Eiropas Komisija > ETST > Tiesiskā kārtība > Ungārija

Pēdējo reizi atjaunots: 28-02-2008
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Tiesiskā kārtība - Ungārija

 

SATURS

I. Ungārijas tiesību avoti I.
1. Konstitūcija 1.
2. Parlamenta likumi 2.
3. Dekrēti 3.
4. Starptautiski nolīgumi 4.
II. Citi tiesību avoti plašākā nozīmē, kuri nav kvalificējami kā noteikumi II.
1. Citi reglamentējoši juridiski dokumenti 1.
2. Konstitucionālās tiesas lēmumi 2.
3. Tiesu precedenta tiesības 3.
III. Normu stāšanās spēkā pārnacionālos dokumentos III.
IV. Dažādās iestādes, kas ir pilnvarotas pieņemt tiesību aktus IV.
V. Tiesību normu pieņemšanas process V.
VI. Valsts tiesību aktu stāšanās spēkā VI.
VII. Iespējas atrisināt pretrunas starp tiesību avotiem VII.

 

I. Ungārijas tiesību avoti

1. Konstitūcija

1949. gada Likums XX par Konstitūciju ir Ungārijas tiesību aktu hierarhijas augšgalā. Jebkuram citam tiesību aktam ir jābūt saderīgam ar to. Konstitūciju pieņem Nacionālā asambleja, un Konstitūcijas grozīšanai ir nepieciešams visu parlamenta deputātu balsu divu trešdaļu vairākums [Konstitūcijas 24. panta 3. punkts].

Ungārijas Konstitūcijā ir piecpadsmit nodaļas. I nodaļa, kurā ir vispārīgi noteikumi, nosaka valdības veidu, atsevišķu pilnvaru nodošanu Eiropas Savienībai un vairākus pamatprincipus, piemēram, tiesiskumu, aizliegums varu nodrošināt ar spēku, partiju brīvu dibināšanu un darbību, karu noliegšanu, sadarbību Eiropas vienotības izveidē, pamattiesību atzīšanu un to, ka tiesību aktos ir noteikumi par pamattiesībām un pienākumiem, bet tie nedrīkst noteikt ierobežojumus attiecībā uz pamattiesību būtisko saturu.

II līdz XI nodaļā ir būtiskākie noteikumi par valsts augstākajām amatpersonām un svarīgākajām valsts iestādēm, kuros noteikts Nacionālās asamblejas, Republikas prezidenta, Konstitucionālās tiesas, parlamentārā cilvēktiesību komisāra, parlamentārā nacionālo un etnisko minoritāšu tiesību komisāra, Valsts kontroles, Ungārijas Valsts bankas, valdības, bruņoto spēku un policijas, pašvaldību, tiesu iestāžu un prokuratūras juridiskais statuss un uzdevumi.

XII nodaļā ir pamattiesību un pienākumu deklarācija, XIII nodaļā noteikti principi, kas reglamentē vēlēšanas, XIV nodaļa attiecas uz Ungārijas galvaspilsētu un simboliem, bet XV nodaļā ir nobeiguma noteikumi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Parlamenta likumi

Ungārijā likumus var pieņemt Nacionālā asambleja. Konstitūcijā izklāstītas pamattiesības un pienākumi, kurus reglamentē likumi. 1987. gada Likums XI par likumdošanu (Likumdošanas likums) ievieš papildu jomas likumdošanas ekskluzīvajā darbības jomā. Nacionālā asambleja dažus likumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, t.i., vairāk nekā pusi no klātesošo parlamenta deputātu balsīm, bet citus – ar divu trešdaļu balsu vairākumu (kvalificētu vairākumu). Papildus likumam, ar ko pieņem Konstitūciju, arī likumam, ar ko ratificē un izsludina starptautisko līgumu par pievienošanos ES, un likumam par valsts simboliem ir nepieciešams visu parlamenta deputātu balsu divu trešdaļu vairākums. Likumi, kuriem ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums, ir noteikti Konstitūcijā.

Pirms tika pieņemts 1989. gada Likums XXXI par Konstitūcijas grozīšanu, Ungārijas prezidenta padome bija pilnvarota izdot dekrētlikumus. No tiesību aktu hierarhijas viedokļa joprojām spēkā esošie dekrētlikumi atbilst tam pašam līmenim kā likumi.

3. Dekrēti

Likumdošanas likumā izšķir valdības dekrētus, ministru dekrētus un pašvaldību dekrētus.

Valdības pilnvaras izdot dekrētus var būt primāras vai balstītas uz likumdošanas pilnvarojumiem. Primārās pilnvaras ir noteiktas Konstitūcijas 35. panta 2. punktā, kas paredz, ka valdība izdod dekrētus savu pilnvaru jomā. Tas neierobežo Nacionālo asambleju, kas savās pilnvarās var iekļaut jebkuru reglamentējošo jomu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Saskaņā ar Likumdošanas likumu valdība saskaņā ar īpašu likumdošanas pilnvarojumu arī var pieņemt dekrētus, lai īstenotu likumus. Saskaņā ar Likumdošanas likuma 15. panta 1. punktu pilnvarojumā ieviest īstenošanas noteikumus ir jānorāda pilnvarojuma turētājs, subjekts un darbības joma. Turētājs nedrīkst nodot likumdošanas pilnvarojumu citai personai.

Ministru dekrēti ir īpašs dekrēta veids. Tiesību aktu hierarhijā tiem ir mazāks spēks nekā valdības dekrētiem. Saskaņā ar Likumdošanas likumu ministri var izdot dekrētus savas atbildības jomā un pamatojoties uz pilnvarojumiem saskaņā ar parlamenta likumiem vai valdības dekrētiem. Tādēļ, lai izdotu ministru dekrētus, ir jāizpilda divi nosacījumi.

Saskaņā ar atsevišķu likumu Ungārijas Valsts bankas prezidents ar centrālās bankas dekrētiem var izdot noteikumus, kas ir saistoši finanšu iestādēm, juridiskām personām, kuras nav finanšu iestādes, bet sniedz papildu finanšu pakalpojumus, ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem un baņķieru biržām.

Pašvaldību dekrēti ir trešais dekrēta veids. Konstitūcijas 44./A panta 2. punkts nosaka, ka vietējās pārstāvības iestādes var izdot dekrētus savu pilnvaru jomā, bet tie nedrīkst būt pretrunā augstākām tiesību normām. Saskaņā ar 1990. gada Likuma LXV par pašvaldībām 16. panta 1. punktu pašvaldības pārstāvības iestāde savu pilnvaru jomā var izdot pašvaldības dekrētus, kas reglamentē vietējās sabiedriskās lietas, kuras nereglamentē augstāka līmeņa noteikumi, un īstenot tos, pamatojoties uz savu juridisko pilnvarojumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Starptautiski nolīgumi

Ungārija/Ungārijas valdība var slēgt starptautiskus nolīgumus ar citām valstīm/citu valstu valdībām. Ungārijā attiecības starp starptautiskiem nolīgumiem un valsts iekšējo tiesisko regulējumu ir balstītas uz duālisma sistēmu, t.i., starptautiski nolīgumi tiek pasludināti par tiesību normām un kļūst par valsts iekšējā tiesiskā regulējuma daļu.

II. Citi tiesību avoti plašākā nozīmē, kuri nav kvalificējami kā noteikumi

1. Citi reglamentējoši juridiski dokumenti

Ungārijas tiesību sistēmā ir citi reglamentējoši juridiski dokumenti, kas ir noteikumi, taču nav tiesību normas, jo tie ir iekšēji noteikumi, kas nav saistoši visiem, bet (izņemot tiesību pamatnostādnes, kurām nav saistoša juridiska spēka) tikai to izdevēja pārziņā esošām iestādēm. Saskaņā ar Likumdošanas likumu šie reglamentējošie dokumenti ir lēmumi, centrālās bankas rīkojumi, statistikas paziņojumi un tiesību pamatnostādnes.

Lēmumus var pieņemt Nacionālā asambleja, valdība, valdības komitejas, pašvaldība un pašvaldības iestādes, reglamentējot savu darbību un to pārziņā esošu iestāžu uzdevumus un pieņemot plānus par savām atbildības jomām.

Savu pilnvaru ietvaros, kā paredzēts tiesību normās, ministri un kompetento valsts iestāžu vadītāji var izdot norādījumus, lai reglamentētu to tiešā pārziņā esošu iestāžu darbību.

Statistikas paziņojumus izdod Centrālā statistikas biroja priekšsēdētājs, un tajos ir saistoši noteikumi, kas sastāv tikai no statistikas terminiem, metodēm, klasifikācijām, sarakstiem un skaitļiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesību pamatnostādnes ir Nacionālās asamblejas un valdības izdotas direktīvas, kurās noteikti vispārīgi mērķi, programmas un nostājas svarīgās valsts un sabiedriskās lietās. Nacionālā asambleja un valdība tiesību normas var interpretēt principiālās nostājās. Ministri un valsts iestāžu kompetenti vadītāji var izdot direktīvas un paziņojumus. Direktīvās sniedz ieteikumus par tiesību normu īstenošanas svarīgākajiem veidiem un līdzekļiem. Ar paziņojumiem paziņo faktus vai datus, kas ir svarīgi to iestāžu darbībai, kuras ir atbildīgas par tiesību normu īstenošanu.

2. Konstitucionālās tiesas lēmumi

Konstitucionālās tiesas lēmumiem ir svarīga loma likumdošanas sistēmā. Konstitucionālā tiesa pārbauda normu konstitucionalitāti un ar lēmumu palīdzību atceļ normas (noteikumus), kas ir pretrunā Konstitūcijai. Konstitucionālā tiesa sniedz sīki izstrādātu pamatojumu saviem lēmumiem un līdzīgās lietās lemj saskaņā ar jau piemērotiem principiem. Konstitucionālās tiesas lēmumu nevar pārsūdzēt, un tas ir visiem saistošs. Konstitucionālās tiesas svarīgākie uzdevumi ir aizsargāt Konstitūciju un saglabāt konstitucionālo demokrātiju un tiesiskuma stabilitāti. Tādēļ Konstitucionālajai tiesai piešķirta augsta līmeņa neatkarība un pilnvaras.

3. Tiesu precedenta tiesības

Pildot savu pienākumu nodrošināt tiesību aktu vienveidīgu piemērošanu un sniedzot tiesiskus norādījumus zemākām tiesām, Augstākā tiesa pieņem vienveidības lēmumus un izdod principiālus lēmumus. Vienveidības procedūru var sākt, ja tiesu prakses attīstība un vienveidība nosaka, ka ir jāpieņem vienveidības lēmums principiālā jautājumā, un ja Augstākās tiesas palāta plāno novirzīties no Augstākās tiesas citas palātas pieņemtā lēmuma. Lēmums par tiesību aktu vienveidību ir saistošs tiesām. Principiāli lēmumi, kas izvēlēti no Augstākās tiesas palātu prakses, arī kalpo spriešanas vienveidībai; papildus lēmumiem par tiesību aktu vienveidību arī principiālus lēmumus publicē Augstākās tiesas oficiālajā krājumā (Legfelsőbb Bíróság Hivatalos Gyűjteménye).

Lapas augšmalaLapas augšmala

III. Normu stāšanās spēkā pārnacionālos dokumentos

2005. gada Likums L (Starptautisko tiesību likums) reglamentē procedūru attiecībā uz starptautiskiem nolīgumiem un šo nolīgumu pasludināšanu un stāšanos spēkā. Saskaņā ar Starptautisko tiesību likuma 9. pantu, ja saskaņā ar 7. panta 3. punktu Nacionālā asambleja ir pilnvarojusi atzīt starptautiska nolīguma spēkā esību, ņemot vērā tā svarīgo nozīmi Ungārijas ārējās attiecībās, šis nolīgums ir jāizsludina likuma veidā vai citos gadījumos - valdības dekrēta veidā. Pilnvarojums atzīt starptautiska nolīguma saistošu spēkā esību ir ietverts pasludinošā tiesību aktā. Likumā, ar ko pasludina starptautisku nolīgumu, jānosaka, ka noteikumi, kuri ietver nolīguma tekstu un atrunas, iebildumus un deklarācijas, stājas spēkā tajā pašā dienā, kad Ungārijā stājas spēkā nolīgums. Ja, nolīgumu izsludinot, pēdējais no minētajiem vēl nav zināms, nolīguma spēkā stāšanās nosacījumos ir jānosaka, ka tā spēkā stāšanās datumu noteiks ārlietu ministrs lēmumā, kas ir jāpublicē Ungārijas Vēstnesī (Magyar Közlöny).

Ungārijas Konstitūcijā ir paredzēta arī cita metode pārnacionālu tiesību aktu iekļaušanai valsts tiesību sistēmā. Saskaņā ar Konstitūcijas 7. panta 1. punktu Ungārijas tiesību sistēma akceptē vispāratzītos starptautisko tiesību principus un saskaņo valsts iekšējos likumus ar saistībām, kuras tā uzņemas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Saskaņā ar Konstitūcijas 8. panta 1. punktu Ungārija atzīst nepārkāpjamas un neatņemamas pamata cilvēktiesības, šo tiesību ievērošana un aizsardzība ir valsts primārais pienākums.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Eiropas Kopienas tiesību aktus transponē Ungārijas tiesību sistēmā ar juridiskām normām, kas ir balstītas uz subjektu, Konstitūcijā un Likumdošanas likumā noteiktajā līmenī.

IV. Dažādās iestādes, kas ir pilnvarotas pieņemt tiesību aktus

Ungārijā tiesību aktus var pieņemt Nacionālā asambleja, valdība, valdības locekļi, Ungārijas Valsts bankas prezidents un pašvaldības.

Nacionālā asambleja kā Ungārijas augstākā valsts varas un demokrātiskas pārstāvības iestāde pieņem Ungārijas Konstitūciju un ir pilnvarota pieņemt likumus.

Valdība ir izpildvaras centrālā iestāde. Tā ir valsts pārvaldes augšgalā un kontrolē un koordinē valsts pārvaldes iestāžu darbību. Tās locekļi ir premjerministrs un ministri. Valdība var izdot dekrētus savu pilnvaru jomā, kas noteiktas Konstitūcijā, un saskaņā ar juridisku pilnvarojumu. Valdības dekrēti nedrīkst būt pretrunā parlamenta likumiem.

Valdības locekļi ir premjerministrs un ministri. Premjerministrs ir valdības sanāksmju priekšsēdētājs un pārrauga valdības dekrētu un lēmumu izpildi. Ministri vada viņu pārziņā esošās nozares saskaņā ar tiesību normām un valdības lēmumiem un vada viņu pārziņā esošu iestāžu darbību. Ja ministri ir pilnvaroti ar parlamenta likumiem vai valdības dekrētiem, viņi var izdot dekrētus savu pilnvaru jomā. Ministru dekrēti nedrīkst būt pretrunā parlamenta likumiem vai valdības dekrētiem.

Pašvaldība ir vietēja valsts iestāde, kuru demokrātiski ievēl un vada. Tā neatkarīgi reglamentē un vada tās pārziņā esošas vietējās sabiedriskās lietas vietējo iedzīvotāju interesēs saskaņā ar sistēmu, kas izveidota ar tiesību aktiem. Ja pašvaldības ir pilnvarotas ar tiesību aktiem, tās var izdot dekrētus, kas reglamentē to lietas. Šie dekrēti nedrīkst būt nesaderīgi ar augstāku tiesisku normu. Pašvaldība var izdot dekrētus, kas reglamentē sabiedriskas lietas, kuras nereglamentē augstākas tiesiskas normas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ar atsevišķu likumu noteiktā jomā Ungārijas Valsts bankas prezidents var izdot noteikumus centrālās bankas dekrētos, kas ir saistoši finanšu iestādēm un juridiskām personām, kuras nav finanšu iestādes, bet piedāvā papildu finanšu pakalpojumus, kā arī ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem un baņķieru biržām. Centrālās bankas dekrēti nedrīkst būt pretrunā tiesību aktiem.

V. Tiesību normu pieņemšanas process

Tiesību aktus pieņem, kad to prasa sociāli vai ekonomiski procesi, kad to padara par nepieciešamu pilsoņu tiesību un pienākumu regulējums un kad Eiropas Kopienas tiesību akti ir jātransponē Ungārijas tiesību aktos. Pirms tiesību normas pieņemšanas veic analīzi reglamentējamā jomā. Tiesību aktu projektu vienmēr sagatavo ministrs, kas ir izraudzīts vai kompetents reglamentējamā jomā. Atkarībā no tiesību akta līmeņa kompetentā ministrija nosūtīs sagatavoto projektu administratīvai apspriešanai citiem ministriem, pārstāvības organizācijām un citām iestādēm, uz kurām attiecas tiesību akts. Tajā pašā laikā saskaņā ar 2005. gada Likuma XC par elektroniskās informācijas brīvību 9. pantu iestādei, kas sagatavoja teksta projektu, tas ir jāpublicē (neatkarīgi no izņēmumiem, kas tajā noteikti) savā mājas lapā, kur sabiedrība var sniegt komentārus vai ierosinājumus. Iestāde, kas iesniedza projektu, pārskata to, pamatojoties uz ekspertu atzinumiem, kas saņemti apspriešanas laikā, un sabiedrības komentāriem.

Pēc administratīvās apspriešanas procesa tiesību akta projektu, kas ir jāiesniedz valdībai, apspriež ministriju valsts sekretāru sanāksmē, kas nolemj, vai projekts ir gatavs iesniegšanai vai ne. Valsts sekretāru sanāksme ir pēdējā instance projekta tehniskai apspriešanai, un tajā apspriež tehniskus/konceptuālus jautājumus, par kuriem netika panākta vienošanās administratīvās apspriešanas laikā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tos dokumentus, kas apspriesti valsts sekretāru sanāksmē un atzīti par piemērotiem iesniegšanai, noteiktajā kārtībā iesniedz valdībai. Valdības sanāksmē lielāko daļu iesniegto projektu pieņem bez apspriešanas, bet svarīgus projektus vai tos, kas ir problemātiski no politiskā viedokļa, valdība apspriež un pieņem (vai citādi) pēc tam.

Likumprojektu gadījumā nākamais posms likumdošanas procesā ir likumprojekta iesniegšana apspriešanai Nacionālajā asamblejā. Tad likumprojektu apspriež izraudzītas parlamentāras komisijas un Nacionālās asamblejas plenārsēdē. Parlamentārās komisijas un jebkurš parlamenta deputāts var iesniegt apspriešanai likumprojekta grozījumus. Nacionālā asambleja balso atsevišķi par grozījumu priekšlikumu pieņemšanu un tad par likumprojektu kopumā.

Tiesību akti ir jāizsludina Ungārijas Oficiālajā Vēstnesī Magyar Közlöny [Ungārijas Vēstnesis], kura elektroniska kopija arī ir jāpublisko. Izņēmuma gadījumā ministra dekrēta pielikumu, ja tas tieši neattiecas uz pilsoņiem, var arī publiskot, publicējot to ministrijas oficiālajā izdevumā. Pašvaldības dekrēts ir jāizsludina pašvaldības oficiālajā izdevumā parastajā kārtībā, kas noteikta ar pašvaldības darbības un organizatorisko regulējumu.

VI. Valsts tiesību aktu stāšanās spēkā

Tiesību aktu spēkā esība attiecas uz fiziskām personām un juridiskām personām Ungārijā un Ungārijas valstspiederīgiem ārvalstīs. Pašvaldības izdotu dekrētu spēkā esība attiecas uz pašvaldības jurisdikcijas apgabalu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Likumdošanas likums aizliedz retrospektīvu spēkā esību, nosakot, ka tiesību norma nedrīkst noteikt pienākumus vai paziņot rīcību par nelikumīgu laikposmā pirms šīs normas izsludināšanas.

Tiesību aktam vienmēr ir jānosaka spēkā stāšanās datums tādā veidā, lai paliktu pietiekami daudz laika sagatavoties tā piemērošanai.

Tiesību aktam un tā īstenošanas noteikumiem ir jāstājas spēkā vienlaicīgi. Tiesību norma zaudē spēku, ja to atceļ ar citu tiesību normu vai ja beidzas tiesību normā noteiktais termiņš.

VII. Iespējas atrisināt pretrunas starp tiesību avotiem

Normas nedrīkst paredzēt noteikumus, kas nav saderīgi ar citas normas noteikumiem tajā pašā vai augstākā līmenī. Ja rodas pretrunas, tiesību sistēmā ir paredzētas atbilstošas iespējas to novēršanai.

Parasti pretruna rodas attiecīgā tiesību akta sagatavošanas laikā, tādos gadījumos situāciju var labot pirms normas pieņemšanas. Tomēr dažreiz pretruna starp dažādiem standartiem var rasties tikai to piemērošanas laikā. Tādos gadījumos tiesai ir jācenšas atrisināt pretrunu ar vispārīgu tiesību principu palīdzību. Viens šāds princips ir, ka tad, ja norma ir pretrunā augstākai normai, noteicošā ir pēdējā no minētajām. Otrs princips ir tāds, ka īpašai normai ir lielāks spēks nekā vispārīgai un ka vēlākai tiesiskai normai ir lielāks spēks nekā agrākai.

Attiecībā uz tiesību normām tajā pašā līmenī pretrunas, kas nav saistītas ar Konstitūcijas pārkāpumu, parasti novērš, tiesai interpretējot normu. Ar iepriekšminēto tiesisko principu palīdzību tiesa lemj, kuri no pretrunā esošajiem noteikumiem ir noteicošie. Atbilstīgi Konstitucionālās tiesas praksei, ja norma, kas rada pretrunu, pārkāpj Konstitūcijas noteikumu, rodas nekonstitucionāla situācija, un tādā gadījumā Konstitucionālā tiesa atceļ nekonstitucionālos noteikumus.

Pretruna starp normām var rasties, pirms rodas faktiska problēma ar piemērošanu. Tādos gadījumos likumdevējs novērš pretrunu, grozot normu.

Likumu gadījumā, ja Republikas prezidents uzskata, ka tādas normas noteikums, kuru Nacionālā asambleja jau ir pieņēmusi, bet kura vēl nav pasludināta, pārkāpj Konstitūciju, viņš var lūgt Konstitucionālo tiesu pārbaudīt likumu (konstitucionāls veto). Ja tiesa nolemj, ka norma patiešām pārkāpj Konstitūciju, Nacionālajai asamblejai ir jāveic pasākumi, lai novērstu nekonstitucionalitāti.

« Tiesiskā kārtība - Vispārīgas ziņas | Ungārija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 28-02-2008

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste