Eiropas Komisija > ETST > Tiesiskā kārtība > Vācija

Pēdējo reizi atjaunots: 02-08-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Tiesiskā kārtība - Vācija

Galvenie rakstiskie tiesību avoti nacionālajās tiesībās ir Konstitūcija, likumi, uz likumu pamata izdoti tiesību akti un pašvaldību saistošie lēmumi. Papildus tiem pastāv nerakstītie tiesību avoti, kurus veido starptautisko tiesību, parašu tiesību un tiesu precedentu vispārīgie principi.

Ņemot vērā Vācijas Federatīvās Republikas federālo uzbūvi, šie tiesību avoti zināmā mērā pārklājas federatīvā (valsts) līmenī [Bund] un atsevišķu zemju [Land] līmenī. Abu līmeņu attiecības ir noteiktas Grundgesetz [GG- Pamatlikums], t.i., federālā līmeņa konstitūcijas 31.pantā. Saskaņā ar šo pantu, ja federālais un zemes tiesību akts ir pretrunā, federālais tiesību akts ņem virsroku. Šis princips attiecas, neskatoties uz konfliktējošos tiesību aktu hierarhisko statusu, piemēram, Federālais tiesību akts ņems virsroku pār Zemes konstitūciju.

Neraugoties uz vispārīgo principu, ka Federālais likums ir augstāks, tiesību aktu hierarhija vienmēr tiek noteikta atkarībā no to avotiem, t.i., tiesību akta statuss ir atkarīgs no tā, kas šo tiesību aktu ir pieņēmis.

Tas nozīmē, ka Pamatlikums (GG) atrodas Federālās tiesību sistēmas virsotnē un tādā veidā arī nacionālo tiesību aktu hierarhijā, jo tāpat kā Vācijas konstitūcija, tas ir tiesību akts, uz kura tiek balstītas visas Vācijas nacionālās un tiesību sistēmas, un kuras var grozīt tikai ar divu trešdaļu Bundestāga (Parlamenta) locekļu pozitīvu balsojumu un divu trešdaļu Bundestrātes (Zemju pārstāvju kamera) pārstāvju pozitīvu balsojumu (GG 79(2).pants). Specifiskas galvenās Pamatlikuma daļas nevar tikt grozītas vispār (GG 79(3).pants). Katrai tiesību normai jāatbilst Konstitūcijai gan pēc formas, gan būtības. Tiesību sistēma, izpildvara un tiesu precedenti ir īpaši saistīti ar personas pamattiesībām, kuras var tieši piemērot tiesā (GG 1(3).pants). Pamattiesību principu var piemērot tiesas procesā iesaistītas personas, iesniedzot konstitucionālu sūdzību Federatīvajā Konstitucionālajā tiesā.

Vispārīgie starptautisko tiesību principi aizpilda vietu starp Konstitūciju un likumiem. Pamatlikumā ir skaidri pateikts, ka tie ir Federālās tiesību sistēmas sastāvdaļa un ka tie ņem virsroku pār šādiem likumiem, un ka tie tieši rada tiesības un pienākumus Federācijas teritorijā pastāvīgi dzīvojošām personām (GG 25.pants). Šie vispārīgie starptautisko tiesību principi ar būtisku nozīmi privātām personām (t.i., ne tikai noteikumiem, kas attiecas uz Zemi) sevī iekļauj, piemēram, atbilstošas tiesiskās aizsardzības garantijas citas valsts pilsoņiem, kas atrodas Vācijas teritorijā, vai specifikācijas principu, saskaņā ar kuru krimināltiesiskam tiesvedības procesam jāatbilst izdodošās ārvalsts izdošanas atļaujā paredzētiem noteikumiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesību aktu hierarhija zem Konstitūcijas. Federācijā tiesības izdot tiesību aktus ir noteiktas Pamatlikumā (īpaši GG 73.-75. pantā). Likumus izdod Parlaments sadarbībā ar Zemju pārstāvju kameru. Tiesību aktu projektus var iesniegt Federālajā valdībā, Zemju pārstāvju kamerā vai tos var ierosināt no Parlamenta iekšienes (to var ierosināt politiska grupa, kas veido vismaz 5% no Parlamenta locekļiem). Pamatlikums skaidri nosaka īpašus gadījumus, kad likuma galīgajam apstiprinājumam Parlamentā nepieciešama Zemju pārstāvju kameras piekrišana (šobrīd aptuveni 60% no visiem likumiem). Attiecībā uz pārējiem likumiem, kurus izdod Parlaments, Zemju pārstāvju kamera var tikai iesniegt savus iebildumus, kurus Parlaments var noraidīt. Ja rodas viedokļu nesaskaņas starp Parlamenta un Zemju pārstāvju kameru, var izveidot samierināšanas komiteju, kurā iekļauj pārstāvjus no abām kamerām (šobrīd 16 no katras kameras). Šādas samierināšanas komitejas uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus, kā sasniegt vienbalsīgu lēmumu, lai gan komiteja pati nevar pieņemt lēmumu Parlamenta vai Zemju pārstāvju kameras vietā (sīkāk par likumdošanas procesu skat. GG 76. -78.pantu).

