiesniedz apakšpalātai (Dáil). Šis likumprojekts ir jāizskata parlamenta abās palātās, un tad tas ir jāiesniedz iedzīvotājiem apstiprināšanai vai noraidīšanai. Priekšlikumu uzskatīs par apstiprinātu, ja iedzīvotāju vairākums būs nobalsojis par tā stāšanos spēkā, un nobalsojusi būs ne mazāk kā viena trešdaļa reģistrēto vēlētāju. Likumprojekts ir jāizstrādā kā „Konstitūcijas grozījums” un tajā nedrīkst būt citu priekšlikumu. Ja iedzīvotāji to atbalsta, prezidentam likumprojekts ir jāparaksta, un prezidents to „atbilstīgi izsludina par likumu”.

Likumdošanas kārtība

Primāro tiesību aktu izstrādē pirmais solis parasti ir likumprojekta iesniegšana vienā no parlamenta palātām. Ikviens apakšpalātas (Dáil) iesniegtais likumprojekts ir jāsūta izskatīšanai uz augšpalātu (Seanad), un tajā var veikt grozījumus, kas obligāti ir jāizskata apakšpalātai (Dáil). Tomēr, ja likumprojektu ir iesniegusi un pieņēmusi augšpalāta (Seanad), un pēc tam to ir grozījusi apakšpalāta (Dáil), uzskata, ka to ir iesniegusi apakšpalāta (Dáil) un tas ir jānosūta izskatīšanai augšpalātā (Seanad).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pirms likumprojekta izsludināšanas, lai tas iegūtu likuma spēku, to apstiprina abās parlamenta palātās un paraksta prezidents. Izskatot likumprojektu, tajā var izdarīt grozījumus apakšpalāta un augšpalāta. Tomēr Konstitūcija nostiprina tautas ievēlētas apakšpalātas (Dáil) augstāko varu: 23. pantā ir paredzēts, ka, ja augšpalāta (Seanad) ir noraidījusi vai grozījusi likumprojektu pretēji apakšpalātas vēlmēm, apakšpalāta 180 dienu laikā var pieņemt rezolūciju, saskaņā ar kuru likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu abās palātās.

Visvairāk likumprojektu apakšpalātā (Dail Eireann) iesniedz valdības ministri.

Ar finansēm saistītus likumprojektus (piemēram, likumprojektus, kas skar nodokļu uzlikšanu, atcelšanu un atbrīvojumu no nodokļiem vai grozīšanu, vai nodokļu regulējumu, un likumprojektus par izdevumiem no valsts fondiem) var ierosināt un pieņemt apakšpalātā (Dáil Éireann). Šāda veida likumprojekts ir jāsūta augšpalātai (Seanad) „ieteikumu izteikšanai”.

Pēdējais posms, lai likumprojekts iegūtu likuma spēku, ir prezidenta paraksts. Prezidents drīkst pēc apspriešanās ar valsts padomi nosūtīt likumprojektu vai atsevišķu tā daļu Augstākajai tiesai izskatīšanai, vai tas ir konstitucionāls. Tā ir atsauce uz 26. pantu. Kad Augstākā tiesa nolemj, ka likumprojekts ir konstitucionāls, tā atbilstību konstitūcijai vairs nevar apstrīdēt tiesās, un prezidentam tas ir jāparaksta, lai tas iegūtu likuma spēku. Ja tiek noteikts, ka likumprojekts ir pretrunā ar konstitūciju, prezidentam jāatsakās likumprojektu parakstīt.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Sekundārā likumdošana

Pamata tiesību aktos ir vispārpieņemts, ka to atļauto deleģēto likumdošanu var anulēt vai apstiprināt parlaments (Oireachtas). Šie noteikumi kopumā paredz, ka dokumentus „iesniedz” vienā vai abās parlamenta palātās, kas drīkst tos anulēt noteiktā laikposmā. Šis anulēšanas mehānisms attiecas uz visiem sekundārajiem tiesību aktiem, ar ko īsteno ES pasākumus. Pēc stāšanās spēkā atsevišķi normatīvie akti ir jāiesniedz norādītājās bibliotēkās, un paziņojums par to stāšanos spēkā ir jāpublicē oficiālajā laikrakstā Iris Oifigiúil.

Starptautiskie tiesību akti

Valdība drīkst parakstīt starptautiskos līgumus vai nolīgumus vai iestāties starptautiskajās organizācijās, lai gan ir noteikts, ka tā nedrīkst to darīt, ja tas ir saistīts ar likumdošanas ekskluzīvām pilnvarām, kas piešķirtas parlamentam (Oireachtas), vai ja tas ir pretrunā ar Konstitūciju. Šī iemesla dēļ tiesas ir noteikušas, ka līgumiem, kas maina Eiropas Savienības apjomu un mērķus, valdība nevar piekrist, ja vien iedzīvotāji nav to apstiprinājuši konstitucionālā referendumā.

7. Valsts tiesību normu stāšanās spēkā

Konstitūcijas grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad tos ir apstiprinājuši iedzīvotāji, un prezidents ir parakstījis likumprojektu, ar ko grozījumi ir ierosināti.

Likumprojekts kļūst par tiesību aktu dienā, kad to paraksta prezidents, un stājas spēkā minētajā dienā, ja vien aktā nav paredzēts savādāk. Parasti prezidents likumprojektu paraksta ne ātrāk kā 5. dienā vai vēlākais 7. dienā pēc tā iesniegšanas. Ar aktu var noteikt dienu, kurā tas stājas spēkā, vai var paredzēt, ka ministrs izdos „rīkojumu par stāšanos spēkā” (sekundārā likumdošana), lai akts vai tā daļa stātos spēkā. Prezidenta pienākums ir izsludināt likumprojektu, publicējot paziņojumu oficiālajā laikrakstā „Iris Oifigiúil” ar apliecinājumu, ka likumprojekts ir kļuvis par tiesību aktu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Sekundārā tiesību aktā tiek norādīts datumu, kurā tas stājas spēkā.

Parasti tiesas lēmumi ir spēkā no pieņemšanas dienas.

8. Pretrunu starp dažādām tiesību normām novēršana

Tiesām ir jāatrisina jebkādas pretrunas starp dažādām tiesību normām vai avotiem.

Izņemot Kopienas tiesību aktu pārākumu, pretrunu gadījumā citi tiesību akti ir pakārtoti Konstitūcijai kā valsts pamatlikumam. Saskaņā ar Konstitūcijas 34. pantu personas drīkst Augstajā tiesā apstrīdēt tiesību aktu konstitucionālo spēkā esamību. Šādu lēmumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Personas arī drīkst iesniegt prasību par to, ka valsts rīcības dēļ ir pārkāptas viņu konstitucionālās tiesības vai konstitucionālā kārtība.

Tiek pieņemts, ka pēc 1937. gada Konstitūcijas pieņemšanas izstrādātie tiesību akti atbilst Konstitūcijai, kamēr nav noteikts pretējais.

Var rasties apstākļi, kādos Konstitūcijas normas, īpaši pamattiesību normas, var zināmā mērā būt pretrunā. Tiesas ir pieņēmušas vairākus mehānismus, lai pieņemtu lēmumus šajās lietās, tostarp literāro vai gramatisko skaidrojumu, vēsturisko pieeju, mērķtiecīgo vai harmonisko pieeju, proporcionalitātes doktrīnu, tiesību normu hierarhiju un norādi uz dabiskajām tiesībām.

Ir bijuši gadījumi, kad pēc nepopulāra tiesas lēmuma vai Konstitūcijas skaidrojuma ir rīkots referendums, lai grozītu Konstitūciju.

Ja persona paziņo, ka kādu tiesību aktu dēļ ir pārkāptas viņas tiesības saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, viņa drīkst pieprasīt tiesai izdot deklarācija par nesavienojamību.

Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas tiesību akti bauda konstitucionālu imunitāti, jo Konstitūcija paredz, ka tā atzīs visus aktus vai pasākumus, ko paredz dalība, lai gan šo aktu un pasākumu īstenošanas līdzekļiem ir jāievēro Konstitūcija.

Papildu konstitucionāliem jautājumiem deleģētās likumdošanas spēkā esamību vērtēs pēc tās atbilstības pamata tiesību aktiem.

Cita informācija

Papildu informāciju par Īrijas tiesību sistēmu, likumdošanu un Konstitūciju var atrast šādās tīmekļa vietnēs:

  • www.taoiseach.ie English
  • www.courts.ie English
  • www.oireachtas.ie English
  • www.irishstatutebook.ie English
  • www.bailii.org English

« Tiesiskā kārtība - Vispārīgas ziņas | Īrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 05-10-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste