Tiesiskā kārtība - Starptautiskie tiesību akti

Valstis ir starptautisko tiesību subjekti

Starptautisko tiesību avoti ir līgumi, konvencijas un nolīgumi, kuriem pievienojās valstis vai dažos gadījumos starptautiskas organizācijas.

Pati Eiropas Kopienas var pievienoties līgumiem, vienojoties ar Komisiju. Šādas pilnvaras nepārprotami piešķir, piemēram, tirdzniecības politikas līgumi vai Eiropas Kopienu Tiesas spriedumi. Tiesa ir nolēmusi, ka visos gadījumos, kad Kopienas tiesības Kopienas iestādēm piešķir pilnvaras iekšēji virzīties uz noteiktu mērķi, tām ir arī tiesības noslēgt starptautiskus nolīgumus, kas ir nepieciešami mērķa sasniegšanai.

Starptautiski nolīgumi ir saistoši valstīm un starptautiskām organizācijām, kas ir patiesie starptautisko tiesību subjekti. Bet tie var arī ietekmēt privātpersonas un uzņēmumus.

Pastāv vairākas atbildes uz jautājumu, vai starptautiskās tiesības ir autonoma juridiskā sistēma, ja tā ir, kā tā ir jāiekļauj valsts tiesībās, lai tā tiktu darbotos.

Dažas dalībvalstis ir pieņēmušas vienotu teoriju, ar ko starptautiskas tiesības ir neatņemama valsts tiesiskās kārtības daļa, kamēr citas ir sniegušas priekšroku duālistu teorijai, ar ko starptautiskās tiesības un valsts tiesības ir divas atsevišķas un neatkarīgas tiesiskās kārtības. Pēdējā gadījumā starptautiskās tiesības ir iekļaujamas valsts tiesiskajā kārtībā ar likumu.

Jūs varat iegūt informāciju par šo tēmu, uzklikšķinot uz dalībvalstu karogiem.

Galvenās starptautiskās organizācijas, kas strādā pie starptautiskām privāttiesībām, ir Eiropas Padome un Hāgas Konference par starptautiskajām privāttiesībām - .