Federālos likumus izsludina Federācijas Prezidents, kas to dara pēc tam, kad likumu ir parakstījuši atbildīgie Federālās valdības pārstāvji, un likumi tiek publicēti Federālajā Vēstnesī. Parasti, ja netiek noteikts savādāk, likumi stājas spēkā 14. dienā pēc tā publicēšanas Federālajā Vēstnesī (GG 82. pants).

Jebkura likuma atbilstību Konstitūcijai var apstrīdēt parastā tiesā kā kādas noteiktas lietas sastāvdaļu. Tomēr tiesas nevar pasludināt likumu par neatbilstošu Konstitūcijai. Ja tiesas spriedums noteiktā gadījumā pamatojas uz likumu, kuru tiesa uzskata par neatbilstošu konstitūcijai, tiesai ir jāapstādina tiesvedība un jālūdz spriedums Federālajai Konstitucionālajai tiesai (GG 100.pants). Šādā veidā Federālā Konstitucionālā tiesa var kategoriski noteikt, vai Parlaments kā demokrātiski ievēlēts likumdevējs, ir rīkojies pretēji konstitūcijai.

Uz likuma pamata izdoti akti (Rechtsverordnungen) pēc hierarhijas ir zemāki par likumiem. Tos izdod izpildvara (Federālā Valdībā, Federālie ministri, Zemju valdības un citas administratīvās iestādes), pamatojoties uz pilnvarojuma, kam jābūt pietiekami noteiktam attiecībā uz to jēgu, mērķiem un mērogu. Tā kā šie tiesību akti ir zemāki par likumiem, tie nedrīkst būt tiem pretrunā (tiesiskā paļāvība).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Lēmumus ar īpašu nozīmi personām, kuras tie skar, nedrīkst izdot uz likuma pamata izdotu aktu veidā, bet gan tikai kā likumu (tiesiskā aizsardzība).

Uz likuma pamata izdotiem aktiem Federālā līmenī var būt nepieciešams Zemju pārstāvju kameras apstiprinājums, ja ir iesaistīts viens no Pamatlikumā noteiktajiem apstākļiem, vai ja likums to pieprasa (GG 80(1) un (2).pants).

Uz likuma pamata izdotus aktus izsludina to izdevēja institūcija. Uz likuma pamata izdotus Federālos aktus parasti publicē vienā no Oficiālajiem Federālajiem Vēstnešiem [Bundesgesetzblatt vai Bundesanzeiger]. Uz likuma pamata izdotiem aktiem, kas publicēti Bundesanzeiger, atsaucas informatīviem mērķiem Bundesgesetzblatt, norādot publicētājas iestādes vārdu un tiesību akta spēkā stāšanās dienu (GG 82(1).pants, kas lasāms kopā ar likuma Par uz likuma pamata izdoto tiesību aktu publicēšanas kartību 1.nodaļu).

Personas, kuru tiesības ietekmē šādi tiesību akti, to likumību var apstrīdēt tiesā vismaz netieši kā prasību apelācijas sūdzībā pret lēmumu, ko ir pieņēmusi kāda institūcija par tiesību akta spēkā esamību, un zināmā mērā arī tieši, ja tiesību akts attiecas uz likumu Zemju līmenī (Administratīvā procesa kodeksa 47.nodaļa).

Pašvaldību saistošie lēmumi (Satzungen vai Ordnungen) ir tiesību normas, kuras izdot juridiskas personas, kas izveidotas publisko tiesību jomā, atbilstoši Zemē noteiktajam regulējumam (sabiedriskās organizācijas, institūcijas vai fondi). Šos lēmumus galvenokārt izdod pašvaldību institūcijas, kā arī akadēmiskas, profesionālas un sociālās drošības iestādes (piem., lēmumi, kas nosaka pašvaldību iekasētās maksas par ielu tīrīšanu un atkritumu savākšanu, vai arī lēmums par universitāšu mācību maksu).

Tiesības izdot lēmumu ir daļēji noteiktas Konstitūcijā (īpaši attiecībā uz vietējo pašvaldību vadību, GG 28(2).panta pirmais teikums). Bez tam šādas tiesības ir atvasinātas no juridiski nostiprinātām pilnvarām, kas ir līdzīgas tiesību aktiem, kas izdoti uz likuma pamata. Tā kā pamatojoties uz šiem tiesību aktiem nevar izdot citus tiesību aktus, likums (ne tikai) neparedz individuālo aktu izdošanu ar iepriekšnoteiktu jēgu, bet tas piešķir visaptverošas tiesības izstrādāt lēmumus noteiktā pilnvaru jomā attiecīgajā neatkarīgajā pašvaldībā (regulēšanas neatkarība). Līdz ar to lēmums ir tiesisks instruments, kura spēks ir tikai attiecīgajā Zemē. Tomēr, tam piešķirtās tiesības ir neatkarīgā administratīvā līmenī, nevis Zemes līmenī, lai gan tiem jāatbilst Zemes likumiem. Attiecībā uz lēmuma jēgu, tā pilnvaras ir ierobežotas saistībā ar noteiktu atsevišķas institūcijas darbības sfēru un tas uzliek saistības tikai tās dalībniekiem un personām, kas tās lēmumiem ir pakļautas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Lēmumus izdod un apstiprina valdošā (un demokrātiskā kārtībā pilnvarota) pilnvarotas juridiskās personas iestāde. Bieži vien gadās, ka atbildīgajai uzraudzības iestādei jāapstiprina lēmums kā tiesiska kontrole, lai nodrošinātu, ka lēmums spēj darboties institūcijas neatkarīgās administrācijas pilnvaru robežās un atbilst Zemes likumiem. Attiecīgās Zemes likumi regulē lēmumu izsludināšanu un publicēšanu.

Personas, kuru tiesības ietekmē lēmumi, drīkst apstrīdēt to atbilstību likumam tiesās, netieši kā prasību apelācijas sūdzībā, kas iesniegta pret noteiktu lēmumu, kuru izdevusi iestāde, pamatojoties uz lēmumu, un zināmā mērā arī tiesvedības ceļā iesniedzot to tiesai izvērtēšanai saskaņā ar Administratīvā procesa kodeksa 47.daļu.

Attiecībā uz tiesību aktu veidu un hierarhiju likums, kas pieņemts Zemes līmenī, atbilst likumam, kas pieņemts Federālajā līmenī, tā, ka iepriekšminētā informācija atbilst respektīvi. Tikai Federālie noteikumi, kas regulē starptautisko tiesību vispārīgos principu statusu, neatbilst likumiem, kas pieņemti Zemju līmenī.

Starptautisko attiecību uzturēšana un arī tiesības noslēgt starptautiskus līgumus ir tikai Federatīvo iestāžu kompetence. Tādēļ starptautiskos līgumus noslēdz Federatīvā valdība.

Starptautiskos līgumus, kas regulē valsts politiskās attiecības, vai kas attiecas uz jautājumiem, kurus regulē Federālā likumdošana, apstiprina iestāde, kas atbild par Federālās likumdošanas procesu, ar Federālo likumu. Vispārīgie noteikumi nosaka, ka Zemju pārstāvju kamerai jāiesaistās likumdošanas procesā, t.i., tai jāapstiprina likumi kādā noteiktā veidā vai formā.

Attiecībā uz Federālajiem līgumiem, kas attiecas uz jautājumiem, kas nav minēti iepriekš, nav nepieciešams Parlamenta izdots likums. Tā vietā šādus līgumus apstiprina ar izpildvaras rīcībā esošiem tiesību aktiem (uz likuma pamatiem izdotiem tiesību aktiem, administratīviem noteikumiem un administratīviem aktiem).

Ar nosacījumu, ka Zemēm ir piešķirtas ekskluzīvas likumdošanas tiesības, Zemes arī drīkst, saņemot Federālās valdības atļauju, slēgt līgumus ar ārvalstīm. Ja līgums jebkādā veidā attiecas uz Zemju likumdošanu, tā stāšanos spēkā nodrošina Zemju Parlamenti, saskaņā ar katras Zemes Konstitūcijā noteikto kārtību. Zemes drīkst noslēgt arī starptautiskus līgumus sfērās, kur Zemju valdībām ir pilnvaras uz likumu pamata izdot tiesību aktus.

« Tiesiskā kārtība - Vispārīgas ziņas | Vācija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 02-08-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste